JAUNUMI

Lai e-pakalpojumus portālā Latvija.lv varētu saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri neizmanto eID karti ar elektronisko parakstu vai internetbanku, ir izstrādāts īpašs risinājums – e-asistents jeb pilnvarotais e-pakalpojums. Šī pakalpojuma mērķis ir radīt vienlīdzīgu pieejamību valsts un pašvaldību pakalpojumiem visām sociālajām grupām, dodot iespēju ikvienam saņemt pakalpojumus elektroniski. Pilnvarotā e-pakalpojuma jeb e-asistenta darbības principus šā gada februārī apstiprināja Ministru kabinets, pieņemot grozījumus noteikumos, kuri nosaka valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanu centru darbības kārtību. E-asistents ir Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centra (VPVKAC) darbinieks, kuram klients savā vārdā uztic pieteikt vienu konkrētu VSAA pakalpojumu. Līdz ar to, tas ir lielisks palīgs tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami jau minētie elektroniskās identifikācijas līdzekļi un tāpēc nav iespējams izmantot e-pakalpojumus. Viss, kas jādara – jāņem savs personu apliecinošais dokuments (pase vai personas apliecība), jādodas uz tuvāko VPVKAC un jālūdz klientu apkalpošanas centra darbinieka palīdzība nepieciešamās formalitātes – pilnvarojuma nokārtošanā. Šis pilnvarojums būs spēkā tikai konkrētā VSAA...

Augstākajā tiesā 17. maijā notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu piedziņas problēmas tiesvedību procesos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot tikšanos, norādīja, ka Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi tiesu prakses apkopošanu un secinājusi, ka nenomaksāto nodokļu piedziņa notiek gan administratīvā procesa, gan kriminālprocesa, gan civilprocesa kārtībā. Šāda situācija var radīt procesu pārklāšanos vai rezultātu pretrunas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzema atzīmēja jautājuma aktualitāti, jo arī VID šobrīd veic nepieciešamās organizatoriskās pārbaudes, lai sistematizētu savus iekšējo resursu efektīvu izmantošanu un novērstu dublēšanos. Uzsverot, ka aicinājums uz sanāksmi ir bijis ļoti aktuāls, proti, ka tas ļaus turpināt strādāt pie uzlabojumiem. Sanāksmes dalībnieki diskutēja, vai risinājumam nepieciešama doktrīnas un tiesu prakses maiņa vai normatīvā regulējuma grozījumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta kriminālprocesā izskatāmo kaitējuma kompensācijas prasījumu izlemšanai. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz problēmām normatīvajā regulējumā un atzīmēja, ka par tām jau pirms...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Valsts kanceleja 15. maijā rīkoja konferenci “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs - valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai. Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi. Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas rīkot pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. maijā ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 4 260 eiro apmērā AS "PNB Banka", jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam, t.i. 1. aprīlim, nebija sagatavojusi un iesniegusi FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Tādējādi pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu. Vairākas bankas š.g. 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidēta gada pārskata sagatavošanu, ne tā publiskošanu. FKTK pieprasīja katrai bankai papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katru situāciju, piemērojot atbilstošu sankciju. AS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijā 20. maijā sāk darboties Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kas nodrošina iespēju izsekot katram tabakas izstrādājuma dzīves cikla posmam – no rūpnīcas līdz mazumtirdzniecības punktam. Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma (Track&Trace) ir vienotā visā Eiropas Savienībā. To noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES un Eiropas Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/574. Nodrošinot iespēju izsekot legālo tabakas izstrādājumu plūsmai, tā paplašina valsts uzraudzības iestādēm kontroles iespējas. Baiba Šmite-Roķe, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja, norāda, ka jaunā sistēma palīdzēs cīnīties pret nelegālu tabakas izstrādājumu apriti, līdz ar to aizsargās legālā tirgus dalībniekus. Latvija ir izvēlējusies tādu sistēmas ieviešanas modeli, kas nerada ievērojamus valsts naudas tēriņus. Arī iesaistītajiem komersantiem ir maksimāli atviegloti priekšnoteikumi, lai iekļautos šīs sistēmas darbībā. Turpmāk katra cigarešu paciņa un tinamās tabakas iepakojums, kas ražoti Eiropas Savienībā vai importēti Latvijā, jāmarķē ar unikālu identifikatoru. Identifikatora ģenerēšanu un piešķiršanu nodrošina VAS Latvijas...

Satversmes tiesa 16. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-17-03 “Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas (pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ALFOR”, pārsūdzot tam adresēto Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Lēmums citstarp pamatots ar apstrīdēto normu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesa saņēmusi Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas lēmumus par...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. maijā tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai spriestu par iespēju izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā, turklāt efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra: “Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie tieslietu sistēmas attīstības ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums, tāpēc es apliecinu savu gatavību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus izvirzītā mērķa - panākt ātru un kvalitatīvu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu – sasniegšanai”. Sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšana prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā, grāmatvedībā, banku jomā un komerctiesībās, tāpēc šādas specializētas tiesas izveide ļautu attiecīgās kategorijas lietas izskatīt daudz profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, veidojot...

