JAUNUMI

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā sākas skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Skolēnu reģistrācija tiek uzsākta pakāpeniski - katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas sākuma datums. 13. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā sāka reģistrēties tie skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Latgalē. 14. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Zemgalē. 15. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Kurzemē. 16. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Vidzemē. 17. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Rīgas reģionā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt! Informācijai NVA mājaslapā ir pieejama tabula ar reģionu, novadu un filiāļu uzskaitījumu. Ja...

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Analizējot VID veikto pētījumu “Darba algas nodokļu plaisa vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem (“aplokšņu” alga)”, secināts, ka kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars – 37%. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. “Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic...

Valsts Sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludināts plāna projekts par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu 2020.-2021.gadam. Šis plāns paredz 2020. un 2021. gadā palielināt valsts atbalstu trūcīgākajām personām, kā arī paaugstināt nabadzības oficiāli noteiktos indikatīvos rādītājus. Plāns izsludināts laikā, kad Tiesībsargs nosūtījis vairākus brīdinājumus par vēršanos Satversmes tiesā gan par neatbilstoši zemo garantētā minimālā ienākuma apmēru, gan trūcīgas personas ienākumu slieksni. Garantēto minimālo ienākumu plāna projektā paredzēts no 2021. gada pirmā pusgada noteikt 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa - 99 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības (SPSP) likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā (69 euro). Savukārt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 2021. gada pirmajam pusgadam plānots noteikt līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas - 198 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem,...

Nākamnedēļ Saeima sāks izskatīt Ministru kabineta piedāvājumu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot ieviest sodus būvdarbu veicējiem par elektroniskās darba laika uzskaites kārtības neievērošanu, informē Ekonomikas ministrija. Minētie grozījumi izstrādāti, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas būvniecības nozarē, lai motivētu būvdarbu veicējus ieviest būvlaukumos normatīvo aktu prasībām atbilstošu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (turpmāk – EDLUS), veikt tajā objektīvu un precīzu katra nodarbinātā faktiski nostrādātā laika uzskaiti un datu glabāšanu, kā arī datu nodošanu kontrolējošām institūcijām. Ēnu ekonomikas izpausmes un nenorēķināšanas starp būvniecības procesa dalībniekiem būvniecībā atstāj negatīvu iespaidu uz godīgu konkurenci nozarē, būvniecības kvalitāti, kā arī uz nozarē nodarbināto sociālajām garantijām. Lai arī ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē pēdējos gados ir mazinājies, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā ekonomikā kopumā. Likumprojekts paredz ieviest administratīvo atbildību galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam gadījumā, ja tie nebūs nodrošinājuši, lai visi darba ņēmēji, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu reģistrējuši savu darba laiku EDLUS....

Lai stiprinātu informatīvas telpas drošību un precizētu kārtību, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iegūst nepieciešamo papildu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, 9.maijā NEPLP Saeimā iesniegusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. NEPLP iesniegtie grozījumi paredz nodrošināt detalizētus parametrus, pēc kuriem izvērtēt patiesā labuma guvēja atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Grozījumi paredz arī noteikt NEPLP pilnvaras, kuras ļautu konstatēt patiesā labuma guvēja atbilstību kādam no noteiktajiem kritērijiem, kas norāda uz riskiem. Līdzšinējā likumā netika noteikti detalizēti patiesā labuma guvēja izvērtēšanas kritēriji, kā arī netika noteiktas NEPLP pilnvaras, konstatējot, ka patiesais labuma guvējs apdraud, var apdraudēt vai pagātnē ir radījis draudus sabiedriskajai, kā arī Latvijas nacionālajai drošībai, proti, norāda uz riskiem izsniegt apraides vai retranslācijas atļauju, pieņemt paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai atļaut turpināt jau reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību. “Līdzšinējā likuma redakcija nenodrošina pilnvērtīgu un efektīvu patiesā labuma guvēja identifikāciju un, laikā, kad Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk tiek konstatēts, ka mediji...

Konkurences padome (KP) aicina ieinteresētās puses - valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas, privātā sektora u.c. pārstāvjus - līdz 24. maijam iepazīties un izteikt viedokli par iestādes sagatavoto konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīniju projektu. Dokumenta mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā, tādējādi stiprinot brīvas un godīgas konkurences ievērošanu valsts un pašvaldību darbībā. Valstij, pašvaldībām un to piederošajām kapitālsabiedrībām ir īpaša atbildība ievērot konkurences neitralitātes principu – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret privātajiem un publiskajiem uzņēmējdarbības dalībniekiem. Ja publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības kavē, ierobežo vai deformē konkurenci, šāda rīcība ilgtermiņā var motivēt privātos uzņēmējus pārtraukt savu darbību, kavēt investīciju ieplūšanu un inovāciju rašanos. Tas var atstāt arī negatīvas sekas uz patērētājiem, ierobežojot to izvēles iespējas un radot nepamatotu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās skaidrots konkurences neitralitātes jēdziens un principi, Konkurences likumā paredzētie ierobežojumi publiskām personām, kā arī sniegti ieteikumi valsts...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 9. maijā ierosināja lietu “Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma un augstāka juridiska spēka norma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā ir 0.0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijā reģistrētas kredītiestādes AS “PNB Banka” pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu...

Kā informē Lursoft, ka lielai daļai no parādniekiem, kuri reģistrēti Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē, ir nodokļu parādi, vēl daļai ir reģistrēts maksātnespējas process, bet 43,87% ir nodrošinājumi. Raugoties, ar kādiem rezultātiem parādnieki strādājuši 2017.gadā, redzams, ka pārskatus par 2017.gadu iesnieguši 70% uzņēmumu. 12,7% no tiem apgrozījums 2017.gadā bijis 0 eiro, bet 57,5% no visiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem. Visbiežāk Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodami mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Tie veido 14,43% no kopējā datu bāzē reģistrēto debitoru skaita, savukārt 10,23% no visiem parādniekiem ir būvniecības uzņēmumi. Starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ir arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī firmas, kuras sniedz sauszemes transporta pakalpojumus. Parādnieku vidū sastopami ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas veido 14,5% no kopējā debitoru skaita, kuriem Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti parādi. Rēķinu nemaksāšana – pirmais signāls, kas liecina par uzņēmuma problēmām Pētījums atklāj, ka rēķinu savlaicīga neapmaksāšana nereti ir bijis...

Latvijas Republikas tiesībsargs valdībai ir nosūtījis otro no plānotām vairākām vēstulēm par sociālo atbalsta sistēmu ietekmējošiem lielumiem, kas tiešā mērā ietekmē personas iespējas izdzīvot. Otrā vēstulē ir par valsts noteikto trūcīgas personas ienākumu slieksni, kas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Valdības noteiktais trūcīgas personas ienākuma slieksnis budžeta taupības laikos pirms deviņiem gadiem ticis “iesaldēts” un joprojām ir 128.06 eiro mēnesī uz cilvēku. Trūcīguma slieksnis un tā izmaiņas ir nozīmīgas vistrūcīgāko personu dzīves līmeņa un pamatvajadzību nodrošināšanā. Sākotnēji trūcīguma slieksnis bija iecerēts kā summa, kas nepārsniedz 50% no attiecīgajā gadā noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība bija noteikta arī divos iepriekšējos valdības noteikumos, kas noteica trūcīguma slieksni jau kopš 2003.gada. Tātad iepriekš bija noteikta kārtība, ka trūcīguma slieksnis ir ciešā sasaistē ar valstī noteiktās minimālās algas lielumu un pieauga līdz ar minimālo darba algu. Savukārt ekonomiskās krīzes laikā tika veikti grozījumi, kas “iesaldēja” trūcīguma slieksni 90 latu jeb 128.06 eiro apmērā. Veicot grozījumus,...

Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas personas apliecību jeb eID karti noteica kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Jaunā kārtība būs spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi. Saskaņā ar izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti. Personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri...

Valsts sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludinātais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”, paredz, ka 2020. gadā 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, varētu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas. Rīkojuma projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē. 2020. gada 22. jūnijs plānota kā vienīgā darba diena, kuru nākamajā gadā plānots pārcelt. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada...

Cīņā ar noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti deviņi kriminālprocesi. Trīs no tiem uzsākti par 703 000 EUR nepatiesu deklarēšanu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā. Šā gada aprīlī un maijā lidostā Rīga, pamatojoties uz riska informāciju, veikta ielidojošo reisu Maskava- Rīga trīs pasažieru muitas kontrole par iespējamu skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā nepatiesu deklarēšanu, kas izdarīts ar iespējamu noziedzīgi iegūtu skaidru naudu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā. Pārbaudēs tika iesaistīts muitas kinologs ar skaidras naudas meklēšanas darba suni. Pārbaužu laikā konstatēts, ka 1976.gadā dzimušās Krievijas pilsones rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 243 000 ASV dolāri un 36 000 EUR, 1968. gadā dzimuša Lietuvas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra nauda 300 000 EUR un 1965.gadā dzimuša Krievijas pilsoņa rokas bagāžā atrodas skaidra...

NUMURA INTERVIJA VID elpos pakausī tiem, kuri apsver izvairīšanos no nodokļiem. Ikars Kubliņš sarunājas ar IEVU JAUNZEMI, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: No IK finanšu pārskata līdz gada ienākumu deklarācijai Maija Grebenko: Kāpēc ir «bīstams» bezprocentu aizdevums valdes loceklim Olga Lukašina: Personālsabiedrības grāmatvedības īpatnības Par «nejaušiem» parādniekiem. Maija Grebenko sarunājas ar VID Nodokļu pārvaldes galveno nodokļu inspektori Mariju Radzjušonoku NODOKĻI Oskars Springis: Par aizdevumu saistītām personām un UIN Redakcija: Stingrākas prasības par izvairīšanos no nodokļu un nodevu samaksas FINANSES Terēze Korsaka: Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Dace Driče, Linards Birznieks: Kas ir trauksmes celšana Ieva Andersone, Jūlija Terjuhana: Ko mācīties no citu pieļautajām kļūdām datu aizsardzības jomā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Linda Puriņa: Ja atvaļinājums izmantots avansā, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Redakcija: Darba likums par Zemessardzi GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu...

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu sektoru uzraudzības iestāžu vadītāji 8. maijā tikās Stokholmā un vienojās par turpmākās sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu nepieciešamās uzraudzības informācijas apriti un pieredzes apmaiņu, kas veicinātu finanšu noziegumu novēršanu reģionā. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure: "Mums jau ir cieša sadarbība ar kolēģiem, kopīgi uzraugot vairākas reģiona banku grupas ierastajā klasiskās uzraudzības ietvarā, kuru esam tagad vienojušies īstenot arī finanšu noziegumu novēršanas jomā. Mēs zinām, ka arī aizdomīgai naudai nav robežu, jo īpaši cieši savienotā banku sistēmā, kāda tā ir starp mūsu reģiona valstīm, tāpēc turpmāk raudzīsimies plašāk un vērtēsim finanšu noziegumu novēršanas sistēmu efektivitāti jau reģiona kontekstā. Šī darba grupa būs jauna veida ekspertu forums, kurā dalīsimies pieredzē un veidosim tiešu, daudz efektīvāku uzraudzības procesā iegūtās informācijas apriti. Latvijas paveiktais pēdējos gados šajā jomā ir radījis patiesu kolēģu interesi, tāpēc mums ir gandarījums tagad dalīties savā pieredzē, risinājumos,...

Ceturtdien, 9.maijā, Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Otrajā lasījumā kā steidzamus plānots skatīt likuma grozījumus, lai varētu noteikt Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģentūras uzskaites papildu kartotēkas un citu dokumentu publiskošanu. Tāpat otrajā lasījumā deputāti vērtēs priekšlikumus grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz tiesības vēlēšanām pieteiktajam kandidātam apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus, bet pirmajā lasījumā lems par likuma grozījumiem, ar kuriem plānots ierobežot augstāko valsts amatpersonu amata savienošanu ar amatiem biedrībās un nodibinājumos. Vēl pirmajā lasījumā plānots lemt par likumprojektu, lai varētu noteikt, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs nepiešķir nepilsoņa statusu. Saeimas Ārlietu komisija lūgusi sēdē izskatīt lēmuma projektu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai. Saeimas 9.maija sēdes darba kārtībā iekļauti deviņi jautājumi. Ceturtdien pulksten 17.00 plānota amatpersonu atbilžu...