JAUNUMI

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu “grozu” sistēmas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā. Tas akceptēts valdības sēdē izskatītajā likumprojektā "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā". Divu grozu veselības aprūpes sistēmu paredzēts aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus a atzīts, ka būtu saglabājama obligātā veselības apdrošināšana, taču paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Veicamās izmaiņas likumdošanā skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tāpēc valdības sēdē tika pieņemts lēmums izmaiņas ieviest vienlaicīgi ar reformām nodokļu jomā. Līdz ar to bija nepieciešams veikt grozījumus likumā, nosakot, ka personai līdz 2021.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, atmaksā personai viņas saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pantu veiktos maksājumus. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka visi minētie maksājumi tiek atmaksāti, Veselības ministrija plāno...

Ministru Kabinets 14. maijā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumos Nr.156 "Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, to profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā"" . Tas precizē nosacījumus padomnieku kvalifikācijas iegūšanai darbam ar atsevišķām vai visām bīstamo kravu klasēm. Atgādinām, ka par bīstamo kravu drošības konsultantu var kļūt jebkura persona, kura ir izgājusi apmācību un nokārtojusi bīstamo kravu drošības konsultanta eksāmenu un kurai ir derīgs sertifikāts (derīgs 5 gadus) un kas var dot padomus komersantam par bīstamo kravu pārvadājumu noteikumiem, pārbaudīt darbību un procedūras saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem, nodrošināt ikgadējo atskaišu un ziņojumu par negadījumiem sagatavošanu. Par drošības konsultantu var būt komersanta darbinieks kā arī ārpakalpojuma sniedzējs - līgumiskais konsultants. Noteikumu grozījumos detalizētāk noteikti drošības konsultantu (padomnieku) kvalifikācijas iegūšanas nosacījumi, konsultantu (padomnieku) darbība, apmācības procesa kontrole un kvalifikācijas iegūšanas procesā iesaistīto institūciju darbība. Līdz šim Autotransporta direkcija (ATD) ir veidojusi drošības konsultantu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā - SIA „Latbūve projekts” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 10 000 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē playshop.lv, patērētājiem piedāvājot un pārdodot dažādas preces. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrība vietnē ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nav piegādājusi patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus, atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai, sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu gadījumos, kad patērētāji izbeidz līgumu tādēļ, ka vietnē pasūtītās preces nav piegādātas. Papildus minētajam patērētājiem ar sabiedrību nebija iespējams sazināties, jo sabiedrība neatbildēja uz patērētāju vēstulēm un tālruņu zvaniem. Lai izvērtētu konkrēto situāciju, PTAC centās sazināties ar sabiedrību, pieprasot paskaidrojumus, taču atbildes uz PTAC nosūtītajām vēstulēm netika sniegtas. Vienlaikus PTAC...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada četros mēnešos ir 2,98 miljardi eiro, t.sk. nodokļu ieņēmumi – 2,88 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,11 miljardiem eiro jeb 3,8 % un tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 103,7 % apmērā. Ieņēmumu plāna pārpildi 2019.gada četros mēnešos būtiski veicināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi šī gada četros mēnešos ir 1,66 miljardi eiro, kas ir par 0,16 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Savukārt PVN ieņēmumi ir 0,81 miljards eiro, kas ir par 0,09 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumiem 2019.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, ir vērojams straujākais pieaugums pēdējo gadu laikā. Lielākos ieņēmumus un arī ieņēmumu pieaugumu 2019.gada četros mēnešos nodrošināja nodokļu maksātāji, kuri pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību t.sk. automobiļu un motociklu remontu, kas...

Saeimas deputāti 9.maijā ir konceptuāli atbalstījuši likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem", kas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Iecerēts, ka turpmāk bērniem tiks piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonību un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Likumprojekta, kuru Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2016.gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018.gadā - 33 bērni. "Valstij ir jārada apstākļi, kas nepieļauj turpmāku nepilsoņa statusa piešķiršanu, jo sākotnējais mērķis, ieviešot nepilsoņa statusu, nekad nav bijis saglabāt to pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Tas bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni,” atzīmējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. “Likumprojekta mērķis ir panākt to, ka 2019.gada 31.decembris būtu pēdējais...

