JAUNUMI

Ministru kabinets (MK) 4.decembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "ES fondu atbalsta instrumenta izstrāde MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta instrumenta izstrāde mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Lai attīstītu kapitāla tirgus ekosistēmu Latvijā un veicinātu strauji augošu MVU finansējuma piesaistes iespējas publiskajā tirgū caur biržu ir izstrādāts finanšu instruments, kurš novērstu šķēršļus uzņēmumu kotācijai biržā. Priekšlikums paredz iespēju atbalstīt vismaz piecu uzņēmumu akciju emisiju un vismaz piecu uzņēmumu obligāciju emisiju un tai sekojošu kotāciju biržā. Šis plāns atbilst indikatīvajam novērtējumam par uzņēmēju interesi piesaistīt finansējumu biržā un izmantot atbalsta pasākumu. Lai īstenotu nepieciešamā atbalsta pasākuma izstrādi un pārņemtu starptautisko pieredzi, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija 2018. gada februārī sāka sadarbības projektu ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Līdzīgi atbalsta pasākumi šobrīd ir ieviesti un veiksmīgi darbojas arī citās ES valstīs, piemēram, Austrijā, Ungārijā un Polijā....

Vēršam uzmanību, ka 1. decembrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr 733 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus, norāda, ka obligāta prasība ir kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietotājiem (turpmāk – lietotāji) pirms kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un lietošanas uzsākšanas slēgt rakstiskus līgumus ar apkalpojošiem dienestiem par apkalpošanu. Līgumā par apkalpošanu lietotājs un apkalpojošais dienests savstarpēji vienojas par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu, izbeigšanas kārtību un visu no līguma izrietošo saistību izpildi. Visā kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietošanas laikā jābūt spēkā esošam līgumam par apkalpošanu. Turpmāk tas pats attieksies arī uz specializētajām ierīcēm un iekārtām, piemēram, taksometru skaitītājiem. Ar grozījumiem tiek precizēta paziņošanas kārtība par veiktajām darbībām ar elektroniskajām ierīcēm...

Lai novērstu Satversmes tiesas norādītās nepilnības, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kurus jau caurskatījusi valdība, taču gala lēmums par likuma izmaiņām jāpieņem Saeimai. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Likums paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un...

Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3.ceturksnī augusi par 4.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa samazinājās par 22 centiem. Gada laikā tā pieauga par 9,5 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9 %, bija 6,4 %. Divas papildu brīvdienas 3. ceturksnī nedaudz bremzēja ekonomikas izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5.3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, norāda Lija Strašuna, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste. Līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%), visātrāk augošās nozares lauri pienākas IKT sektoram, turpat 14% kāpums. No tā tieši informācijas pakalpojumu nozare aug virs 14% jau trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko...

Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par iestāšanos un līdzdalību Eiropas Biznesa reģistru asociācijā" norādīts, ka 2019. gada 1. janvārī plānots dibināt Eiropas Biznesa reģistru asociāciju (turpmāk – Asociācija), integrējot vienā organizācijā Eiropas Biznesa reģistru un Eiropas Komercreģistru forumu. Eiropas Biznesa reģistrs izveidojās 1998. gadā ilgstošas tehniskās sadarbības starp komercreģistriem Eiropā rezultātā, bet Eiropas Komercreģistru forums radās 2000. gadā ikgadējas komercreģistru konferences panākumu rezultātā, lai stiprinātu turpmāko komercreģistru sadarbību. Norādīto struktūru dalībnieki uzskata, ka viņu intereses un mērķus vislabāk varēs sasniegt, ja tās tiks integrētas vienā iestādē, tādējādi ir izveidojama Asociācija. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs kopš pirmsākumiem ir Eiropas Komercreģistru foruma biedrs un šīs organizācijas idejas autors (pirmā konference notika Rīgā 1998. gadā). Eiropas Komercreģistru foruma mērķis ir atvieglot informācijas un prakses apmaiņu starp komercreģistriem, kā arī veicināt sadarbību ar citām starptautiskajām komercreģistru organizācijām. Eiropas Komercreģistru forums apvieno kopumā 33 valstu reģistrus un rīko ikgadējus forumus, sniedzot iespēju efektīvi apmainīties ar labo...

Žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko, atskatoties uz galvenajiem izaicinājumiem grāmatvedībā 2017. gadā, uzsver divus - jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un deklarēšanas kārtību, kuras nianses visiem grāmatvežiem aizvien neesot skaidras, un algas aprēķinus, īpaši neapliekamā minimuma piemērošanu, kas arī sagādājuši ne mazums grūtību. Šajā video sižetā M. Grebenko detalizēti pievēršas otrajai problēmai. Šobrīd grāmatvedības programmas esot pielāgotas algu aprēķiniem jaunajā sistēmā, tomēr uzņēmumos, kuros strādā daudz darbinieku, aizvien nevarot būt pilnīgas drošības par to, ka programma tiešām izrēķinās pareizi. Neapliekamais minimums grāmatvedim pašam gan nav jāaprēķina, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests, tomēr var rasties pārpratumi ar uzņēmuma darbiniekiem. Biežākais problēmgadījums ir tad, kad nav lietderīgi piemērot VID gada pirmajiem septiņiem mēnešiem (balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem) aprēķināto neapliekamo minimumu, ja darbinieka ienākumi ir krietni lielāki nekā iepriekš, kā arī jāmēģina saprast, vai un kad tiek pārsniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes slieksnis (20 000 eiro gadā), pēc kura jāsāk maksāt 23%...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā. A. Priede atgādināja, ka lielajiem uzņēmumiem (Latvijā tādu esot ap 160) ir iespēja sagatavot finanšu pārskatu pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Savukārt arī citiem uzņēmumiem (pat mikrouzņēmumiem) ir iespēja pēc starptautiskajiem standartiem sagatavot tikai vienu pārskata posteni. Jārēķinās, ka šādā gadījumā gan zvērinātam revidentam ir valsts uzticēta funkcija pārliecināties, vai uzņēmums pareizi klasificējis un izpratis šo standartu nosacījumus. A. Priede arī atgādināja, ka starptautisko grāmatvedības standartu izstrādātājs nav ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests, tāpēc nevajadzētu šajās iestādēs vērsties ar jautājumiem, kas saistīti ar šiem standartiem, bet gan konsultēties ar zvērinātu revidentu. Tāpat viņa informēja, ka iespēja iesniegt finanšu pārskata pielikumu skenētā veidā par 2018. gadu būs tikai tiem uzņēmumiem, kas sagatavos gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jaunajā Gada pārskatu likumā iestrādāta norma, kas...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” (Publiskais tirgotājs) iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas stāsies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. OIK vidējā vērtība 2019. gadā tiek saglabāta līdzšinējā līmenī – 22,68 EUR/MWh jeb 0,02268 EUR/kWh. Tas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas maksājumā par OIK galalietotāju elektrības rēķinos faktiski nav sagaidāmas. Vienlaikus jāņem vērā, ka lietotājiem ar dažādiem pieslēgumiem, ietekme ir atšķirīga. Piemēram: pie nemainīgas jaudas un patēriņa 100 kWh - pieaugums ir 0,01 euro mēnesī. Jaudas komponentes, kuras Regulators apstiprināja 2018. gada 23. maijā, paliek nemainīgas līdz pat 2021.gadam. Savukārt OIK komponente jeb mainīgā komponente, kuras maksa atkarīga no patēriņa, no 2019. gada 1. janvāra būs 0,01474 EUR/kWh. Attiecīgi OIK komponente, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem, kuri izmanto dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros, būs 0,00599 EUR/kWh. Savukārt, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem,...

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā. Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority). Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām. Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī. Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par tiesisku Viesītes novada domes aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Senāts spriedumā norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot Augstākās tiesas izskatāmajā lietā iesniegto pieteikumu par šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trīs teikumiem, atzinusi, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšana nav paredzēta kā izņēmuma gadījums, kas pamatotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākumam būtu jāizbeidzas citādi nekā nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākumam (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.punkts). Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes...

Valdība 27. novembrī apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", kas paredz jaunu kārtību uzņēmumu iekļaušanai, grupēšanai un izslēgšanai no "baltā saraksta". Jaunais "baltā saraksta" modelis paredz dot iespēju tajā iekļūt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mazināt administratīvo slogu, procesu padarot automatizētu. Turpmāk VID datorsistēma pati atlasīs "baltajā sarakstā" iekļaujamos nodokļu maksātājus pēc noteiktiem finanšu rādītājiem. "Nodokļu maksātāja dalība Padziļinātās sadarbības programmā ir brīvprātīga – VID automātiski atlasa dalībniekus un iekļauj tos, kuri nav atteikušies no iekļaušanas programmā. Savukārt programmas noteikti atlases kritēriji ir komersanta saimnieciskās darbības finanšu un nefinanšu rādītāju rezultāts, kas neparedz administratīvo slogu nodokļu maksātājam," teikts noteikumu projekta anotācijā. Programmas dalībnieku atlase notiks vienu reizi gadā, no 1.septembra līdz 30.novembrim, iekļaujot jaunus dalībniekus Padziļinātās sadarbības programmā katru gadu no 1.janvāra, pēc VID rīcībā esošās informācijas automātiskas atlases un izvērtēšanas. Uzņēmumi "baltajā sarakstā" tiks grupēti bronzas, sudraba un zelta līmeņos. Jaunpienācējus sarakstā pirmajā gadā vienmēr paredzēts...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kurā skaidro arī to, kā noteikt darījumam piemēroto soda naudu, līgumsodu samērīgumu, lai tās netiktu ieskaitītas pie ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotās summas, ja tās nav samērīgas ar darījuma vērtību vai veiktas saistītai personai vai personai, kas izveidota vai darbojas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677) 64.punktā noteikts, ka valsts institūciju uzliktās...

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) atgādina kooperatīvajām sabiedrībām, ka 2019.gada 1.janvārī stāsies spēkā jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, tādēļ nepieciešams sakārtot statūtus atbilstoši jaunā likuma prasībām. Jaunais likums paredz dažādas izmaiņas, atstājot vairāk iespējas kooperatīvajām sabiedrībām dažādus jautājumus atrunāt statūtos. Tāpat likums regulē visu kooperatīvo sabiedrību darbību, neparedzot dažādus izņēmumus kādam konkrētam kooperatīvās sabiedrības veidam. Jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā paredzētas dažādas izmaiņas gan attiecībā uz kooperatīvo sabiedrību dibināšanu, gan attiecībā uz to ikdienas darbu. Piemēram, paredzēta atvieglota kooperatīvo sabiedrību dibināšanas kārtība, jo vairs nebūs nepieciešams organizēt dibināšanas sapulci. Turpmāk visas kooperatīvās sabiedrības būs nekomersanti, tomēr uz tiem attieksies Komerclikuma regulējums par komercdarījumiem, komercnoslēpumu, uzņēmumu un filiāli, prokūru un parasto komercpilnvaru. Tāpat samazināts statūtos norādāmās informācijas apjoms – nav obligāti norādīt to informāciju, kurai ir paredzēts regulējums ar likumu. Šobrīd likums nosaka minimālo pamatkapitāla apjomu, taču jaunajā likuma redakcijā noteikts, ka pamatkapitāla minimālais lielums norādāms tikai statūtos. Noteiktas izmaiņas attiecībā uz Biedru kopsapulces sasaukšanu...

Saeima ceturtdien, 29.novembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus. Patlaban situācijā, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas nevar stāties spēkā ar 1.janvāri, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem, teikts likumprojekta anotācijā. Galīgajā lasījumā par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību Saeimā plānots lemt 6.decembrī.

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par Ministru kabineta noteikumos (Nr. 188, Nr. 301, Nr. 584) pieņemtajām izmaiņām saistībā ar jauno nodokļu režīmu. Video fragmentā A. Priede informē par ieņēmumu un izdevumu žurnāla aiļu paplašināšanu ar iespēju izdalīt atsevišķi izdevumus, kas iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Tāpat ieņēmumu un izdevumu žurnālā šogad iespējams iekļaut pamatlīdzekļu nolietojumu, uzrādot to ailē "izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem". Kases operāciju uzskaites noteikumos paredzēts, ka pašvaldība varēs izsniegt arī pašas noteiktu maksājumu apliecinošu dokumentu (piemēram, situācijā, kad saņemts nekustamā īpašuma nodokļa maksājums skaidrā naudā).