Valsts kontrole ir pabeigusi ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību un informē par nepieļaujamām tendencēm valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. 26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus. Revīzijas ziņojumus skatīt šeit. 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Valsts kontrole uzsver, ka ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi. Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī. Kritiska situācija attīstības...

Personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. To paredz 16.maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Likuma izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā. Likums paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā. Šāda iespēja tiks nodrošināta no 2021.gada 1.februāra. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori. Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa...

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar republikas pilsētu domēm un reģionālajām augstskolām maijā un jūnijā organizē septiņu konferenču ciklu “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”. Konferenču cikla ietvaros, no 20. maija līdz 10. jūnijam, septiņās Latvijas pilsētās notiks konferences par Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumiem, katrā reģionā detalizētāk apskatot vienu no prioritārajām jomām reģionu attīstības veicināšanai. Tajās aicināti piedalīties pilsētu domju priekšsēdētāji, novadu domju priekšsēdētāji, augstskolu rektori, pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un nozares ministrijām, vadošie nozaru eksperti un pašvaldību speciālisti, kā arī pašvaldību iedzīvotāji un citi interesenti. Pirmā konference norisināsies 20. maijā Ventspilī. Konferenču cikla mērķis ir rast atbildi uz jautājumu, vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums administratīvi teritoriālajam modelim ir labākais risinājums Latvijas reģionu attīstībai un visas valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai? Konferenču ietvaros tiks apspriestas iespējas sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas reģionu attīstību. LLPA uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams rast efektīvus risinājumus,...

Jaunākajā ikgadējā pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, ko veic SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga), atklājies, ka, pieaugot ekonomikai Latvijā, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. 2018. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniedz 24.2% no IKP, kas ir par 2.2% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir bijis 18.7% un Igaunijā - 16.7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%. Šādi dati tika prezentēti ikgadējajā Ēnu ekonomikas konferencē, ko devīto gadu pēc kārtas rīko SSE Riga un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Finanšu ministriju un biedrību BASE. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir “aplokšņu” algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54.5% un 43.2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 15.maijā otrajam lasījumam atbalstīts priekšlikums grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka nākamgad varētu tikt palielināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 litriem likme paredzēta 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem uz 100 litriem – 10 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 litriem – 30 eiro. Patlaban akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 7,40 eiro par 100 litriem dzēriena. Priekšlikums rosināts, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu ikdienas patēriņu, jo tieši neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem. Pasaules Veselības organizācija rekomendācijās norādījusi, ka labākā prakse ir ieviest diferencētu akcīzes nodokli atkarībā no produktu uzturvērtības. Tas sniegšot iespēju patērētājam izvēlēties veselīgākus produktus, savukārt uzņēmumus mudinātu ražot produktus ar mazāku, piemēram, cukura,...

Saeima 16.maijā sanāk uz kārtējo plenārsēdi un galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā. Tie paredz, ka personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. Otrajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Tie paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai būs arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem. Tāpat Saeima skatīs grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ar tiem plānots uzlabot fonda darbību un tā pārraudzību. Otrajā lasījumā iecerēts lemt arī par grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. To mērķis ir ieviest lielāku atklātību publisko personu kapitālsabiedrībās, tuvinot šīs prasības biržā kotēto uzņēmumu atklātības prasībā. Savukārt pirmajā lasījumā darba kārtībā iekļauts likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, tādējādi kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Komisija lūgusi...

Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku, kurā redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro, jo, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi. Tā, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,6 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2019. gadā tiek novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos samaksātā eiro 2019. gadā tiek novirzīti 10,9 centi. Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiek novirzīti 8,4 centi, sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti 5,7 centi, bet valsts aizsardzībai – 6,1 cents. Tāpat no viena nodokļos samaksātā eiro 17,3 centi tiek piešķirti dotācijām pašvaldībām un nodokļiem pašvaldībām, savukārt ekonomiskajai darbībai, tai skaitā satiksmei un lauksaimniecībai 4,9 centi un arī valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā tiek novirzīti 4,9 centi. 0,4 centi tiek vides aizsardzībai un 1,2...

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 10. aprīlī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Citadele līzings un faktorings” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 16.oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar SIA „Citadele līzings un faktorings” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 4.oktobra spriedumu. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) pieteicējai SIA „Citadele līzings un faktorings” veica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu, kā rezultātā ar VID 2014.gada 16.oktobra lēmumu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN, soda nauda un nokavējuma nauda, samazināts budžetā maksājamais PVN, kā arī samazināti 2012.gada deklarētie zaudējumi. Pieteicēja pārsūdzēja minēto lēmumu daļā par papildus aprēķināto PVN, soda naudu un nokavējuma naudu. Administratīvā apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas lēmumam un ar 2016.gada 4.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīja. Lietā ir strīds, vai starp līguma pusēm ir izveidojušās nomas attiecības un pieteicējai bija tiesisks pienākums, priekšlaicīgi pārtraucot nomas pirkuma līgumus, aprēķināt PVN par lietu (automašīnu) nomu,...