JAUNUMI

Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi iebildumus Iekšlietu ministrijai par četriem Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektiem, kas attiecināmi uz ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka normatīvo aktu grozījumi nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvo aktu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses. ZM iebildumi pausti par Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu””. Iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā Nr.564 punktā Nr.1. minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu,...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Nodokļu atvieglojumi var būt ātrs ceļš, kā valsts sniedz finansiālu atbalstu konkrētu problēmu risināšanai. Līdz ar to katram nodokļu atvieglojumam jābūt pamatotam un jēgpilnam. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus. “Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,” norāda...

Ministru kabinets 18. jūnijā apstiprināja grozījumus noteikumiem par aizdevumiem sīko, mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju atbalstam, paplašinot saņēmēju loku, atbalstāmās nozares, investīciju aizdevumu nosacījumus, nodrošinājuma prasības, kā arī garantijas apjomu. Atbilstoši atbalstītajiem grozījumiem, aizdevumus turpmāk varēs saņemt plašāks saimnieciskās darbības veicēju loks nevis tikai tādi, kas ir komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, vai individuālie uzņēmumi. Turpinot uzsākto darbu pie valsts atbalsta programmu nosacījumu harmonizēšanas, paplašināts arī atbalstāmo nozaru saraksts. Turpmāk aizdevumus varēs arī saņemt tādi uzņēmumi, kas darbojas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšanas; ēdināšanas pakalpojumu; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības; izglītības; mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī elektroenerģija un siltumapgādes un citās nozarēs. Tāpat, turpmāk aizdevumus komersanti varēs saņemt energoefektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas piesakās atbalsta programmai, tiek samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms. Saimnieciskās darbības veicējam kopā ar aizdevuma pieteikumu vairs nebūs jāiesniedz kredītiestādes atteikuma vēstule vai e-pasta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.jūnijā, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu daudzbērnu ģimenēm atcelt ceļa nodokļa papildu likmi par jaudīgām vieglajām automašīnām. Saeimā iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz daudzbērnu ģimenes atbrīvot no nodokļa papildu likmes samaksas par transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus. Likumprojekta autori grozījumu anotācijā norādījuši, ka, atbalstot ierosinājumu, tiks novērsta likumdevēja iepriekš pieļautā netaisnība attieksmē pret daudzbērnu ģimenēm. Ģimene, izvēloties automašīnu, ar kuru ērti un droši varētu pārvadāt četrus un vairāk bērnus, nereti priekšroku dod lielam, jaudīgam un ietilpīgam auto ar septiņām vai vairāk sēdvietām. Taču ar šī gada 1.janvāri par automašīnu ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem ir jāmaksā papildu likme 300 eiro apmērā. Kaut arī daudzbērnu ģimenēm pienākas nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā, maksājamā summa tomēr ievērojami palielina ģimenes izdevumus, teikts anotācijā. Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji, ierosinājumam paužot konceptuālu atbalstu, vienlaikus...

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piespriedusi reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 EUR apmērā. Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī...

Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu par Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un “īstajiem” īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji (PLG), likumdevējs Uzņēmumu reģistram ir piešķīris jaunas pilnvaras. Jaunās normas ir saistošas visām Reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un AS, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām. Reģistra jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – grozījumi NILLTFNL), ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma ceturtdien, 13.jūnijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Turpmāk Uzņēmumu reģistram būs jaunas tiesības un pienākumi – tiesības pie uzņēmuma vai organizācijas reģistrācijas prasīt papildu informāciju par tā PLG un pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja PLG netiek atklāti. Tāpat Reģistram noteikts pienākums...

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pirmdien, 17.jūnijā, tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Tikšanās laikā tika apspriestas tēmas, kas ikdienā skar uzņēmējus, uzsverot nepieciešamību veicināt labprātīgu nodokļu samaksu, kā arī iespējami efektīvāku ēnu ekonomikas samazināšanu. Abas puses bija vienisprātis, ka VID jābūt pretimnākošam godprātīgi strādājošajiem uzņēmējiem, konsultējot viņus un palīdzot attīstīt viņu darbību, tajā pašā laikā aktīvi vēršoties pret nemaksātājiem un dažādu shēmu īstenotājiem. “VID ir jābūt uz sadarbību vērstam dienestam, kas sniedz palīdzīgu roku uzņēmumiem, kuri godprātīgi strādā un maksā nodokļus pat, ja tie nonākuši īslaicīgās grūtībās. Fokusam jābūt uz prevenciju, nevis sodīšanu. Taču pret ilglaicīgiem nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem nedrīkst būt nekādas atlaides,” akcentēja R. Nemiro. Savukārt I. Jaunzeme pauda, ka, atbilstoši “Konsultē vispirms” vadlīnijām, VID savā darbībā veicina nodokļu maksātāju brīvprātīgu normatīvo aktu prasību ievērošanu, kas balstās uz savstarpējo sadarbību starp VID un klientu. Šajās vadlīnijās cita starpā ir noteikts, ka gadījumos, ja...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” atbilstību paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 17.a panta pārņemšanu (paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2020.gada 1.janvāris), VID ir uzsācis darbu pie grozījumu projekta minētajos noteikumos izstrādes. Topošais grozījumu projekts paredz: PVN deklarācijas 3.pielikuma pārskatā “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats) atšifrēt sākotnējo preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, kas netiks uzskatīta par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, norādot kodu “E”; PVN 2 pārskatā atšifrēt preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kad prece no noliktavas citā dalībvalstī tiks piegādāta preču gala saņēmējam šajā citā dalībvalstī ar kodu “N”; nodrošināt nepieciešamo labojumu veikšanu PVN deklarācijas 4.pielikuma pārskatā “Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā...

