JAUNUMI

Valsts darba inspekcija (VDI) šonedēļ uzsāk tematiskās pārbaudes apstrādes nozarē, kuru ietvaros tiks pārbaudīti pārtikas ražošanas, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumi. Pārbaužu laikā uzņēmumos īpaši tiks pievērsta uzmanība darba aprīkojumam, tā atbilstībai drošības prasībām. Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis to nelaimes gadījumu darbā skaits, kas notikuši, strādājot ar darba aprīkojumu. Pir nozares, kurās nodarbinātie bieži cieš nelaimes gadījumos darbā, strādājot ar darba aprīkojumu. Nodarbinātie sagriež vai sadur pirkstus vai plaukstas ar asiem priekšmetiem (nažiem, īleniem, naglām u.c.), neuzmanīgi pieiet pārāk tuvu rotējošām iekārtām, kas nejauši aizķer un ievelk nodarbinātā apģērbu ar visu roku mehānismā un to traumē. Darbinieki nozāģē pirkstus, sazāģē plaukstas vai rokas, strādājot ar iekārtām, kuras bieži ir nenorobežotas vai ar noņemtiem aizsargmehānismiem. Tāpat nelaimes gadījumi notiek, ja darbinieks labo vai tīra iekārtu, to neizslēdzot, piemēram, ar nazi tīrot ēvelēšanas darbgaldu, to neizslēdzot, darbinieks ar cimdu nejauši pieskārās rotējošai darbgalda frēzgalvai un traumēja pirkstus. Visbiežākais nelaimes gadījumu darbā ar aprīkojumu...

Pieaudzis reģistrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju skaits augļkopībā un dārzeņkopībā, pieaudzis šo nozaru preču un pakalpojumu apgrozījums, kā arī palielinājies vidējais atalgojums, secināms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par samazinātās PVN likmes dārzeņiem, augļiem un ogām ietekmi uz valsts ekonomiku un lauksaimniecību. Kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%, reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis par 12 nodokļu maksātājiem no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē – par 9 nodokļu maksātājiem no 69 līdz 78. Būtiska pozitīvā ietekme ir novērojama arī PVN noteiktās kārtības ievērošanā, proti, izmaiņas normatīvajos aktos arvien veicina godprātīgu uzņēmējdarbību, padarot sistēmu caurskatāmāku, savukārt negodprātīgu rīcību – par neizdevīgu. “PVN samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām līdzšinējie rezultāti ir veiksmīgi no visiem aspektiem, jo palielina mūsu lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspēju, kā arī algas šajā...

Kopš šī gada 1.februāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē pieejams Padziļinātās sadarbības programmas (turpmāk – programma) dalībnieku reģistrs, kurā publicēti arī visi tie uzņēmumi, kuri atbilst programmas sudraba un bronzas līmeņa kritērijiem. Sudraba līmenī ir iekļauti 378 komersanti, bet bronzas līmenī – 3606. Pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties šogad, nodrošinot iespēju iekļūt programmā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Atkarībā no līmeņa, kurā uzņēmums iekļauts, tam ir pieejamas dažādas priekšrocības – gan ar, gan bez fiskālās ietekmes, kā arī no VID puses tiek nodrošināts vienkāršotāks programmas administrēšanas un uzraudzības process. Pārsvarā programmas priekšrocības ir saistītas ar saīsinātiem termiņiem, kādos programmas dalībnieki saņem VID atbildes un konsultācijas, PVN atmaksu, speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm, kā arī attaisnoto izdevumu atmaksu Zelta līmeņa uzņēmuma darbiniekiem. Tās attiecas arī uz parādu...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis 13.Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai. Lai celtu likumu izstrādes kvalitāti un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Lai padarītu likumdošanas procesu caurskatāmāku un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kādas personas piedalījušās likuma izstrādē, Valsts prezidents rosina noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā ir jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā. Tāpat Valsts prezidents atkārtoti rosina izdarīt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. “Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kuros ir liela kļūdu iespēja,” savā vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents. Valsts prezidents arī rosina noteikt, ka pirms likumprojekta iesniegšanas visiem likumprojektiem turpmāk izstrādājamas anotācijas. Tas ļautu pilnvērtīgāk izvērtēt likumprojektu iespējamo ietekmi un dot lielāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojos pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Ar grozījumiem noteikts, ka Solidaritātes nodoklis attiecas uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 62 800 euro (2019., 2020. un 2021.gadā). Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (62 800 euro) ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme ir 25,50 procenti. Solidaritātes nodokli sadala šādi: 1 % - veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 % - valsts pensiju speciālajā budžetā, 10,5 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem nerada tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām – pensiju, bezdarbnieka pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem 20.12.2018. 03.01.2019. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumi var būtiski sadārdzināt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī radīt nopietnus konkurences ierobežojumus, uzskata Ražotāju vides atbildības asociācija. VARAM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”. Piedāvātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz uzlikt par pienākumu atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt Latvijas mājsaimniecībās radītā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku, kā arī mājsaimniecībās radīto visu veidu videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos gandrīz visās Latvijas pašvaldībās. Lai to nodrošinātu, apsaimniekotājam būs jāslēdz līgums ar citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš savukārt ar attiecīgo pašvaldību ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām. Turklāt tiek noteikts, ka no mājsaimniecībām savāktajam kaitīgo preču apjomam...

Līdz ar janvāri stājušies spēkā grozījumi likumdošanā, kas nosaka par pienākumu visiem kredītdevējiem apmainīties ar ziņām par patērētāja saistībām, iedzīvotājiem atgādina AS “Kredītinformācijas Birojs”. Lai arī Latvijas abi licenzētie kredītu informācijas biroji līdz 2018. gada beigām bija apkopojuši datus par vairāk kā 95% kredītu privātpersonām, kurus izsniegušas bankas un nebanku kreditētāji, savstarpēja datu apmaiņa starp kredītbirojiem līdz 2019.gada janvārim nenotika. Likumdošana turpmāk nosaka par obligātu komercbanku datu iekļaušanu kredītbiroju datu bāzēs, kas nozīmē, ka tagad kredītbirojos ir pieejama visa informācija par kredītņēmēja saistībām un parādiem visām komercbankām un licencētiem patērētāju kredītdevēju nozares uzņēmumiem, kā arī komunālo, apsaimniekotāju, parādu piedzinēju, veselības aprūpes, u.c. uzņēmumiem. “Abos birojos pašreiz glabājas un līdz ar to arī ir pieejama 100% informācija par tirgu, kas ir aptuveni 1,8 miljoni kredītlīgumu, kurus patērētājiem izsniegušas Latvijas komercbankas un visi Latvijā licencētie patērētāju kredītdevēji,” uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis. Kredītbiroji glabā un apstrādā privātpersonu kredītinformāciju, kā arī citu informāciju...

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu, kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Datakom” organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā. Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % – nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši....

Latvijā kopš 26.janvāra oficiāli sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Ņemot vērā, ka kārtējās EP vēlēšanas notiks 2019.gada 25.maijā, priekšvēlēšanu aģitācijas periods turpināsies līdz 25.maijam. KNAB vērš uzmanību, ka šī perioda laikā noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Ar informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem aicina iepazīties šeit. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu mērķis ir mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņu plānošanā un veidošanā, padarot aģitācijas veicējiem noteikumus vienlīdzīgus, kā arī nodrošinot iespēju jebkurai personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt tiešs vai netiešs aicinājums balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr būs konkrētas darbības. Attiecībā uz apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu...

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu. KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA “Baltstor” un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA “Lenoka” par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA “Baltstor” naudas sodu 13 533 eiro un SIA “Lenoka” 60 487 eiro apmērā. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi. “Piegādātāji “baiļu faktora” ietekmē, proti, baidoties pazaudēt būtisku savu preču noieta kanālu, var...

Starp Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGV), Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru ir noslēgta starpresoru vienošanās ar mērķi novērst personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma. Kriminālatbildība iestāsies arī gadījumos, ja persona nepildīs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma nepildīšanu personu varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam (tostarp, ņemot vērā informāciju par parādnieka nodarbinātību un ienākumiem), savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus. Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina...

NUMURA INTERVIJA Komercvide atkarīga arī no efektīva tiesu darba Saruna ar DAIGU VILSONI, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju DATU AIZSARDZĪBA Kad veicams novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību? Sagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijas JURISTA VIEDOKLIS Vai tiesai jāieņem darba devēja loma? MĀRIS SIMULIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists UZŅĒMUMU REĢISTRS Izmaiņas kārtībā, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu DZINTRA ŠVARCA, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte AUTORTIESĪBAS Vai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām? VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītāja TIESU PRAKSE Darba uzteikums pārejošas darbnespējas dēļ 2018. gada spriedumu motīvu daļu atziņas KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos PUBLISKIE IEPIRKUMI Jaunākie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore JURIDISKIE JAUNUMI Būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma Brexit termiņš strauji tuvojas

