JAUNUMI

BILANCES AKADĒMIJA piedāvā noskatīties video ierakstā semināru Jaunie grozījumi MK noteikumos Nr. 676. Atvaļinājumu naudas aprēķināšana, praktisku piemēru analīze" Valsts sekretāru sanāksmē 7. jūlijā izsludināts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"" Seminārs notika 27. augustā. VIDEO IERAKSTAM PIETEIKTIES ŠEIT! SEMINĀRU VADA Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas “Darba likums un grāmatvedība” autore SEMINĀRA PLĀNS Grozījumi MK noteikumu Nr. 676 (neapliekamā minimuma noteikšana): – kā minimumu noteica un kā to noteiks turpmāk; – kādi “notikumi” ietekmē IIN parāda veidošanu; – kādi ieņēmumi ietekmē minimuma apmēru; – kā turpmāk noteiks minimumu nepilnam gadam. Darba dienas starp svētku dienu un brīvdienu pārcelšanas kārtība. Par kādiem periodiem tiek piešķirti atvaļinājumi. Izmantoto atvaļinājumu uzskaite....

Kā nosakāma elektronisko pakalpojumu piegādes vieta saskaņā ar jaunākajām PVN regulējuma izmaiņām? Skaidro INA SPRIDZĀNE, sertificēta nodokļu konsultante Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta (PVN likuma 27. panta 1. daļa). Kā zināms, uzņēmumi, kuri sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, var nereģistrēties katrā dalībvalstī PVN maksāšanas nolūkam, ja tie ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu PVN deklarēšanai un maksāšanai - mini vienas pieturas aģentūru (MOSS režīms). Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un veicinātu it īpaši mazu un vidēju uzņēmumu iesaisti pārrobežu e-komercijas darījumos, no 2019. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi direktīvā, ar kuriem tika noteikta robežvērtība ES iekšienē veiktajiem darījumiem 10 000 eiro apmērā, kuru nepārsniedzot, tādu pakalpojumu, uz ko var attiecināt īpašu PVN režīmu elektroniskajiem pakalpojumiem,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 361 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”” Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tādejādi, grozījumi veikti noteikumu 5.1 punktā, nosakot, ka paziņojuma rindā “Neapliekamais minimums” norāda taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteikumu 1. un 2. pielikums papildināts ar tabulas “1.* Ienākuma veida kodi” ar jaunu kodu “čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu”. 13.08.2019. 17.08.2019. Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas...

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē. Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...

Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (turpmāk – EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas (turpmāk – MAN/PU) funkcionalitātē no šāgada 3. jūnija ir pieejams jauns modulis, kas nodrošina Elektroniskā transporta dokumenta (turpmāk – ETD) iesniegšanu EMDAS un apstrādi kravām, kas tiek ievestas ar aviotransportu, atgādina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. ETD kā muitas deklarācijas izmantošana ir Savienības Muitas kodeksā noteikts Savienības tranzīta procedūras vienkāršojums aviosabiedrībām. Līdz brīdim, kamēr EMDAS tika pielāgota ETD iesniegšanai un apstrādei, vienkāršojuma izmantošanai kalpoja EMDAS MAN/PU funkcionalitātē pieejamais Manifestu modulis. Pašlaik, pārejas perioda laikā no š.g. 3.jūnija, EMDAS MAN/PU funkcionalitātē muitas formalitāšu kārtošanai ar aviotransportu ievedamajām kravām ir pieejams gan līdzšinējais Manifestu modulis, gan jaunais modulis – “ETD (ienākošie)”. 2019.gada 1.oktobrī “ETD (ienākošie)” modulis pilnībā aizstās Manifestu moduli. Tādējādi muitas klientiem, kuri vēlēsies izmantot SMK piedāvāto Savienības tranzīta procedūras vienkāršojumu – ETD, muitas formalitāšu kārtošana ar aviotransportu ievedamajām kravām būs iespējama tikai EMDAS MAN/PU “ETD...

Latvija 30. augustā ir iesniegusi progresa ziņojumu par Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – Moneyval – 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai ar detalizētu izklāstu par līdzatbildīgo institūciju, jo īpaši Latvijas valdības un Saeimas, darba rezultātiem. Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018. gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu Moneyval rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019. gada februārī pieņemtais plāns par finanšu sektora “kapitālo remontu” ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu ar NILLTPF saistītos riskus un nepilnības. Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, tajā skaitā,...

Godājamie portāla plz.lv lietotāji! Aicinām piedalīties nelielā ekspresaptaujā, atbildot uz dažiem jautājumiem saistībā ar PLZ Ekspertu ziņojumu. Mums ir svarīgs Jūsu viedoklis, tāpēc būsim pateicīgi, ja atvēlēsiet pāris minūtes laika, atzīmējot atbildes, kuras, Jūsuprāt, ir visatbilstošākās. Aptauja ir anonīma. APTAUJU AIZPILDĪT ŠEIT! Jums ir arī iespēja izteikt plašāk savu viedokli vai ierosinājumus portāla veidotājiem, rakstot uz e-pastu: [email protected]. PLZ Ekspertu ziņojumu arhīvs skatāms šeit.

Otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%, ziņo Finanšu ministrija. Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā...

1. septembrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru", kas paredz būtiskus uzlabojumus klientiem, kuri izmanto taksometru pakalpojumus. Jaunie noteikumi izskaudīs negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ievieš skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, nodrošinot paaugstinātas kvalitātes prasības taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, to skaitā lidostā. Taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Ierobežota piekļuve lidostas “Rīga” teritorijā stāsies spēkā 2019.gada 15.septembrī. Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas “Rīga”, kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs...

Augstākā tiesa aktualizējusi Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem. Tajā strukturēti apkopotas Senāta atziņas par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem, un tas veidots uz iepriekšējā šāda Senāta prakses apkopojuma pamata. Apkopojums, kurā bija apkopota tiesu prakse par 2017. un 2018. gadā skatītajām lietām, papildināts ar atziņām no Senāta nolēmumiem, kas stājušies spēkā laikā no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam. Aktualizētajā apkopojumā šobrīd iekļautas atziņas no 143 nolēmumiem. Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu. Apkopojumā, piemēram, skatīts jautājums, kas ir un kas nav administratīvais akts. Kā skaidro Senāts attiecībā uz paziņojumu par nodokļu parādu, iestāde var administratīvajā aktā ietvert arī citu informāciju, kas nav starp Administratīvā procesa likuma 67. panta...

Lai risinātu starptautiskus strīdus, Latvijai turpmāk varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā. Tāpat citas valsts varēs vērsties pret Latviju, ja tās sešus mēnešus iepriekš rakstveidā būs brīdinājušas par vēršanos tiesā. Šāds nosacījums ļaus labāk sagatavoties savas pozīcijas aizstāvēšanai, kā arī apzināt resursus, kas nepieciešami tiesvedībai. To paredz 30. augustā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča parakstītā Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu. Deklarāciju apstiprina Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 409 "Par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanas deklarāciju". Šī deklarācija aizvieto Latvijas valdības 1935. gada deklarāciju par Tautu Savienības Pastāvīgās Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu. Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Pievienošanās Starptautiskās tiesas obligātajai jurisdikcijai ir Latvijas interesēs. Tas apliecinās Latvijas gatavību pilnībā iesaistīties starptautiskajā sistēmā, stiprinās likuma varu un vēstīs citām valstīm, ka Latvija ar vislielāko atbildību izturas pret tās starptautiskajām saistībām. Vienlaikus pievienošanās Starptautiskās tiesas obligātajai jurisdikcijai dos iespējas Latvijai vērsties...

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Kā tiesiski korekti atrisināt finansiālās grūtības, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju, ja vien tas ir objektīvi iespējams? Maksātnespējas kontroles dienests atzīst, ka risināt finansiālās grūtības ir iespējams neiesaistot tiesu (uzņēmuma parādu ārpustiesas restrukturizācija), kā arī tiesas apstiprinātā procesā (tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process). Parādu ārpustiesas restrukturizācija Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju, kuras gaitā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību. Pēc būtības parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja parādnieka un kreditoru starpā ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas principi Latvijā ir definēti parādu ārpustiesas restrukturizācijas vadlīnijās (pieejamas šeit), pēdējā redakcija ir apstiprināta...

Maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kad tā manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Tāpēc juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka manta proporcionāli tiek sadalīta starp visiem kreditoriem. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, tostarp darbinieks, kam nav izmaksāta darba alga, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Kreditors var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks – SIA vai A/S – nav nokārtojusi parādsaistības ne mazāk kā 4268 eiro apmērā. Ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram ir jābūt ne mazākam kā 2134 eiro. Darbinieks var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja uzņēmums nav izmaksājis darba samaksu, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas kreditoram obligāti jābrīdina parādnieks! Parādniekam pašam jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, ja tas divu mēnešu laikā nespēj nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš un parādnieks neveic aktīvas darbības,...

Fiziskas personas maksātnespējas process (FPMNP) ir paredzēts labticīgām fiziskām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem, bet vēlas atjaunot savu maksātspēju. Process nav piemērojams personām, kuras vēlas izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot FPMNP, informē Maksātnespējas kontroles dienests FPMNP neatbrīvo fizisko personu no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa, prasījumi no neatļautas darbības, nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Personai pirms FPMNP uzsākšanas ir arī nopietni jāizvērtē, kādas ziņas ir sniegtas, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar piešķirtajiem kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem. FPMNP pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pats parādnieks, ja pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm: 1) nav iespēju nokārtot iestājušās parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 eiro; 2) gada laikā nebūs iespējams...