JAUNUMI

Kurzemes apgabaltiesa 14. maijā daļēji apmierināja prokurora protestu, atzina apsūdzētos nodokļu krāpšanā par vainīgiem un sodīja ar reālu brīvības atņemšanas sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas un iegūt tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, apsūdzētie sagatavoja dokumentus ar nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem par automašīnu un to rezerves daļu iegādi 917735.70 EUR apmērā. Šo nepatieso informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem apsūdzētie apzināti iekļāva PVN deklarācijās un iesniedza VID. Nenomaksājot PVN un izkrāpjot no valsts budžeta 160 203.84 EUR, valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Kurzemes apgabaltiesa abas personas atzina par vainīgām un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu – vienu personu uz 2 gadiem un 9 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem, bet otru personu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības...

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus. Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav. Par negodīgu tirdzniecības praksi var uzskatīt, piemēram, kavētus maksājumus par ātrbojīgiem produktiem, pasūtījuma atcelšanu pēdējā brīdī, vienpusējas izmaiņas piegādes līgumos, samaksas pieprasīšanu piegādātājam par norakstītiem produktiem, atteikšanos slēgt rakstiskus līgumus, kā arī komercnoslēpumu ļaunprātīgu izmantošanu un...

Valdība otrdien, 21. maijā, izskata noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību"", kas nosaka izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā un tajā norādāmajā informācijā. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību" (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.300) 2.pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija" nav iekļauta aile ar aprēķināmo akcīzes nodokli par mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem piemērojama akcīzes nodokļa likme 50 procentu apmērā no pārējo alkoholisko dzērienu pamatlikmes. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 2. pielikumu, paredzot iespēju aprēķināt akcīzes nodokli mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Noteikumu projekts paredz, ka Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas 11.ailē “Pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā” iekļauj...

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī. LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts. Sarunu dalībnieki...

Lai e-pakalpojumus portālā Latvija.lv varētu saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri neizmanto eID karti ar elektronisko parakstu vai internetbanku, ir izstrādāts īpašs risinājums – e-asistents jeb pilnvarotais e-pakalpojums. Šī pakalpojuma mērķis ir radīt vienlīdzīgu pieejamību valsts un pašvaldību pakalpojumiem visām sociālajām grupām, dodot iespēju ikvienam saņemt pakalpojumus elektroniski. Pilnvarotā e-pakalpojuma jeb e-asistenta darbības principus šā gada februārī apstiprināja Ministru kabinets, pieņemot grozījumus noteikumos, kuri nosaka valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanu centru darbības kārtību. E-asistents ir Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) darbinieks, kuram klients savā vārdā uztic pieteikt vienu konkrētu VSAA pakalpojumu. Līdz ar to, tas ir lielisks palīgs tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami jau minētie elektroniskās identifikācijas līdzekļi un tāpēc nav iespējams izmantot e-pakalpojumus. Viss, kas jādara – jāņem savs personu apliecinošais dokuments (pase vai personas apliecība), jādodas uz tuvāko VPVKAC un jālūdz klientu apkalpošanas centra darbinieka palīdzība nepieciešamās formalitātes – pilnvarojuma nokārtošanā. Šis pilnvarojums būs spēkā tikai konkrētā VSAA...

