JAUNUMI

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina jauno Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi turpināt uzsāktās reformas iestādē, lai padarītu to uzņēmējiem un sabiedrībai pēc iespējas draudzīgāku. LTRK padomes locekļi atzinīgi vērtē valdības lēmumu apstiprināt I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā, jo, tiekoties pērnā gada novembrī, kad viņa bija izvirzīta šim amatam, tika gūts apstiprinājums tam, ka iepriekšējās vadītājas Ilzes Cīrules uzsāktās reformas tiks turpinātas, uzlabojot un attīstot iestādi. “Viena no lielākajām valsts iestādēm gandrīz gadu bija ar pagaidu vadītāja, tāpēc ceram, ka I.Jaunzeme pie darba ķersies pēc iespējas drīzāk un ar to azartu un mērķtiecību, kādu demonstrēja tiekoties ar LTRK padomes locekļiem,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka lielākoties viedokļi par VID turpmāko attīstību un veicamajiem uzlabojumiem, sakrita, tādēļ tagad jāgaida to ieviešana dzīvē. “Mēs vēlamies izlēmīgu, rīcībspējīgu un uz sadarbību ar nodokļu maksātājiem vērstu VID vadītāju. Ikvienam uzņēmējam regulāri ir jāsadarbojas ar VID, tāpēc ir svarīgi, lai tiktu realizēti uzsāktie...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi tālākai saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un sociālajiem partneriem Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojektu. Saskaņā ar šonedēļ valdībā apstiprināto VARAM Informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā (MK) šo likumprojektu paredzēts iesniegt līdz 28.februārim. Likumprojekts, kas nosaka kārtību, kādā tiks uzsākta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, nodots saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai. VARAM izstrādātais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz izstrādāt koncepciju, kas ietvers novadu izveidošanas kritērijus un administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, par ko savukārt laika posmā no jūnija līdz septembrim notiks konsultācijas ar iedzīvotājiem. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu plāno, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, izvirzījis par savu galveno prioritāti ministra amatā. Kā ministrija informējusi jau iepriekš, 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumus par izmaksām, kas ir saistītas ar vieglo automašīnu iegādi, nomu un importu, kā arī ar minēto automašīnu uzturēšanas izmaksām, nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.pants. No valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1daļas 1.punktā minētajām automašīnām, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Atsevišķos gadījumos arī kravas furgons, kurš tehniskajā pasē ir klasificēts kā mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts galvenokārt kravu pārvadāšanai (N1 kategorijas transportlīdzeklis), kā arī kravas transporta kaste (N1G kategorijas transportlīdzeklis), faktiski var tikt izmantots arī pasažieru pārvadāšanai kā vieglā pasažieru automašīna. Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus septiņos likumos, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam, lai...

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai veiktu grozījumus pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtībā. Noteikumu projektu ceturtdien, 7. februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Patlaban visiem pārtikas uzņēmumiem, iesniedzot Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegumu uzņēmuma atzīšanai vai reģistrācijai, iesniegumam jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina tā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās). Savukārt pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās) būs jāapliecina tikai tiem pārtikas uzņēmumiem, kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (kuri telpas nomās), jo PVD sadarbosies ar Valsts zemes dienestu (VZD), lai no zemesgrāmatas datorizētā nostiprinājuma žurnāla nepieciešamo informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūtu elektroniski. Tādējādi tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri uzsāk darbību savā īpašumā esošās būvēs (telpās), samazināsies administratīvais slogs, jo turpmāk nebūs jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Vairāk informācijas par noteikumu projektu varat gūt Ministru kabineta tīmekļa vietnē – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība””. Noteikumu projekts vēl...

Piektdien, 8. februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020. gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai. Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darbības pilnveidošanai atbalstīts finansējums 3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā sabiedrisko mediju nozīmi norišu atspoguļošanā, valdība lēma tiem piešķirt...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Pirmkārt, Lielbritānijai vairs nebūs saistošas ES normatīvā regulējuma normas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, līdz ar to darījumiem ar Lielbritāniju būs piemērojami tādi paši nosacījumi, kā darījumu veikšanai ar citām trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Tāpat arī no 2019.gada 30.marta Apvienotā Karaliste (AK) tiks atslēgta no VIES sistēmas, un nodokļa maksātāji vairs nevarēs pārbaudīt AK komersantu PVN reģistrācijas numuru derīgumu. Eiropas Komisija iesaka pārbaudīt savu darījumu partneru AK nodokļa maksātāju PVN numura derīgumu pirms AK izstāšanās no ES. Tiesa gan, saskaņā ar informāciju Lielbritānijas valdības tīmekļa vietnē,...

Saeima ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā skatīs likuma grozījumus, kas paredz no līdzšinējiem trim uz pieciem gadiem pagarināt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu pilnvaru termiņu, kā arī paplašināt potenciālo pretendentu loku atklātā konkursā uz valdes locekļa amatu. Galīgajā lasījumā plānots lemt arī par likumprojektu, ar kuru paredzēts ratificēt Eiropas Padomes 2015.gada 25.marta Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, lai varētu novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, atzīstot par noziedzīgām noteiktas darbības, kā arī aizstāvēt to personu tiesības, kas cietušas konvencijā noteiktajos noziedzīgajos nodarījumos. Otrajā lasījumā deputātiem būs jāskata jaunais Komercnoslēpuma likumprojekts un grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tāpat otrajā lasījumā darba kārtībā ir izmaiņas Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas nepieciešami, lai līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti noteiktu kā obligātu personu apliecinošu dokumentu, un grozījumi Izglītības likumā, lai varētu ieviest to personu reģistru, kurām izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības...

Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2019.gadam negatavos. Par to trešdien, 6.februārī, vienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, lemjot iesniegt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību. “Šī gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt marta sākumā, bet spēkā tas varētu stāties vien aprīļa otrajā pusē. Līdz ar to, ņemot vērā, ka aprēķiniem tiktu izmantotas pagājušā gada makroekonomiskās prognozes, vairs nav lietderīgi izstrādāt likumā noteikto vidēja termiņa budžeta ietvaru šim gadam. Turklāt rudenī vidēja termiņa budžeta ietvars būs jāgatavo jau nākamajam triju gadu periodam,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Būtiski arī, ka līdz aprīļa vidum iesniegšanai Eiropas Komisijā valdībai ir jāizstrādā Latvijas Stabilitātes programma, un tā jau tiktu balstīta uz jaunākajām valsts makroekonomikas attīstības prognozēm, teikts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumus rosinājusi Finanšu ministrija, ņemot vērā, ka šogad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums un tika apstiprināts valsts pagaidu budžets 2019.gadam. Grozījumi paredz,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 6.februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā. Tie izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā. Likumprojektā precizēts, ka būvniecības informācijas sistēmā ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, likumprojektā noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot būvniecības informācijas sistēmā. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka, ierosinot būvniecību, ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būs jāiesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Paredzēts, ka būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi....

Iznācis žurnāla BILANCE Nr. 2 (446). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Saruna ar balvas «Par mūža ieguldījumu» saņēmēju GAIDU KALNIŅU. Manī ir grāmatvedības gēns GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Grāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācija Astra Kaļāne: Kāds būs solidaritātes nodoklis 2019. gadā Ivita Faituša: Iekšējā audita novērtēšana Latvijas pašvaldībās Linda Puriņa: Peļņas sadale zemnieku saimniecībās NODOKĻI Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi dāvinājuma darījumos FINANSES Jūlija Liodorova, Valērija Fursova: Profesionālās krāpšanas shēmas: pasaules pieredze UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Jauni noteikumi personāla dokumentu glabāšanā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Artūrs Breicis: Mēneša daļas apmaksa, ja mēnesī ir svētku dienas, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Ikars Kubliņš: Kas jau pieņemts, kas vēl plānots – grāmatvedības normatīvā regulējuma svarīgākās aktualitātes GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem februārī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi februārī Žurnālu BILANCE ABONĒT VAR ŠEIT. ABONENTI žurnālu var lasīt ELEKTRONISKI ŠEIT.

Ministru kabineta 5. februāra sēdes laikā valdība izteica atbalstu un apstiprināja Ievu Jaunzemi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā. Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tam, kad Ieva Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju. “Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pret tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Savukārt jaunā VID vadītāja uzsvēra, ka izturēsies ar cieņu pret godīgiem uzņēmējiem, bet būs neiecietīga pret nodokļu nemaksātājiem un shēmotājiem. Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka VID būs speciāli norīkots darbinieks, kurš atbildēs par ēnu ekonomikas izskaušanu. Attiecībā uz VID darbiniekiem Jaunzeme solīja, ka godprātīgajiem nebūtu jāuztraucas par darbavietas saglabāšanu, taču viņa ir apņēmusies rūpēties, lai...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...

Valdība uzsākusi darbu pie 2019. gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Fiskālā padome (Padome) secina, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš Padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi. Latvijas budžets 2018. gadā pēc Padomes ekspertu aprēķiniem ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019. gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb -0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018. gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019. gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP. Diemžēl savā ziņojumā Finanšu ministrija nav pilnībā atjaunojusi datus par ekonomikas cikla vērtējumu. Iekšzemes kopproduktam pieaugot straujāk nekā prognozēs, gatavojot budžeta plānu 2019. gadam pastiprinās pārkaršanas pazīmes, kas apstiprinās Padomes publicētajā ekonomikas...

Jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā liecina, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, informē Latvijas Banka. 2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk nekā 65 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – nedaudz vairāk nekā 75 tūkstoši eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto...