JAUNUMI

Valdība 2. jūlijā pārizdevusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" , kas regulē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un nosaka neparastu darījumu pazīmes. Ar to spēkā stāšanos tiks atcelti MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai Finanšu izlūkošanas dienests saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus un pamatotāku likuma subjektu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un samazinātu nepamatotu ziņojumu skaitu. Ar jaunajiem noteikumiem ziņošanas subjektiem, tai skaitā arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, uzlikts pienākums rūpīgāk izvērtēt darījuma iespējamo noziedzīgumu un ziņošanas gadījumā sniegt pamatojumu aizdomām. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim šādu formālu ziņojumu skaits ir bijis liels, Finanšu izlūkošanas dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema. Ziņojumā par aizdomīgu darījumu ir jāiekļauj pamatojums aizdomām...

Finanšu izlūkošanas dienests noteicis sasaistes starp aizdomīgām klientu darbībām (t.sk. konkrētiem likumpārkāpumiem) un iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šīs sasaistes var noderēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kuru vidū ir arī ārpakalpojumu grāmatveži, gatavojot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kurus, saskaņā ar Ministru Kabineta (MK) 2. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem, turpmāk nāksies pamatot. Noteiktās sasaistes publicētas no jauna pieņemto MK noteikumu “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktās sasaistes starp iespējamiem aizdomīgiem darījumiem ar sekojošiem aktuāliem noziedzīgu nodarījumu veidiem: izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 218. pants)– uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos; krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 1771., 193., 1931. pants)...

Kontekstā ar izmaiņām noteikumos par aizdomīga darījuma kritērijiem un ziņošanas kārtību, izstrādātas un Finanšu izlūkošanas dienests likuma subjektiem jau nosūtījis metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem. Noteikumu projekta anotācijā kā piemērs minētas šādas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas: 1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi; 2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība; 3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos; 4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā); 5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām; 6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti...

Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par vispārīgajiem gadījumiem reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta trešās daļas norma ir papildināta ar diviem jauniem izslēgšanas apstākļiem, kas paredz VID tiesības, nevis pienākumu reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Minētie apstākļi ir, ja: - reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu; - reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu. Par izslēgšanas kārtību no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma IX nodaļā katrs izslēgšanas apstāklis ir atrunāts atsevišķā pantā. Tādējādi, nosakot jaunus apstākļus reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVNmaksātāju reģistra, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 83.4 un 83.5...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka komersanti, kuri taksācijas periodā veic darbības ar akcīzes precēm aprēķināto akcīzes nodokli nomaksas valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz mēneša 23.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu apstiprināts noliktavas turētājs un reģistrēts saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Savukārt citas personas, kas veic darbības ar akcīzes precēm, piemēram, īslaicīgi reģistrētie saņēmēji, personas, kas ieved vai saņem akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam citā dalībvalstī un citi aprēķināto akcīzes nodokli maksās valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā un akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz trīs darbdienu laikā pirms likumā noteiktā nodokļa samaksas termiņa. Importētāji, kas nodokli samaksājuši saskaņā ar šā likuma 23. panta otro daļu, nodokļa deklarāciju neiesniedz. 23.05.2019. 01.01.2021. Grozījumi...

NUMURA INTERVIJA Kavēti maksājumi grauj biznesa ekosistēmu. Saruna ar ILVU VALEIKU, kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektori Baltijā JURISTA PADOMS Kā noteikt, kuriem komersantiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Turpinājums. Sākumu sk. žurnāla jūnija numurā. GINTS METĀLS, jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Kas jāņem vērā pircējam, slēdzot kapitāldaļu pirkuma līgumu. KRISTERS TOMS LOSĀNS, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš jaunākais jurists Fakta fiksēšana jeb Veids, kā nodrošināt pierādījumus. IVETA KRUKA, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Jaunumi dokumentu legalizācijas kārtībā. BAIBA RUDEVSKA, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja BDO LAW vecākā juriste, ārštata konsultante; GATIS LITVINS, dr.iur., Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors MAKSĀTNESPĒJA Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšana negodprātīgam parādniekam. KASPARS NOVICĀNS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja NOVIUS vadošais partneris CIVILTIESĪBAS Kad bizness jānodod citu rokās. IKARA KUBLIŅA, portāla plz.lv redaktora, ieskats konferencē “Ģimenes uzņēmējdarbība un mantojuma tiesību jautājumi” TIESU PRAKSE Darba devējam nodarīto zaudējumu izvērtēšana. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba...

Saeima šā gada 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Grozījumos ir iekļauts regulējums, lai Eiropas Savienībā (ES) vienoti un nepārprotami piemērotu PVN vaučeriem, tādējādi izpildot ES Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK, prasības. Aizvien vairāk dažādās nozarēs tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojuma vaučeri u.tml. Šo vaučeru kopīgā pazīme ir tāda, ka primārais mērķis nav tā iegūšana, bet gan konkrētas preces vai pakalpojuma saņemšana apmaiņā pret to. Likumā iekļautā vaučera definīcija: vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Līdz brīdim, kad tika izstrādāta minētā direktīva, tika konstatēts, ka darījumos ar vaučeriem nav...

Lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 % darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu, atgādina Zemkopības ministrija. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,...

Līdz ar Čeku loterijas startu šī gada 1.jūlijā sācies jauns posms Latvijas tautsaimniecībā un nodokļu nomaksas vēsturē, tā Čeku loterijas atklāšanas pasākumā norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Čeku loterija no 1.jūlija ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļaus piedalīties vērtīgu balvu izlozē un vienlaikus kalpos par instrumentu godīgas nodokļu nomaksas prakses veicināšanai. “Šis process atstās pozitīvu ietekmi arī uz Valsts ieņēmumu dienesta darbu, jo caur Čeku loteriju mēs iegūsim nepastarpinātu informāciju par to, kādi čeki un no kādām iekārtām tiks izsniegti. Tas nozīmē mazāk administratīvā darba mums un to, ka uzņēmēji mazāk izjutīs mūsu klātbūtni. Protams, konstatējot nesakritības, VID rīkosies,” skaidroja Ieva Jaunzeme. “Čeku loterijas būtība ir cilvēku attieksmes maiņas jautājums – tas nozīmē dot čeku, prasīt čeku un veicināt godīgu nodokļu nomaksu. Īpašs gandarījums ir par Saeimā panākto vienošanos par to, ka loterijā var piedalīties arī bērni, tādējādi jau no mazotnes veicinot izpratni par ieguvumiem, ko rada godīga...

Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, tiks nodrošināta to atmaksa. Paredzēts, ka veiktās iemaksas tiks pakāpeniski atmaksātas līdz 2019. gada 31. decembrim. To nosaka š.g. 21. jūnijā spēkā stājušās izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz saglabāt tiesības visiem iedzīvotājiem līdz 2021. gadam saņemt veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā kārtībā neatkarīgi no veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām. Iedzīvotājiem, kuri veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no NVD teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā), jāvēršas ar iesniegumu NVD, norādot savu konta numuru, uz kuru veikt atmaksu. Iesniegumu atmaksas saņemšanai var iesniegt klātienē, aizpildot iesnieguma veidlapu (pieejama NVD interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Valsts veselības apdrošināšana”...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru jūnijā vairāk kā 300 OIK elektrostacijām izvērtēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām. Izvērtējot visas pieslēguma shēmas, 134 komersantu iesniegtās elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām, kā arī 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas minētās pieslēguma shēmas, apturēts valsts atbalsts. Pēc precizēto dokumentu saņemšanas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru atkārtoti izvērtēs iesniegtos precizētos dokumentus. Principiālās elektriskā pieslēguma shēmas neiesniegšanas vai noteiktajām normatīvo aktu prasībām neatbilstošas elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas iesniegšanas gadījumā publiskais tirgotājs šā gada 1. jūlijā aptur saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Publiskais tirgotājs atsāks elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc noteiktajām prasībām atbilstošas principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram,...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vērš uzmanību, ka no 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju darba devējiem nodarbināt trešo valstu pilsoņus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Lai uzaicinātu darbā trešās valsts pilsoni, darba devējam jāreģistrē brīva darba vieta Nodarbinātības valsts aģentūrā un jebkurā PMLP klientu apkalpošanas centrā jānoformē ielūgums. Ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus var arī iesniegt, apstiprinātus ar drošu elektronisko parakstu. Pēc ielūguma apstiprināšanas trešās valsts pilsonis Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz ilgtermiņa vīzas pieteikumu. Vīza tiks izsniegta uz paredzamo nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Vīzas noformēšanas process ir vienkāršāks, lētāks un ātrāks, nekā uzturēšanās atļaujas noformēšana, tādējādi ļaujot darba devējiem elastīgāk piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. “Jāuzsver, ka jaunais risinājums nerada trešo valstu pilsoņiem priekšrocības Latvijas darba tirgū, jo Latvijas pilsoņu nodarbināšana darba devējam joprojām ir saistīta ar zemākām izmaksām un vienkāršāku darbā pieņemšanas procedūru,” skaidro iekšlietu ministrs Sandis...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Likumprojektā iekļautās normas paredz novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi. Ar to tiks ieviestas Padomes 2016.gada 12.jūlija direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (turpmāk - Direktīva 2016/1164) 5.pantā “Izceļošanas nodokļa uzlikšana” ietvertās normas; Padomes 2017. gada 29. maija direktīva 2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES (turpmāk - Direktīva 2017/952). Direktīvas 2016/1164 5. pantā noteikts, ka UIN tiek uzlikts aktīvam (atbilstoši to tirgus vērtībai), kuru nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Minētais nav attiecināms uz aktīviem, kuri tiek pārcelti uz laiku, un 12 mēnešu periodā atgriezti Latvijā, kā arī uz aktīviem, kuri tiek...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludinātajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” paredzētas arī citas korekcijas, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamās bāzes aprēķināšanu. Likumprojekts vēl būs jāvērtē valdības sēdē un jāpieņem Saeimai, taču piedāvājam jau laikus uzzināt, kādas korekcijas likumā varētu tikt veiktas. Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam Likumā paredzēts noteikt izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļus saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Likumā paredz iespēju atgriezt pārmaksāto UIN (precizējot UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā ar UIN apliekamajā bāzē maksājums tika iekļauts), ja 36 mēnešu laikā pakalpojums ir veikts vai darījums ir noticis. Tomēr uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu,...

Pēc Augstākās tiesas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras kopīgās tikšanās secinājumu apkopošanas, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, pieņēmusi lēmumu "Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas". Tajā norādīts, ka, ka, apspriežot jautājumu par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var piedzīt vai saņemt apmierinājumu par nenomaksātajiem nodokļiem trīs dažādos procesos. Vispārējos gadījumos nenomaksātie nodokļi tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ja par attiecīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess, kaitējuma kompensācijas apmierinājumu var saņemt kriminālprocesa ietvaros un civilprocesa kartībā, tostarp, pamatojoties uz personu nereabilitējošu nolēmumu krimināllietā. Ja cietušais, VID personā, uzskata, ka ar kompensāciju kriminālprocesā nav atlīdzināts viss nodarītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa). Tas attiecas arī uz gadījumu, kad kompensācija kriminālprocesā ir pieteikta, bet nav noteikta. Piedzenamā valstij radītā kaitējuma apmēra...