JAUNUMI

Pirmdien, 3. jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomes locekļiem prezentēja plānu ekonomisko lietu tiesas izveidošanai Latvijā, izvirzot to kā valsts mēroga prioritāti, lai nepieļautu turpmāku Latvijas tiesiskuma reputācijas graušanu. "Ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu, liekot apšaubīt tiesiskumu Latvijā, ekonomisko lietu tiesas izveide ir ierindojama kā valsts mēroga prioritāte," uzsver tieslietu ministrs J.Bordāns. Vairumā attīstītajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāvot viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide esot viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim - atlasīt un apmācīt tiesnešus...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23.05.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus un noteikumu grozījumus, kuri izstrādāti, ņemot vērā, ka 23. maijā stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, kā arī, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (turpmāk – Direktīva 2016/97) noteiktās prasības. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājuma pašriska saistības izpildei prasību normatīvie noteikumi" nosaka prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājumam, kas paredzēts civiltiesiskās atbildības, kas var iestāties tad, ja tā darbības kļūdas vai nolaidības dēļ nodarīti zaudējumi klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām personām, apdrošināšanas līgumā (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums) iekļautā pašriska saistības izpildei. Grozījumi normatīvajos noteikumos "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem" paredz, ka turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un...

Valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā 31. maijā tika apspriestas svarīgākās prioritātes, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē. Valdība un investori vienojās, ka nepieciešams modernizēt augstskolu pārvaldību, atrast efektīvus risinājumus darbaspēka pieejamības problēmām, kā arī strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka viņa vadītās valdības darba virsmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, panākot lielāku privāto, tai skaitā ārvalstu, investīciju piesaisti ekonomikai. Valdība strādā, lai pakāpeniski sakārtotu šo vidi, īpašu uzmanību veltot finanšu sektora, izglītības, veselība, tiesiskuma un pašvaldību jomām. FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija uzsvēra, ka darbaspēka pieejamība kā risks Latvijas ekonomikai jau ir kļuvis par faktoru, kas reāli bremzē ekonomikas izaugsmi. Turklāt, lai Latvija varētu ātrāk kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir vitāli svarīgi veidot konkurētspējīgu un modernu augstākās izglītības sistēmu. Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. maijā starpministriju saskaņošanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Jauno noteikumu mērķis ir uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Projekts, kad tiks akceptēts valdības sēdē, aizstās Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (noteikumi Nr. 305). Paredzēts, ka jaunās normas, kas regulē kadastrālo vērtību aprēķinu, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi sagatavoti Tieslietu ministrijā un ar tiem paredzēts pārskatīt īpašumu klasificēšanu un grupēšanu; atkārtoti izvērtēt zemes un ēkas vērtību sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā; mainīt apgrūtinājumu piemērošanu zemei – kadastrālās vērtības aprēķinā ietvert tikai tos apgrūtinājumus, kas samazina nekustamā īpašuma vērtību tirgū; daudzdzīvokļu māju apbūves zemei noteikt apbūvei vērtējamo standartplatību atkarībā no apbūves intensitātes, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūvi neievērtētu zaļo zonu; kā arī pārskatīt kadastrālo vērtību vidējās atbilstības nekustamā īpašuma tirgus...

Jau 72% profesionāļu pieprasa elastīga darba iespējas, norāda profesionālā biznesa kontaktu sociālā tīkla “LinkedIn” eksperti 2019. gada pārskatā “Global Talent Trends Report” un par to atgādināja gadskārtējās “Strādā jebkur!” dienas laikā akcijas organizatori. Akcija noritēja maija pēdējā dienā Cēsīs, kad uzņēmēji, valsts pārvaldes darbinieki, pedagogi dalījās pieredzē un prasmēs, kas nepieciešamas efektīvai elastīga darba politikai organizācijā. Akcija šogad notika jau astoto reizi, pirmo reizi – ārpus Rīgas. Uzņēmumiem, kuri piedāvā elastīgu darba režīmu, ir vērā ņemama konkurētspējas priekšrocība, un tas atspoguļojas arī darba sludinājumos – par pieaug sludinājumu skaits, kas piedāvā elastīgu darba stilu. Šāda darba tendences virza kvalitatīva interneta un tehnoloģiju pieejamība, kā arī darba ņēmēju pieprasījums, konstatēts arī pētījumu organizācijas Regus apskatā par nozīmīgākajām darba tirgus tendencēm. “Joprojām daudziem – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, trūkst zināšanu un pieredzes, kā visefektīvāk organizēt elastīgu darbu, tāpēc tādi notikumi kā “Strādā jebkur!” ir vērtīgi zināšanu, pieredzes, ideju apmaiņai. Līdz ar mobilitātes...

Ministru kabinets 28. maijā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz, ka persona, kurai ir norādīta adrese ārvalstī, būs atļauts norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstī. Grozījumi tika izstrādāti, lai atvieglotu reemigrāciju un īstenotu Diasporas likumā paredzēto. Papildu adrese Latvijā diasporas locekļiem tiesisko seku ziņā būs uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Latvijā attiecībā uz bērnu uzņemšanu vispārējās izglītības iestādēs, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumos. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, turpmāk varēs norādīt tikai vienu papildu adresi, ko varēs norādīt ne tikai Latvijā, kā tas ir šobrīd, bet arī ārvalstī, kā arī to mainīt vai izbeigt. Līdz šim personai varēja būt neierobežots papildu adrešu skaits, un bieži vien persona, iesniedzot dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu, nenorāda precīzu uzturēšanās laiku papildu adresē. Tāpat sākotnēji tika norādītas vairākas adreses, kas laika gaitā zaudēja aktualitāti, bet, tā kā tās...

NUMURA INTERVIJA Šķīrējtiesās tiesvedība rit kā sarunu process. Saruna ar INESI ĻAHOVIČU, Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnesi JURISTA PADOMS Kā noteikt, kuriem komersantiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. GINTS METĀLS, jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Vai pārrobežu uzņēmējdarbība draud ar pārrobežu maksātnespēju? ELĪNA ANDRIJEVSKA, juriste, zvērinātu advokātu birojs PwC Legal Par noilguma termiņa iestāšanās sekām strīdos, kas izriet no komercdarījumiem. ALEKSANDRS KOGUCS, zvērinātu advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists; VIGO KRASTIŅŠ, zvērinātu advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis zvērināts advokāts Datu aizsardzības aspekti, ieviešot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. MIKIJS ZĪMECS, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš jurists, sertificēts datu aizsardzības speciālists KOMERCTIESĪBAS Tiesību un saistību nodošana reorganizācijas ietvaros. UĢIS LUDIŅŠ, zvērināta advokāta palīgs, KPMG Zvērinātu advokātu birojs AUTORTIESĪBAS Ko paredz jaunā direktīva par autortiesībām digitālajā vidē. LĪGA FJODOROVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte TIESU PRAKSE Fotogrāfiju aizsardzība interneta vidē. VIKTORIJA SOŅECA, LU Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka par fiziskas personas ienākumu ir uzskatāmas dzēstas vai samazinātas parāda, aizdevuma (kredīta) saistības. Par šādu ienākumu ir uzskatāms dzēstais vai samazinātais parāds par saņemtajiem pakalpojumiem (piemēram, dzēstais vai samazinātais parāds par komunālajiem pakalpojumiem un elektronisko sakaru pakalpojumiem), dzēstā vai samazinātā patēriņa kredīta summa, dzēstā vai samazinātā hipotekārā kredīta summa u.c. Šajā ienākumā ietver gan dzēstā vai samazinātā parāda, aizdevuma (kredīta) pamatsummu, gan kredīta procentus. Ienākums no dzēstām vai samazinātām parāda, aizdevuma (kredīta) saistībām ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, izņemot tādu ienākumu, kas gūts: 1) tiesai pieņemot lēmumu Maksātnespējas likumā noteikto saistību dzēšanas procedūras ietvaros; 2) laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un kurš atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: saistību atmaksa ir (vai saistību rašanās brīdī bija) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku; ienākuma guvējs saistības ir uzņēmies, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un izmantojis šo...

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas noteic, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar 2020.gada februāri. Likums grozīts, lai Būvniecības valsts kontroles birojs Būvniecības informācijas sistēmā varētu iestrādāt jaunu moduli un uzsākt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes darbību, teikts grozījumu anotācijā. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī efektīvāk kontrolētu būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā....

Saeima 30.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Likumprojektam ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot ātrā termiņā, proti, 48 stundu laikā no to pieņemšanas. Likuma grozījumi paredz arī likumdošanā ieviest formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski. Tāpat likumprojekts papildina kompetento institūciju skaitu, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes uzraudzību vai kontroli - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija u.c., kā arī paredz noteikt, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā. Likumprojektā precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī izstrādāts regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus. Savukārt, lai koordinētu...

Rēķina izrakstīšana pati par sevi nenodibina parādsaistību, tāpēc prasība par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu nav vērsta uz konkrēta tiesību vai likumīgu interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļas izpratnē, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2019.gada 14.marta spriedumā lietā Nr. C29691515, SKC-70/2019. Tiesa norāda, ka likums vispārīgi neaizliedz personai aizstāvēt savas tiesības, lūdzot tiesu atzīt kādu dokumentu (darījumu), kas ir bijis iemesls viņas tiesību aizskārumam, par spēkā neesošu, tādā veidā faktiski anulējot šā dokumenta negatīvo ietekmi uz personu. Tāpat likums neaizliedz personai, realizējot Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības aizstāvēties pret celto prasību, apstrīdēt rēķinā iekļautas maksājuma pozīcijas tiesiskumu un pamatojumu. Tomēr tiesa norāda, ka tiesas aizsardzību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā bauda persona, kuras prasījums saistāms ar tās tiesību aizskārumu. Jebkurai prasībai jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Savukārt tiesai, aizstāvot personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, jāizvēlas un jāpiemēro atbilstošs tiesību aizsardzības līdzeklis,...

Tiesa apstiprinājusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora slēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu lietā, kurš viņš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Apsūdzētais pats sedzis valsts pieteikto kaitējuma kompensāciju vairāk nekā 118 000 EUR apmērā. Laika posmā no 1999. gada līdz 2004. gadam apsūdzētais bija vienīgais dalībnieks, kurš bija atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju saglabāšanu. Viņam bija arī pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un tos nomaksāt. Taču viņš 2011. – 2012. gadā veica faktiski nenotikušu darījumu dokumentālu noformēšanu par uzņēmuma it kā saņemtajām precēm, proti, dažādiem metāla izstrādājumiem un metālapstrādes instrumentiem, kā arī it kā saņemtajiem starpniecības pakalpojumiem darba galdu pārdošanā. Kopumā viņš izvairījās no PVN nomaksas 118 356 EUR apmērā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Ar savām darbībām viņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot). Tā kā...

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Darba likumā un grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz tiesības saņemt paternitātes pabalstu un izmantot 10 dienu atvaļinājumu personai, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Vēl galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie paredz, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Latvijas valsts ģerboņa likumā, Latvijas valsts himnas likumā, Ģerboņu likumā un Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, kas paredz precizēt administratīvo atbildību un kompetenci sodu piemērošanā par valsts ģerboņa, kā arī Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu lietošanas noteikumu pārkāpšanu un klajas necieņas izrādīšanu tiem, kā arī par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai. Otrajā lasījumā paredzēts lemt par grozījumiem Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, lai varētu...

Saeima ārkārtas sēdē 29.maijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Egilu Levitu. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, pirmajā vēlēšanu kārtā Egila Levita kandidatūru atbalstīja 61, bet pret bija 32 deputāti. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti trīs kandidāti: Egils Levits, Juris Jansons un Didzis Šmits. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. Egils Levits līdz šim bija Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, kā arī starptautiskās publisko tiesību asociācijas Societas iuris Publici Europaei valdes loceklis. Savulaik Egils Levits bijis arī 5.Saeimas deputāts, tieslietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs Valda Birkava valdībā, kā arī Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē. Jaunievēlētais Valsts prezidents bijis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Tāpat Egils Levits vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, kā arī bijis Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors un Satversmes preambulas jeb ievada autors. Egils Levits absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti un Sociālo zinātņu un filozofijas fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) līdz jūlija vidum turpina aptaujāt Latvijas uzņēmumus par ieviestajām inovācijām un inovatīvo darbību. Šogad plānots apsekot aptuveni trīs tūkstošus rūpniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumu (ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk). No tiem puse jau ir iesnieguši pārskatus līdz maija vidum. CSP aicina uzņēmumus, kas to vēl nav izdarījuši, līdz 15. jūlijam aizpildīt veidlapu Elektroniskajā datu vākšanas sistēmā. Aizpildot pārskatu, vēlams piesaistīt uzņēmuma atbildīgos speciālistus par ražošanas procesu un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80000098 vai klientu atbalsta tiešsaistes čatā darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00. Inovāciju apsekojums Latvijā notiek katru otro gadu. Apkopotie dati ir nozīmīgs informācijas avots, kas sniedz ieskatu par pašreizējo situāciju inovāciju jomā un ļauj novērtēt Latvijas ekonomiskās attīstības potenciālu. Inovatīvo uzņēmumu skaits, apgrozījums un strādājošo skaits, inovāciju veidi, kā arī kopējie izdevumi inovācijām raksturo Latvijas uzņēmumu spēju radīt jaunas idejas un ieviest jaunus produktus,...