Tieslietu ministrija informē, ka kopš 2018. gada 1. jūlija Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv konsultācija pie notāra var notikt videorežīmā un notariālās darbības var veikt attālināti. Tādējādi vairs nevienam, kurš, piemēram, atrodas prombūtnē ārvalstīs, nav jāmēro ceļš uz Latviju, ja rodas nepieciešamība pēc zvērināta notāra pakalpojumiem. Izdot pilnvaru, piekrišanu, uzsākt mantojuma lietu, saņemt juridisku konsultāciju, nokārtot laulības šķiršanu, sagatavoties nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumam un vēlāk arī noslēgt to, taisīt testamentu – tas viss tagad ir iespējams arī attālināti. Turklāt notariāts Latvijā ir pirmais un pašlaik arī vienīgais Baltijā un Eiropā, kas šādi pieejams cilvēkiem – tiešsaistē www.latvijasnotars.lv. Videokonsultācijas iespēja padara notārus vēl pieejamākus brīžos, kad tas nepieciešams. Īpaši aktuāli tas ir tiem aptuveni 200 000 cilvēku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Taču arī tiem Latvijas iedzīvotājiem kuriem nav iespēju vai vēlēšanās mērot ceļu līdz notāra birojam, tā ir papildu ērtība. Ieguvēji ir arī uzņēmēji, kas turpmāk var attālināti kārtot lietas,...

Valdībā pieņemts lēmums, ka turpmāk vairs nenotiks Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes. Jautājumus, kurus līdz šīm izskatīja MKK sēdē, pēc Ministru prezidenta atsevišķa norādījuma sagatavos Valsts kanceleja un iesniegs izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdienās vai Ministru kabineta sēdē, kas parasti plānota otrdienās. Līdz šim pirms lēmumu pieņemšanas valdība atsevišķus jautājumus izdiskutēja Ministru prezidenta vadītās MKK sēdēs, kurās ar ar balsstiesībām piedalījās visi valdības locekļi, un viņi varēja izteikties par katru jautājumu. Atšķirībā no Ministru kabineta sēdēm, lēmumu pieņemšanai MKK kvorums nebija nepieciešams. MKK izvērtēja jautājumus, kurus institūcijas nebija pilnībā saskaņojušas un par kuriem nebija panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat tajā apsprieda projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, bija radušies būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi. Ar padomdevēja tiesībām šajās sēdēs piedalījās valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki, citas amatpersonas, kā arī projektu izstrādātāji un citu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas varētu uzklausīt jautājumā iesaistītās...

No 15. maija visiem starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienības (ES) robežās būs piemērojama jauna maksimālā cena: zvanot no savas valsts uz citu ES valsti, maksās ne vairāk kā 19 centus minūtē (bez PVN) un 6 centus par īsziņu (bez PVN). 2017. gada jūnijā jau tika atcelta viesabonēšanas maksa, bet ES mēroga telesakaru noteikumu pārskatīšanas rezultātā tagad ir arī noteikti cenas ierobežojumi starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienībā. Šie telesakaru noteikumi tika pārskatīti nolūkā stiprināt elektronisko sakaru koordināciju un nostiprināt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) lomu. Jaunie starptautisko zvanu noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu lielās cenu atšķirības starp dalībvalstīm. Vidēji standarta cena par zvanu no fiksētas tālruņa līnijas vai mobilā tālruņa ES robežās bija trīs reizes augstāka nekā iekšzemes zvanu standarta cena, savukārt standarta cena par īsziņu ES robežās vairāk nekā divas reizes pārsniedza iekšzemes īsziņu cenu. Dažos gadījumos standarta cena par zvanu ES robežās bija pat līdz desmit reižu augstāka...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā sākas skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Skolēnu reģistrācija tiek uzsākta pakāpeniski - katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas sākuma datums. 13. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā sāka reģistrēties tie skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Latgalē. 14. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Zemgalē. 15. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Kurzemē. 16. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Vidzemē. 17. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Rīgas reģionā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt! Informācijai NVA mājaslapā ir pieejama tabula ar reģionu, novadu un filiāļu uzskaitījumu. Ja...

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Analizējot VID veikto pētījumu “Darba algas nodokļu plaisa vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem (“aplokšņu” alga)”, secināts, ka kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars – 37%. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. “Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic...

Valsts Sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludināts plāna projekts par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu 2020.-2021.gadam. Šis plāns paredz 2020. un 2021. gadā palielināt valsts atbalstu trūcīgākajām personām, kā arī paaugstināt nabadzības oficiāli noteiktos indikatīvos rādītājus. Plāns izsludināts laikā, kad Tiesībsargs nosūtījis vairākus brīdinājumus par vēršanos Satversmes tiesā gan par neatbilstoši zemo garantētā minimālā ienākuma apmēru, gan trūcīgas personas ienākumu slieksni. Garantēto minimālo ienākumu plāna projektā paredzēts no 2021. gada pirmā pusgada noteikt 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa - 99 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības (SPSP) likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā (69 euro). Savukārt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 2021. gada pirmajam pusgadam plānots noteikt līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas - 198 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem,...

Nākamnedēļ Saeima sāks izskatīt Ministru kabineta piedāvājumu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot ieviest sodus būvdarbu veicējiem par elektroniskās darba laika uzskaites kārtības neievērošanu, informē Ekonomikas ministrija. Minētie grozījumi izstrādāti, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas būvniecības nozarē, lai motivētu būvdarbu veicējus ieviest būvlaukumos normatīvo aktu prasībām atbilstošu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (turpmāk – EDLUS), veikt tajā objektīvu un precīzu katra nodarbinātā faktiski nostrādātā laika uzskaiti un datu glabāšanu, kā arī datu nodošanu kontrolējošām institūcijām. Ēnu ekonomikas izpausmes un nenorēķināšanas starp būvniecības procesa dalībniekiem būvniecībā atstāj negatīvu iespaidu uz godīgu konkurenci nozarē, būvniecības kvalitāti, kā arī uz nozarē nodarbināto sociālajām garantijām. Lai arī ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē pēdējos gados ir mazinājies, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā ekonomikā kopumā. Likumprojekts paredz ieviest administratīvo atbildību galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam gadījumā, ja tie nebūs nodrošinājuši, lai visi darba ņēmēji, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu reģistrējuši savu darba laiku EDLUS....

Lai stiprinātu informatīvas telpas drošību un precizētu kārtību, kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iegūst nepieciešamo papildu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, 9.maijā NEPLP Saeimā iesniegusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. NEPLP iesniegtie grozījumi paredz nodrošināt detalizētus parametrus, pēc kuriem izvērtēt patiesā labuma guvēja atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Grozījumi paredz arī noteikt NEPLP pilnvaras, kuras ļautu konstatēt patiesā labuma guvēja atbilstību kādam no noteiktajiem kritērijiem, kas norāda uz riskiem. Līdzšinējā likumā netika noteikti detalizēti patiesā labuma guvēja izvērtēšanas kritēriji, kā arī netika noteiktas NEPLP pilnvaras, konstatējot, ka patiesais labuma guvējs apdraud, var apdraudēt vai pagātnē ir radījis draudus sabiedriskajai, kā arī Latvijas nacionālajai drošībai, proti, norāda uz riskiem izsniegt apraides vai retranslācijas atļauju, pieņemt paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai atļaut turpināt jau reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību. “Līdzšinējā likuma redakcija nenodrošina pilnvērtīgu un efektīvu patiesā labuma guvēja identifikāciju un, laikā, kad Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk tiek konstatēts, ka mediji...

Konkurences padome (KP) aicina ieinteresētās puses - valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas, privātā sektora u.c. pārstāvjus - līdz 24. maijam iepazīties un izteikt viedokli par iestādes sagatavoto konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīniju projektu. Dokumenta mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā, tādējādi stiprinot brīvas un godīgas konkurences ievērošanu valsts un pašvaldību darbībā. Valstij, pašvaldībām un to piederošajām kapitālsabiedrībām ir īpaša atbildība ievērot konkurences neitralitātes principu – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret privātajiem un publiskajiem uzņēmējdarbības dalībniekiem. Ja publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības kavē, ierobežo vai deformē konkurenci, šāda rīcība ilgtermiņā var motivēt privātos uzņēmējus pārtraukt savu darbību, kavēt investīciju ieplūšanu un inovāciju rašanos. Tas var atstāt arī negatīvas sekas uz patērētājiem, ierobežojot to izvēles iespējas un radot nepamatotu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās skaidrots konkurences neitralitātes jēdziens un principi, Konkurences likumā paredzētie ierobežojumi publiskām personām, kā arī sniegti ieteikumi valsts...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 9. maijā ierosināja lietu “Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma un augstāka juridiska spēka norma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā ir 0.0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijā reģistrētas kredītiestādes AS “PNB Banka” pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu...