JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija 4. aprīlī parakstīja vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences veicināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir sekmēt vienotu izpratni par nodokļu piemērošanu darījumiem elektromateriālu vairumtirdzniecības nozarē un mazināt nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Vienošanās ietvaros asociācija apņemas veikt pasākumus, kas vērsti uz tās biedru nodokļu un nodevu nomaksu. Pārzinot nozares specifiku, asociācija sniegs informāciju VID par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī par savām aktivitātēm nozares darbības sakārtošanā un godīgas komercprakses sekmēšanā. Vienošanās ietvaros VID, ņemot vērā asociācijas sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un pielietot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi. VID arī apņemas asociācijas sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir...

No 5. līdz 6. aprīlim finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Bukarestē, Rumānijā. Eirogrupā plānots pārrunāt Banku savienības – eirozonas aspektus, gatavoties starptautiskajām sanāksmēm, pārrunājot inflācijas un valūtas maiņas kursa attīstību, kā arī diskutēt par citiem aktuāliem ekonomikas un finanšu jautājumiem. Darba kārtībā iekļauta arī viedokļu apmaiņa ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un Monetārās jautājumu komitejas (ECON) vadītāju, ieskicējot ES ekonomikas ilgtspējas veicinošos politikas virzienus nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam, kā arī ieteikumus ciešākai starpinstitūciju sadarbībai, informācijas apmaiņai un dialogam. Paplašinātās Eirogrupas laikā plānots pārrunāt Budžeta instrumenta eirozonas konverģencei un konkurētspējai elementus, pievēršoties pārvaldības aspektiem. Eiropas Komisija ierosina eirozonas valstu stratēģisko vadību realizēt jau eksistējošā Eiropas Semestra procesā, atsevišķi identificējot prioritārās jomas, kurās reformas un investīcijas ir būtiskas eirozonas konkurētspējai un konverģencei. Turpinot Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanas procesu, paredzēta viedokļu apmaiņa arī par Eiropas...

Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Šī gada valsts budžets veidots, ar nelielām korekcijām pildot iepriekš uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas, tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējums piešķirts vairākiem pasākumiem. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416 miljoniem, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā. 2019.gada budžeta projekts iepriekš saskaņots ar Eiropas Komisiju, un tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām. Saeima papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro atbalstīja 5,5 miljonu eiro pārdalīšanu izglītības reformas īstenošanai, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Finansējums rasts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma...

Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā. Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro. Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis. Aizliegums nekustamo īpašumu darījumos lietot skaidru naudu stāsies spēkā šī gada 1.maijā. Attiecībā uz līdzšinējiem darījumiem, par kuriem norēķināties paredzēts skaidrā naudā, nosacījums par bezskaidras naudas...

No šī gada 1.jūlija bērni un pieaugušie ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim. To paredz Saeimā trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Pabalsts no šī gada 1.jūlija būs 313,43 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 213,43 eiro vietā. Ņemot vērā nepieciešamību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) veikt izmaiņas informācijas sistēmās, pabalsti par periodu no 1.jūlija tiks pārrēķināti un starpība tiks izmaksāta līdz šī gada 1.septembrim. VSAA dati liecina, ka invalīda kopšanas pabalstu par bērniem 2018.gadā mēnesī vidēji saņēma ap 2070 personām, savukārt pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana un kuram noteikta I invaliditātes grupa saistībā ar slimību kopš bērnības, saņēma 2316 personas. Iespēja palielināt atbalstu ģimenēm, kuras diendienā aprūpē gan savus bērnus, gan arī pieaugušos ģimenes locekļus ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem kopš bērnības, rasta, lai mazinātu risku šos cilvēkus ģimenes finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ievietot ilgstošas aprūpes...

Saeima ceturtdien, 4.aprīlī, galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, ar kuru plānots aizliegt mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus izlikt pircēju apskatei. Likumprojekts paredz, ka tabakas izstrādājumus varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima skatīs likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt jaunu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko dzelzceļa satiksmi. Otrajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Krimināllikumā. Izmaiņas paredz pilnveidot normatīvo regulējumu cīņai pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Tāpat deputāti otrajā lasījumā lems par likumprojektu, kas paredz noteikt pārejas periodu, lai personām, kas taisījušas privātu testamentu divu vai vairāku liecinieku klātbūtnē, dotu laiku savu pēdējo gribu ietvert citā, spēkā esošajam regulējumam atbilstošā formā. Saeima otrajā lasījumā skatīs arī priekšlikumus grozījumiem sešos likumos saistībā ar plānoto vienotā nodokļu konta ieviešanu Valsts kasē, kas paredz iespēju visus regulāri maksājamos nodokļus nomaksāt vienā maksājumā. Parlaments lems arī par jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, tostarp par grozījumu, kas paredz nodrošināt pilnīgu Latvijas Nacionālā arhīva rīcībā esošo...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir paudusi savu viedokli Finanšu ministrijai par sagatavotajiem likumu grozījumiem saistībā ar valdības plānoto finanšu nozares kontroles sistēmas reformēšanu. FKTK ekspertu secinājumi par sagatavotajiem likumprojektiem (FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā) ir tādi, ka plānotās normas dublē jau spēkā esošus normatīvos aktus, tās ir deklaratīvas un tām nav ne mazākā sakara ar likumprojekta anotācijā izvirzīto mērķi – paplašināt FKTK darbības mērķi un funkcijas, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb finanšu noziegumu novēršanas virzienu, jo šāds virziens jau FKTK darbībā tiek īstenots ikdienas darbā. Faktiski tiek risinātas finanšu uzrauga darbā neesošas problēmas saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzdevumiem, kurus jau tagad veic FKTK – jo īpaši Latvijas banku sektorā. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Manā ieskatā civilizētās valstīs reformu procesu sāk ar diskusiju un plānu izstrādi. Šajā gadījumā no medijiem uzzinām, ka bijusi runa, ka mums ir jāapstiprina finanšu noziegumu novēršanas mandāts, bet tāds mums jau ir. FKTK...

NUMURA INTERVIJA Skaidra nauda – ēnu ekonomikas perēklis vai cilvēktiesības? Saruna ar JĀNI ZELMENI, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja BDO LAW partneri Ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par to, kā vēl vairāk ierobežot darījumus skaidrā naudā un, iespējams, ar laiku tos izskaust pavisam. Kādas tam būtu tiesiskās sekas, kā pret skaidru naudu attiecas citviet pasaulē, un kādi vēl ir banku un to klientu riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegāli iegūtas naudas legalizāciju? Jautājumus zvērinātam advokātam uzdod IKARS KUBLIŅŠ, portāla plz.lv redaktors. JURISTA PADOMS Korespondences nesaņemšana juridiskajā adresē var novest pie uzņēmuma likvidācijas ALEKSANDRS KOGUCS, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS vecākais jurists, EVIJA ĀBELE, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS juriste Ar 2017. gada 15. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2017. gada 13. jūlijā, tika grozīta 314.1 panta pirmā daļa, kur likumdevējs norādīja, ka uzņēmuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem no 1 un 2. pielikuma izslēgts 1. punkts, nosakot, ka likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa normas neattiecas uz Apvienotās Karalistes sabiedrībām. Pārejas noteikumi papildināti ar 39. punktu, nosakot, ka grozījumi likuma 1. un 2. pielikumā par 1. punkta izslēgšanu šajos pielikumos piemērojami, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. 21.03.2019. 28.03.2019. Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības. Likums ir piemērojams, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma...

Otrdien, 2. aprīlī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu. Līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Likums izstrādāts, lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību. Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators). Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērtspapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana. Likumprojekts nosaka arī kopfinansējuma...

Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi Energoefektivitātes likuma piemērošanas izvērtējumu un rosina steidzami veikt grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas atļautu nepiemērot energoefektivitātes nodevu tiem 64 uzņēmumiem, kas veica energoefektivitātes auditu ar nokavēšanos līdz 9 mēnešiem (līdz 2018. gada 31. decembrim). Papildus Ekonomikas ministrija rosina likumā veikt vēl citus grozījumus, tostarp, precizēt lielā elektroenerģijas patērētāja definīciju, nosakot, ka tā kvalificēšanās kritērijs ir vismaz 500 MWh elektroenerģijas patēriņš divos pārskata periodos pēc kārtas. Tādējādi tiks izslēgti gadījumi, kad komersants, kura elektroenerģijas patēriņš ir īslaicīgi pieaudzis netipisku faktoru vai atsevišķu lielu pasūtījumu izpildes rezultātā, tiktu uzskatīts par lielo elektroenerģijas patērētāju. Vienlaikus likumā plānots arī noteikt, ka komersants tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta tad, ja tā elektroenerģijas patēriņš divus gadus pēc kārtas ir bijis mazāks nekā 500 MWh. Šī gada 2. aprīlī likuma grozījumu priekšlikumi steidzamības kārtā tika iesniegti Tautsaimniecības komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam. Kā zināms, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības...

Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus. Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti, atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas. Kopš 2014. gada 1....

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits. Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”. „Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis. Viņš uzsvēra,...

Pirmdien, 1. aprīlī, aprit gads, kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas nosaka īpašu – sociālā uzņēmuma statusu komersantiem, kas savai darbībai izvirza sociālus mērķus. Likums definē sociālā uzņēmuma jēdzienu, statusa iegūšanas procedūras, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un atbildīgās institūcijas, kā arī priekšrocības un atvieglojumus sociālajiem uzņēmumiem. Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem, kas darbojas dažādās sociālās uzņēmējdarbības jomās. Populārākā ir darba integrācija, kurā darbojas 41 procents no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu - invalīdus, cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekus, trūcīgos iedzīvotājus, bijušos ieslodzītos un citas personas. Darba integrācijas sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, šūšanas un citās ražošanas nozarēs. Citi sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēku grupām, kuras sastopas ar sociālām problēmām. Šāda nozare ir, piemēram, sociālie pakalpojumi pensijas vecuma...