JAUNUMI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 15.maijā otrajam lasījumam atbalstīts priekšlikums grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka nākamgad varētu tikt palielināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 litriem likme paredzēta 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem uz 100 litriem – 10 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 litriem – 30 eiro. Patlaban akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 7,40 eiro par 100 litriem dzēriena. Priekšlikums rosināts, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu ikdienas patēriņu, jo tieši neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem. Pasaules Veselības organizācija rekomendācijās norādījusi, ka labākā prakse ir ieviest diferencētu akcīzes nodokli atkarībā no produktu uzturvērtības. Tas sniegšot iespēju patērētājam izvēlēties veselīgākus produktus, savukārt uzņēmumus mudinātu ražot produktus ar mazāku, piemēram, cukura,...

Saeima 16.maijā sanāk uz kārtējo plenārsēdi un galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā. Tie paredz, ka personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. Otrajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai būs arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Tāpat Saeima skatīs grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību. Otrajā lasījumā iecerēts lemt arī par grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. To mērķis ir ieviest lielāku atklātību publisko personu kapitālsabiedrībās, tuvinot šīs prasības biržā kotēto uzņēmumu atklātības prasībā. Savukārt pirmajā lasījumā darba kārtībā iekļauts likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, tādējādi kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Komisija lūgusi...

Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku, kurā redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro, jo, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi. Tā, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,6 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2019. gadā tiek novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos samaksātā eiro 2019. gadā tiek novirzīti 10,9 centi. Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiek novirzīti 8,4 centi, sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti 5,7 centi, bet valsts aizsardzībai – 6,1 cents. Tāpat no viena nodokļos samaksātā eiro 17,3 centi tiek piešķirti dotācijām pašvaldībām un nodokļiem pašvaldībām, savukārt ekonomiskajai darbībai, tai skaitā satiksmei un lauksaimniecībai 4,9 centi un arī valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā tiek novirzīti 4,9 centi. 0,4 centi tiek vides aizsardzībai un 1,2...

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 10. aprīlī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Citadele līzings un faktorings” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 16.oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar SIA „Citadele līzings un faktorings” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 4.oktobra spriedumu. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) pieteicējai SIA „Citadele līzings un faktorings” veica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu, kā rezultātā ar VID 2014.gada 16.oktobra lēmumu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN, soda nauda un nokavējuma nauda, samazināts budžetā maksājamais PVN, kā arī samazināti 2012.gada deklarētie zaudējumi. Pieteicēja pārsūdzēja minēto lēmumu daļā par papildus aprēķināto PVN, soda naudu un nokavējuma naudu. Administratīvā apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas lēmumam un ar 2016.gada 4.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīja. Lietā ir strīds, vai starp līguma pusēm ir izveidojušās nomas attiecības un pieteicējai bija tiesisks pienākums, priekšlaicīgi pārtraucot nomas pirkuma līgumus, aprēķināt PVN par lietu (automašīnu) nomu,...

Jums ir iespēja video ierakstā noskatīties semināru “Nodokļu aktualitātes IIN maksātājiem 2019. gadā, pārskati par 2018. gadu” SEMINĀRU VADA Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vairāku Bilances bibliotēka sērijā izdoto grāmatu autore. SEMINĀRA PROGRAMMA Nodokļu aktualitātes IIN maksātājiem 2019. gadā, pārskati par 2018. gadu Programma: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no saimnieciskās darbības ienākuma a. saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls; b. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšana; c. izdevumu precizēšana; d. izdevumu ierobežojums gada ienākumu deklarācijā; e. atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošana; f. IIN likmes. Gada ienākumu deklarācija a. deklarācijas sastādīšana par 2018. gadu; b. IIN avansa maksājumi 2019. gadā. Pašnodarbināto personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) a. VSAOI aprēķināšana; b. VSAOI iekļaušana izdevumos; c. valsts veselības apdrošināšana pašnodarbinātajiem. Atbildes uz jautājumiem Semināra Nodokļu aktualitātes IIN maksātājiem 2019. gadā, pārskati par 2018. gadu ieraksts tika veikts 2019. gada 1. martā. Noskatīties semināra ievadu un PIETEIKTIES pilnai video...

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) paziņojusi, ka daļa vēlētāju varētu nebūt saņēmuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtīto informāciju par to, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso šā gada 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tāpēc CVK informē par iespējām noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja paziņojums nav saņemts: - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana" - zvanot CVKuzziņu tālrunim 67049999 darba dienā no plkst. 8.00 līdz 20.00. 24. un 25. maijā tālrunis strādās no plkst. 7.00 līdz 20.00. Iespēja balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir vēlēšanu dienā, 25.maijā, no pl. 7.00 līdz 20.00 iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts, vai iepriekšējās balsošanas dienās: trešdien, 22.maijā, - no plkst. 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 23.maijā, - no plkst. 9.00 līdz 12.00, piektdien, 24.maijā, - no plkst. 10.00 līdz 16.00. Iepriekšējā balsošana notiks vēlēšanu iecirkņos Latvijā, un iepriekšējās balsošanas dienās balsot var savā vai citā vēlēšanu iecirknī. CVK norāda, ka balsošana citā iecirknī būs iespējama, ja starp vēlētāja...

Ministru kabinets (MK) 14.maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kurā paredzēts uzsākt konsultācijas ar pašvaldībām un informēt sabiedrību. Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem VARAM organizēs jaunveidojamo novadu centros un ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu. Savukārt pirmās sarunas ar pašvaldību deputātiem notiks 27. maijā Preiļos, 5. jūnijā Cēsīs un Valmierā, 6. jūnijā Smiltenē, 7. jūnijā Siguldā. Konsultācijas ar pašvaldībām ilgs līdz 2019. gada septembrim, bet sabiedrības informēšanas pasākumi pašvaldību iedzīvotājiem notiks līdz 2020.gada maijam. Informācija par tikšanos laiku un vietu būs ievietota gan ministrijas mājaslapā, izplatīta sociālajos tīklos, sniegta pašvaldībām un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem. Vienlaikus ar konsultācijām par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli VARAM uzsāks darbu pie konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu un likumprojekta izstrādes. Saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām, un pašvaldības plānots veidot ap reģionālās...

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu “grozu” sistēmas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā. Tas akceptēts valdības sēdē izskatītajā likumprojektā "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā". Divu grozu veselības aprūpes sistēmu paredzēts aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus a atzīts, ka būtu saglabājama obligātā veselības apdrošināšana, taču paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Veicamās izmaiņas likumdošanā skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tāpēc valdības sēdē tika pieņemts lēmums izmaiņas ieviest vienlaicīgi ar reformām nodokļu jomā. Līdz ar to bija nepieciešams veikt grozījumus likumā, nosakot, ka personai līdz 2021.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, atmaksā personai viņas saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pantu veiktos maksājumus. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka visi minētie maksājumi tiek atmaksāti, Veselības ministrija plāno...

Ministru Kabinets 14. maijā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumos Nr.156 "Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā"" . Tas precizē nosacījumus padomnieku kvalifikācijas iegūšanai darbam ar atsevišķām vai visām bīstamo kravu klasēm. Atgādinām, ka par bīstamo kravu drošības konsultantu var kļūt jebkura persona, kura ir izgājusi apmācību un nokārtojusi bīstamo kravu drošības konsultanta eksāmenu un kurai ir derīgs sertifikāts (derīgs 5 gadus) un kas var dot padomus komersantam par bīstamo kravu pārvadājumu noteikumiem, pārbaudīt darbību un procedūras saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem, nodrošināt ikgadējo atskaišu un ziņojumu par negadījumiem sagatavošanu. Par drošības konsultantu var būt komersanta darbinieks kā arī ārpakalpojuma sniedzējs - līgumiskais konsultants. Noteikumu grozījumos detalizētāk noteikti drošības konsultantu (padomnieku) kvalifikācijas iegūšanas nosacījumi, konsultantu (padomnieku) darbība, apmācības procesa kontrole un kvalifikācijas iegūšanas procesā iesaistīto institūciju darbība. Līdz šim Autotransporta direkcija (ATD) ir veidojusi drošības konsultantu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā - SIA „Latbūve projekts” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 10 000 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē playshop.lv, patērētājiem piedāvājot un pārdodot dažādas preces. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrība vietnē ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nav piegādājusi patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus, atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai, sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu gadījumos, kad patērētāji izbeidz līgumu tādēļ, ka vietnē pasūtītās preces nav piegādātas. Papildus minētajam patērētājiem ar sabiedrību nebija iespējams sazināties, jo sabiedrība neatbildēja uz patērētāju vēstulēm un tālruņu zvaniem. Lai izvērtētu konkrēto situāciju, PTAC centās sazināties ar sabiedrību, pieprasot paskaidrojumus, taču atbildes uz PTAC nosūtītajām vēstulēm netika sniegtas. Vienlaikus PTAC...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada četros mēnešos ir 2,98 miljardi eiro, t.sk. nodokļu ieņēmumi – 2,88 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,11 miljardiem eiro jeb 3,8 % un tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 103,7 % apmērā. Ieņēmumu plāna pārpildi 2019.gada četros mēnešos būtiski veicināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi šī gada četros mēnešos ir 1,66 miljardi eiro, kas ir par 0,16 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Savukārt PVN ieņēmumi ir 0,81 miljards eiro, kas ir par 0,09 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumiem 2019.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, ir vērojams straujākais pieaugums pēdējo gadu laikā. Lielākos ieņēmumus un arī ieņēmumu pieaugumu 2019.gada četros mēnešos nodrošināja nodokļu maksātāji, kuri pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību t.sk. automobiļu un motociklu remontu, kas...

Saeimas deputāti 9.maijā ir konceptuāli atbalstījuši likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem", kas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Iecerēts, ka turpmāk bērniem tiks piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonību un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Likumprojekta, kuru Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2016.gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018.gadā - 33 bērni. "Valstij ir jārada apstākļi, kas nepieļauj turpmāku nepilsoņa statusa piešķiršanu, jo sākotnējais mērķis, ieviešot nepilsoņa statusu, nekad nav bijis saglabāt to pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Tas bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni,” atzīmējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. “Likumprojekta mērķis ir panākt to, ka 2019.gada 31.decembris būtu pēdējais...

Tieslietu ministrija informē, ka kopš 2018. gada 1. jūlija Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv konsultācija pie notāra var notikt videorežīmā un notariālās darbības var veikt attālināti. Tādējādi vairs nevienam, kurš, piemēram, atrodas prombūtnē ārvalstīs, nav jāmēro ceļš uz Latviju, ja rodas nepieciešamība pēc zvērināta notāra pakalpojumiem. Izdot pilnvaru, piekrišanu, uzsākt mantojuma lietu, saņemt juridisku konsultāciju, nokārtot laulības šķiršanu, sagatavoties nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumam un vēlāk arī noslēgt to, taisīt testamentu – tas viss tagad ir iespējams arī attālināti. Turklāt notariāts Latvijā ir pirmais un pašlaik arī vienīgais Baltijā un Eiropā, kas šādi pieejams cilvēkiem – tiešsaistē www.latvijasnotars.lv. Videokonsultācijas iespēja padara notārus vēl pieejamākus brīžos, kad tas nepieciešams. Īpaši aktuāli tas ir tiem aptuveni 200 000 cilvēku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Taču arī tiem Latvijas iedzīvotājiem kuriem nav iespēju vai vēlēšanās mērot ceļu līdz notāra birojam, tā ir papildu ērtība. Ieguvēji ir arī uzņēmēji, kas turpmāk var attālināti kārtot lietas,...

Valdībā pieņemts lēmums, ka turpmāk vairs nenotiks Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes. Jautājumus, kurus līdz šīm izskatīja MKK sēdē, pēc Ministru prezidenta atsevišķa norādījuma sagatavos Valsts kanceleja un iesniegs izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdienās vai Ministru kabineta sēdē, kas parasti plānota otrdienās. Līdz šim pirms lēmumu pieņemšanas valdība atsevišķus jautājumus izdiskutēja Ministru prezidenta vadītās MKK sēdēs, kurās ar ar balsstiesībām piedalījās visi valdības locekļi, un viņi varēja izteikties par katru jautājumu. Atšķirībā no Ministru kabineta sēdēm, lēmumu pieņemšanai MKK kvorums nebija nepieciešams. MKK izvērtēja jautājumus, kurus institūcijas nebija pilnībā saskaņojušas un par kuriem nebija panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat tajā apsprieda projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, bija radušies būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi. Ar padomdevēja tiesībām šajās sēdēs piedalījās valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki, citas amatpersonas, kā arī projektu izstrādātāji un citu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas varētu uzklausīt jautājumā iesaistītās...

No 15. maija visiem starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienības (ES) robežās būs piemērojama jauna maksimālā cena: zvanot no savas valsts uz citu ES valsti, maksās ne vairāk kā 19 centus minūtē (bez PVN) un 6 centus par īsziņu (bez PVN). 2017. gada jūnijā jau tika atcelta viesabonēšanas maksa, bet ES mēroga telesakaru noteikumu pārskatīšanas rezultātā tagad ir arī noteikti cenas ierobežojumi starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienībā. Šie telesakaru noteikumi tika pārskatīti nolūkā stiprināt elektronisko sakaru koordināciju un nostiprināt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) lomu. Jaunie starptautisko zvanu noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu lielās cenu atšķirības starp dalībvalstīm. Vidēji standarta cena par zvanu no fiksētas tālruņa līnijas vai mobilā tālruņa ES robežās bija trīs reizes augstāka nekā iekšzemes zvanu standarta cena, savukārt standarta cena par īsziņu ES robežās vairāk nekā divas reizes pārsniedza iekšzemes īsziņu cenu. Dažos gadījumos standarta cena par zvanu ES robežās bija pat līdz desmit reižu augstāka...