JAUNUMI

Kreditoriem komercdarījumā ir jāņem vērā, ka noilguma termiņš ir trīs gadi un termiņa tecējumam ir jāseko, lai pēc nepieciešamības noilgumu varētu laikus pārtraukt ar atgādinājumu parādniekam, iesaka advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Aleksandrs Kogucs un zvērināts advokāts Vigo Krastiņš žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā publicētajā rakstā "Par noilguma termiņa iestāšanās sekām strīdos, kas izriet no komercdarījumiem". Saskaņā ar judikatūru kreditora atgādinājumam ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi. Kreditora rīcībā ir jābūt pierādījumiem par atgādinājuma izsniegšanu parādniekam vai par atgādinājuma nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā. Savukārt parādniekiem komercdarījumā, saņemot pretenziju par parāda samaksu, ir jāpārliecinās, vai saistībai, kas minēta kreditora prasījumā, nav iestājies trīs gadu noilguma termiņš un vai tas šo trīs gadu laikā nav bijis pārtraukts. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1906. pantu noilgums ir pārtraukts cita starpā ar kreditora prasības atzīšanu. Civillikuma komentāros ir sniegts šāds...

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu, un tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas, norādījusi Konkurences padome (KP), kura rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas. KP tirgus izpēte (KP ziņojums par OCTA tirgu lasāms šeit) liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem. KP konstatēja, ka konkurentiem OCTA tirgū brīvi ir pieejama būtiska individuāla komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm. Tas OCTA sistēmu padara pārlieku caurskatāmu, ļauj apdrošināšanas sabiedrībām monitorēt tirgu un attiecīgi pielāgoties konkurentu rīcībai. KP identificēja arī OCTA informācijas sistēmu, kuru apdrošināšanas sabiedrības izmanto ikdienas darbībā, tajā...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, ar kuriem paplašinātas Valsts kontroles (VK) tiesības – noteiktas pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi noteic: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētās amatpersonas to varēs pārsūdzēt tiesā. Grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK...

Akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar šī gada jūliju plānots samazināt par 15 procentiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi akcīzes nodokļa likumā. Saeima grozījumiem noteica arī steidzamību. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš uzsvēra, ka likmes samazināšana plānota tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Izmaiņas nodokļa likmēs plānotas, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, varētu stabilizēt un aizsargāt mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus. M.Bondars iepriekš komisijas sēdē arī atzīmēja, ka ilgtermiņā, iespējams, jārisina jautājums par nodokļu likmju harmonizāciju Baltijas līmenī. Likumprojektā no jūlija nodokļa likme paredzēta 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to bija plānots palielināt līdz 2025 eiro. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti,...

Valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos “Grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība””. Patlaban visiem pārtikas uzņēmumiem, iesniedzot Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegumu uzņēmuma atzīšanai vai reģistrācijai, iesniegumam jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina tā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās). Savukārt pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās) būs jāapliecina tikai tiem pārtikas uzņēmumiem, kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (kuri telpas nomās), jo PVD sadarbosies ar Valsts zemes dienestu (VZD), lai no zemesgrāmatas datorizētā nostiprinājuma žurnāla nepieciešamo informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūtu elektroniski. Tādējādi tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri uzsāk darbību savā īpašumā esošās būvēs (telpās), samazināsies administratīvais slogs, jo turpmāk nebūs jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Lai nodrošinātu pārtikas uzņēmumu atbilstību arī būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, turpmāk PVD atzīs un reģistrēs tikai tādus pārtikas uzņēmumus, par kuru būvju (telpu grupu) pieņemšanu ekspluatācijā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu. Līdz šim spēkā esošais regulējums attiecās uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu un nebija piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, šāds regulējums radīja problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu un veicināja draudus valsts drošībai. Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī Moneyval rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai tad, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par būtiskākajiem grozījumiem, kas veikti Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Saeima 2019.gada 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Par ar nodokli apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu un apbūves tiesību piešķiršanu Lai radītu nepārprotamu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu darījumos ar apbūves tiesībām un nostiprinātu PVN regulējuma interpretāciju tiesību akta veidā, ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37. un 40.pantā, nosakot, ka ar PVN apliekamā vērtība apbūves tiesību piešķiršanas darījumā ir atlīdzība par apbūves tiesību piešķiršanu un, izsolē pārdodot apbūves tiesības, ar PVN ir apliekama izsoles cena. Par darījumiem ar vaučeriem Tā kā PVN normatīvajos aktos šobrīd ir noteikts regulējums PVN piemērošanai darījumos ar tāda veida vaučeriem, kas ir apzīmēti ar vārdiem “dāvanu karte” un “sarunu priekšapmaksas karte”, un lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais attiecībā uz vaučeriem atbilstu Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīvai (ES) 2016/1065, ar...

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz precizēt sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atlases procedūru, kā arī valdes atsaukšanas kārtību. Trešajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem, kas paredz aizliegumu sapulcēs, gājienos un piketos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Galīgajā lasījumā plānots izskatīt arī par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem paredzēta kriminālatbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu. Kā arī saistītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tāpat trešajā lasījumā deputātiem būs jālemj par grozījumiem Valsts kontroles likumā, ar kuriem paredzēts paplašināt Valsts kontroles tiesības piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Galīgajā lasījumā plānots izskatīt arī grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas Valsts ieņēmumu dienestam paredz plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Savukārt otrajā lasījumā...

Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, sākušas darboties iekārtas, kas vinjetes nemaksātājus fiksēs automatizēti, proti, pārkāpumus fiksēs ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Turpmāk autoceļu lietošanas nodevas nemaksātājus fiksēs automatizētas iekārtas, un par nodevas nesamaksāšanu varēs sodīt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Par autoceļu posma lietošanu ar transportlīdzekli, par kuru nebūs veikta autoceļu nodevas samaksa, tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Vinjete ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām un kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām. Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete – https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1I4wGXkRRo465HHNibVbPQiwsEO8&ll=56.98522576913979%2C24.617764956250085&z=8. Vinjeti var iegādāties vietnē https://www.lvvignette.eu/, noteiktās tirdzniecības vietās vai CSDD kasēs. Pieejamas ir dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes. Nodevas lielums atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Grozījumi “Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz, ka administratīvo...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā beiguši 9. klasi, ģimenes valsts pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz 30.septembrim un netiek pārtraukta vasaras mēnešos. Ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kas vecāks par 15 gadiem, piešķir un izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Pabalstu izmaksā par periodu, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai vai laulības noslēgšanai. Vispārējās izglītības iestādes audzēkņiem līdz 11. klasei, ieskaitot, pabalsta izmaksu VSAA pārtrauc no 1.oktobra. Ja nākamajā mācību gadā bērns turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, VSAA, pamatojoties uz elektroniski saņemto informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), turpina izmaksāt pabalstu. Izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. Piemēram: Anna šogad pabeidza 9. klasi un turpinās mācīties vidusskolā. VSAA pabalstu izmaksās līdz 30.septembrim un jaunā mācību gada sākumā, saņemot informāciju no IZM, ka Anna turpina mācīties...

Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi iebildumus Iekšlietu ministrijai par četriem Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektiem, kas attiecināmi uz ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka normatīvo aktu grozījumi nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvo aktu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses. ZM iebildumi pausti par Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu””. Iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā Nr.564 punktā Nr.1. minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu,...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Nodokļu atvieglojumi var būt ātrs ceļš, kā valsts sniedz finansiālu atbalstu konkrētu problēmu risināšanai. Līdz ar to katram nodokļu atvieglojumam jābūt pamatotam un jēgpilnam. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus. “Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,” norāda...

Ministru kabinets 18. jūnijā apstiprināja grozījumus noteikumiem par aizdevumiem sīko, mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju atbalstam, paplašinot saņēmēju loku, atbalstāmās nozares, investīciju aizdevumu nosacījumus, nodrošinājuma prasības, kā arī garantijas apjomu. Atbilstoši atbalstītajiem grozījumiem, aizdevumus turpmāk varēs saņemt plašāks saimnieciskās darbības veicēju loks nevis tikai tādi, kas ir komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, vai individuālie uzņēmumi. Turpinot uzsākto darbu pie valsts atbalsta programmu nosacījumu harmonizēšanas, paplašināts arī atbalstāmo nozaru saraksts. Turpmāk aizdevumus varēs arī saņemt tādi uzņēmumi, kas darbojas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšanas; ēdināšanas pakalpojumu; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības; izglītības; mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī elektroenerģija un siltumapgādes un citās nozarēs. Tāpat, turpmāk aizdevumus komersanti varēs saņemt energoefektivitātes paaugstināšanai. Vienlaikus, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas piesakās atbalsta programmai, tiek samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms. Saimnieciskās darbības veicējam kopā ar aizdevuma pieteikumu vairs nebūs jāiesniedz kredītiestādes atteikuma vēstule vai e-pasta...