JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 188 “Licences izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtība un apmērs” Noteikumi nosaka: - prasības licences saņemšanai komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem; - prasības, kas ieroču komersantam un ieroču brokerim jāievēro licences darbības laikā; - kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci, pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu licenci; - kārtību, kādā anulē licenci un aptur licences darbību; - kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu. 07.05.2019. 10.05.2019. Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 191 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” Saskaņā ar 2018.gada 7.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem “Muitas likumā” ir precizēts...

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības. Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā. Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties. Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 5.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Iecerēts, ka turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs...

Ceturtdien, 6.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Krimināllikumā, kas cita starpā paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību. Galīgajā lasījumā plānots skatīt arī grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri precizē un ievieš jaunas ar dzelzceļa infrastruktūru saistītas definīcijas. Tāpat plānots izskatīt deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam par "Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā". Darba kārtībā iekļauts arī lēmuma projekts par locekļu ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā par obligātās iepirkuma komponentes atbalsta ieviešanas jautājumiem. Saeimā iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti, un deputāti lems, vai tos nodot izskatīšanai komisijās. To vidū ir grozījumi, kas paredz noteikt, ka pareizticīgās baznīcas galvai, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, un to pastāvīgai dzīvesvietai vismaz pēdējo 10 gadu laikā ir jābūt Latvijai. Saeima lems arī par grozījumu Dzīvesvietas deklarēšanas likumā nodošanu izskatīšanai komisijās, kas...

Agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad katrs īpašnieks sāk domāt par to, ka kādreiz bizness būs jānodod mantojumā. Tāpēc labāk to ieplānot laikus, sagatavot mantotāju un pārdomāt savu nākotnes plānu “B”. Lai iepazīstinātu ar iespējamiem risinājumiem mantojumu lietās, 14. jūnijā plkst. 10 tiek rīkota konference "ĢIMENES UZŅĒMĒJDARBĪBA un MANTOJUMA TIESĪBU JAUTĀJUMI". Konferences norises vieta - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrs, Kalpaka bulvāris 4. Konferencei paredzēta arī video tiešraide. Konferencē par nākotnes pilnvarojumu un testamentu runās Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors, Notariāta institūta direktors. Par ģimenes biznesu un mantojuma saistību ar nodokļu regulējumu informēs Elīna Putniņa, Rödl & Partner, , nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante, savukārt par tiesībām uz mantojuma neatņemamo daļu runās Indulis Šermukšnis, Kurzemes apgabaltiesas zvērināts notārs. Savu līdzdalību konferencē apstiprinājuši arī pārstāvjo no Maltas un Lietuvas. Ar konferences programmu var iepazīties šeit. Pieteikšanās konferencei šeit. Konferences laikā tiks aplūkots šāda tematika: 1) PĀRDOT...

GRĀMATVEDĪBA Oskars Springis: Apvienotā Karaliste. Ap un par grāmatvedību. Iedzīvotāju ienākumi un nodokļi Linda Puriņa: Sezonas laukstrādnieku nodoklis grāmatveža acīm NODOKĻI Inguna Leibus: Mikrouzņēmumu nodoklis jāsaglabā, tomēr nepieciešama tā pilnveide Edgars Bisenieks: Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem FINANSES Sanda Cāne: OECD daudzpusējā konvencija un ar to noteikto prasību ieviešana Latvijā Redakcija: Kas un kāpēc grozīts likumā «Par privātajiem pensiju fondiem» UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Akcīzes preču realizācijas jaunās prasības Terēze Korsaka: Par nepieciešamajām prasmēm nākotnē, un vai grāmatvežiem būs svarīga tikai kvalifikācija? Ikars Kubliņš: Informācijas laikmeta prasības iekšējā audita evolūcijai ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atvaļinājuma mēnesī darba samaksa nesakrīt ar mēneša algu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Kas jāzina vecākiem un skolēniem par darbu mācību gada laikā un vasaras brīvlaikā GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem jūnijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi jūnijā Žurnālu BILANCE ABONĒT...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprinājis grozījumus "Revīzijas pakalpojumu likumā", kas paredz atcelt kriminālprocesuālo imunitāti zvērinātiem revidentiem, kā arī ieviest tiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā. Ar grozījumiem tiktu mainīts likuma 25. pants, kas runā par zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. No panta plānots izņemt laukā aizliegumu valsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz zvērinātiem revidentiem veikt tādas procesuālās darbības kā nopratināšanu, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšanu, korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu, kratīšanas izdarīšanu ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, utt. Tāpat paredzēts, ka pieprasīt ziņas no revidentiem varētu arī kriminālprocesa ietvaros, kā arī, ka zvērinātus revidentus varētu nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus. Izsakot likuma 25.pantu jaunā redakcijā, joprojām tiktu saglabāts zvērinātu revidentu neatkarības garants profesionālajai darbībai - tiek saglabāts aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Tautsaimniecības komisijas atbalstītie grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Likumprojekts paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms...

No 1. jūnija ir sācies skolēnu darbs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajos nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā 2018.gada vasarā, jo ir palielināts pasākuma finansējums, un NVA filiālēs šobrīd ir apstiprinātas 7177 darba devēju piedāvātās darba vietas skolēniem. Salīdzinājumam: 2018.gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija izveidotas 5080 darba vietas. Darba devēji skolēniem šovasar ir piedāvājuši izmēģināt savas spējas tādās profesijās kā, piemēram, animators, apstādījumu kopējs, arhivārs, datu ievades operators, ekspozīciju uzraugs, ēkas dežurants, gadījuma darbu strādnieks, iesaiņotājs, istabenis, klientu apkalpošanas speciālists, kultūras pasākumu organizatora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, laukstrādnieks, skolotāja palīgs, palīgstrādnieks, pasta operators, pastnieks, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs, pārdevējs, sētnieks, trauku mazgātājs, viesmīlis, virtuves darbinieks u.c. Skolēniem piedāvāto darba vietu vidū ir arī tādi arodi kā arhivārs, bibliotekārs, ekskursiju vadītājs (gids), lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, lietvedis, jaunākais...

Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Tieslietu padome uzskata, ka šādas tiesas izveidei šobrīd trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma. Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja – ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju. Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību. Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa...

Ministru kabinets 4. jūnija sēdē apstiprināja grozījumus noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kas attiecas uz elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarēm. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk regulēti tiks visi elektroenerģijas tirgotāji, neatkarīgi no to tirdzniecības apjoma gadā. Līdz šim reģistrēti un attiecīgi regulēti tika tikai tie tirgotāji, kuru plānotais elektroenerģijas tirdzniecības apjoms pārsniedza 4000 MWh/gadā. Šāds nosacījums bieži vien radīja situāciju, kad reģistrēti tika arī tādi komersanti, kas gada laikā noteikto tirdzniecības apjomu tomēr nesasniedza, lai gan bija plānojuši sasniegt. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad nereģistrēts komersants pēc gada konstatēja, ka tomēr ir pārsniedzis reģistrācijai noteikto slieksni un tam bija jābūt reģistrētam. Tādējādi, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, iepriekš noteiktais 4000 MWh slieksnis elektroenerģijas tirgotājiem tiek atcelts. Arī dabasgāzes nozarē jau šobrīd tiek regulēti visi tirgotāji. Attiecībā uz siltumenerģijas nozari noteikumos ir veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu šos noteikumus ar Enerģētikas likuma normām. Vienlaikus, lai izvairītos no normu interpretācijas, noteikumos precīzāk ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina izmantot pagarinājumu un obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegt līdz 9. jūnijam (ieskaitot). VID vērš uzmanību, ka, sākot ar šo gadu, obligāti gada ienākumu deklarācijas ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Ir noteikts personu loks, kas nodokļa starpību valsts budžetā varēs iemaksāt vēlāk. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas...

Salīdzinājumā ar ziedojumu apjomu, kāds nevalstiskajām organizācijām bija pirms nodokļu reformas, kad tika samazināta nodokļu atlaide par ziedojumu veikšanu, ziedojumu apjoms ir krities par 38% jeb 24 miljoniem eiro. 2017. gadā (pirms reformas) nevalstiskais sektors sabiedriskā labuma mērķiem saņēma 63,5 miljonus, bet 2018. gadā vairs tikai 39 miljonus eiro, informē Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA). Sākotnējā iecere atcelt ziedojumu atlaides pavisam, pēc LPA aprēķiniem, draudēja ar ziedojumu apjoma kritumu pat par 80%, taču nodokļu reformas gaitā nevalstiskajam sektoram izdevās pārliecināt Finanšu ministriju un Saeimu, ka šāds kritums faktiski iznīcinātu sektoru. Pēdējā brīdī, pirms nodokļu reformas apstiprināšanas, tika rasts risinājums saglabāt atlaidi samazinātā apjomā. Nodokļu atlaides uzņēmējiem par ziedojumu bija likumā paredzēta arī iepriekš, taču, ieviešot atvieglojumu uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, motivācija ziedot krietni saruka, jo šobrīd uzņēmumu prioritāte ir ieguldīt pašā uzņēmumā. Nevalstiskais sektors ir aicinājis Finanšu ministru, Ministru prezidentu un Saeimu rast risinājumu šim nozīmīgajam līdzekļu kritumam. Piedāvātie...

Saeimas Tautsaimniecības komisijā 31. maijā tika iesniegti priekšlikumi 30 grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) ar stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmātikas risināšanai un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai. 31. maijā iesniegtie grozījumi ETL tika izstrādāti atbilstoši pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai: elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana; efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole; stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem; atbalsta apmēra ierobežošana; veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas; Minot konkrēti, 30 Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi sevī ietver: neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pašu saražotu un tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā (darbs pie fiksētās OIK daļas atcelšanas turpināsies); stingras administratīvās atbildības ieviešanu par OI saņēmēju pārkāpumiem ar konkrētiem nosacījumiem un soda apmēriem (papildu pašreizējai brīdinājumu sistēmai); pienākumu nevis patērētājiem, bet OI saņēmējiem maksāt administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei; vienota tehnoloģiskā cikla principa definējumu, kas jāievēro, nodrošinot elektroenerģijas...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30.maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā par zemes zem daudzdzīvokļu nama Rīgā nomas maksas parāda piedziņu. Senāts spriedumā atzina par pamatotu atbildētājas - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieces - kasācijas sūdzībā norādīto, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām ir komercdarījuma pazīmes un līdz ar to atbilstoši Komerclikumam prasības celšanai ir iestājies noilgums. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Maksātnespējīgās AS "Reversed" (pirms reorganizācijas - AS "Latzemes nekustamie īpašumi", pēc nosaukuma maiņas - AS "Latzemes aktīvi") vārdā administrators 2015.gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā...