JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Uzņēmējs strīdos ar valsti ir vājākā puse. Saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi. JURISTA PADOMS Jaunumi sankciju piemērošanas jautājumos. Katrīne Pļaviņa, zvērinātu advokātu biroja Vilgerts zvērināta advokāte Kavēto maksājumu direktīvas ietekme uz komercdarījumiem. Kristers Toms Losāns, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš jaunākais jurists Jurisdikcijas noteikšana, atkāpjoties no regulā Nr. 1215/2012 ietvertās vispārējās normas. Viktorija Soņeca, LU Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja Kā vadīt pārrunas ar ārvalstu partneriem tā, lai neciestu zaudējumus. Konstantīns Ivanovs, pasaules līmeņa eksperts-praktiķis starptautiskā komerctiesību jomā IEPIRKUMI Jaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore MAKSĀTNESPĒJA Tiesiskās sekas fiziskās personas maksātnespējas procesā par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai. Iveta Zelča, zvērināta advokāte

Portālā manabalss.lv ievietota iniciatīva “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem”, aicinot par to parakstīties, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu. Iniciatīvas autors Aleksandrs Butikovs norāda, ka pašlaik, sākot no otrā komercdarbības gada, komersantiem un pašnodarbinātām personām ir jāmaksā dubults iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - par pagājušo gadu un papildus IIN avansa maksājumi par tekošo, vēl nepabeigto gadu. IIN avansa maksājuma summa arī tiek aprēķināta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), balstoties uz pagājušā gada naudas plūsmu, nevis ienākumu, bet attaisnotie izdevumi netiek ņemti vērā, un vairākumā gadījumu IIN avansa summa ir lielāka par pašu IIN. Autors argumentē, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku sniedz individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā: ‘’Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir faktori, kas atbaida no saimnieciskās darbības Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī...

Lai viestu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu normu izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi. VUGD piedāvā iepazīties ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos: Novērstas neskaidrības terminu piemērošanā Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids un tam ir saistošas visas prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram, tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī...

Vismaz 77% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vienu reizi elektroniski pieteikuši kādu no pieprasītākajiem valsts pārvaldes piedāvātajiem pakalpojumiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Aptauju pēc VARAM pasūtījuma veica pētījumu kompānija SIA “Jaunrades laboratorija” un pētījumu un konsultāciju kompānija “Kantar TNS” 2019. gada februārī un martā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit. Sniedzot atbildes, kādus e-pakalpojumus respondenti izmantojuši, visbiežāk minēta gada ienākumu deklarācijas iesniegšana – to atbildēs atzīmējuši 57% aptaujāto. Tāpat aptaujas dalībnieki aktīvi izmantojuši iespēju elektroniski iesniegt pieteikumu pārmaksāto nodokļu atmaksai – 56% aptaujāto, pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanai – 27%, personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai – 26% un iesniegt algas nodokļa grāmatiņu – 24%. Savukārt, 23% respondentu pēdējo triju gadu laikā vismaz vienu reizi elektroniski iesnieguši pieteikumu slimības pabalstam, 17% pieteikušies Eiropas veselības apdrošināšanas kartei (EVAK), tikpat – 17%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", kas sniedz palīdzību nodokļu piemērošanā un pārskatu iesniegšanā juridiskām personām – personāla nomniekiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto iznomāto personālu. Atgādinām, ka personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Savukārt iznomātais personāls ir jebkura fiziska persona – gan Latvijas rezidents, gan nerezidents. Iznomātais personāls ir darba ņēmēji. Personāla nomnieks ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Personāla nomnieks ir darba devējs. Metodiskajā materiālā skaidrotas personāla nomas pazīmes: personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;ņemot vērā personāla nomnieka kopējo maksājumu personāla iznomātājam, ja personāla iznomātājs nesniedz informāciju, kas ļauj identificēt katra darbinieka ienākumu. Šādā gadījumā uzskata, ka katrs nodarbinātais ir saņēmis ienākumu vienādās daļās no kopējās personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Personāla nomas pazīmes izvērtē kontekstā ar personāla nomas definīciju. Personāla noma pastāv, ja ir izpildīta vismaz viena pazīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-61/2019), ar kuru pieteicējai atteikts piešķirt vecuma pensiju sakarā ar to, ka viņa nedzīvo Latvijā. Senāts, pārbaudījis apgabaltiesas spriedumu un kasācijas sūdzībā minētos argumentus, atzina, ka apgabaltiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tajā argumentēti un saprotami izskaidrots, kādēļ tiesa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu atzinusi par pamatotu. Lietā bija strīds par to, vai pieteicējai pamatoti tika atteikts piešķirt vecuma pensiju. Pieteicējas pilnvarotā persona 2014. gada jūlijā vērsās ar iesniegumu VSAA, lūdzot piešķirt pieteicējai vecuma pensiju. Savukārt iestāde atteica to darīt, jo netika pierādīts, ka pieteicēja pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 3.panta pirmo daļu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pensija nevar tikt piešķirta personai,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējos rezultātus,secinājusi, ka 2018. gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to. 2018. gadā arvien veselīgāka bijusi kredītu noguldījumu attiecība (71/100), pieaugusi uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem – 51%, tomēr uzkrājumu pieaugums ir bijis nesamērīgs ar IKP pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm. 2018. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro (t.i., kopā noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 11.2 mljrd. eiro (2017 – 10.4 mljrd.). Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apjomā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā. FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls: “Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši...

Zemkopības ministrija informē, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa palielināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Šāds viedoklis izteikts saistībā ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita pausto masu medijos par pieļāvumu celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, Ministrs Kaspars Gerhards: “Šobrīd lauksaimniekiem noteiktie atvieglojumi jeb atlaides dīzeļdegvielas iegādei ir būtisks valsts atbalsta mehānisms - tā ir daļa no priekšrocībām, kas veicina uzņēmējdarbību visdažādākajās lauksaimniecības nozarēs, kā arī uztur dzīvību Latvijas reģionos. Akcīzes palielinājums kopumā negatīvi ietekmēs iedzīvotājus reģionos, kuriem jau šobrīd jāmēro salīdzinoši tāls ceļš gan uz darbu, gan dodoties pie ārsta, gan arī vedot bērnus uz skolu utt. Šāds risinājums ceļu infrastruktūras atjaunošanas veicināšanai uzliks papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem reģionos, kas savukārt radītu nevēlamu pamudinājumu pārcelties uz attīstības centriem un pilsētām. ” Ministrs arī norāda, ka valstī jāīsteno uz iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvību vērsta politika – ir jāveicina iedzīvotāju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tuvojas 1.augusts, kad VID atkal aprēķina VID prognozēto neapliekamo minimumu! Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, VID joprojām aicinām katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek). Atgādinām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir divas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu...

Saistībā ar izmaiņām likumā "Par akcīzes nodokli", no 1.augusta spirtotajiem dzērieniem (piemēram, degvīnam, viskijam, konjakam, brendijam, rumam, balzamam, alkoholiskajiem kokteiļiem utml.) tiek samazināta akcīzes nodokļa likme. Ko norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), akcīzes nodokļa likmju samazinājums gan nenozīmē tūlītēju alkoholisko dzērienu cenu kritumu, jo kamēr netiks iztirgoti dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šī gada 1.augustam, tirgotājiem nav pamata samazināt cenu. Minētais saistīts ar likuma “Par akcīzes nodokli” normu, kas nosaka, ka nodokļa likmju samazināšanas gadījumā akcīzes nodokļa starpība netiek atmaksāta. VID vērš uzmanību, ka alkohola apritē iesaistītajiem komersantiem saistībā ar likmju samazināšanu nekādi dokumenti VID nav jāsniedz, tomēr mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem iesaka fiksēt dzērienu krājumus dienā pirms likmju samazinājuma, lai brīdī, kad nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tiks palielinātas (šobrīd likums paredz likmju kāpumu 2020.gada 1.martā), varētu precīzi un nepārprotami identificēt tos dzērienus, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šī gada 1.augustam.

Līdz 30. augustam 22 profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijā turpinās Jauniešu garantijas noslēdzošā uzņemšana jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību un ir bez darba. Mācības bez maksas pieejamas 40 darba tirgū pieprasītās profesijās, kuras var apgūt 1,5 gada laikā. Jauniešu garantijas noslēdzošajā uzņemšanā piedāvājumā ir 40 ar darba devējiem un nozares ekspertiem saskaņotas profesijas. To klāstā ir tādas līdz šim pašu jauniešu pieprasītas profesijas kā pavārs, konditors, grāmatvedis, SPA speciālists, automehāniķis, loģistikas darbinieks, auklis, klientu apkalpošanas speciālists, finanšu darbinieks, programmēšanas tehniķis un citas. Jaunajā mācību gadā jauniešiem ir iespēja apgūt arī jaunas vai atbilstoši jauniem standartiem izstrādātas profesijas, piemēram, restorāna pavārs, ainavu būvtehniķis, interjera dizainera asistents, telekomunikācijas tehniķis, tūrisma pakalpojumu konsultants un citas. Stipendija 70 – 115 eiro mēnesī Lai pieteiktos mācībām, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem un nestrādājošam. Nepieciešama vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība, taču var būt iegūta arī augstākā izglītība. Ja...

Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijs ziņo, ka pēc arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzaicinājuma notikusi reliģisko konfesiju pārstāvju tikšanās, lai gatavojoties Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēdei, kas 30. jūlijā notiks Tieslietu ministrijā. 24. jūlija tikšanās mērķis bija apspriest reliģisko organizāciju līdzšinējo pieredzi grāmatvedības jautājumu kārtošanā, kā arī kopīgi uzsākt darbu pie ierosinājumu izstrādes grozījumiem likumdošanā. Ieteikumi būtu viens no soļiem dialogā ar valsti, skaidrāk definējot valsts un Baznīcas attiecības. Reliģijas lietu konsultatīvās padomes, kas ir viena no Tieslietu ministrijas padomēm, mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību. Sēdē 30. jūlijā diskutēs par reliģisko organizāciju patiesā labuma guvējiem, kā arī izskatīs ar reliģisko organizāciju grāmatvedības noteikumiem saistītos jautājumus. Kā izskanējis medijos, Stankevičs 25. jūlijā ir pratināts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijā piecu stundu garumā. Savukārt jūnijā notikusi kratīšana vairākās katoļu baznīcas draudzēs. Pēc pratināšanas Stankēvičs paudis neizpratni, kāpēc VID, kas, pēc publiski pieejamās informācijas, kratīšanas varētu būt veicis aizdomās...

Latvijas Banka informē, ka 2019. gada 1. pusgadā no apgrozības tika izņemts 251 000 viltotu eiro banknošu. Vairāk nekā 80% no šiem viltojumiem veidoja 20 eiro un 50 eiro banknotes. Tomēr bankas ieskatā eiro banknotes joprojām ir uzticams un drošs maksāšanas līdzeklis. Visas eiro banknotes var pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot. 2019. gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts par 4.2% mazāk viltoto banknošu salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu, un par 16.6% mazāk nekā 2018. gada 1. pusgadā. Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujāk nekā IKP. 2018. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 5.6% un 5.2%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1.2 trlj. eiro. Tālāk tabulā sniegti pusgada dati. Periods 1/2016 2/2016 1/2017...

Finanšu ministrijā sagatavošanas stadijā patlaban atrodas vēl vienu grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā likumprojekts, ko plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē - 29. augustā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē - 24. septembrī. Likumprojekta mērķis ir izpildīt saistības pret Eiropas Savienību, ieviešot atbilstošos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atsevišķos darījumos, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums būtu atbilstošs Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas interpretācijai. Ar likumprojektu plānots pārņemt Padomes 2018.gada 4.decembra direktīvu (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, regulējumu ar 2020.gada 1.janvāri. Tāpat likumprojekts paredz precizēt PVN atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05, kā arī precizēt PVN atbrīvojumu medicīniskajiem pakalpojumiem. Izmaiņas nodokļu regulējumā arī precizēt PVN pārmaksas atmaksas kārtību, tai skaitā atbilstoši Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa spriedumam lietā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 25. jūlijā stājas spēkā Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 322 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 12. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām"", kas izstrādāti, lai nodokļu maksātāji varētu saņemt akcīzes nodokļa markas, kas pildīs tikai drošības elementa funkciju un tiks piestiprinātas tādām tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, kuras paredzēts realizēt beznodokļu tirdzniecības veikalos, ja tām piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 20.pantu un 21.panta sesto daļu, kā arī noteikumos ir izdalīta jauna alkoholiskā dzēriena grupa atbilstoši samazinātajai akcīzes nodokļa likmei - pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā. Atgādinām, ka no 2019. gada 1. marta par vienā kalendāra gadā mazo alkoholisko dzērienu darītavu saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 1000 litriem absolūtā spirta piemēro likmi 50 procentu apmērā no likuma “Par akcīzes nodokli” 12. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktās...