JAUNUMI

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.decembrī, vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie jauna Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma arī 13.Saeimā. Ar jauno likumu plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata. Starpniekam pirms līguma noslēgšanas un tā darbības laikā būs jāveic klienta izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Satversmes tiesa 12. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-06-0103 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: “Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.” Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 805) 9. pielikumā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Augstāka juridiska spēka normas...

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos. ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, “kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.” Ieguvēji - lauksaimniecības produktu ražotāji un MVU Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus. Dzelzceļa pakalpojumi...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem un izdevumu personifikāciju. Kāds uzņēmums, kurš sniedz sporta pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (vienotu abonementu uz sporta nodarbību apmeklēšanu visam uzņēmumam), interesējies Valsts ieņēmumu dienestā, vai šāda sporta abonementa izmantošana tā klientam būtu pieskaitāma pie personāla ilgtspējas pasākumiem, ja konkrētie darbinieki, kas sporta pakalpojumus izmanto, tiek identificēti tikai pakalpojumu sniedzēja sistēmā, bet pats darba devējs nezina, kurš no darbiniekiem pakalpojumus izmantojis (t.i., gūtais labums nav personificēts paša darba devēja sistēmā). Attiecīgi - vai par to maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izdevumi nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī - vai vajag papildus uzrēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no pasākuma apmaksāta rēķina summas? Valsts ieņēmumu dienests atbildējis, ka uzņēmuma izdevumi saistībā ar uzņēmuma darbiniekiem piedāvāto iespēju vienota sporta abonementa ietvaros apmeklēt sporta nodarbības sporta klubos...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu. No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienotais nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim,...

Saskaņā ar PwC un Pasaules Bankas Grupas veidoto pārskatu Paying Taxes 2019 - valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem. Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100). Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50. Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu. Skaidro PwC Nodokļu nodaļas vecākā vadītāja Latvijā Agate Zīverte: “Šī gada pārskats Paying Taxes parāda, kādā mērā jaunās...

Ņemot vērā tirdzniecības nozares sociālo partneru sniegto informāciju par sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecībā, kas rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās, Ekonomikas ministrija veica situācijas izvērtējumu ielu tirdzniecībā. 2018. gada 10. decembra sēdē ministrija iepazīstināja Ministru kabineta komiteju ar izvērtējumu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai. Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidošanai, Ekonomikas ministrija uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes (Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām ir atzinušas, ka tās ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā. Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tika minēta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei (piemēram, veterinārās un higiēnas prasības), cenas...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par jaunā Grāmatvedības likuma projekta izstrādes gaitu. Viņa informēja, ka līdz šim notikušas jau sešas darba grupas sanāksmes (pēdējā, septītā notiks decembrī) un ir plānots līdz gada beigām pabeigt likumprojekta izstrādi un nākamajā gadā virzīt to uz pieņemšanu. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tuvāko divu gadu laikā vēl notiks arī spraigs darbs pie to pavadošo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas (piemēram, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu, Kases operāciju noteikumi u.c. tiks radīti no jauna). Esošais likums "Par grāmatvedību" jāpārstrādā, jo tas esot ļoti novecojis - bez pantu, sadaļu nosaukumiem, neatbilstošs juridiskās tehnikas prasībām. Tomēr vienlaikus jauna likuma izstrāde ir arī laba iespēja iekļaut tajā jaunas normas, tāpēc A. Priede aicināja grāmatvedības nozares pārstāvjus sūtīt savas idejas Finanšu ministrijai. Sīkāku A. Priedes izklāstu skatiet video sižetā:

Lai taupītu klientu laiku, no 2019. gada 2. janvāra mainīsies eiro apgrozības monētu apmaiņas kārtība Latvijas Bankā. No viena klienta vienu reizi dienā tūlītējai apmaiņai tiks pieņemtas līdz 100 jebkuras nominālvērtības eiro apgrozības monētas.Kalendārā mēneša laikā no viena klienta tiks pieņemtas monētas ne vairāk kā 5 standarta monētu kastītes, neatkarīgi no ievietotā monētu daudzuma. Vienā kastītē ietilpst ~1 400 mazo nominālu monētu. * Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu (Sabiedriskās organizācijas likuma 3. pants).

Turpmāk ikvienai personai būs iespēja Finanšu un Kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sniegt ziņojumus par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā – to paredz FKTK padomes sēdē 7. decembrī pieņemtie grozījumi 2016. gada 17. augusta normatīvajos noteikumos Nr. 139 "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem". Grozījumi minētos noteikumus papildina ar deleģējošo normu no Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma, tādējādi ar šiem grozījumiem noteikumos noteiktā kārtība tiek attiecināta arī uz ziņojumu sniegšanu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā.

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums - standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Šobrīd sagatavotas un apstiprinātas standarta būvniecības līguma formas, kur projektēšanu veic pasūtītājs (t.s. FIDIC Sarkanās grāmatas līgums), kā arī standarta būvniecības un inženierdarbu līgums, un kur projektēšanu veic uzņēmējs (apvienotās projektēšanas un būvdarbu līguma (t.s. FIDIC Dzeltenā grāmata)). Jānis Uzulēns, Latvijas inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis: “Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģija 2017. – 2024.gadam paredz, ka 2018.gada prioritārs uzdevums ir būvniecības tipveida līguma ieviešana publiskajos iepirkumos. LIKA aicina Ekonomikas ministriju minētās veidnes (līgumus) pieņemt kā paveiktu minētā uzdevuma aktivitāti un uzskatīt to par izpildītu. Mūsu ieskatā būtu lieki mēģināt izstrādāt analogu tipveida līguma formu vai pārstrādāt jau publiskotās veidnes. Tā vietā līdz 2020.gadam vajadzētu veikt iepriekšējā periodā noslēgto līgumu analīzi, konstatējot problēmas, riskus un ieguvumus.” Abas minētās līgumu veidnes...

Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.Ko tas nozīmē praksē, skaidro Dr. Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors. Saeima 6. decembrī ir ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījusi grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz pilnveidot pagaidu budžeta sagatavošanas principus. Pēdējo reizi pagaidu budžets tika gatavots 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Pilnveidotais normatīvais regulējums paredz sasaistīt pagaidu budžeta veidošanas principus ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, nodrošinot uzsākto politiku turpināšanu un valsts pārvaldes funkciju izpildi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pieņemtie likuma grozījumi nosaka: ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus, ievērojot vairākus nosacījumus. Tie ir: par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šī gada 25. septembrī apstiprināja AS "GASO" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Vienlaikus dabasgāzes sadales cena lielai daļai lietotāju tiks samazināta par 11% līdz 52%. Jaunie tarifi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. AS “Gaso” klientu ērtībām ir izstrādājis informatīvu pašreiz spēkā esošo un jauno – dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifu salīdzināšanas kalkulatoru. Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem paredzētais kalkulators izvietots uzņēmuma mājaslapā gaso.lv līdztekus informācijai par SPRK apstiprināto sadales tarifu projektu. Kalkulators palīdz īsā laikā indikatīvi noskaidrot, kā nākamgad varētu mainīties gāzes rēķinā iekļautā sadales komponente. Iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja ātri un vienkārši modelēt gaidāmās izmaiņas, norādot dabasgāzes patēriņu un skaitītāja maksimālo atļauto slodzi. AS “Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. Uzņēmums nodrošina sadales infrastruktūras attīstību,...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība 7. decembrī tikās ar Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu politiskās partijas KPV LV līderi Aldi Gobzemu. LDDK tikšanās laikā uzsvēra, ka svarīgi sadarboties ar 13.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem un atgriezties pie valdības veidošanas sarunu procesa, konsultācijās iesaistot sociālos un sadarbības partnerus. Uzsākot veidot nākamo Latvijas 100gadi, darba devēji aicina jebkuru politisko līderi ievērot demokrātiskas valsts vērtības, veicināt stabilitāti un sociālo mieru. Saeimā ievēlēto politisko spēku prioritārs uzdevums – strādāt sabiedrības interesēs un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Sociālie partneri un visa sabiedrība šobrīd vērtē politiķu komunikācijas spējas, kompromisu veidošanu, spēju uzņemties atbildību ņemot vērā tautas izvēli un gatavību izveidot stabilu, atbildīgu un funkcionējošu valdību. Kā jau iepriekš ziņots, LDDK organizēja politiskās debates ar ministru amatu kandidātiem. Debašu laikā darba devēji pārliecinājās, ka partiju ministru amatu kandidāti ir profesionāli un zinoši līderi. LDDK aicina izvēlēties Ministru kabineta sastāvu no esošiem Saeimā ievēlētiem profesionāļiem. Kopsaucēju rašana un kompromisu...

Saeimas 6. decembra sēdē pirmajā lasījumā tika skatīti un par steidzamiem atzīti vairāki ar nodokļu regulējumu saistītie likumprojekti: Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu, paredz kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas, kā arī citus precizējumus. Ņemot vērā 2018.gada 25.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī), likumā ir nepieciešami grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem būs 62 800 eiro par kalendāro gadu. Paredzēts, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Savukārt likumprojekts "Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" paredz papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (turpmāk - KĀS, atbilstoši angļu valodā lietotajam controlled foreign companies – CFC), nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma...