JAUNUMI

Kopš 1. maija ikvienu trauksmes cēlēju Latvijā, kurš sniedzis informāciju par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, aizsargā Trauksmes celšanas likums – tas ir viens no likuma galvenajiem uzdevumiem. 38% Latvijas iedzīvotāju par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās līdz šim nav ziņojuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas, liecina aptauja*. “Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama. Aizsardzības mērķis ir iedrošināt sniegt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, lai iedzīvotāji neklusētu, nebaidītos no nelabvēlīgām sekām un to gadījumā saņemtu pienācīgu aizsardzību,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte un viena no likumprojekta autorēm. Kā likums aizsargās trauksmes cēlējus? Trauksmes celšanas likuma uzdevums ir nodrošināt: trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību – tas nozīmē pseidonimizāciju, ierobežotas pieejamības informācijas statusu trauksmes celšanas ziņojumam un personas...

Maija sākumā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu apakšpadomē, piedaloties darba devēju (LDDK) un darba ņēmēju (LBAS) pārstāvjiem, izskatīts Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam īstenošanas 2018.gadā starpposma novērtējums. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Izvērtējot nodokļu politikas pamatnostādņu starpposmu, kā pozitīvu aspektu jāmin – atslogotā naudas plūsma uzņēmumiem (nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avanss), kas veido labvēlīgāku investīciju klimatu. Diemžēl Iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) deklarāciju sagatavošana ir radījusi neskaidrības ļoti lielam nodokļu maksātāju skaitam, kā arī radīts paaugstināts administrēšanas slogs Valsts ieņēmumu dienestam (VID).” Darba devēji uzskata, ka IIN administrēšana ir jāvienkāršo, lai iedzīvotāji justu nodokļu reformas pozitīvo ietekmi uz IIN samazinājumu. Jāizskata risinājumi, kas paredz diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu. Kā jau ziņots iepriekš, ir liels skaits nodokļu maksātāju, kuriem izveidojies parāds, kas liecina par to, ka ir radīta pārāk sarežģīta un neērta sistēma.

Tikt pie intervijas ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi nenākas ne viegli, ne ātri - komunikācijai ar grāmatvežu auditoriju esot rūpīgi jāsagatavojas. Tiekoties sarunai atvēlētajā stundā žurnālu "Bilance" primāri interesē tas, kā jaunā VID vadītāja raugās uz grāmatvedības nozari, kā vērtē grāmatvežu profesionalitāti un pārmaiņu procesu, kam grāmatveža profesija šobrīd iet cauri. Publicējam fragmentu no intervijas, kuru pilnā garumā iespējams lasīt žurnāla "Bilance" maija numurā. Kā patlaban no VID ģenerāldirektores skatpunkta tiek vērtēta grāmatvežu profesionālā darbība – ko liecina VID dati par valstī reģistrēto uzņēmējdarbību kopumā? Vai no šiem datiem var izdarīt kādus secinājumus par grāmatvežu darba kvalitāti? Tas, kādās attiecībās uzņēmums ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, lielā mērā atkarīgs no tā, cik kvalificētu grāmatvedi tas algo. Ir uzņēmumi, kas groza savas deklarācijas vai darba devēja ziņojumus pat desmit reižu mēnesī. Statistika par sodiem, kas piemēroti uzņēmumu valdes locekļiem sakarā ar nekvalitatīvu grāmatvedības kārtošanu liecina, ka tendence ir pozitīva...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2019.gada 1.jūnija stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar kafijas, bezalkoholisko dzērienu un elektronisko šķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā. Šīs izmaiņas attiecas uz visiem komersantiem, kuri tirgo minētos produktus - neatkarīgi, vai tā ir vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. No šī gada 1.jūnija kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus jebkurš komersants varēs tirgot tikai tad, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai importējis. Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju: 1) kas iegādāta no apstiprināta noliktavas turētāja; 2) kuru mazumtirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis. Tos komersantus, kuri jau veic vai arī tikai vēl plāno veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko šķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, VID aicina izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Informācija par speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanu...

Profesionāla un kvalitatīva būvekspertīze ir priekšnoteikums drošai un kvalitatīvai būvniecībai. Būvekspertīze savlaicīgi ļauj novērst kļūdas, kas var radīt apdraudējumu personu dzīvībai, veselībai un īpašumam. Ņemot vērā, ka ir būtiski pieaugušas prasības būvekspertu un arhitektu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, tajā skaitā iekļaujot arī padziļinātas plānveida pārbaudes, 2019. gada 7. maija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – BVKB) un biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” (turpmāk – LAS) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar jaunā cenrāža apstiprināšanu, līdz šim spēkā esošā cenrādī tiek mainītas jau esošo pakalpojumu cenas, kā arī tiek iekļautas jaunas maksas pakalpojumu pozīcijas. BVKB maksas pakalpojumi attiecas uz būvekspertiem, kuri vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē, kā arī būvekspertiem, kuri jau ir ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē. BVKB maksas pakalpojumos ietilpst sākotnējā kompetences novērtēšana būveksperta sertifikāta saņemšanai, būvekspertu uzraudzība, t.sk. padziļinātas pārbaudes katru gadu un būvekspertu kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšana. Uz šo brīdi būvekspertīzē sertificēto...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora amatā 7. maijā apstiprināts līdzšinējais VID Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zukuls. “Raimonds Zukuls ir pieredzējis, profesionāls muitas speciālists. Viņam jānodrošina ātrs, efektīvs muitas darbs, vienlaikus apkarojot kontrabandas preču plūsmu caur Latviju,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. VID ģenerāldirektora vietniekam muitas jomā, Muitas pārvaldes direktoram ir jāīsteno muitas politika, jāplāno Muitas pārvaldes darbs un attīstības pasākumi, jāpilnveido muitas darba metodes, jāveicina kvalitatīvs un ātrs muitošanas process, jāsadarbojas ar citām radniecīgām iestādēm un organizācijām gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī jāveic citi amatam noteiktie pienākumi. Kā norāda Raimonds Zukuls: “Manuprāt, galvenos attīstības virzienus, pirmkārt, nosaka nepieciešamība pēc kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas muitas klientiem, nodrošinot ātru un ērtu preču muitošanu un robežšķērsošanu. Vienlaikus mums jāvērš pastiprināta uzmanība ēnu ekonomikas apjoma samazināšanai, efektīvi īstenojot kontrabandas apkarošanas pasākumus”. R.Zukuls arī uzsver, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai būtiska ir informācijas sistēmu un muitas...

Līdz 2019. gada 15.maijam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 1. aprīlī, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām turpmāk pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā šā gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir atlikts līdz 2020.gada 1.decembrim, ja personai nav reģistrēta saimnieciskā darbība un gada ar nodokli apliekamie ienākumi atbilst visiem nosauktajiem nosacījumiem: 2018.gadā nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; ir saņemti Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, aprēķinātais nodoklis nepārsniedz vienu eiro, tas nav uzskatāms par nodokļa parādu un valsts budžetā nav jāiemaksā. Ja ienākumi 2018.gadā pārsniedz 55 000 eiro, 2019.gadā – 62 800 eiro un deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var samaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūlijam, 16.augustam un 16.septembrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no...

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas? Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums. Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība...

Ar šī gada 1. maiju stājies spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par savā darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšana nozīmē, ka cilvēks ziņo par tiesību un ētikas normu pārkāpumiem savā darba vietā vai iestādē,ja vien tas neskar tikai viņu personīgi, bet jau plašāku sabiedrības daļu un var kaitēt sabiedrības interesēm. Sabiedrības interesēs var celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, amatpersonu bezdarbību vai nolaidību, darba drošības apdraudējumu, nodokļu krāpšanu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.tml. Ikviens var celt trauksmi, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem: iekšējo (pats savā darba vietā par tajā novērtajiem pārkāpumiem) vēršanos kompetentajā institūcijā (iestādē, kas ir atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu) ārējo (kontaktpunkts - Valsts kanceleja). Ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. VID skaidro, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību. Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala: darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību,...

Saeima 2. maijā trešajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijass izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz pilnībā izslēgt mantošanu pēc tādiem privātiem testamentiem, kas neatbilst pašreiz spēkā esošā Civillikuma privāto testamentu formas prasībām un ir vieglāk viltojami. Likumprojekta mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai. Likumprojekta nepieciešamība saistāma ar konstatētiem gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījum veikšanai personas izmanto tādus privātus testamentus, kas neatbilst Civillikuma spēkā esošās redakcijas privātu testamentu formas prasībām, bet atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 30. pantam mantošana pēc tiem pieļaujama. Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014. gada 30. jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30. pantu ar 1.6 daļu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi nosaka, ka pēc 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Vienlaikus pārejas noteikumi ir papildināti ar 219. punktu. Tas paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Vairumā gadījumu, veicot ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, darba devējam ir jāietur 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, tas ir, 430 eiro, un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, tas ir, 64,03 eiro. Gadījumos, ja parāds ir uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, lietās par administratīvo pārkāpumu piedziņu vai atsevišķās krimināllietās – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (215 eiro) un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Vairāk par to, kā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā. Katrīna Baltalksne un Vineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekles, zvērinātas tiesu izpildītājas, arī skaidro - visas ieturējumu summas tiek aprēķinātas...

Lai veicinātu apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas identitāti, atpazīstamību un sekmētu to revitalizāciju, kā arī pastāvīgi un mērķtiecīgi veicinātu apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, Rīgas dome izsludina konkursu „Par Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanu”. „Vēsturisks notikums ne tikai Rīgas pilsētai, bet arī visai Latvijai, jo šāds projekts mūsu valstī tiek realizēts pirmo reizi. Rīgas domes vārdā vēlos pateikt lielu paldies Rīgas Apkaimju aliansei par profesionālo un ieinteresēto sadarbību, lai mēs kopā varētu īstenot šo projektu. Aicinu visu Rīgas apkaimju iedzīvotājus būt aktīviem un iesniegt savas idejas, kas tiktu realizētas tikai balstoties uz rīdzinieku vēlmēm,” informē Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Izsludinātā konkursa nolikums paredz, ka viena apkaimju attīstības projekta realizācijai var piešķirt finansējumu līdz 100 000 eiro. Kopumā pašvaldība šiem mērķiem 2019. gada budžetā ir paredzējusi finansējumu pusmiljona eiro apmērā. Finansējums tiek piešķirts, ja iesniegtais projekts atbilst šādiem kritērijiem: projekta realizēšanas vieta ir sabiedrībai pieejama, publiskā lietošanā...