JAUNUMI

Saeima 14.februārī sanāks un kārtējo plenārdēdi un tajā galīgajā lasījumā skatīs Būvniecības likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai būvniecības jomā no 2020.gada varētu pāriet uz dokumentu apriti elektroniski. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Tie rosināti, lai noteiktu stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumiem ar mērķi ierobežot nepamatota valsts finansējuma saņemšanu un mazināt ēnu ekonomikas izplatību šajā pakalpojumu sfērā. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, ar kuriem plānots ostām un ostu termināliem, kur notiek kuģu balasta tilpņu tīrīšana vai labošana, uzlikt jaunu pienākumu – nodrošināt kuģu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanu. Otrajā lasījumā deputāti skatīs priekšlikumus Konkurences likuma grozījumiem, kas saistīti ar godīgas konkurences nodrošināšanu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tāpat otrajā lasījumā darba kārtībā ir Krimināllikuma grozījumi, kas paredz stiprināt aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sektorā, arī valsts amatpersonu atbildību, rīkojoties ar tām uzticētajiem finanšu līdzekļiem un īpašumiem. Vēl otrajā lasījumā...

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem. Kopējais mājokļu garantiju programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 6,5 milj. eiro. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu". Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: • 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; • 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; • 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro),...

Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus un to intereses pārstāvošās organizācijas, valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības organizācijas, kas īstenojušas pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā, piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas 2019”. Projektus konkursam var iesniegt līdz 31. maijam Ekonomikas ministrijā. Žūrijas galvenā balva tiks piešķirta visradošākās un iedvesmojošākās uzņēmējdarbības veicināšanas idejas autoriem katrā nominācijā. Konkursa mērķis ir apzināt un novērtēt veiksmīgākos uzņēmējdarbības un uzņēmumu veicinātājus visā Eiropā, īpaši izcelt uzņēmējdarbības labāko politiku un labāko praksi, veidot izpratni par uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, kā arī pamudināt un iedvesmot potenciālos uzņēmējus. Uzņēmējdarbības veicināšanas projektus var pieteikt sešās kategorijās: Uzņēmējdarbības gara veicināšana, kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas veicina uzņēmējdarbības domāšanas veidu, īpaši jauniešu un sieviešu vidū. Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs, kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbības un vadības prasmes. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kurā tiek novērtēta valsts, reģionālā...

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu" , ko valdība caurskatīja 12. februāra sēdē. Ministru kabinets nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinets no zemkopības ministra vairs nepieņems izskatīšanai jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem. Ziņojumā norādīts, ka apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts no Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai. Tāpat lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu īstenot kopfonda izveidošanas pasākumu. Tā kā iepriekšējā pieredze ar lauksaimniecības risku fonda darbību nebija sekmīga, nolemts, ka atbilstošāka ir apdrošināšana un atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai, kaut arī pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Tāpēc ZM, sagatavojot Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) informē, ka 2018. gadā BVKB veica vairāk nekā 500 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes, vairāk nekā 800 pārbaudes būvdarbu kontroles jomā un pieņēma ekspluatācijā 159 objektus. Būtiskākie darbi Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) bija būvniecības ieceres e-saskaņošanas ieviešana, sistēmas pilnveide un arvien plašāka izmantošana - būvniecības lietu skaits pērn palielinājās par 52% un lietotāju skaits par 26%. Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības rezultāti liecina, ka 52% no pārbaudītajām ēkām bija drošas, 40% - konstatētas atkāpes, un nepieciešams veikt pasākumus drošības stāvokļa uzlabošanai, bet 8% bija ēkas avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Biežāk konstatētās neatbilstības bija mehāniskās stiprības un stabilitātes bojājumi, lietošanas drošības risks, patvaļīga būvniecība. Būvdarbu kontrolē 2018. gadā ievērojami pieauga darba apjoms - biroja pārziņā nonāca par 40% vairāk būvobjektu nekā gadu iepriekš. Pērn ekspluatācijā tika pieņemti 159 objekti, galvenokārt izglītības iestāžu, sporta un kultūras iestāžu būves, kā arī tirdzniecības centri. 2018. gadā bija raksturīga pozitīva tendence attiecībā uz...

Labklājības ministrija atgādina, ka, ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Lai novērstu „tiesisko vakuumu” gadījumā, ja šī izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī, par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un arī pēc šī datuma dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē. Likumprojekts „Sociālā nodrošinājuma likums saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma”, kas 12. februārī tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvert detalizētu regulējumu par pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu. Tas, cita starpā, paredz, ka tiesībām uz pensiju, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepietiekams...

Ministru kabinets 12. februārī apstiprināja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz, ka arī pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, tās pilsoņi Latvijā varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019.gada 29.martam sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, tiktu nodrošināti iespējami labvēlīgāki nosacījumi, veikti grozījumi likumā, paredzot, ka vēl līdz 2020.gada 31.decembrim šie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz šim Veselības aprūpes finansēšanas likums deva tiesības ES pilsonim, kurš Latvijā strādā vai ir pašnodarbināta persona, kā arī viņa ģimenes locekļiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī kārtība attiecībā uz Lielbritāniju saglabātos līdz 2019.gada 29.martam – brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Pēc šī datuma tiesības uz Latvijas valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu bijušas tikai nodarbinātajai personai, bet ne tās ģimenes...

Ministru kabinets 12. februārī atbalstīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt kārtību, kādā Latvija turpmāk varēs uzturēties tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Izmaiņas paredzētas saistībā ar Apvienotā Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Lai to izdarītu, ir noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Apvienotajai Karalistei esot vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Viņiem tiks nosūtīta personīga vēstule, kurā tiks izskaidrota uzturēšanās tiesību pārreģistrācijas procedūra, norādīts termiņš, kādā šī pārreģistrācija ir jāveic, kā arī sekas, kādas...

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29. janvārī ir apstiprinājusi FKTK noteikumus "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi". Noteikumi nosaka: minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses. Tāpat noteikumi paredz, ka iestādei ir jāieceļ par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks, kurš tieši atbild par sankciju riska pārvaldīšanu, savukārt riska novērtējuma pārskatīšanas regularitāte būs biežāka – reizi 18 mēnešos. Prasības stājas spēkā 2019. gada...

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,5%. Precēm tas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,3 procentiem. Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī bija novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās un atsevišķos gados arī tas, ka netika ieviesti jauni patēriņa nodokļi vai paaugstināti administratīvi regulētie tarifi, kas tradicionāli ir noteikuši cenu kāpumu gada sākumā. Šogad cenu pieaugums janvārī bija straujāks kā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja tieši tarifu un nodokļu likmju izmaiņas. Lielākā cenu palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai. Stājoties spēkā jauniem sadales sistēmas tarifiem, cenas pieauga dabasgāzei. Cenas palielinājās arī atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem...

Lai nodrošinātu operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir veicis mobilās lietotnes “Mana drošība” pilnveidi. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē. Izmantojot lietotnes “Mana drošība” sadaļas “Ārkārtas zvans” iespēju “Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam”, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegtos informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī jābūt aktivizētai...

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies, norāda Iļja Arefjevs, “Luminor Asset Management” valdes loceklis. Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim - kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi. Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā - neveiksmes ar valdības izveidi...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties inkubācijas programmai. No 2019. gada 1. marta līdz 20. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā - Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Inkubācijas programmā aicināti pieteikties uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem. Pieteikumus, kas parakstīti ar elektronisko parakstu un nosūtīti uz [email protected], pieņems līdz 2019.gada 20.marta plkst. 23:59. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā tā sniedz dalībniekiem visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai - aprīkotas darba telpas, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības par dažādām uzņēmējiem saistošām tēmām, kas palīdz risināt viņu biznesa izaicinājumus, kā arī vērtīgus kontaktus un dalību lielākajā jauno uzņēmēju...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Par PVN atmaksas pieprasīšanu Pēc 2019.gada 29.marta Direktīvas 2008/9/EK normas saistībā ar PVN atmaksas kārtību vairs netiks piemērotas attiecībā uz AK. Ņemot vērā, ka AK kļūs par trešo valsti, uz kuru attieksies Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk – Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK), visi PVN atmaksas pieprasījumi, kuri adresēti AK, tiks uzskatīti par PVN atmaksas pieteikumiem uz trešo valsti un tos būs...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī skaidroja grāmatvežu bieži uzdotu jautājumu - vai pašnodarbinātā sociālās iemaksas drīkst attiecināt uz saimnieciskajiem izdevumiem? I. Leibus norāda, ka šis jautājums ir viennozīmīgi atbildēts Ministru kabineta noteikumos, kur sacīts, ka pašnodarbinātā sociālās iemaksas attiecina uz izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, turklāt ir arī norādīts, kurās ailēs tās jānorāda (19. ailē - lauksaimnieki, 20. ailē - visi pārējie). Gada ienākumu deklarācijas D pielikumā par šiem izdevumiem tiek palielināts apliekamais ienākums, lai tos varētu uzrādīt kā attaisnotos izdevumus. "Sarežģīti, taču šāda kārtība izriet no likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli," skaidro I. Leibus.