JAUNUMI

Finanšu ministrija ir apkopojusi visu iesaistīto institūciju izstrādātos priekšlikumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru virzīs grozījumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Grozījumu mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Esošā situācija patieso labuma guvēju atklāšanā nav iepriecinoša – uzņēmēji ir bijuši kūtri, iesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos. Grozījumi normatīvajos aktos būtu papildus kontroles rīks, lai uzņēmēji sniegtu patiesu informāciju un izprastu tālākās sekas, kas notiks, ja tiks sniegta maldīga informācija Uzņēmumu reģistram.” Grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam. Attiecīgi Uzņēmumu reģistram būs pienākums informēt...

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam. VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo...

Saeima ceturtdien, 21.martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, tostarp mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības. Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība. Lai pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemēros viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, un tas nedrīkstēs pārsniegt Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Saeima arī lēma, ka iedzīvotājiem, kuriem rezumējošā...

Trauksmes celšanas likums nosaka, kā ziņot par darba vietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī aizsargā personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, Valsts kanceleja ir izstrādājusi papildinājumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, kas tika izsludināti 21. martā Valsts sekretāru sanāksmē. Trauksmes celšanas likums Latvijā stāsies spēkā no 2019. gada 1. maija, un tā mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā informēt atbildīgās institūcijas par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem. Pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi iespējams celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem – ar nosacījumu, ka trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Vienlaikus likumā ietvertas arī trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas. Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes...

Konkurences tiesību mērķis ir brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences aizsargāšana un saglabāšana. Konkurences tiesības ir mehānisms dinamiska iekšējā tirgus attīstīšanai un tādējādi vispārējās labklājības celšanai. Ievērojot konkurences tiesību īpašo sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi savu tiesu praksi par konkurences lietām. Apkopojums veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem – norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Apkopojumā ietverti nozīmīgākie Augstākās tiesas nolēmumi laikā no 2007.gada līdz 2018.gadam, īpaši aplūkojot tādus jautājumus kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošajām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 150 nolēmumiem, tostarp atziņas no atsevišķiem Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem. Tiesu prakses...

Atgādinām, ka biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības gada pārskatus sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par katru pārskata gadu sagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāki par 800 000 eiro, gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei. Gadījumos, kad zvērināta revidenta pārbaude nav obligāta, organizācijā gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, ar nosacījumu,ka vismaz viens šīs revīzijas komisijas loceklis ir kompetents grāmatvedības vai revīzijas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība. Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem. Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt...

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Nozīmīga daļa no nodokļu politikas ir arī nodokļu atvieglojumi, kas ir pretimnākšana dažādu grupu iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir valsts nesaņemtie ienākumi, raksta Ieva Kodoliņa-Miglāne, Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja. Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions. Finanšu ministrija ir izvērtējusi Latvijas nodokļu atvieglojumu sistēmu, tās apmērus, mērķi un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem....

Saeima ceturtdien, 20.martā, galīgajā lasījumā skatīs likuma projektu, ar kuru paredzēts nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Tāpat deputātiem galīgajā lasījumā būs jālemj par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kā arī izmaiņām Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, ar kurām plānots nodrošināt atvieglojumus divējāda lietojuma preču tranzītam uz Apvienoto Karalisti un otrādi. Saeima otrajā lasījumā kā steidzamus skatīs arī grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā. Izmaiņas paredz precizēt tiesisko regulējumu par legalizācijas prasībām publiskiem dokumentiem, kas izsniegti Apvienotajā Karalistē, lai arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES tiktu saglabāta šobrīd spēkā esošā kārtība. Galīgajā lasījumā parlaments lems arī par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ar izmaiņām paredzēts noteikt, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Trešajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ieviest to personu reģistru, kurām izsniegtas izziņas par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu....

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process. 2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā...

Pagājušajā gadā spēkā stājās nodokļu reforma, tai skaitā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tomēr sistēma ir kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN. Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām. Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība. Lai turpmāk pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kļūdainas datu apstrādes rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nosūtījusi neprecīzus datus par pensiju saņēmējiem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rezultātā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensionāriem ir nepamatoti aprēķināta nodokļu piemaksa. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka iedzīvotājiem šo VSAA kļūdaino aprēķinu dēļ nav jācieš, un viņiem nebūs nepamatoti jāšķiras no saviem līdzekļiem. “VSAA ir jātiek skaidrībā, kā šāda kļūme varēja rasties un jāiesniedz VID precizēti dati. Kolīdz tas būs izdarīts, mēs iedzīvotājiem nodrošināsim objektīvu informāciju,” tā I. Jaunzeme. Tiklīdz VID saņems no VSAA precizētos datus, dienests veiks šīm personām nodokļu pārrēķinu, balstoties uz patieso informāciju. Visos gadījumos, kad nodokļu parāds nestrādājošiem pensionāriem izrādīsies aprēķināts nepamatoti un cilvēks to jau būs iemaksājis valsts budžetā, VID veiks pārrēķinu, informēs personu par tā rezultātiem un atmaksās dēļ neprecīzajiem VSAA datiem nepamatoti sarēķināto summu. Patlaban nestrādājošos pensionārus lūdz nogaidīt ar Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un neveikt tajā...

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem – Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā, Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Likumprojekti izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Grozījumi likumprojektos ietver šādas būtiskas izmaiņas: akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem – turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu akcionāra tiesību izlietošanu, noteikts institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldnieku pienākums izstrādāt un publiskot iesaistīšanās politiku, pienākums pilnvarotajiem padomdevējiem publiskot informāciju...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, konceptuāli atbalstīja šī gada valsts budžeta projektu un lēma to virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā. Komisija lēma virzīt arī 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu, savukārt grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” lūgs izslēgt no budžeta projekta paketes. Atbildīgā komisija aicinās Saeimu budžeta projektu skatīt ārkārtas sēdē 20.martā, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā. 2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās...