JAUNUMI

Ceturtdien, 25. aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti. Tāpat ar grozījumiem paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas. Ar grozījumiem paredzēts noteikt nepieciešamību aktualizēt tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tādējādi plānots veicināt, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un tehniskās specifikācijas ir aktuālas un normatīvajiem aktiem atbilstošas. Tas mazinās iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē, ka tam nepietiek finansējuma līguma izpildei vai arī piedāvātie risinājumi neatbilst normatīvu prasībām. Lai pastiprinātu pasūtītāju atbildību par iepirkuma komisijas izveidi un veicinātu kvalitatīvāku tās darbību un korupcijas risku samazināšanos, ar likumprojektu tiek pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai, paredzot katram iepirkumam izveidot atsevišķu iepirkuma komisiju un regulējot iepirkuma komisijas sekretāra darbību. Vienlaikus ar likumprojektu tiek noteikts pienākums pie noteiktas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Ar grozījumiem plānots paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā. Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū. Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma. Plānots,...

Saeima 25.aprīlī sanāks uz pirmo sēdi šī gada pavasara sesijā, un tajā plānots lemt par 21 sēdes darba kārtībā iekļautu jautājumu. Galīgajā lasījumā deputāti vērtēs priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Ar izmaiņām plānots noteikt, ka transportlīdzekļa vadītājam, pārvietojoties Latvijas teritorijā, līdzi varēs nebūt vadītāja apliecība, ja viņš varēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Vēl galīgajā lasījumā plānots skatīt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumus, kas paredz, ka persona, kas atrodas ieslodzījumā vai psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā papildu adresi jau deklarētajai dzīvesvietas adresei varēs norādīt attiecīgās ieslodzījuma vietas vai ārstniecības iestādes adresi. Galīgajā lasījumā plānots skatīt Energoefektivitātes likuma grozījumus. Tie paredz, ka lielajiem enerģijas patērētājiem, lai netiktu piemērota energoefektivitātes nodeva, līdz šī gada 15.maijam tiek pagarināts termiņš energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā iekļauti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, lai varētu precizēt administratīvo atbildību parāda ārpustiesas atgūšanas jomā, kā arī kompetenci soda piemērošanā. Konceptuāli plānots lemt par grozījumiem svētku, atceres un atzīmējamo dienu...

Saeimā pieņemtie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. No 2019. gada 1. jūlija tiek ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Lai nodrošinātu bērna adopcijas pabalsta ieviešanu, 23. aprīlī, pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu”. Pabalsta apmērs mēnesī būs atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būs 25 % apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī. Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 % apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas - 129 eiro mēnesī. Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz mazināt administratīvo slogu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbības partneriem, kā arī ieviest vairākas citas izmaiņas. Likuma grozījumi vērsti uz NVA pamatdarbības procesu digitalizāciju, lai mazinātu papīra dokumentu apriti. Paredzēts, ka darba devēji, apmācību pakalpojumu sniedzēji un citi sadarbības partneri līgumu izpildi pamatojošos dokumentus varēs iesniegt elektroniski tīmekļa portālā, tā ietaupot laiku un resursus. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Latvijā sniedz personāla atlases pakalpojumus, paredzēts atteikties no šādu uzņēmumu licencēšanas. Pēdējo 10 gadu laikā nav reģistrēta neviena darba meklētāja sūdzība par komersantiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā pērn bija reģistrēti 29 uzņēmumi, kuriem izsniegta licence tikai personāla atlases pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Licencēšanas prasība tiks saglabāta uzņēmumiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs. Likumprojekts precizē laika periodu, kura ietvaros, saglabājot bezdarbnieka statusu, personai ir tiesības strādāt (iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā...

Finanšu ministrija informē, ka būvniecības nozarē 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu kopumā tika vērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums. Atbilstoši aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās palielinājās par 22%. Vislielākais pieaugums ir nozarē samaksāto obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomam. Minēto iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmē darba samaksas fonda rādītāju pozitīvās tendences. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē pieauga par 7,8% un sasniedza 950 eiro. Centrālās statistikas pārvaldes dati par darba ņēmēju ienākumiem būvniecības nozarē apstiprina līdzību ar tautsaimniecību kopumā. Tā liecina, ka zemākās atalgojuma grupās nodarbināto skaits samazinās. Savukārt pieaug lielāka atalgojuma saņēmēju skaits arī būvniecības nozarē. Nozares sakārtošana joprojām ir aktuāla. Arī šogad tiks turpināta produktīva sadarbība ar nozari, lai ierobežotu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz dinamisku tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa ilgtermiņa pieaugumu. Valdības deklarācijā ir noteikts līdz 2022. gadam samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz Eiropas valstu vidējam ēnu ekonomikas apjoma...

Valdības rīcības plānā iekļauti 54 uzdevumi, kuriem galvenais izpildītājs ir Ekonomikas ministrija (EM), un vairāk kā 70 uzdevumi, kur EM ir viena no atbildīgajām. Ministrijas par prioritātēm 2019. gadam atzinusi OIK izmaksu samazināšanu, izstrādājot normatīvos aktus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, eksporta un investīciju pieauguma sekmēšana, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana, sniedzot garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kā arī izstrādājot atbalsta programmu īres mājokļu celtniecībai. EM izstrādāja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi. Taču Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai. Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, līdz šā gada maija beigām Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai un priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksāšanu par vieglajiem taksometriem un atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu UVTN nemaksā par transportlīdzekļiem, kurus nodokļa maksātājs izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3. apakšpunktam autovadītājam ir aizliegts taksometru izmantot ārpus autovadītāja darba laika. Tādā veidā ir konstatētas neskaidrības Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (turpmāk – likums) 14.panta pirmās daļas 5.punkta un Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3.apakšpunkta piemērošanā, jo veidojas gadījumi,...

