JAUNUMI

Saeima 23.maijā konceptuāli atbalstīja grozījumu Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglotu kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā. Plānots, ka Latvijas valsts piederīgos, kuri ieguvuši izglītību vai kuriem ir darba pieredze ārvalstīs, valsts interesēs varēs iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, nerīkojot atklātu pretendentu konkursu. Iespēja iecelt ierēdņa amatā, nerīkojot konkursu, paredzēta, jo atklāti pretendentu konkursi uz ierēdņu amatiem, ko nosaka Valsts civildienesta likums, ir laikietilpīgi, un diasporas pārstāvja iesaistei valsts civildienestā uzsvars tiktu likts uz viņa izglītību un profesionālo pieredzi ārvalstīs, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban ārvalstu organizācijās un institūcijās strādājošie valsts piederīgie var dibināt darba tiesiskās attiecības valsts un pašvaldību iestādēs saskaņā ar Darba likumu, bet kļūt par ierēdni var atklāta konkursa kārtībā. Uz amatiem varēs pretendēt tie valstspiederīgie, kuri strādā starptautiskās organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija vai ar kurām tā sadarbojas, vai šādu...

25. maijā apritēja gads kopš Eiropas Savienībā un arī Latvijā tika uzsākta Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) tiešā piemērošana. Datu valsts inspekcijas (DVI) pieredze par pirmo VDAR gadu Latvijā ļauj secināt, ka kopumā ir izpratne par datu drošību. Organizācijas aizvien vairāk izprot datu drošības nozīmi, jo savlaicīga procesu sakārtošana ir ieguldījums sekmīgā ilgtermiņa darbībā. Pirmais gads aizvadīts salīdzinoši mierīgi, bez būtiskiem satricinājumiem personas datu aizsardzības jomā. Tas izdevies, pateicoties sadarbībai ar partneriem un DVI darbam, nodrošinot konsultācijas un informāciju gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, norāda DVI direktore Daiga Avdejanova. Vienlaikus viņa piebilst, ka īpaši svarīgi ir turpināt uzsāktos darbus, lai veicinātu visu iesaistīto vienotu izpratni par fizisko personu datu drošību, apstrādi, izmantošanu un nepieļautu atšķirīgu interpretāciju par VDAR normām. Datu aizsardzība un drošība ir arī sabiedrības un valsts drošības, tiesiskuma un reputācijas priekšnosacījums gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienībā (ES). 2019.gada sākumā veiktā SKDS aptauja apliecina, ka vairāk nekā pusei - 65,6% organizāciju...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmējus elektroniski iesūtīt jautājumus par sankcijām un to piemērošanas kārtību, lai sadarbībā ar Ārlietu ministriju izdiskutētu un sagatavotu atbildes. LTRK ir vienojusies ar Ārlietu ministrijas atbildīgajiem ekspertiem izstrādāt biežāk uzdoto jautājumu apkopojumu, lai sekmētu uzņēmēju informētību par sankciju sistēmas svarīgākajiem aspektiem, kā arī nodrošinātu tās pilnvērtīgu ieviešanu Latvijā. “Sankciju sistēmas ieviešana ir ļoti nozīmīga, lai īstenotu Moneyval rekomendāciju realizēšanu, tādēļ aktīvi sadarbojamies ar visām atbildīgajām valsts iestādēm, lai sasniegtu mērķus, vienlaikus aicinot arī uzņēmējus būt aktīviem,” saka LTRK valdes locekle un politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa. LTRK aicina uzņēmējus iesūtīt jautājumus uz [email protected] līdz 5. jūnijam, lai jau nākamajā LTRK Nacionālās stratēģijas padomes sēdē apkopotu visu informāciju un veiktu sagatavošanās darbus. LTRK jau iepriekš vairākkārt informēja, ka no 2019.gada 1.maija atsevišķiem sankciju likuma subjektiem ir jābūt ieviestai iekšējās kontroles sistēmai, turklāt sankciju ievērošana jāīsteno jebkurai fiziskai un juridiskai personai. Sankciju sistēmas ietvaros jau līdz šim...

Īpašā vizītē Latvijā 29. maijā ieradīsies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ( OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija un OECD Ekonomikas departamenta un Vides departamenta pārstāvji, lai klātienē prezentētu Ekonomikas pārskatu par Latviju un Vides raksturlielumu pārskatu par Latviju, kā arī sniegtu rekomendācijas tālākai attīstības veicināšanai. Pārskatu prezentācijas pasākums par Ekonomikas pārskatu būs vērojams tiešsaistē Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē www.em.gov.lv un Facebook kontā 29. maijā plkst. 10.00 – 11.30, no plkst.12.00 - 14.00 notiks OECD pārskatu tematiskās prezentācijas un ekspertu diskusijas. Vides raksturlielumu pārskata ekspertu diskusijas videoieraksts būs pieejams VARAM tīmekļa vietnē www.varam.gov.lv īsi pēc pasākuma. Ekonomikas pārskatā par Latviju izvērtēta Latvijas ekonomiskā situācija un galveno reformu īstenošanas process, kā arī sniegtas OECD ekspertu rekomendācijas Latvijas ekonomikas ilgtspējīgākas izaugsmes nodrošināšanai. Saskaņā ar OECD praksi šāda veida pārskati tiek publicēti reizi divos gados. Savukārt, pirmajā Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju izvērtēts Latvijas progress nacionālo un starptautisko vides saistību īstenošanā kopš 2000. gadu vidus un izceltas...

Analītiķiem jāņem vērā, ka IFRS 16 ieviešana mainīs finanšu rādītājus uzņēmumos. Kas mainīsies finanšu pārskatos? Kā analizēt un vērtēt šādus finanšu pārskatus? Vai izmaiņas finanšu pārskatos un finanšu rādītājos būs būtiskas? Par šiem jautājumiem žurnāla "Bilance" maija numurā, rakstā "Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas?" informē ekonomikas maģistre Terēze Korsaka. No 2019. gada 1. janvāra operatīvais līzings „pāriet” no ārpusbilances uz bilanci. Uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem ir jāsagatavojas iespējamām izmaiņām to uzņēmumu grāmatvedības finanšu pārskatos, kuri ieviesīs 16. finanšu pārskatu standartu “Noma” (International Financial Reporting Standard 16, IFRS 16 “Leases”) – turpmāk IFRS 16, jo IFRS 16 aizstāj SGS Nr. 17. Lai arī IFRS 16 stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, bija pieļauta IFRS 16 piemērošana arī agrāk. Kas ir IFRS 16 „Leases”? Kā norāda IASB (The International Accounting Standards Board; SGSK - Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja), IFRS 16 ir spēkā attiecībā uz gada pārskata periodiem,...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta pieteicējai piemērotais ievedmuitas nodoklis, galīgais antidempinga maksājums, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda par tērauda savienotājelementu ievešanu Latvijā. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka, ievedot minētās preces no Ķīnas, tām piemērojami antidempinga maksājumi atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja SIA „Eurobolts” ieveda un deklarēja brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā preces – tērauda savienotājelementus. Pamatojoties uz muitas iestādē uzrādīto sertifikātu, pieteicēja ievestās preces deklarēja kā Taizemes izcelsmes preces, un tām tika piemērota preferenciālā nodokļa likme 0 % no preces muitas vērtības. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai audita rezultātā samaksai budžetā papildus aprēķināts ievedmuitas nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, galīgais antidempinga maksājums, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda. Lēmums pamatots ar to, ka no...

Kases aparātu reforma, kas valstī ieilgusi jau vairāku gadu garumā, ne vienam vien uzņēmējam sagādā īstas galvassāpes. Noteikumu maiņa, kases aparātu neatbilstība prasībām, nenoteiktība reformas būtībā un brīdinājuma vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta rada neizpratni uzņēmēju vidū - ko darīt ar esošajiem kases aparātiem, kā risināt problēmu un kāda ir garantija, ka pielāgojoties jaunajām prasībām, pēc pāris mēnešiem tas nebūs jādara atkal. Šis ir jau piektais gads, kad valstī notiek kases aparātu reforma, taču radusies situācija joprojām ir stagnējoša - 2019. gada sākumā, atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām, bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Gads nu ir gandrīz pusē, taču situācija nav mainījusies - joprojām ļoti liela daļa uzņēmēju nav pilnveidojuši savus kases aparātus vai kases sistēmas atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. “1. aprīlis bija termiņš, ko noteikusi valsts, lai uzņēmumu rīcībā esošie CHD kases aparāti tiktu pārprogrammēti uz jaunākajām versijām. Joprojām ir virkne uzņēmumu, kuriem šie nepieciešamie atjauninājumi nav nodrošināti, apkalpojošo...

Ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta - norāda 50,6% uzņēmēju, savukārt 19,2% to vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums. Vispozitīvāk tiesisko vidi vērtē uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir 250 un vairāk, visnegatīvāk - uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem. Analizējot vērtējumu dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk tiesisko vidi vērtē tirdzniecības, pakalpojumu, būvniecības un ražošanas nozarēs. Tirdzniecības nozarē 50% uzņēmēju norādījuši, ka ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Pakalpojumu nozarē 51% uzņēmēju norādījis, ka tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Būvniecības nozarē šādi uzskata 50% uzņēmēju, bet ražošanas nozarē - 45%. Reģionu griezumā visnegatīvāk noskaņotie ir Vidzemes uzņēmēji, kur tiesisko vidi negatīvi vērtē 62%, Zemgalē un Kurzemē - 55%, Pierīgā - 54%, Rīgā - 50%, bet Latgalē - 37%. “Ar uzņēmējdarbību saistītās tiesiskās vides stiprināšana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ilgtspējīgas tautsaimniecības veidošanā. Spēkā...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicējusi ikgadējo Uzņēmējdarbības apskatu 2019, kurā analizēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības rezultāti un uzņēmējdarbības apstākļi katrā no OECD valstīm. Tāpat tajā sniegta informācija par jaunākajām valstu politikas iniciatīvām, kas īstenotas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai. Apskatā OECD norādījusi, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides tiesiskais regulējums daudzējādā ziņā atbilst OECD vidējiem rādītājiem un Latvijas valdība veikusi mērķtiecīgus pasākumus MVU izaugsmes sekmēšanai. Uzņēmuma skaita pieauguma rādītāji laika posmā no 2007. - 2015. gadam parāda stabilu dinamiku. Vienlaikus apskatā uzsvērts, ka tautsaimniecības produktivitātes palielināšana joprojām ir Latvijas lielākais izaicinājums. Ekonomikas ministrija apgalvo, ka produktivitātes veicināšana ir viena no tās prioritātēm, līdz ar to mērķtiecīgi tiekot ieviestas un īstenotas vairākas aktivitātes, piemēram, ir uzlabota tehnoloģiju pārneses sistēma, stiprināta sadarbība starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem, sekmēta digitālizācija un modernu tehnoloģiju ieviešana, atbalstīta inovatīvo un tehnoloģiski orientēto uzņēmumu darbība, piedāvājot dažādus finanšu atbalsta instrumentus, it īpaši inovatīvu jaunuzņēmumu attīstībai. Kopumā OECD secinājusi, ka...

Saeima 23.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus septiņos likumos, nosakot, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Grozījumi noteic, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, iepriekš norādījuši ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam,...

Saeima otrajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Autopārvadājumu likumā. Tie galvenokārt vērsti uz klientu ērtībām starptautiskas nozīmes infrastruktūras objektos, piemēram, lidostā “Rīga”. Grozījumos iekļautas normas, kas paredz maksimāli samazināt krāpšanās iespēju, kad no klientiem tiek pieprasītas neadekvāti lielas summas par braucieniem. Likumprojekts paredz, ka starptautiskas nozīmes infrastruktūras objektos pārvadātājam būs jānodrošina viens tarifs taksometra nolīgšanai, vienam kilometram un vienai minūtei. Likums noteiks arī iespēju norēķināties par braucienu ar priekšapmaksas dokumentu, piemēram, kuponu vai QR kodu. Jaunā kārtība paredzēs arī to, ka pārvadātājam pakalpojuma pieejamība objektos būs jānodrošina visu to darbības laiku. Tāpat transportlīdzekļiem būs jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, piemēram, tie nedrīkstēs būt vecāki par pieciem gadiem, tiem būs jānodrošina iespēja pārvadāt bērnus, kā arī cilvēkus ar kustību traucējumiem. Līdz ar šiem grozījumiem tiek pastiprināti aizsargātas pasažieru tiesības. Ja klients fiksēs, ka aplikācija, ar ko izsaukts taksometrs, brauciena laikā nedarbojas tiešsaites režīmā vai nav ieslēgts skaitītājs, tad viņam būs tiesības par braucienu nemaksāt. Tādas pašas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī šogad vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija ir jāsniedz obligāti – līdz 3.jūnijam. Šogad šis iedzīvotāju loks ir plašāks, jo obligāti līdz 3.jūnijam gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Savukārt, ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Lai tie iedzīvotāji, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, būtu par to informēti, VID šajās dienās gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā pakāpeniski izsūta atgādinājuma vēstules. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem nodokļa piemaksas termiņš tiek pagarināts. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa...

Dalība vēlēšanās ir būtiskas visu pilsoņu tiesības, vienlaikus fizisko personu datu drošība un aizsardzība ir tiesības, ko ikvienam Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas pilsonim garantē Vispārējā datu aizsardzības regula (VDAR). Jāuzsver, ka personas datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām, kas ierakstītas ES pamatdokumentos, norāda fizisko personu datu drošību un aizsardzību Latvijā uzraugošā neatkarīgā iestāde Datu valsts inspekcija (DVI). Svarīgi, lai ikvienam pilsonim ir iespējas gan piedalīties vēlēšanās, gan arī tas, lai personas dati tiktu atbilstoši aizsargāti, lai datu apstrādes process ir likumīgs, godprātīgs un pārredzams. DVI seko līdzi situācijai un atbilstoši savai kompetencei ir gatava rīkoties, kā arī ir atvērta sadarbībai ar citām iesaistītajām atbildīgajām institūcijām un sabiedrību. Šī gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās VDAR un tajā noteiktie nosacījumi gan Latvijā, gan visās ES valstīs tiek piemēroti pirmo reizi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt skaidrību un vienotu izpratni visiem vēlēšanu procesā iesaistītajiem – valstu vēlēšanu iestādēm, datu starpniekiem un analītiķiem, tiešsaistes reklāmas tīkliem,...

Saeimas Juridiskās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem, lai spriestu par jautājumiem, kas saistīti ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos Latvijā un saistītajām likumdošanas izmaiņām. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē OECD sniegtās rekomendācijas, un akcentēja, ka kopš iestāšanās OECD Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un arī likumdevējam ir plašāka izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar kukuļošanas apkarošanu starpvalstu biznesa darījumos. Deputāti un OECD eksperti pārsprieda jautājumus, kas saistīti ar Finanšu kapitāla tirgus reformu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kur šobrīd Saeimā tiek skatītas apjomīgas izmaiņas, informēja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, tostarp akcentējot, ka ar grozījumiem paredzēts paplašināt likuma subjektu loku ar maksātnespējas administratoriem. Komentējot jau īstenotās likumdošanas izmaiņas saistībā ar aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas, J.Strīķe sacīja, ka strauji mainījusies finanšu sektora...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 21.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ( (Lieta SKA-631/2019; A420289415), ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis, samazinot pieteicējai – SIA Investko – no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un aprēķinot soda naudu. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja, proti, pieteicēja ir iegādājusies nevis atsevišķas preces, bet gan pārņēmusi visu uzņēmumu, kas atbilstoši likumā noteiktajam nav uzskatāma par preču piegādi, tādēļ darījumi nav apliekami ar PVN. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietā bija strīds par to, vai starp pieteicēju un SIA Kantoris LV notikušie darījumi ir atzīstami par preču piegādēm par atlīdzību (aktīvu pārdošana), kas ir ar PVN apliekami darījumi, vai uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, kas nav ar PVN apliekami darījumi. Pieteicējas, tāpat kā SIA Kantoris LV uzņēmējdarbības veids ir jaunu preču mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Pieteicēja no SIA Kantoris LV iegādājās...