JAUNUMI

Darba tiesību strīdos tiesai jāvērtē, vai darba devēja attiecībā pret darbinieku pieņemtie lēmumi pasliktinājuši viņa privāto dzīvi, norādījis Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu un darba tiesību strīdu par vienlīdzības principa pārkāpumu nododot jaunai izskatīšanai. Senāts ar spriedumu vērš uzmanību uz jaunākajām atziņām Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesu praksē, ka arī ar nodarbinātību saistītie strīdi nav paši par sevi izslēgti no „privātās dzīves” tvēruma Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta izpratnē. Senāts spriedumā norāda uz Latvijas tiesu praksē jau nostiprinātu atziņu, ka Darba likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums (Darba likuma 29.pants) ir vērsts uz Darba likuma 7.panta pirmajā daļā ietverto mērķi ikvienam nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Atbilstoši minētajai tiesu praksei rīcība, kas izpaužas kā mobings vai bosings, var tikt atzīta par tādu, kura veido „vienlīdzīgu tiesību uz darbu”, tiesību uz „taisnīgu darba apstākļu”...

Valsts nākamā gada budžeta plānotajiem tēriņiem, lai tie būtu saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, jābūt par 94 miljoniem eiro mazākiem, paziņojusi Fiskālās disciplīnas padome. Galvenā negatīvā ietekme joprojām esot nodokļu reformai, un tās kompensējošie pasākumi esot nepietiekami. Latvija izpildot Eiropas Savienības, bet ne pašas noteiktos fiskālās disciplīnas kritērijus. „Finanšu ministrijas plānotie fiskālie rādītāji primāri orientējas uz Eiropas Savienības Finanšu stabilitātes un ilgtspējas pakta prasību izpildi. Taču Padome uzskata, ka nākamā gada budžeta plānošanā ir jāievēro Latvijas fiskālās disciplīnas normas, kuras kopumā ir stingrākas,” uzsver Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs. Kā norāda Padome, pašreizējais piedāvātais budžeta ietvars ir vērtējams kā atbilstošs Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tomēr 2020.gada pieļaujamos izdevumus paplašina nodokļu reformas ietekme 94 miljonu eiro apmērā. Padome nodokļu reformas vienreizējo raksturu arī iepriekš ir vērtējusi kā neatbilstošu Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Padome arī pauž bažas, ka FDL nostiprināto pretcikliskas fiskālās politikas principu šobrīd apdraud nepietiekama uzkrājumu veidošana ekonomikas augšupejas...

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu, informē Lursoft. No tiem vairākums, t.i., 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Lursoft veicis likvidēto uzņēmumu profila izpēti. Kas liecina par uzņēmuma nonākšanu riska zonā Dažādi apgrūtinājumi ir pirmais brīdinājuma signāls tam, ka uzņēmuma turpmākā darbība ir uz jautājuma zīmes. Piemēram, ilgstoši nodokļu parādi, nodrošinājumi. Tāpat arī gada pārskatu neiesniegšana un, protams, uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana. Pētījuma laikā apkopotie dati rāda, ka lielākajam vairākumam, t.i., 70,6% no visiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem, pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi. No piemērotajiem teju 13 tūkstošiem nodrošinājumu, 73,2% gadījumu piemērotājs bija Valsts ieņēmumu dienests, bet vēl 26,4% gadījumu – zvērināti tiesu izpildītāji. Pētījums atklāj, ka šogad likvidētajiem uzņēmumiem nodrošinājumus piemērojusi arī Valsts policija, tostarp gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, gan Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un arī Kriminālpolicijas pārvalde, arī maksātnespējas procesu administratori un tiesas. Vislielākajā skaitā starp likvidētajiem uzņēmumiem ar nodrošinājumiem...

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets sniedza konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas sagatavotajam ziņojumam “Par ekonomisko lietu tiesas izveidi”. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī. “Mūsdienās komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumus lietas kļūst arvien komplicētākas un to iztiesāšana tiesās nereti ieilgst, tāpēc mūsu pienākums veicināt sarežģītu un specifisku lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Valdības prioritāte ir drošība, arī ekonomikā un investīciju piesaistē. Profesionalitāte un ātrums raksturo efektīvas tiesas būtību. Strīda izskatīšana un atrisināšana, atbilstošs sods saprātīgā termiņā – tas nozīmē: taisnīgums ir noticis. Tāpēc konkrētās komplicētās jomās ir nepieciešamas specializētas tiesas, koncentrējot tajās konkrētu jautājumu izskatīšanu. Arī vairumā ES dalībvalstu ir viena vai vairākas specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva kompetence specifiskos jautājumos,” akcentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ministrs uzsver, ka specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, lietu izskatīšanas ātrums un nolēmumu kvalitāte veicinās komercdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tas ir svarīgs priekšnoteikums sabiedrības labklājībai. Plānots, ka ekonomisko...

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem, atzīst valdība. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu. Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u. tml. Nulles birokrātijas pieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem. Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu...

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2020., 2021. un 2022. gadam. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020. gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljonu eiro apmērā un 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2020. gadam palielināti par 39,4 miljoniem eiro un 2021. gadam 35,7 miljonu eiro apmērā. Jāņem vērā, ka 2020. gada ietvarā jau bija paredzēts būtisks pieaugums 524,6 miljonu eiro apmērā gan pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, salīdzinot ar 2019. gada pamatbudžeta izdevumu pieaugumu par 307 miljoniem eiro, un speciālā budžeta – par 217,6 miljoniem eiro. 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7 490,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2021. gadam ir palielināti 194,2 miljonu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta bāze, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, 2020. un 2021. gadam tiek aprēķināta,...

Ministru kabinets (MK) 20. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK 2018. gada 7. augusta noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā. Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu. Šī brīža demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju...

Viena no ar cīņu pret finanšu noziegumiem saistītajām normatīvo aktu prasībām, kas pēdējā laikā kļuvusi aktuāla uzņēmumiem, ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram uzņēmuma patiesos labuma guvējus. Iespējams, ka vēl aizvien ne visi komersanti šo prasību uztver pietiekami nopietni, bet būtu pēdējais laiks - Uzņēmumu reģistra uzmanības lokā nonākušas 660 sabiedrības ar ierobežotu atbildību - reāli, strādājoši uzņēmumi - kuriem šī pienākuma neizpildes gadījumā jau pavisam drīz draud strauja likvidācija. Par to un visām pārējām niansēm saistībā ar patieso labuma guvēju atklāšanu, žurnāla "Bilance" augusta numurā publicēta intervija ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri, no kuras fragmentu iespējams lasīt šeit: Lai gan atbilstošās likuma normas stājušās spēkā jau pirms krietna laika, varbūt tomēr ne visiem uzņēmējiem ir pilnīga skaidrība - uz kuriem komersantiem attiecas prasība par patieso labuma guvēju atklāšanu Uzņēmumu reģistram? Šī prasība attiecas uz visām juridiskām personām. Tie ir ne tikai uzņēmumi, bet arī zemnieku saimniecības, biedrības, nodibinājumi, politiskās...

Ieviests 101 Valsts kontroles ieteikums un kopumā viena gada laikā ietaupīts gandrīz miljons eiro. Šāda ir bilance vienpadsmit pašvaldībās, kuras divu gadu laikā pēc Valsts kontroles revīzijas “Vai pašvaldību administratīvais resurss to funkciju īstenošanai tiek izlietots produktīvi un ekonomiski?” ir ieviesušas 99% ieteikumu un joprojām turpina pilnveidot savus iekšējos procesus, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Revīzija tika veikta Beverīnas, Daugavpils, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Rēzeknes, Rucavas, Varakļānu un Zilupes novadu pašvaldībās. “Ja šīs revīzijas rezultātā iedzīvotājos būs vairāk pārliecības, ka par pašvaldības līdzekļiem tiek saņemti iespējami labākie pakalpojumi, ka iedzīvotāji par tiem nepārmaksā vai gluži pretēji – tie nerada pašvaldībai papildu izdevumus, atņemot finansējumu citiem svarīgiem uzdevumiem, tad varam būt patiesi gandarīti par paveikto. Revidenta darba augstākais mērķis ir revīzijā atklāto trūkumu un nepilnību novēršana, kas nozīmē ieteikumu ieviešanu pilnā apjomā,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Vienkāršāka pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem: samazinās papīru kalni, ietaupās nauda un laiks Pēc revīzijas pašvaldībās tiek ieviesti...

