JAUNUMI

Uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana ir viens no nepatīkamākajiem pasākumiem, ar ko var saskarties nodokļu maksātājs, atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Parasti nodokļu maksātājam tiek nosūtīts brīdinājums, ka tam draud saimnieciskās darbības apturēšana. Tas var notikt gadījumos, ja: tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodokļu maksātājs nesadarbojas, nesniedz dokumentus, nereaģē uz VID prasībām nodokļu maksātājs bijis izslēgts no PVN maksātāju reģistra un nav novērsti pārkāpumi, kas tam bija par pamatu notikusi iejaukšanās kases aparātos un kases sistēmās darbiniekiem tiek izmaksātas "aplokšņu algas" nodarbināts vairāk par vienu personu, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums Dažas situācijas tiek vērtētas kā vēl smagāki pārkāpumi, un šajos gadījumos VID uzņēmuma darbību var apturēt arī bez brīdinājuma: uzņēmums nodarbina darbiniekus bez darba līguma un šādu personu īpatsvars darbinieku kolektīvā sasniedz 50% vai vairāk (bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā nodarbinātajām) vienlaicīgi konstatē normatīvajos aktos noteiktos pārkāpumus un apstākļus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu pašnodarbinātajai personai, kuras grāmatvedība tiek uzskaitīta pēc vienkāršās ieraksta sistēmas. Iesniedzējs norāda, ka ir zvērināts notārs un sniedz dažādus notariālus pakalpojumus, tostarp iekasē no klientiem naudu par notāra pakalpojumiem, kā arī tiek iekasēta valsts un kancelejas nodevas, kas domātas Zemesgrāmatai. Uzziņas iesniedzējs vaicā: 1. Vai ir pareizi iekasētās valsts nodevas un kancelejas nodevas uzskaitīt ailē “Cits neapliekamais ienākums” un attiecīgi samaksātās nodevas Valsts kasei – ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”? 2. Vai uzskaitot iekasēto nodevu “Saimnieciskās darbības ieņēmumos” iesniedzējs nepamatoti palielinās ienākumus? Savukārt samaksāto nodevu Valsts kasei, uzskaitot “Saimnieciskās darbības izdevumos”, no 2018. gada drīkst atskaitīt tikai 80%, kas nebūtu loģiski šai starpniecībai? Sniedzot uzziņu, VID norāda, ka kārtību, kādā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 eiro, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību,...

Turpinot Savienības Muitas kodeksa prasību piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu ieviešanu, ar 2019.gada 1.oktobri muitas klientiem ir pieejamas jaunās Eiropas Komisijas centralizēti izstrādātās muitas informācijas sistēmas, kas paredzētas uzņēmēju un muitas iestāžu savstarpējai komunikācijai elektroniskā veidā saistībā ar atzītā uzņēmēja atļauju un saistošo izziņu par tarifu. Lai pieteiktos atzītā uzņēmēja (AEO) atļaujas saņemšanai, ar šī gada 1.oktobri muitas klientiem ir jāizmanto eAEO – Eiropas Komisijas Atzītā uzņēmēja sistēma (eAEO – EU Trader Portal). Visa informācijas apmaiņa saistībā ar AEO pieteikumu pārvaldību (pieteikumu grozīšana un atsaukšana, papildu ziņu pieprasīšana, tiesības tikt uzklausītam, apspriedes starp dalībvalstu muitas iestādēm) turpmāk tiks veikta minētajā sistēmā. Tāpat Atzītā uzņēmēja sistēmā uzņēmēji saņems informāciju par izsniegto atļauju. Savukārt, lai pieteiktos saistošās izziņas par tarifu (SIT) saņemšanai, muitas klientiem turpmāk jāizmanto eBTI – Eiropas Saistošo izziņu par tarifu sistēma (eBTI -EU Trader Portal). Piekļuve minētajām sistēmām, līdzīgi kā VID informācijas sistēmām un Eiropas Komisijas Muitas lēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu saistībā ar grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu un Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām. Uzziņas iesniedzējs vaicā, vai informācija par autostāvvietas pakalpojumu un tā samaksu, tostarp autostāvvietas izmantošanas fakta fotofiksācijas attēlus, automobiļa īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. pantam ir jāuzglabā piecus gadus? VID uzziņā skaidro, ka, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus sistemātiski sakārto un saglabā uzņēmuma arhīvā. Glabāšanas laiks inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem ir 10 gadi. Savukārt pārējiem attaisnojuma dokumentiem – līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 4. punktu viens no nodokļu maksātāja vispārīgiem pienākumiem ir nodokļu aprēķinu pareizības...

Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā) vērsties ar iesniegumu NVD, norādot bankas konta numuru uz kuru veikt atmaksu. NVD uzsver, ka iesniegumus iemaksu atmaksai jāiesniedz tikai tām personām, kuras iemaksas veikuši klātienē. Iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Veiktās iemaksas pakāpeniski tiks atmaksātas līdz 2019. gada 31. decembrim. Kopumā līdz septembra beigām atmaksas veiktas gandrīz 2400 personām teju 393 tūkstošu eiro apmērā. No minētās summas septembra mēnesī atmaksas veiktas mazliet vairāk nekā 800 cilvēkiem vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Brīvprātīgās iemaksas kopumā veikuši vairāk nekā 5600 cilvēku (unikālo personu) par kopējo summu gandrīz 820 tūkstošu eiro apmērā. Personas, kuras veikušas iemaksas...

Pagājušajā gadā esam brīdinājuši lasītājus par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir “liela interese” par darījumiem, kas veikti skaidrā naudā. Atruna, ka banka var “izgaist” un nauda tiks zaudēta, vairs netiek uztverta nopietni. Nav problēmu veikt darījumus ar bezskaidras naudas palīdzību. Tomēr izrādījās, ka vairākas fiziskās personas nav ņēmušas vērā aizliegumu veikt darījumus (arī starp radiniekiem) skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto tikpat lielos apjomos, kā bezskaidras naudas norēķinus. VID ir ieinteresējies arī par naudas līdzekļu kustību iedzīvotāju kontos – īpaši tad, ja fiziskā persona nemaz nedeklarē ieņēmumus un arī darba devēji (izmaksātāji) nesūta paziņojumus par šo personu ieņēmumiem un samaksātajiem nodokļiem. Interese par fizisko personu kontu apgrozījumu Par atskaites punktu bija izvēlēts 2018. gada septembris, kad kredītiestādēm bija jāpaziņo par gada sākumā esošajiem fizisko personu kontu atlikumiem. Tagad pienācis laiks paziņot arī par kontu apgrozījumiem (gan par...

Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valdes sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt 2020. gada valsts budžeta un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžeta projektu. Pieņemot šādu lēmumu, LBAS Valde ņēma vērā, ka valdība saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 144 "Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba tiesību normu piemērošanas sekmēšanai" (Latvijā ratificēta), izstrādājot 2020. gada valsts budžetu un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžetu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus, un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu. Arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LBAS neatbalstīja valsts budžeta projektu, uzsverot neizpildītos solījumus izglītības, zinātnes, veselības aprūpes jomās, kā arī sociālā dialoga trūkumu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protams, ka valdība var pieņemt lēmumus, bet vispirms tai ir jādiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai tad partijām savā starpā. Nevis jāinformē sociālie partneri par jau pieņemtiem lēmumiem, kurus grozīt gandrīz praktiski nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2018. gada 1. novembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī. Ar grozījumiem ir precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 9. punkts, paredzot turpmāk obligāto pienākumu komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām informēt VID par atvērtajiem maksājumu kontiem ārvalsts maksājumu iestādēs vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādēs. Nodokļu maksātāja pienākums ir deklarēt VID ne tikai ārvalsts kredītiestādēs atvērtus norēķinu kontus (tajā skaitā Paypal un Revolut1), bet arī maksājumu sistēmās (piemēram, Paysera un citas) atvērtus maksājumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. VID norāda, ka komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona informāciju par ārvalstīs atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem maksājumu kontiem var iesniegt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šajā gadījumā VID EDS ir jāaizvēlas nestrukturētais dokuments “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ar 2019. gada 1. oktobri noslēgsies ar kurjerpastu saņemto preču deklarēšanas procesa elektronizācija, līdz ar to turpmāk šādas preces būs iespējams deklarēt, tikai iesniedzot elektronisku muitas deklarāciju. No šī gada 1.oktobra vairs nebūs iespējams atmuitot ar kurjerpastu saņemtās preces, attālināti iesniedzot EDS skenētos dokumentus muitas iestādē. Lai deklarētu ar kurjerpastu no trešajām valstīm saņemtas preces, par kurām ir jāsamaksā muitas maksājumi, t.sk. interneta veikalos iegādātas preces, turpmāk fiziskajām personām būs jāizmanto e-pakalpojums – vienkāršotā Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Šis e-pakalpojums ir pieejams jau kopš šī gada 5.jūnija, un līdz šim fiziskās personas ir noformējušas jau vairāk nekā 3000 vienkāršoto deklarāciju par kurjerpasta sūtījumiem, ko saņēmušas no trešajām valstīm. Vienkāršoto Importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem EMDAS var noformēt, ja preču vērtība sūtījumā ir līdz 1000 EUR un preču neto svars nepārsniedz 1000 kg.

Lai efektīvāk cīnītos pret ēnu ekonomiku un negodprātīgu komercdarbību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns šomēnes tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Sarunā piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (UGFA) direktors Edgars Līcītis un Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Lai identificētu aplokšņu algu izmaksātājus, J.Bordāns un I.Jaunzeme vienojās par informācijas apmaiņu starp UGFA un VID. Turpmāk UGFA pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzturlīdzekļu nemaksātāju materiālajam stāvoklim, nodrošinot datu apmaiņu ar VID par tiem parādniekiem, kuru oficiālie ienākumi neatbilst viņu dzīves līmenim. Tieslietu ministrs norādīja, ka bērna uzturēšana ir vecāku pienākums, kura nepildīšanai nevar būt nekādu attaisnojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nulles toleranci pret uzturlīdzekļu ļaunprātīgiem nemaksātājiem demonstrē ne tikai valsts, bet arī tie darba devēji, kas uzturlīdzekļu parādniekam oficiāli izmaksā minimālo algu un pārējo atlīdzības daļu – “aploksnē”. Tieslietu ministrija (TM) mērķtiecīgi uzlabo uzturlīdzekļu sistēmu, paredzot gan jaunas iespējas parādniekiem savu finansiālo iespēju robežās iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā, gan jaunus ierobežojumus...

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi tematisko informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tai skaitā stresam darba vietās. Kampaņas laikā īpaši tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, jo īpaši tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem. Mūsdienās katrs savā darba vietā saskaras ar stresu jeb kā speciālisti to dēvē – psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturo ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu. Tie ir, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība, u.c. Ir atzīts, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā. Arī VDI darba devēji un darbinieki vēršas ar jautājumiem par psihoemocionālajiem riskiem darba vietās. Biežākie psihoemocionālie riski darba vietās ir saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un emocionālo vardarbību no kolēģu un vadības puses. Neskatoties uz to, ka psihoemocionālo darba vides risku...

Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. Šajā rakstā par to, kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Turpmāk aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību. Ir uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši operatīvo darbību, jo tiem nav aktīvu, nav darbinieku un netiek veikti saimnieciskie darījumi, tomēr turpina sniegt likumā noteiktās atskaites, bet darbības pārtraukšanas faktu valsts iestādēm nepaziņo. 2014. gadā stājās spēkā Komerclikuma regulējums[1] par komersanta tiesībām, pamatojoties uz savu lēmumu, apturēt saimniecisko darbību uz laiku līdz trīs gadiem, par ko veicams atbilstošs ieraksts komercreģistrā. Jāpiebilst, ka arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) ir noteikts nodokļa maksātāja pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par pieņemto...

Jau labu laiku sabiedrībā diskutē par to, ka nereti veikali pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet kas pēc būtības ir vēl laba un lietojama, izmet atkritumos, nevis ziedo trūcīgākajiem. No šā gada 1. jūlija stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļauj noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Jau 2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (likums), kas noteica, ka, sākot ar 01.07.2019., ja pārtikai, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz ...», beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Šā gada 18. jūnijā MK pieņēma noteikumus Nr. 261 «Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām» (MK noteikumi). Papildus šiem noteikumiem MK 18. jūnijā pieņēma arī grozījumus MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 104 «Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība» (MK noteikumi Nr.104), kas saistīti ar pārtikas preču apriti pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Šīs izmaiņas ierosināja Eiropas...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir nācis klajā ar ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam uz ES robežām un ES dalībvalstīs. Ziņojumā tiek sniegts visaptverošs pārskats par viltotu preču aizturēšanu no 2013. līdz 2017. gadam, par kurām ACIST datubāzē ir ziņojušas ES dalībvalstis. Šī pārskata mērķis ir informēt tiesībsargājošās iestādes un politikas veidotājus par aizturēto viltoto un pirātisko preču apjomiem, tendencēm un aplēsēm, kas turpmāk kalpos par pierādījumu bāzi politikas veidošanai ES dalībvalstīs. Analizētie dati liecina, ka no 2013. gada līdz 2017. gadam ES tika aizturēts aptuveni 438 miljoni viltotu preču. Šis apjoms ir ekvivalents ar vienu aizturētu viltotu preci uz katru ES pilsoni (vecumā no 15 gadiem) attiecīgajā periodā. Aptuveni 30–40% no viltotām precēm tika aizturētas uz ES robežām, savukārt pārējās tika aizturētas valstu tirgos. Aizturēto viltoto preču aplēstā vērtība bija aptuveni...

Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, nepieciešams par gadu pagarināt (no 2020. gada uz 2021. gadu) jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus, 25. septembrī lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā arī konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. “Jaunas metodikas ieviešana ir būtiska, lai katram nekustamajam īpašumam varētu noteikt kadastrālo vērtību, kas ir objektīva un tirgum atbilstoša, tādējādi mainot arī nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Vienlaikus, lai kliedētu vēl esošās neskaidrības sistēmas ieviešanā, kā arī pašvaldības varētu laicīgi aprēķināt piemērojamās nekustamā īpašuma nodokļa likmes, sistēmas ieviešanas termiņš ir jāpagarina par gadu,” pēc sēdes pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Attiecīgi paredzēts, ka 2020. gada kadastrālo vērtību aprēķinam piemēros kadastrālo vērtību bāzi, kas noteikta Ministru kabineta...