Kopš 2018. gada 25. maija Latvijā uzņēmumiem ir jāievēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, tomēr tās ieviešana dzīvē notiek ļoti lēni un lielākā daļa uzņēmumu tai joprojām nav gatava. Pētījumu kompānijas SKDS aptaujas dati parāda, ka pilnīgu juridisko atbilstību GDPR prasībām ir nodrosinājuši vien 39,3%. GDPR ir visā Eiropas Savienībā saistoša regula, kas nosaka juridiskos principus, kā uzglabāt, nodot, izmantot un iznīcināt jebkurus personu identificējošus datus, kas ir vai var atrasties uzņēmuma īpašumā. GDPR regulai ir pakļauti tādi dati, ar kuru palīdzību ir iespējams precīzi identificēt konkrētu personu, piemēram, vārds, uzvārds, adrese, kontaktinformācija. “Uzņēmēju vidū joprojām valda maldinošs priekšstats, ka GDPR attiecas vien uz lieliem uzņēmumiem, kas nodarbina lielu skaitu darbinieku vai uzglabā lielas klientu datubāzes. Tomēr šī regula patiesībā attiecas uz jebkura izmēra uzņēmumiem, pat tādiem, kuros strādā vien daži cilvēki, kuru darbība nav saistīta ar lielu informācijas apjomu uzglabāšanu un kuru klienti ir juridiskās personas. Šie uzņēmumi automātiski kļūst...

Uzņēmumi un patērētāji visā Eiropā un Japānā tagad var izmantot pasaulē lielāko atvērtās tirdzniecības zonu, jo 2019. gada 1.februārī stājas spēkā ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) starp Eiropas Savienību (ES) un Japānu. Ar šo nolīgumu tiek atvērts jauns tirgus ar 635 miljoniem cilvēku un gandrīz trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta. Jaunais nolīgums nodrošinās patērētājiem lielākas izvēles iespējas un zemākas cenas; tas aizsargās Eiropas produktus Japānā un otrādi; tas dos iespēju mazajiem uzņēmumiem ieiet pilnīgi jaunā tirgū; tas ļaus Eiropas uzņēmumiem katru gadu ietaupīt ap vienu miljardu eiro un palielinās tirdzniecības apjomu. No 1.februāra Eiropas uzņēmumi gūs labumu no atceltiem tarifiem un vienkāršotām muitas procedūrām. Pirmo reizi ir izdevies iekļaut tirdzniecības nolīgumā Parīzes klimata nolīguma saistības, kā arī noteikt augstus standartus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un patērētāju aizsardzību. Ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu tiek likvidēta lielākā daļa muitas nodokļu viena miljarda eiro vērtībā, ko ik gadu maksā ES uzņēmumi, kuri eksportē uz Japānu. Kad nolīgums...

Ārlietu ministrija informē, ka no 1.februāra Latvijas pilsoņi Uzbekistānā var ieceļot bez vīzas uz laiku līdz 30 dienām. Saskaņā ar Uzbekistānas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju turpmāk ceļotājiem ir jāievēro šādi nosacījumi: 1) pasei jābūt derīgai 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām; 2) uzturēšanās Uzbekistānā bez vīzas nedrīkst pārsniegt 30 dienas no ieceļošanas brīža. Latvijas nepilsoņiem un ceļotājiem, kuru plānotais uzturēšanās laiks ir ilgāks par 30 dienām, ieceļošanai Uzbekistānā ir jānoformē elektroniskā vīza, izmantojot portālu: E-VISA.GOV.UZ, vai arī jānoformē vīza Uzbekistānas vēstniecībā Latvijā. Papildu informācija pieejama vēstniecības mājaslapā: http://www.uzbekistan.lv/lv . Dodoties uz Uzbekistānu, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešams noformēt ceļojumu apdrošināšanas polisi uz plānoto uzturēšanas laiku, kā arī izdrukāt aviobiļetes un viesnīcu rezervācijas, ja tādas ir veiktas. Atgādinām, ka ikvienam ceļotājam pēc ierašanās valstī trīs darba dienu laikā ir pienākums reģistrēties Uzbekistānas kompetentajās iestādēs. Tiem, kuri plāno uzturēties viesnīcā, reģistrāciju veic viesnīcas administrācija, savukārt ceļotājiem, kas paredzējuši uzturēties pie paziņām, reģistrācija ir jāveic portālā:...