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi. Padome 23. aprīlī publicējusi viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai. Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Padome konstatējusi, ka valdība veido fiskālā nodrošinājuma rezervi 2020.-2022. gadam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma minimālajām prasībām. Padome aicina rezervi veidot visiem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā bez papildu atrunām, ka rezerve varētu tikt izmantota papildu budžeta vajadzību segšanai. Kā norāda Padome, Latvijas valsts budžeta bilances 2019. un 2020. gadā lielā mērā noteiks fakts, ka no 2020. gada beigsies Eiropas Komisijas atļautā atkāpe budžetā sakarā ar strukturālo reformu veikšanu veselības aprūpē. Padome atzīmē, ka šī atkāpe, kā arī Finanšu ministrijas pieeja nodokļu...

Šogad piešķirts papildu finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajai skolēnu vasaras nodarbinātības programmai, kas ļaus iesaistīt par tūkstoš skolēnu vairāk nekā 2018. gadā. To paredz 23. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Kopumā skolēnu vasaras nodarbinātībai paredzētais finansējums sasniedz 1,6 miljonus eiro, iesaistot kopumā 6300 skolēnu. Pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv jauniešu ar invaliditāti intereses, papildus motivēs tieši skolēnu ar invaliditāti iesaisti vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu minimālās darba algas apmērā 430 eiro. Parastajā gadījumā NVA darba devējam sedz pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi finansē pats darba devējs. Plānots, ka šogad vasaras nodarbinātībā varētu iesaistīt 300 skolēnus ar invaliditāti. Tāpat precizēti citi nosacījumi, piemēram, atlīdzība darba vadītājam varēs būt 60% no minimālās darba algas apmēra, ja tas vadīs darbu skolēnam ar...

Senāta Civillietu departaments 16.aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, spriedumā atzīst, ka jēdziens „apdrošināšanas gadījums” minētā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē aptver kaitējuma nodarīšanu ar jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, neatkarīgi no tā, vai viens vai abi transportlīdzekļi atradās kustībā un vai automašīnas durvis, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tās, atvēris vadītājs vai pasažieris. EST, atbildot uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, 2018.gada 15.novembra spriedumā...

Ministru kabineta sēdē 23.aprīlī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijass izstrādātie Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 617 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.1. pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kas paredz šā gada vasarā organizēt jaunu atlases kārtu atbalsta saņemšanai nodarbināto apmācībām. Atbalstam varēs pieteikties sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti. Plānots, ka veiktie grozījumi ļaus sniegt atbalstu vismaz 150 komersantiem, apmācot vairāk kā 2700 darbiniekus. Atbalsts plānots: apstrādes rūpniecības nozares biedrībām, kas ir apmācību 1. kārtas finansējuma saņēmējas un kas ERAF investīcijas apmācību projektā ieguldījušas vismaz 80 % apmērā; starptautisko biznesa pakalpojumu centru biedrībai vai līdzvērtīgai biedrībai un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares biedrības partnerībā vai individuāli īstenotam projektam tādās jomās kā datorprogrammēšana, telekomunikācijas, informācijas pakalpojumi (ja IKT nozares biedrība ir piedalījusies apmācību 1. kārtā un tā ir investējusi 1. kārtas projektā vismaz 80 %...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 18. aprīlī jau 22. reizi svinīgā pasākumā sveica Latvijas lielākos nodokļu maksātājus. Lai veicinātu sadarbību un pateiktos 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, finanšu ministrs Jānis Reirs un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pasniedza balvas un atzinības rakstus 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem divdesmit divās dažādās nominācijās. Šogad balvas pasniedza katra Latvijas reģiona: lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam, lielākajam savas produkcijas eksportētājam, darba devējam ar straujāko vidējo darba ņēmēju pieaugumu 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums ir reize, kad pateikt paldies uzņēmējiem, kuri ar savu darbu ir gādājuši, lai valsts budžetā būtu līdzekļi daudz dažādu vajadzību apmierināšanai. Apbalvotie uzņēmumi 2018.gadā nodrošinājuši 535,42 milj. eiro lielus VID administrēto nodokļu ieņēmumus. Arī šogad lielākajiem nodokļu maksātājiem tika pasniegtas īpaši šim gadījumam darinātas balvas, kuru vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols –...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. aprīlī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"", kas paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumu projekts nosaka, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu pakalpojumiem, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, kura attiecīgo atbalsta funkciju izpilda (sniedz pakalpojumu) citām saistītajām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām; pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā. Šāda veida pakalpojumi parasti ir ar augstu pievienoto vērtību, kā arī var radīt salīdzinoši augstu transfertcenu risku; pakalpojumu sniedzējs saistībā...

Valdības sēdē 23. aprīlī paredzēts skatīt Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Nokavējuma naudas regulējuma izvērtējums”, kurā izvērtēts, vai nodokļu maksātāja motivāciju vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu ir veicinājusi ar 2017. gada 1. jūliju ieviestā samazinātā nokavējuma naudas likme. Atgādinām, ka no dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Tāpat pēc minētajām izmaiņām nokavējuma naudu sāka aprēķināt līdz brīdim, kamēr nokavējuma nauda sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra. Šāds regulējums tika pieņemts, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas uzsākuši aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju tikai pēc piespiedu izpildes uzsākšanas, labprātīgi veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam. Ar samazinātās nokavējuma naudas noteikšanu tika plānots uzlabot nodokļu maksātāja maksātspēju, mazinot iespējamo...