JAUNUMI

Valdība 16. jūlijā ir izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" , kurā minēts, ka tiks vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa. Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2018. gadā kredītu bija paņēmuši tikai 10% no visiem, kas studē par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa...

Rīgas dome informē, ka pieteikšanās konkursam grantu programma “Atspēriens” tiks organizēts vienu reizi gadā, atbalstot idejas viedpilsētu risinājumu jomā. Konkursam būtiski tiek palielināts grantu apjoms, kas vienai idejai turpmāk veidos līdz pat 25 000 EUR, kopumā tiks atbalstītas trīs inovatīvas idejas. Jaunais konkurss ir paredzēts uzņēmumiem, kas pieteikšanās dienā nav vecāki par pieciem gadiem, kuriem ir labas iestrādnes un pārliecinoša vīzija, kuri spēj piedāvāt tehnoloģiski realizējamas, viedas un pilsētvidē integrējamas idejas, kas risina sabiedrībā aktuālu problēmu un optimizē ikdienas procesus pilsētā. Pieteikšanos “Atspērienas” konkursam plānots izsludināt augusta beigās! Rīgas dome kopš 2009.gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Kopš 2009. gada “Atspērienam” pieteikušies vairāk kā 1700 dalībnieki, no kuriem 157 saņēmuši atbalstu. Grantu programmu “Atspēriens” administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Ikvienam uzņēmumam var būt noderīga izdevniecība Lietišķās informācijas dienests sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA izdotā grāmatu "Grāmatvedības organizācijas dokumenti – izstrādāšanas rokasgrāmata". Tās autore ir zvērināta revidente Ilga Matule. Viņa ilgus gadus darbojas revīzijas jomā, auditējot gan vietējos, gan arī starptautiskos uzņēmumus, kas parstāv tādas nozares kā ražošana, vairumtirdzniecība, pakalpojumi, kā arī sniedz konsultācijas grāmatvedībā. Grāmata paredzēta grāmatvežiem un finanšu direktoriem un arī citām personām, kas atbildīgas par grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanu uzņēmumos. "Pēc savas ilggadējās pieredzes zvērināta revidenta darbā varu spriest, ka lielā daļā uzņēmumu grāmatvedības organizācijas dokumenti vai nu nav sagatavoti vispār vai arī ir ļoti formāli un vienveidīgi, un atkārto grāmatvedību regulējošo likumu un MK noteikumu normas, un šī iemesla pēc arī netiek izmantoti uzņēmuma darbā un put grāmatvežu atvilktnēs starplaikos starp VID tematiskajām pārbaudēm," norāda grāmatas autore. Grāmatvedības organizācijas dokumenti ir nepieciešami ne tikai VID vai uzņēmuma revidentam, bet arī ieteicami pašam uzņēmumam tā sekmīgas darbības nodrošināšanai, efektivitātes paaugstināšanai grāmatvedībā...

Uzņēmumu reģistrs sācis automātiski reģistrēt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, ja kapitālsabiedrība to līdz šim nav norādījusi, bet tās dalībniekam/ akcionāram kā fiziskai personai pieder vairāk nekā 25% kapitāldaļu/ akciju un kapitālsabiedrība līdz šim nav atklājusi citas personas kā patiesos labuma guvējus. Tāpat kā patiesie labuma guvēji tiks reģistrēti personālsabiedrības biedri, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru, individuālo uzņēmumu īpašnieki, zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki un nodibinājumu valdes locekļi. Uzņēmumu reģistram jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 13.jūnijā un kas stājās spēkā 29. jūnijā. Grozījumi paredz, ka šī likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un...

Izskatot Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora protestu, Valsts ieņēmumu dienests atcēla savu lēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Personai tika piemērots naudas sods 1350 EUR apmērā par automašīnas iegādi ārvalstī skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 EUR. Kā norādīja prokurors, vīrietis Vācijā iegādājies transportlīdzekli no juridiskas personas skaidrā naudā 9000 EUR apmērā. Valsts ieņēmumu dienests bija personai piemērojis administratīvo sodu, jo viņš ārvalsts jurisdikcijas teritorijā nav ievērojis fiziskai personai likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto skaidras naudas darījuma veikšanas ierobežojumu Latvijā. Taču saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, proti, pārkāpts likumā noteiktais priekšnosacījums, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar ko administratīvo sodu nevar piemērot par Vācijā veiktu darījumu. Valsts ieņēmumu dienests savu lēmumu atcēla un lietu izbeidza, atzīstot prokurora protestā norādīto, ka Latvijas normatīvie akti ir spēkā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2019.gada 2.jūlijā valdībā akceptētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.284 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk – Noteikumi Nr.17). Noteikumi Nr.17 grozīti, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Par īpašo PVN piemērošanas režīmu jeb reverso PVN Ņemot vērā, ka ar grozījumiem likumā atcelts īpašais PVN piemērošanas režīms ar metālizstrādājumu piegādēm saistītiem pakalpojumiem, svītrots Noteikumu Nr.17 58.2 punkts. Tāpat ar grozījumiem likuma 143.4 pantā sašaurinātas tās preču kategorijas, kurām piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Līdz ar to Noteikumu Nr.17 7.pielikums ir izteikts citā redakcijā, precizējot melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādes, kurām ar 2019.gada 1.jūliju piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Noteikumu Nr.17 7.pielikumā noteikti to...

Šī gada 6. jūnijā tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājas spēkā 1. jūlijā un pieļauj iespēju ārzemniekus nodarbināt uz ilgtermiņa vīzas pamata. Ievērojot to, ka ilgtermiņa vīzas saņemšanas process ir ātrāks, vienkāršāks un lētāks nekā uzturēšanās atļaujas saņemšanas process, tas būtiski uzlabo ārzemnieku uzaicināšanas procedūru. Tomēr, neraugoties uz šiem atvieglojumiem, Latvijā joprojām tiek konstatēti pārkāpumi darba tiesisko attiecību noformēšanā, izmantojot viesstrādnieku darbu. Lasiet arī: Darba devējiem iespēja nodarbināt trešo valstu pilsoņus, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu Labklājības ministre Ramona Petraviča ir uzsākusi sadarbību ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, lai atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti. Šī gada maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti starpministriju saskaņošanai grozījumi četros Ministru Kabineta noteikumos, kuros paredzēti vairāki atvieglojumi, tai skaitā brīvās darba vietas reģistrēšanas termiņa saīsināšana Nodarbinātības valsts aģentūrā no 30 uz 10 darbdienām. LM ir atbalstījusi visos šajos dokumentos ietvertos atvieglojumus un cer, ka tuvākajā laikā tie tiks apstiprināti. Brīvās darba vietas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir...

Darba koplīgumā vai darba līgumā darba devējs var noteikt dažādus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Tomēr strikti papildatvaļinājums piešķirams trijos gadījumos (Darba likuma 151. pants): 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, – trīs darba dienas;3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO vērš uzmanību tam, ka papildatvaļinājums, kas saistīts ar bērnu esamību ģimenē, piešķirams abiem vecākiem vai personām, kuru aprūpē atrodas minētie bērni. Turklāt atvaļinājuma periods mērojams darba dienās, nevis kalendāra kā ikgadējais atvaļinājums. Kas attiecas uz bērnu vecumu papildatvaļinājuma piešķiršanas brīdī (14, 16, 18), tad no juridiskajiem skaidrojumiem izriet, ka šāds atvaļinājums pienākas arī gadījumā, ja bērnam ir 14 gadu un 11 mēnešu vai 16 gadu un 11 mēnešu utt....

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2019. gada 18. jūlijā ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Sandras Pīlātes pieteikuma. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, citstarp pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc viņas kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Senāts lēmumu par atteikšanos ierosināt...

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas pieņemti 2019. gada 3. aprīlī, paredz, ka no šī gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam saņemtie maksājumi tiks novirzīti tikai pamatparāda segšanai. Ja minētajā periodā pamatparāds tiks segts, tad likumiskie procenti tiks dzēsti un parādniekam tie nebūs jāmaksā. Savukārt, ja parādnieks divu gadu laikā pamatparādu nenosegs, viņam būs pienākums segt gan pamatparādu, gan likumiskos procentus. Vienlaikus norādāms, ka minētais regulējums neietekmē zvērināta tiesu izpildītāja veiktās piespiedu izpildes darbības Civilprocesa likuma noteiktajos gadījumos un kārtībā. No šī gada 1. jūlija stājusies spēkā arī likuma norma, kas noteic, ka pilngadīgie bērni, kuri turpina iegūt izglītību un strādā, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda nesaņems par periodu, kurā tie gūst ienākumus vismaz minimālās mēnešalgas apmērā. Kā noteic likums, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iespējams saņemt arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz...

Maksātnespējas kontroles dienests 2019. gada 1. pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 154 187 euro apmērā 57 maksātnespējīgo uzņēmumu 805 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gada 1. pusgadā bija 1434 euro. Salīdzinājumam, 2018. gada 1. pusgadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 512 471 euro apmērā 45 maksātnespējīgo uzņēmumu 619 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada 1. pusgadā bija 828 euro. Kopā 2019. gada 1. pusgadā pieņemti 859 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai. Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gada 1. pusgadā izmaksātas: - MAS “Tosmares kuģubūvētava” 138 darbinieka prasījumu apmierināšanai 359 798 euro apmērā; - MSIA “Lumenix fabrika” 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 74 758 euro apmērā; - MSIA “Zilā Lagūna” 75 darbinieku prasījumu apmierināšanai 68 118 euroapmērā;...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu trīs personu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņi nodarīja zaudējumus valstij lielā apmērā par kopējo summu vairāk kā 482 458 EUR. Apsūdzētie organizēja finansiāli – saimniecisko darbību kādā uzņēmumā un sniedza Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu deklarācijas par notikušajiem darījumiem, bet, neskatoties uz to, ka uzņēmuma rīcībā bija finanšu līdzekļi, tas nenodrošināja normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu samaksu pilnā apmērā. Tā rezultātā uzņēmums izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā, neiemaksājot valsts budžetā PVN 477 626 EUR apmērā, Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1377 EUR apmērā, Iedzīvotāju ienākumu nodokli 3452 EUR apmērā un Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2 EUR apmērā. Viena no personām apsūdzēta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 26 300 EUR apmērā. Kopā krimināllietā personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī Krimināllikuma 195.panta trešās daļas. Lieta nodota...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē: grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir iekļauti atsevišķā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti", kuriem ir noteikta nepieciešama augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (pielikuma 447.4.apakšpunkts). Noteikumu Nr.264 ceturtā līmeņa kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim Profesionālās Izglītības likuma izpratnē un to apliecina pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms. grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā, anotācijā detalizētāk aprakstīta plānotā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtība, kas tiks noteikta ne vien ar likuma grozījumiem, bet arī pavadošajos ministru kabineta (MK) noteikumos. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt iestādē. Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem. Lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms licences termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju. Juridiskām personām, kuras...