Saeima 2019.gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.118 (6457) un stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi. Nodokļa iemaksas valsts budžetā termiņš Likuma 119.pantā, 121.panta trešajā daļā un 137.panta vienpadsmitajā daļā skaitlis “20” aizstāts ar skaitli “23”. Tādējādi ir pārskatīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN valsts budžetā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Mēneša 23.datums ir nodokļa maksāšanas gala termiņš. PVN iemaksas valsts budžetā termiņš ir pārskatīts, pamatojoties uz Saeimā 2017.gada 23.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru ar 2021.gada 1.janvāri VID administrēto valsts budžeta maksājumu veikšanai tiek ieviests vienotais nodokļu konts. Vienotā konta ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošināt iespēju vairākus nodokļu maksājumus valsts budžetā veikt vienā maksājumā.

Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas noteic vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Ar grozījumiem paplašinātas FKTK funkcijas, un tās darbības mērķis būs arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, lai, ņemot vērā Moneyval komitejas rekomendācijas, novērstu iespēju Latvijas finanšu sektoru izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Likumprojekts arī paredz precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū. Tāpat grozījumi paredz līdzšinējās FKTK vadības pakāpenisku nomaiņu, tostarp kompensācijas izmaksu par amata atstāšanu. Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, ar likuma grozījumiem mainīts FKTK pārvaldības modelis. Noteikts, ka līdzšinējo piecu padomes locekļu vietā FKTK...

Saeima 13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Noteikts, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Likuma grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Saeimas atbalstītie grozījumi ievieš izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Noteikts, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms pieteikuma...

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā 13.jūnijā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tiek saglabāts. Gadījumā, ja persona laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam būs bijusi sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai vai būs piederējusi pie kādas no Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām grupām, kurām ir tiesības...

Saeimā 13. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Ministru Kabineta noteikumi attiecībā uz komercpārvadājumu ar taksometru, vieglo automobili un tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējiem tiks izstrādāti un stāsies spēkā šī gada 1.septembrī. Likuma grozījumi paredz, ka starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās, ostās un dzelzceļa stacijās, pasažieru komercpārvadājumus drīkstēs veikt pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas varēs nodrošināt visas likumā noteiktās prasības. Paredzēts, ka pakalpojuma pieejamība būs jāspēj nodrošināt visā objekta darba laikā, jāspēj apkalpot personas ar kustību traucējumiem, kā arī jābūt iespējai piedāvāt atbilstoši aprīkotu autotransporta līdzekli pasažieru (bērnu) pārvadāšanai. Pārvadātājiem vai uz līguma pamata izveidotām pārvadātāju apvienībām ir jānodrošina autotransporta līdzekļi ar ietilpību līdz 5 sēdvietām un ar ietilpību no 5 līdz 9 sēdvietām, ne vecākiem par pieciem gadiem, ar krāsu vai vizuālo noformējumu, kas atbilst reģistrētai preču zīmei vai dizainparaugam. Paredzēts, ka pārvadātāja vai apvienības dalībnieka atbilstību šīm prasībām...

Konkurences padome apkopojusi datus par 2018. gadu un secinājusi, ka pērn bijis rekordlielais apvienošanos darījumu izvērtējumu skaits. Tas lika analizēt apmēram 25 tautsaimniecības nozares, lai tajās nepieļautu konkurences samazināšanos. Konkurences padome 2018. gadā atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar konkurentu neatļautu darbību saskaņošanu jeb karteļiem publiskajos iepirkumos. Pērn padome saņēma deviņus iesniegumus no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām karteļu vienošanām. Konstatēts viens dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums, bet no uzņēmumu apvienošanās 21 pieteikuma apvienošanās atļauta 19 gadījumos. Tāpat konstatēts viens pārkāpums - apvienošanās savlaicīga nepaziņošana. Vienā gadījumā konstatēta negodīga mazumtirdzniecības prakse. Pērn Konkurences padome uzņēmumiem piemērojusi naudas sodus 308 514 eiro apmērā, savukārt naudas sodi 445 613 eiro apmērā ieskaitīti valsts budžetā. Aizvadītajā gadā Konkurence padome sodījusi astoņus uzņēmumus, izbeigusi septiņas tiesvedības, kurās visos gadījumos atstāts spēkā Konkurences padomes lēmums. Tāpat noslēgti trīs administratīvie līgumi, izbeidzot tiesisko strīdu. Pērn arī saņemti 290 iesniegumi par konkurences tiesību jautājumiem, no tiem 63...