JAUNUMI

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Tad netiktu radīti arī papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus. "Ja neapliekamais minimums tiktu celts jau no nākamā gada, tad tas nedrīkst notikt uz nodokļu celšanas rēķina, bet valdībai un ministrijām jāmeklē zaudētie ieņēmumi savos budžetos," saka A.Rostovskis. Jau stājoties amatos ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka 2020. gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus sistēma saglabāsies nemainīga. LTRK gatava ar savu kompetenci...

JAUTĀJUMS: Par nostrādāto laiku no 01.08.2017. līdz 31.07.2018 darbinieks izmantoja visas 28 atvaļinājuma kalendāra dienas, bet papildatvaļinājums 10 darba dienas nav izmantots. Vai 2019. gada augustā var izmantot šo papildatvaļinājumu par iepriekš minēto periodu, jo darbinieks plāno iet ikgadējā atvaļinājumā no 01.09.2019. par jauno periodu (01.08.2018.–31.07.2019)? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Vispārējā gadījumā papildatvaļinājuma piešķiršanu regulē Darba likuma 151. pants, kurā noteikti divu veidu papildatvaļinājumi (atkarībā no bērnu skaita, viņu veselības stāvokļa un vecuma, kā arī veicamā darba apstākļiem). Savukārt 151. panta 2. daļā noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs piešķirt darbiniekiem arī citus papildatvaļinājumus: Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Ja darba devējs izvēlējies izmantot šādu iespēju, tam būtu jāizveido un jāapstiprina attiecīgā metodika: par ko šāds atvaļinājums tiek piešķirts, kādiem darbiniekiem, cik tas ir ilgs, vai to drīkst izmantot kopā ar...

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija). Divpusēju nodokļu konvenciju un Arbitrāžas konvencijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot valstu tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, lai nodokļu maksātājam par vienu un to pašu ienākumu (vai kapitālu) būtu jāmaksā nodoklis tikai vienā valstī (attiecīgi – rezidences vai resursu valstī), tas...

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst patiesībai vai neatbilst. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai spētu atšķirt riskantākos nodokļu maksātājus no mazāk riskantiem, un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz riska analīzes secinājumiem. VID rīcībā ir ne tikai pašas iestādes dati (uzņēmumu deklarācijas un pārskati, reģistrācijas informācija, u.c.), bet arī plaša informācija no citām valsts iestādēm...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Valdība 3. septembra sēdē izskatīja jaunu Preču zīmju likumprojektu. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Likumprojekts arī nacionālajos tiesību aktos ieviesīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvu (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Preču zīmju direktīva: noteic apzīmējumus, no kā var sastāvēt preču zīme; paredz, kādos gadījumos apzīmējumus nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem, tostarp arī absolūtos un relatīvos atteikuma vai spēkā neesamības pamatus; noteic, kādas ir ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības un to ierobežojumi, kā arī kādos gadījumos tiesības tiek uzskatītas par izsmeltām; noteic gadījumus, kad preču zīmi var atcelt vai tā ir atceļama; paredz noteikumus par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, tostarp tiesības preču zīmi nodot, licencēt vai sniegt kā galvojumu; paredz noteikumus attiecībā...

Iznācis žurnāla 2019. gada septembra numurs (Nr. 9 (453)). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Kā grāmatvedībā pielietojama e–rēķinu sistēma. Ar Edgaru Strazdu, uzņēmuma Fitek vadītāju Latvijā sarunājas Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma? 2. turpinājums. Ita Bekerta: Nodokļu risku vadība un tās dokumentācija Katrīna Linarte: Ceļvedis iekšējās kontroles sistēmas politikas izveidei sabiedrībā NODOKĻI Kārlis Ketners: Svarīgs jaunums starptautisko nodokļu līgumu piemērošanā Maija Grebenko: Autoratlīdzībai piemērojamie nodokļi FINANSES Ivita Faituša: Iekšējā audita jaunie izaicinājumi valsts tiešajā pārvaldē Terēze Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteiktus pārtikas produktu veidus var ziedot ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Ziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšana, ja darbinieks izmanto atvaļinājumu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Šogad oktobris būs dāsnāks pensiju saņēmējiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs...

Jautājums: Darbiniekam noteikts normālais darba laiks un stundas tarifa likme. Pieņemsim, ka divi darbinieki strādāja 2019. gada 3. maijā 7 un 10 stundas. Kāda atlīdzība tiem pienākas? Vai pirmajam darbiniekam jāapmaksā 7 vai 8 stundas? Vai otrajam darbiniekam jāapmaksā 7 stundas par darbu, viena stunda — atlīdzība un 2 stundas ir virsstundas? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 135. pantu: Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Tātad pirmssvētku dienā drīkst strādāt mazāk, bet darba devējam jāapmaksā normālo stundu skaits. Arī LM mājaslapā šādos gadījumos (saskaņā ar MK not. Nr. 656) minimālo stundas likmi nosaka, ņemot vērā nenostrādātās stundas pirmssvētku dienās (piemēram, 2019. g. aprīlī, maijā un decembrī). Citu MK noteikumu vai metodiku, kā aprēķināt, vienkārši nav, tādēļ tas ir vienīgais dokuments, kuru grāmatvedis var izmantot. Turklāt neko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu veic tā saucamās nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018.gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010.gada. To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. Tas ir visnotaļ labs radītājs, gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados. Īpaši pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja vēl 2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni...

Kā liecina pētījums, ar ko 5. septembrī nāk klajā Eiropas Komisija, ES dalībvalstis 2017. gadā zaudēja (neguva) ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gandrīz 137 miljardu eiro apmērā. Tā saucamais “PVN iztrūkums” jeb kopējā starpība starp paredzamajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti liela. EK pētījumā arī norādīts, ka PVN plaisa Latvijā ir nevis samazinājusies, bet pieaugusi. Komisijas ieskatā ir vajadzīga visaptveroša ES PVN noteikumu reforma, kas tika ierosināta jau 2017. gadā, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā, un, lai noteikumi būtu funkcionāli arī tādiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri darbojas likumīgi. PVN iztrūkums parāda PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumu efektivitāti katrā dalībvalstī, jo tas sniedz aplēsi par ieņēmumu zaudējumiem, kuru iemesls ir krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana, bankroti, finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini. Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no šī gada 5.jūnija ir pieejams jauns e-pakalpojums, kas paredzēts fiziskām personām, kuras saņem sūtījumus ar kurjerpastu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības valstis, un par kurām ir jāsamaksā muitas maksājumi. Minēto e-pakalpojumu – vienkāršotā Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) – var izmantot, lai deklarētu sūtījumus, t.sk. interneta veikalos iegādātās preces, ar preču kopsummu līdz 1000 eiro un neto svaru līdz 1000 kg. Komerciālā sūtījumā esošām precēm vērtībā līdz 22 eiro tiek piemērots atbrīvojums no nodokļiem, līdz ar to par tām nav jāiesniedz Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem. Izņēmums ir smaržas, tualetes ūdeņi un alkohola izstrādājumi, kuriem atbrīvojums no nodokļiem netiek piemērots vispār, kā arī kafija un bezalkoholiskie dzērieni, par kuriem jāmaksā akcīzes nodoklis, līdz ar to Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem ir jāiesniedz neatkarīgi no sūtījumā esošā minēto preču daudzuma un vērtības. VID atgādina, ka interneta...

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā šāgada jūlijā, paredz Valsts ieņēmumu dienestam plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nav norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu (PVN likuma 83.4. un 83.5. pants). Papildus tam, lai nepieļautu nodokļa krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019. gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt neaktīvos uzņēmumus, t.i., tādus, kas laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu (PVN likuma Pārejas noteikumu 35. punkts). Likumā noteiktajā procedūrā noteikts, ka VID vispirms nodokļa maksātājam nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN reģistra, vienlaikus aicinot nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Ja 20 darbdienu laikā pēc...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību gaida izmaiņas, kas stāsies spēkā pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Atsevišķa kārtība paredzēta specifiskiem algas nodokļa maksātājiem, kuras nodarbina ārzemju darba devējs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs – vai kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un kuras pašas maksā algas nodokli – tiek mainīts algas nodokļa maksāšanas termiņš budžetā no reizi mēnesī uz vienu reizi ceturksnī par visiem ceturksnī saņemtajiem ienākumiem (līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam iemaksāt IIN (algas nodokli) vienotajā nodokļu kontā), kā arī šīm fiziskajām personām vispirms būs jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai – darbiniekam – darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību...

Ceturtdien, 5.septembrī, Saeima sanāks uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā. Tās darba kārtībā iekļauti 33 jautājumi un paredzēts, ka sēdē deputātus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits. Galīgajā lasījumā plānots skatīt trīs likumprojektus, lai Latvija varētu ratificēt atsevišķus Pasaules Pasta konvencijas papildprotokolus, kā arī likumprojektu, ar kuru paredzēts apstiprināt nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Singapūru par ieguldījumu aizsardzību. Savukārt otrajā lasījumā plānots skatīt priekšlikumus grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā. Tie paredz noteikt, ka amatpersona amatu biedrībā vai nodibinājumā var ieņemt tikai ar noteikumu, ka par šo amatu netiek saņemts atalgojums. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un tos plānots nodots izskatīšanai parlamenta komisijās. To vidū ir Arhīvu likuma grozījumi, kuru mērķis ir saskaņot fizisko personu datu apstrādi nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentos atbilstoši datu aizsardzības prasībām. Komisijām arī plānots nodot grozījumus vairākos likumos, lai tos papildinātu ar regulējumu par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu un nodevu jomā, pārkāpumiem ceļu un dzelzceļa satiksmes...