Augstākajā tiesā 17. maijā notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu piedziņas problēmas tiesvedību procesos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot tikšanos, norādīja, ka Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi tiesu prakses apkopošanu un secinājusi, ka nenomaksāto nodokļu piedziņa notiek gan administratīvā procesa, gan kriminālprocesa, gan civilprocesa kārtībā. Šāda situācija var radīt procesu pārklāšanos vai rezultātu pretrunas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzema atzīmēja jautājuma aktualitāti, jo arī VID šobrīd veic nepieciešamās organizatoriskās pārbaudes, lai sistematizētu savus iekšējo resursu efektīvu izmantošanu un novērstu dublēšanos. Uzsverot, ka aicinājums uz sanāksmi ir bijis ļoti aktuāls, proti, ka tas ļaus turpināt strādāt pie uzlabojumiem. Sanāksmes dalībnieki diskutēja, vai risinājumam nepieciešama doktrīnas un tiesu prakses maiņa vai normatīvā regulējuma grozījumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta kriminālprocesā izskatāmo kaitējuma kompensācijas prasījumu izlemšanai. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz problēmām normatīvajā regulējumā un atzīmēja, ka par tām jau pirms...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Valsts kanceleja 15. maijā rīkoja konferenci “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs - valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai. Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi. Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas rīkot pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. maijā ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 4 260 eiro apmērā AS "PNB Banka", jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam, t.i. 1. aprīlim, nebija sagatavojusi un iesniegusi FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Tādējādi pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu. Vairākas bankas š.g. 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidēta gada pārskata sagatavošanu, ne tā publiskošanu. FKTK pieprasīja katrai bankai papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katru situāciju, piemērojot atbilstošu sankciju. AS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijā 20. maijā sāk darboties Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kas nodrošina iespēju izsekot katram tabakas izstrādājuma dzīves cikla posmam – no rūpnīcas līdz mazumtirdzniecības punktam. Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma (Track&Trace) ir vienotā visā Eiropas Savienībā. To noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES un Eiropas Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/574. Nodrošinot iespēju izsekot legālo tabakas izstrādājumu plūsmai, tā paplašina valsts uzraudzības iestādēm kontroles iespējas. Baiba Šmite-Roķe, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja, norāda, ka jaunā sistēma palīdzēs cīnīties pret nelegālu tabakas izstrādājumu apriti, līdz ar to aizsargās legālā tirgus dalībniekus. Latvija ir izvēlējusies tādu sistēmas ieviešanas modeli, kas nerada ievērojamus valsts naudas tēriņus. Arī iesaistītajiem komersantiem ir maksimāli atviegloti priekšnoteikumi, lai iekļautos šīs sistēmas darbībā. Turpmāk katra cigarešu paciņa un tinamās tabakas iepakojums, kas ražoti Eiropas Savienībā vai importēti Latvijā, jāmarķē ar unikālu identifikatoru. Identifikatora ģenerēšanu un piešķiršanu nodrošina VAS Latvijas...

Satversmes tiesa 16. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-17-03 “Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas (pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ALFOR”, pārsūdzot tam adresēto Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Lēmums citstarp pamatots ar apstrīdēto normu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesa saņēmusi Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas lēmumus par...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. maijā tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai spriestu par iespēju izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā, turklāt efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra: “Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie tieslietu sistēmas attīstības ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums, tāpēc es apliecinu savu gatavību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus izvirzītā mērķa - panākt ātru un kvalitatīvu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu – sasniegšanai”. Sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšana prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā, grāmatvedībā, banku jomā un komerctiesībās, tāpēc šādas specializētas tiesas izveide ļautu attiecīgās kategorijas lietas izskatīt daudz profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, veidojot...

Valsts kontrole ir pabeigusi ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību un informē par nepieļaujamām tendencēm valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. 26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus. Revīzijas ziņojumus skatīt šeit. 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Valsts kontrole uzsver, ka ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi. Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī. Kritiska situācija attīstības...

Personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. To paredz 16.maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Likuma izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā. Likums paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā. Šāda iespēja tiks nodrošināta no 2021.gada 1.februāra. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori. Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa...

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar republikas pilsētu domēm un reģionālajām augstskolām maijā un jūnijā organizē septiņu konferenču ciklu “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”. Konferenču cikla ietvaros, no 20. maija līdz 10. jūnijam, septiņās Latvijas pilsētās notiks konferences par Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumiem, katrā reģionā detalizētāk apskatot vienu no prioritārajām jomām reģionu attīstības veicināšanai. Tajās aicināti piedalīties pilsētu domju priekšsēdētāji, novadu domju priekšsēdētāji, augstskolu rektori, pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un nozares ministrijām, vadošie nozaru eksperti un pašvaldību speciālisti, kā arī pašvaldību iedzīvotāji un citi interesenti. Pirmā konference norisināsies 20. maijā Ventspilī. Konferenču cikla mērķis ir rast atbildi uz jautājumu, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums administratīvi teritoriālajam modelim ir labākais risinājums Latvijas reģionu attīstībai un visas valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai? Konferenču ietvaros tiks apspriestas iespējas sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas reģionu attīstību. LLPA uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams rast efektīvus risinājumus,...

Jaunākajā ikgadējā pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, ko veic SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga), atklājies, ka, pieaugot ekonomikai Latvijā, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. 2018. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniedz 24.2% no IKP, kas ir par 2.2% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir bijis 18.7% un Igaunijā - 16.7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%. Šādi dati tika prezentēti ikgadējajā Ēnu ekonomikas konferencē, ko devīto gadu pēc kārtas rīko SSE Riga un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Finanšu ministriju un biedrību BASE. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir “aplokšņu” algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54.5% un 43.2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā...