JAUNUMI

Ministru kabinets 21. maijā akceptēja grozījumus likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un saskaņot to ar algas aprēķināšanas veidiem, kurus paredz citi tiesību akti (likums „Par valsts pensijām”, likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”). Likumprojekts paredz personai, kurai vienlaicīgi ir tiesības uz diviem pakalpojumiem, saņemt sev izdevīgāko, kā arī precizē atsevišķas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Likumprojekts paredz: mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (likumprojekta 1.pants); kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka atbilstoši likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai noteiktajam (likumprojekta 1.pants); personai izdevīgākā viena pakalpojuma piešķiršana (likumprojekta 2.un 5.pants); slimības...

Ceturtdien, 23.maijā, deputāti galīgajā lasījumā skatīs Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, kas paredz tiesības vēlēšanās pieteiktam kandidātam apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus. Vēl galīgajā lasījumā Saeima skatīs septiņus likumprojektus par nodokļu iemaksas kārtību Vienotajā nodokļu kontā. Otrajā lasījumā darba kārtībā ir likuma grozījumi, kas paredz akcīzes nodokļa likmi paaugstināt saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāpat otrajam lasījumam ir sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem. Vēl plānots izskatīt otrajam lasījumam sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Izmaiņas paredz ierobežojumus taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos. Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, kurus plānots nodot izskatīšanai komisijās. To vidū ir ierosinājums atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli un iniciatīva ierobežot Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Tāpat komisijām plānots nodot likuma grozījumus, lai varētu efektīvi piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas. Ceturtdienas darba kārtībā ir...

2019. gada maija sākumā Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību divas personas bija kāda uzņēmuma atbildīgās amatpersonas. Abi nolēma dokumentāli noformēt un deklarēt VID faktiski nenotikušus jeb fiktīvus darījumus par uzņēmuma it kā saņemtiem pakalpojumiem un precēm. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam abi vīrieši uzņēmuma vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību: tikās ar darījumu partneriem, slēdza ar PVN apliekamus darījumus celtniecības, remontdarbu un elektroinstalācijas darbu jomā, nodrošināja šo darījumu izpildīšanu un deklarēšanu VID, kontrolēja naudas līdzekļu plūsmu. Taču viņi deklarēja VID arī fiktīvus ar PVN apliekamus darījumus. Kopsummā viņi nodarīja Latvijas valsts budžetam mantiskos zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā 1 013 128 EUR apmērā. Pēc tam viņi abi grupā veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 599 652 EUR apmērā. To viņi darīja, mainīdami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu atrašanās vietu, slēpdami...

Ar 2019.gada 1.jūniju Zemesgrāmatu nodaļas kā atsevišķas struktūrvienības rajona (pilsētu) tiesu sastāvā beidz darbību un zemesgrāmatu tiesneši tiek integrēti tiesu sastāvā. To paredz Saeimas 2018.gada 25.oktobrī pieņemtie grozījumi likumā “Par tiesu varu” Ņemot vērā Tieslietu padomes kompetenci noteikt tiesnešu skaitu katrā tiesā un lemt par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu, Tieslietu padome 16.maijā pieņēma lēmumus attiecībā uz šo tiesu reformu. Ar 2019.gada 1.jūniju rajonu (pilsētu) tiesās strādās 405 tiesneši. Katrā rajona (pilsētas) tiesā noteikts šāds tiesnešu skaits: Administratīvajā rajona tiesā – 43, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā – 30, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā – 28, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā – 64, Daugavpils tiesā – 26, Kurzemes rajona tiesā – 47, Rēzeknes tiesā – 19, Rīgas rajona tiesā – 43, Vidzemes rajona tiesā – 42, Zemgales rajona tiesā – 63. Tieslietu padome lēma arī par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu darbā rajona (pilsētu) tiesās.

Pēc četrus gadus atrašanās Saeimā, 21. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja grozījumu “Valsts kontroles likumā” tālāku virzību izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz zaudējumu piedzīšanu no personas, ja revīzijā tiks konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. “Esam gandarīti, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka “deputātiem ir nepieciešama politiska izšķiršanās par to, vai attieksmei un atbildībai pret nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jābūt samērojamai ar prasībām privātajā sektorā, kurā strādājošajiem viennozīmīgi iestājas atbildība par īpašnieka finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.” Iepriekš veicot diskusijas ar ieinteresētajām iestādēm, 2015. gada septembrī Valsts kontrole likumprojektu nosūtīja Saeimas Publisko...

No 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu. Tiesības saņemt šo pabalstu ir vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē, proti, aprūpes institūcijā, aizbildnībā, audžuģimenē, un kura adoptētie bērni uz 2019.gada 1.jūliju nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Pabalstu nepiešķirs, ja adoptēts otra laulātā bērns, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvošanai Latvijā ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Pabalsta apmērs mēnesī ir vienāds ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kāds noteikts katram bērnam: no bērna piedzimšanas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī (25% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī (30% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). Pabalsta piešķiršana un izmaksa Ja tiesas spriedums...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome lēmusi, ka neatbalstīs Saeimas Budžeta komisijā sagatavotos grozījumus par akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem, kas paredz vairākkārtīgu nodokļa celšanu, lai arī politiķi apsolījuši trīs gadus nodokļus nepalielināt. Diferencējot nodokļa likmi pēc cukura daudzuma dzērienā, daļai no dzērieniem tā pieaugs pat četras reizes, kas ir pretrunā ar koalīcijas solījumu par nodokļu necelšanu vismaz trīs gadu laiku posmā. Tāpat finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš paudis, ka vispirms notiks plašas diskusijas par jebkurām pārmaiņām, kas saistītas ar nodokļu jautājumiem, taču šajā gadījumā tas nav noticis. Izstrādātie grozījumi, ko Saeimas Budžeta komisija virza jau uz otro lasījumu paredz, ka no nākamā gada 1.jūlija bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru pagatavošanā izmantots cukurs, akcīzes nodoklis tiks aprēķināts ņemot vērā tā daudzumu, tostarp dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem būs jāmaksā 7,4 eiro (par 100 litriem), ar daudzumu no pieciem līdz astoņiem gramiem – 10 eiro (par 100 litriem), bet vislielākais...

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā tikai ceturtā daļa uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu. Savukārt gandrīz trešā daļa joprojām turpina darbu pie datu apstrādes procesu uzlabošanas un pielāgošanas atbilstoši regulai, liecina uzņēmuma "Tildes Jumis" veiktā aptauja. No 347 aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem 31,4% atzīst, ka viņiem problēmas sagādāja pašas regulas prasību izprašana, kas apgrūtināja to iestrādāšanu datu apstrādes procesos. Teju desmitā daļa uzņēmumu joprojām nav pārliecināti, vai viņu arhīvos un datubāzēs dati ir pilnīgā drošībā un tiek glabāti atbilstoši regulas prasībām, un vēl nelielai daļai — aptuveni 3% respondentu — grūtības ikdienas darbā rada jaunā datu apstrādes kārtība. Kamēr vairākums uzņēmumu sliecas domāt, ka ir izpildījuši “mājasdarbu”, 30,3% aptaujāto atklāti atzīst, ka vēl nav tikuši galā ar visiem uzdevumiem. Viņi turpina prasību iedzīvināšanu vēl gadu pēc regulas stāšanās spēkā, kas apliecina, ka process nav bijis viegls un saprotams....

Kurzemes apgabaltiesa 14. maijā daļēji apmierināja prokurora protestu, atzina apsūdzētos nodokļu krāpšanā par vainīgiem un sodīja ar reālu brīvības atņemšanas sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas un iegūt tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, apsūdzētie sagatavoja dokumentus ar nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem par automašīnu un to rezerves daļu iegādi 917735.70 EUR apmērā. Šo nepatieso informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem apsūdzētie apzināti iekļāva PVN deklarācijās un iesniedza VID. Nenomaksājot PVN un izkrāpjot no valsts budžeta 160 203.84 EUR, valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Kurzemes apgabaltiesa abas personas atzina par vainīgām un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu – vienu personu uz 2 gadiem un 9 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem, bet otru personu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības...

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus. Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav. Par negodīgu tirdzniecības praksi var uzskatīt, piemēram, kavētus maksājumus par ātrbojīgiem produktiem, pasūtījuma atcelšanu pēdējā brīdī, vienpusējas izmaiņas piegādes līgumos, samaksas pieprasīšanu piegādātājam par norakstītiem produktiem, atteikšanos slēgt rakstiskus līgumus, kā arī komercnoslēpumu ļaunprātīgu izmantošanu un...

Valdība otrdien, 21. maijā, izskata noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību"", kas nosaka izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā un tajā norādāmajā informācijā. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību" (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.300) 2.pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija" nav iekļauta aile ar aprēķināmo akcīzes nodokli par mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem piemērojama akcīzes nodokļa likme 50 procentu apmērā no pārējo alkoholisko dzērienu pamatlikmes. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 2. pielikumu, paredzot iespēju aprēķināt akcīzes nodokli mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Noteikumu projekts paredz, ka Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas 11.ailē “Pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā” iekļauj...

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī. LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts. Sarunu dalībnieki...

Lai e-pakalpojumus portālā Latvija.lv varētu saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri neizmanto eID karti ar elektronisko parakstu vai internetbanku, ir izstrādāts īpašs risinājums – e-asistents jeb pilnvarotais e-pakalpojums. Šī pakalpojuma mērķis ir radīt vienlīdzīgu pieejamību valsts un pašvaldību pakalpojumiem visām sociālajām grupām, dodot iespēju ikvienam saņemt pakalpojumus elektroniski. Pilnvarotā e-pakalpojuma jeb e-asistenta darbības principus šā gada februārī apstiprināja Ministru kabinets, pieņemot grozījumus noteikumos, kuri nosaka valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanu centru darbības kārtību. E-asistents ir Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) darbinieks, kuram klients savā vārdā uztic pieteikt vienu konkrētu VSAA pakalpojumu. Līdz ar to, tas ir lielisks palīgs tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami jau minētie elektroniskās identifikācijas līdzekļi un tāpēc nav iespējams izmantot e-pakalpojumus. Viss, kas jādara – jāņem savs personu apliecinošais dokuments (pase vai personas apliecība), jādodas uz tuvāko VPVKAC un jālūdz klientu apkalpošanas centra darbinieka palīdzība nepieciešamās formalitātes – pilnvarojuma nokārtošanā. Šis pilnvarojums būs spēkā tikai konkrētā VSAA...

Augstākajā tiesā 17. maijā notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu piedziņas problēmas tiesvedību procesos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot tikšanos, norādīja, ka Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi tiesu prakses apkopošanu un secinājusi, ka nenomaksāto nodokļu piedziņa notiek gan administratīvā procesa, gan kriminālprocesa, gan civilprocesa kārtībā. Šāda situācija var radīt procesu pārklāšanos vai rezultātu pretrunas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzema atzīmēja jautājuma aktualitāti, jo arī VID šobrīd veic nepieciešamās organizatoriskās pārbaudes, lai sistematizētu savus iekšējo resursu efektīvu izmantošanu un novērstu dublēšanos. Uzsverot, ka aicinājums uz sanāksmi ir bijis ļoti aktuāls, proti, ka tas ļaus turpināt strādāt pie uzlabojumiem. Sanāksmes dalībnieki diskutēja, vai risinājumam nepieciešama doktrīnas un tiesu prakses maiņa vai normatīvā regulējuma grozījumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta kriminālprocesā izskatāmo kaitējuma kompensācijas prasījumu izlemšanai. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz problēmām normatīvajā regulējumā un atzīmēja, ka par tām jau pirms...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Valsts kanceleja 15. maijā rīkoja konferenci “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs - valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai. Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi. Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas rīkot pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma...