JAUNUMI

Tieslietu ministrija sabiedriskai apspriešanai nodos Ministru kabineta noteikumu projektu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, nodrošinot kvalitatīvu, taisnīgu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Uzlabotā metodika nodrošinās objektīvu kadastrālās vērtības aprēķināšanu katram īpašumam – iedzīvotājiem ir jāsaprot sava īpašuma patiesā (reālā) vērtība un valstij jāpazinās nekustamo īpašumu kopējā ekonomiskā vērtība. Ko tas nozīmē? Taisnīga novērtēšanas sistēma, kurā tiek ņemts vērā ēkas celtniecības gads, tās tips, lietošanas veids un atrašanās vieta. Godīga pieeja daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm, vērtēšanā izdalot standartplatību (zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme) un pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji un kuru turpmāk vērtēs kā zaļo zonu Īpaši aktuāli tas ir piespiedu nomas gadījumos, atzīst ministrs. “Jauno uzlaboto kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu – valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par...

Ministru kabineta sēdē 30. aprīlī izskatīts noteikumu projekts „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” , kas izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa) aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina un katra gada 1.oktobrī nosaka piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža (pilnos gados), kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un par kuru Latvijā ir aprēķināta vecuma vai invaliditātes pensija. Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, piemaksas apmēra par vienu apdrošināšanas stāža gadu aprēķināšanai piemērojamo indeksu aprēķina, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, izmantojot 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.398 „Noteikumi par...

Pretkrāpšanas kustība "#Atkrāpies!" ar diskusiju par krāpniecības pamanīšanu un ziņošanu atbildīgajām iestādēm aprīļa nogalē atklāja kustības trešo sezonu. Šā gada sociāli informatīvās kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni par krāpšanu, ēnu ekonomiku un citām negodprātīgām darbībām. Kampaņas laikā tiks akcentēta nepieciešamība ziņot atbildīgajām iestādēm par gadījumiem, kad ir konstatēta negodprātīga rīcība. “Esam gandarīti, ka kustība līdz šim spējusi uzrunāt jau vairāk nekā 70 dažādu jomu sadarbības partnerus gan valsts pārvaldē, gan privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī daļu sabiedrības. Tomēr esam pārliecināti, ka darbs jāturpina! Šogad kampaņas vizuālās identitātes vēstneši ir Latvijas nacionālie simboli – Lāčplēsis, Tālavas taurētājs un Tautumeita, kas aicina būt vērīgiem, drosmīgiem un neklusēt par piedzīvoto vai ievēroto krāpniecību,” informē Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Atklāšanas pasākumā kustība #Atkrāpies! iepazīstināja arī ar jaunākā pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultātiem. Tie apliecina nepieciešamību informēt un iedrošināt Latvijas iedzīvotājus ziņot par negodprātībām, lai kopīgiem spēkiem tās...

Valsts sekretāru sanāksmē 25. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi”, jo grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā paredz, ka 2019. gada 1. jūlijā mainās publisku dokumentu īstuma apliecināšanas kārtība. To paredz 2018.gada 1. novembra grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā. Jaunie noteikumi attieksies uz Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kuras plāno Latvijā izsniegtus dokumentus izmantot ārvalstīs, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, un ārvalstu, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, izsniegtos dokumentus izmantot Latvijā. No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, kas paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts (turpmāk – apostille konvencija) īstumu apliecinās zvērināti notāri. Savukārt DLL 4. panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot Latvijā, un Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, legalizēs (turpmāk – veiks...

Atgādinām, ka 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Trauksmes cēlējs topošā likuma izpratnē ir cilvēks, kurš sabiedrības interesēs ceļ trauksmi par pārkāpumiem savā darba vietā. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai. Likumā definētas 15 jomas, par kurām jo īpaši būtu ceļama trauksme. Būtiski, ka trauksmi var celt par pārkāpumiem, kurus novēro saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Likumā paredzēta iespēja vispirms šādu informāciju sniegt darba vietā un šim mērķim publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Valsts kanceleja no 1. maija būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Lai tiktu veidotas...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi konceptuālu ziņojumu "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu", ko izskatīs 30. aprīļa valdības sēdē. Kā norādīts ziņojumā, arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par sadarbības ekonomiku, kas sniedz jaunas priekšrocības un izaicinājumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju. Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā. Lai arī sadarbībasekonomikas biznesa modeļiem ir daži vienoti raksturojumi, pēc būtības tie ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to, nevar izmantot vienotu regulējumu (pieeju) visām sadarbībasekonomikas jomām. Kā piemēru var minēt vieglo pasažieru komercpārvadājumu un telpu(dzīvokļa, istabas, mājas) izīrēšanas jomas regulējumu. Vieglo pasažieru komercpārvadājumi ir licencējama darbība, šīs jomas dalībniekiem ir noteiktas speciālas prasības, savukārt...

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas tostarp paredz, ka autovadītājiem vairs nebūs obligāti jāvadā līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un vadītāja apliecība. Tomēr, ja autovadītājs šos abus dokumentus nolems atstāt mājās, būs jāņem vērā svarīgs nosacījums – brauciena laikā būs jābūt līdzi kādam personu apliecinošam dokumentam. Šīs izmaiņas faktiski atrisina jautājumu par reģistrācijas apliecības izmēru, kas neapmierināja daļu autovadītāju. Autovadītājiem jāņem vērā, ka šis jauninājums darbosies attiecībā uz tiem, kam ir Latvijā izsniegta vadītāja apliecība un Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis. Vadot transportlīdzekli ārzemēs, reģistrācijas un vadītāja apliecība būs jāņem līdzi tāpat kā līdz šim. Saeimas apstiprinātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs arī mopēdu un motociklu vadītājus, kas turpmāk drīkstēs pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, līdz 31. jūlijam būs jāveic grozījumi arī Ceļu satiksmes noteikumos. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā iekļautas arī izmaiņas tehniskās apskates periodiskumā transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus. Turpmāk...

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu un Kuldīgas iecirkņa amatpersonas apsekoja dažādas tirdzniecības vietas ar mērķi pārbaudīt, vai pārdevēji un veikalu vadītāji ievēro aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus, alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus nepilngadīgajām personām. Talsu iecirkņa amatpersonas pārbaudes veica 12 tirdzniecības vietās, tostarp degvielas uzpildes stacijās, pārkāpumus konstatējot 3 tirdzniecības vietās Vandzenes pagastā, Valdgales pagastā un Talsos, kur nepilngadīgām personām tika pārdotas cigaretes un enerģijas dzērieni. Savukārt Kuldīgas iecirkņa amatpersonas pārbaudīja 8 tirdzniecības vietas, no kurām vienā tirdzniecības vietā Rendas pagastā tika konstatēts pārkāpums – pārdevēja nepilngadīgai personai pārdeva alkoholisko dzērienu. Šajos gadījumos Valsts policijā par notikušo ir uzsāktas administratīvās lietvedības. Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu nepilngadīgajiem, uzliek naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 1400 eiro. Savukārt par enerģijas dzērienu pārdošanu...

NUMURA INTERVIJA Konkurences padome audze muskulus. Saruna ar Deboru Pāvilu, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneri JURISTA PADOMS Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma. Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs Kā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Katrīna Baltalksne un Vineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekles, zvērinātas tiesu izpildītājas Vienkāršotas publisko dokumentu uzrādīšanas prasības ES dalībvalstīs. Aleksandra Mejertāle, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošā juriste, zvērināta advokāta palīdze, CAMS; Madara Džeriņa, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste KOMERCDARĪJUMI Pārdevēja atbildības līgumiskie ierobežojumi uzņēmumu pārdošanas darījumos. Vairis Dmitrijevs, LL.M. zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs VILGERTS JAUNS LIKUMS Kas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem? Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte atbild uz Ikara Kubliņa, portāla plz.lv redaktora, jautājumiem TIESU PRAKSE Prasības par zaudējumu atlīdzību noilgums. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Augstākās tiesas atziņas darba strīdos 2019. gadā....

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 22. martā izskatīja lietu (Nr. A420352216, SKA-232/2019), kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „”pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt informāciju, sakarā ar biedrības „” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2017.gada 21.aprīļa spriedumu. Lietas apstākļi Kāda privātpersona (turpmāk arī – iesnieguma iesniedzējs) vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu, norādot, ka pieteicējas – biedrības „” – valdes priekšsēdētājs nezina un nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Izvērtējot minēto informāciju, Valsts valodas centrs uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pārbaudes veikšanai. Pieteicēja vērsās Valsts valodas centrā ar lūgumu izsniegt iesnieguma kopiju, kurā paustā informācija bija par pamatu minētās administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai. Valsts valodas centrs noraidīja pieteicējas lūgumu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt prasīto informāciju. Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 21. aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja.Savukārt pieteicēja par minēto Administratīvās...

Saeima 25.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas un kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Tāpat plānots noteikt jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu. Iecerēts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamām dienām, kā arī kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Ņemot vērā, ka profesiju un profesionālo nozaru pārstāvju loks ir plašs, nepieciešams izstrādāt konkrētus kritērijus atzīmējamo dienu noteikšanai. Tāpat norādīts, ka attiecīgo nozaru ministrijas varēs izteikt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu papildināšanai ar to pārraudzībā esošo nozaru profesiju atzīmējamajām dienām, pēc iespējas saskaņojot tās ar starptautiski atzīmējamām profesiju un profesionālo nozaru dienām. Ņemot vērā, ka vairākas profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas, piemēram, skolotāju, policijas darbinieku, robežsargu, medicīnas darbinieku diena, jau ir iekļautas likumā, tās iecerēts pārcelt uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat likumu iecerēts papildināt ar jaunu atzīmējamo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iepazīties ar nosacījumiem un iespējām, piesakot tarifa kvotas tērauda ražojumiem, kas paredz atbrīvojumu no papildu nodokļa 25% apmērā. Saskaņā ar Komisijas 2019.gada 31.janvāra Īstenošanas regulas (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula 2019/159), 1.panta 2.punktu katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā, izņemot 1. ražojumu kategoriju, daļa no katras tarifa kvotas tiek piešķirta IV pielikumā norādītajām valstīm. Saskaņā ar Regulas 2019/159 1.panta 5.punktu, ja attiecīgā kvota kādai valstij ir izsmelta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. Regulas 2019/159 izpratnē kvotu piemērošanas gada pēdējais ceturksnis ir no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Tas nozīmē, ja kāda konkrēta tarifa kvota attiecīgai valstij ir izsmelta, tad ir iespējams piemērot citu kvotu piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa tarifu kvotu, kas atvērta “citām...

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī citas personas, kura apņemas sniegt materiālu atbalstu, palīdzību vai konsultācijas nodokļu jautājumos. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, kā arī nodarbojas ar glabāšanu, tostarp gadījumos, kad to veic brīvostas, ja darījuma...

Pēdējā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par iespējamību ne tikai vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanu, bet, iespējams, ar laiku skaidro naudu izskaust pavisam. Kādas būtu šāda iespējamā soļa blaknes un tiesiskās sekas, kā pret skaidro naudu attiecas citviet pasaulē un kādi vēl ir banku un to klientu attiecību riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegālas naudas legalizāciju? Par to žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" aprīļa numura intervijā ar "BDO Latvia" vadošo partneri, zvērinātu advokātu Jāni Zelmeni, no kuras fragments lasāms šeit: Nesen izsludināti jauni skaidras naudas darījumu ierobežošanas plāni un arvien biežāk izskan runas, ka tuvojas brīdis, kad skaidra nauda no aprites tiks izslēgta vispār. Šādas ieceres oponenti saka, ka tas būtu antikonstitucionāli. Arī jūs esat nesen sacījis, ka "garantētās cilvēktiesības būt neatkarīgam no valsts arī dzīvo skaidrā naudā". Vai tas ir tikai emocionāls izteikums, vai tam ir arī juridisks pamats? Vai...

Saeimas deputāti, ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka, sākot ar 2019.gada 1.septembri, ārzemniekiem, kam piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, būs tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Pašlaik noteikts, ka ārzemju studenti var strādāt līdz 20 stundām nedēļā. Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas nepieciešamas, lai sakārtotu ārvalstu studentu nodarbinātības jautājumus, jo faktiski viņi jau pašlaik strādā vairāk, nekā paredz likums. Iecerētās izmaiņas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, kā arī novērst pārkāpumus nodarbinātības jomā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Lai grozījumi stātos spēka, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.