Kas jādara, lai saņemtu no PNB konta neizņemtu VSAA maksājumu Ja AS “PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksās AS „Citadele banka”. Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā, PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Šajā Citadeles bankas kontā tiks ieskaitīta arī pensija vai pabalsts par turpmāko periodu. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti. Tur tiks atvērts konts Citadeles bankā, kurā automātiski tiks ieskaitīta PNB bankas kontā palikusi nesaņemtā pensija vai pabalsts. Citadeles bankas internetbanka būs pieejama uzreiz pēc konta atvēršanas. Norēķinu karte tiks nosūtīta pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk to varēs izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Tiem...

Senāts š.g. 19.augustā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu, ar kuru apmierināta biedrības „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) prasība pret ārvalsts komersanti „Viasat AS” (šobrīd – AS „TV Play Baltics”) par autortiesību aizsardzību, zaudējumu piedziņu par autortiesību pārkāpumu un autoru darbu izmantošanas aizlieguma noteikšanu (lieta Nr. SKC-222/2019, C04339012). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AKKA/LAA, īstenojot tās pārstāvēto autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu, cēla prasību tiesā pret satelītprogrammu paketes piegādātāju – ārvalsts komersanti „Viasat AS”, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzību par autortiesību objektu retranslēšanu, izmantojot satelīta apraidi, un aizliegt izmantot biedrības „AKKA/LAA” pārstāvēto autoru darbus, tos retranslējot, līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu, kā arī uzlikt atbildētājai pienākumu pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu tās klientiem Latvijas Republikas teritorijā līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu. Senāts atzīst, ka tam nav pamata...

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 42,5% uzņēmēju. Nedaudz mazāk jeb 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7). Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (41% finanšu pieejamību vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu), nedaudz negatīvāka situācija ir Vidzemē – tur finanšu pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 40% uzņēmēju. Tam seko Zemgale (39%), Pierīga (37%) un Latgale (36%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē būvniecības nozares uzņēmēji – tikai 17% norādījuši, ka finanšu pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Ražošanas nozarē šādu viedokli pauž 35,3% uzņēmēju, pakalpojumu nozarē – 42%, savukārt tirdzniecības nozarē – 43%. “Ja salīdzinām situāciju ar periodu pirms...

Kā tiks veikta pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksa - to paredz Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 "Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis", kas stājās spēkā 17. augustā. Tie noteic kārtību, kādā uzskaita, aprēķina, pārskaita solidaritātes nodokli un veic pārmaksātā nodokļa atmaksu rezumējošā kārtībā. No atmaksātās pārmaksas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), izņemot darba devējam atmaksājamo solidaritātes nodokļa daļu. Grozījumi arī paredz, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atmaksā pārmaksāto solidaritātes nodokļa daļu pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt, ja ir solidaritātes nodokļa parāds par periodu, kas ir vecāks par trim gadiem pirms taksācijas perioda, tad tas paliek speciālajā budžetā nepersonificēts. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par pārmaksātajām valsts...

Latvijas līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedri sadarbībā ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi, kuras mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi Baltijas reģionā. Datu bāzes ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, medicīnas, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu ievadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varētu sasniegt ap 100 000. Turpmāk, pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm. Par nereģistrējamo objektu tiek dēvēts līzinga objekts, ko nav iespējams identificēt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģistros. “Mums, kā līzinga devējiem, pastāv risks nofinansēt vienu un to pašu objektu atkārtoti, jo iepriekš nav bijusi...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka, ņemot vērā to, ka apturēta AS “PNB Banka” darbība, no 16. augusta pārtraukta pensiju un pabalstu izmaksu uz klientu kontiem AS “PNB Banka”. Lai turpmāk nodrošinātu VSAA pakalpojumu saņemšanu, VSAA aicina pensiju un pabalstu saņēmējus informēt par savu kontu citā bankā vai paziņot pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt klātienē jebkurā VSAA nodaļā, Vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros, nosūtīt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz e-pastu [email protected] vai iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv Iesniegums iestādei. Pēc iesnieguma par jauno kontu saņemšanas VSAA pēc 16. augusta aizturētos pensiju un pabalstu maksājumus divu līdz trīs nākamo darba dienu laikā pārskaitīs uz jauno kontu. Pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir iespēja izvēlēties arī maksājumu piegādi dzīvesvietā, ko pašlaik nodrošina Latvijas Pasts. Garantēto atlīdzību paredzēts sākt izmaksāt klientiem no 22.augusta