JAUNUMI

No 2019. gada 16. februāra Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem ir vienkāršotas un samazinātas administratīvās prasības dažu publisku dokumentu un to kopiju uzrādīšanā citā ES dalībvalstī, atbrīvojot iedzīvotājus no lieka administratīvā sloga. Iedzīvotājiem, kuri pārceļas uz citu ES valsti vai tur dzīvo, pašlaik ir jāiegūst zīmogs, kas apliecina, ka viņu publiskie dokumenti (piemēram, dzimšanas, laulību vai miršanas apliecība) ir autentiski. Tas attiecas uz aptuveni 17 miljoniem ES iedzīvotāju. Saskaņā ar jauno regulu šis zīmogs un ar to saistītās birokrātiskās procedūras vairs nebūs vajadzīgi, iesniedzot ES valsts iestādēm publiskus dokumentus, kas izdoti citā ES valstī. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotājiem daudzos gadījumos arī vairs nav jānodrošina sava publiskā dokumenta notāra apliecinātu/oficiālu tulkojumu. Tajā pašā laikā regulā paredzēti stingri aizsardzības pasākumi, lai novērstu krāpšanu. Ar jaunajiem noteikumiem tiks izbeigtas vairākas birokrātiskas procedūras: publiski dokumenti (piemēram, dzimšanas vai laulību apliecība vai dokuments par kriminālas sodāmības neesamību), kas izdoti kādā ES dalībvalstī, citā dalībvalstī iestādēm ir...

Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka Politisko partiju likuma 27.panta 4.1 daļa paredz, ka partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei partijas biedru reģistru. Vienlaikus UR informē, ka šķīrējtiesām katru gadu līdz 1.martam Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz apliecinājums tam, ka ir pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst Šķīrējtiesu likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām, un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.

Līdz 1. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2018. gadu jāsniedz 57 029 valsts amatpersonām. Ir pilnveidota EDS dokumenta “Valsts amatpersonas deklarācija” ievadforma, lai valsts amatpersonai ir saprotamāk un vieglāk izvēlēties iesniedzamās deklarācijas veidu. Savukārt tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. VID atgādina, ka deklarācijas publicējamā un nepublicējamā daļā ir sadaļa “Cita informācija”. Tajā iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā. Valsts amatpersona var iesniegt deklarāciju tikai pēc tam, kad tā ir to izskatījusi un apliecinājusi, ka katrā deklarācijas sadaļā sniegtās ziņas ir patiesas. Iesniegtās deklarācijas iespējams arī precizēt, taču tikai viena mēneša laikā pēc tam, kad iesniegtā deklarācija publiskota VID tīmekļvietnē esošajā...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada janvārī bija 781,05 milj. EUR, no kuriem 765,38 milj. EUR jeb 98,0 % ir tieši VID administrētie nodokļu ieņēmumi. Šī gada janvārī budžetā iemaksāts par 35,16 milj. EUR jeb 4,7 % vairāk nekā 2018.gada janvārī. Tādējādi janvāra ieņēmumu plāns izpildīts par 102,5 %. Lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas šī gada janvārī budžetā iemaksātas 274,88 milj. EUR apmērā. Tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 107,3 %. Iemaksu pieaugumu veicināja gan darba ņēmēju skaita un ienākumu pieaugums, gan nodokļa likmes palielināšana par vienu procentpunktu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019.gada janvārī ir 151,28 milj. EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi par 105,8 %. Tāpat kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar darba ņēmēju ienākumu apmēru. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus ietekmē arī pārmaksātā nodokļa atmaksas, jo darba ņēmēji...

Saeima 14.februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā. Tie izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Ar likuma grozījumiem precizēts, ka BIS ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot BIS. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka, ierosinot būvniecību, ieceres realizācijai nepieciešamā informācija un dokumenti būs jāiesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot BIS. Būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot BIS, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi. Tāpat būs iespējams izskatīt informācijas pieprasījumus un iesniegumus. Izņēmums būs būvniecības ieceres iesniegumi un iesniegumi par speciālajos būvnoteikumos...

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 14. februārī panāca pagaidu vienošanos par Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (ELA). Šī jaunā Eiropas Savienības (ES) iestāde atbalstīs taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaikus tā atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, arī novēršot un apkarojot krāpšanu un pārkāpumus sociālajā jomā. Komisija 2018. gada 13. martā nāca klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Darba iestādes izveidošanu kā daļu no sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopuma. Šis priekšlikums ir arī viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību tiek ieviests Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir panākt stabilāku konverģenci virzībā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem. Eiropas Darba iestāde faktiski aptvers visas ekonomikas nozares. Privātpersonas un uzņēmumi varēs ES un valsts līmenī bez grūtībām piekļūt informācijai par darbaspēka mobilitāti. Piemēram, darbinieks vai darba devējs būvniecības nozarē varēs atrast informāciju par darba iespējām un tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ES tiesību...

Radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, to paredz 13. februārī Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Savienības (ES) Padomes panāktā vienošanās par autortiesībām digitālajā jomā. Vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta milžus kā YouTube, Facebook un Google News. Abu ES likumdevēju mērķis sarunās bija arī turpmāka vārda brīvības nodrošināšana internetā. Vienošanās mērķis ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem - īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem - būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Dalīšanās ar ziņu rakstu fragmentiem netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumiem, taču vienošanās paredz noteikumus, kas neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Tas nozīmē, ka ziņu pieteikumi - ja vien tie būs ļoti īsi - arī turpmāk parādīsies Google News ziņu plūsmā. Noteikumi arī ļaus augšuplādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai...

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā. Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos. Savukārt 2019.gadā, ES fondu līdzekļu ieplūdei stabilizējoties sasniegtajā līmenī un nedaudz vājinoties pieprasījumam ārējos tirgos, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi kļūs mērenāki. Investīciju pieauguma tempiem kļūstot nedaudz zemākiem, lai gan joprojām uzrādot visai spēcīgu 7,7% pieaugumu, par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku 2019.gadā ar 4,3% pieaugumu izvirzīsies...

Eiropas Parlaments (EP) 14. februārī apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos. EP deputāti atbalstīja priekšlikumus, kas ļautu citas Eiropas Savienības (ES) valsts pakalpojumu sniedzējiem saņemt atļauju pasažieru pārvadājumu veikšanai, vienlaikus nosakot aizsardzības pasākumus, kam jānovērš sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes krišanās. Lai palielinātu pārskatāmību, jaunie noteikumi saskaņos administratīvās procedūras, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu starppilsētu vai starptautisko pārvadājumu veikšanai. “Esam panākuši vienošanos, kuras ietvaros Eiropas Komisijas priekšlikuma gars ir saglabāts un tiek sperti pirmie soļi starppilsētu autobusu tirgus atvēršanai, tajā pašā laikā nodrošinot, ka labi funkcionējoši nacionālie modeļi tiek pasargāti,” sacīja EP deputāts un ziņotājs Roberts Zīle . “Patiesā vienotajā tirgū autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jāvar brīvi nodrošināt savus pakalpojumus, un tie nedrīkst tik pakļauti diskriminācijai vai patvaļīgiem noteikumiem. Tomēr mēs reizē uzstājām, ka dalībvalstu tirgus autobusu pārvadājumiem ir jāatver gudri, lai nodrošinātu, ka šī atvēršana ir saskaņā ar leģitīmām...

Saeimā 14. februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas paredz stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumos, nosakot pasūtītāja pienākumu pārbaudīt PIL paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka. Izslēgšanas noteikumi, piemēram, pretendenta un tā apakšuzņēmēju nodokļu parādi, darba tiesību pārkāpumi, tostarp nodarbināšana bez rakstveida līguma (nesniedzot informāciju par darbinieku atbilstoši nodokļu normatīvajiem aktiem), konkurences tiesību pārkāpumi un citi, veicina labvēlīgu augsni ēnu ekonomikas izplatībai šo pakalpojumu nozarēs un nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un sadarbību ar šādām personām. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati - apsardzes nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Apsardzes nozarē ir liels “aplokšņu” algu risks, piemēram, 2016. gadā 51,6% apsardzes nozarē vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju vidējos darba ienākumus darba ņēmējiem aprēķināja mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 2017. gadā – 51,1%. Izslēgšanas noteikumu pārbaude ir vērsta uz ēnu ekonomikas izplatības...

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikšanās laikā ar finanšu ministru Jāni Reiru apsprieda vairākus jautājumus, kas skar pašvaldību finanšu resursu pieejamību un valdības nodokļu politiku. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) veido lielāko pašvaldību ieņēmumu apjomu, nozīmīgākais jautājums, kas satrauca LLPA biedrus, ir – kā nodrošināt, lai arī ilgtermiņā tiktu saglabāts nosacījums par pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvaru (19,6%). Par to 2017. gadā tika panākta vienošanās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Māra Kučinska vadīto valdību, kas tika iestrādāta likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Finanšu ministrs apliecināja, ka, plānojot 2019. gada pagaidu budžetu, šī norma tika ievērota un pašvaldībām no šā gada 1. janvāra ir piešķirta speciālā dotācija, lai kompensētu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem. Valdība, lemjot par 2019. gada budžeta projektu, ir apstiprinājusi, ka finansējums pašvaldībām tiek saglabāts pagaidu budžetā noteiktajā apmērā. Ministrs informēja lielo pilsētu pārstāvjus par valsts budžeta ieņēmumu un...

Eiropas Komisija 13. februārī ir pieņēmusi jaunu sarakstu ar 23 trešajām valstīm, kam ir stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmās. Komisija ir pieņēmusi sarakstu deleģētās regulas veidā, un tā tiks iesniegta apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē viena mēneša laikā (šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi). Kad deleģētā regula būs apstiprināta, to publicēs Oficiālajā Vēstnesī, un tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. Šī saraksta mērķis ir aizsargāt ES finanšu sistēmu, efektīvāk novēršot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Sakarā ar iekļaušanu sarakstā bankām un citām struktūrām, uz kurām attiecas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi, būs jāpiemēro pastiprinātas pārbaudes (uzticamības pārbaude) finanšu operācijām, kurās iesaistīti klienti un finanšu iestādes no šīm augsta riska trešajām valstīm, lai efektīvāk atklātu aizdomīgas naudas plūsmas. Saraksts ir sastādīts pēc padziļinātas analīzes, pamatojoties uz jaunu metodiku, kas atbilst stingrākiem kritērijiem, kuri iekļauti piektajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā "Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 26.februārim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. NVA filiāle līdz 26.februārim pieņems darba devēja pieteikumu...

Saeima 14.februārī sanāks un kārtējo plenārdēdi un tajā galīgajā lasījumā skatīs Būvniecības likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai būvniecības jomā no 2020.gada varētu pāriet uz dokumentu apriti elektroniski. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Tie rosināti, lai noteiktu stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumiem ar mērķi ierobežot nepamatota valsts finansējuma saņemšanu un mazināt ēnu ekonomikas izplatību šajā pakalpojumu sfērā. Vēl galīgajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, ar kuriem plānots ostām un ostu termināliem, kur notiek kuģu balasta tilpņu tīrīšana vai labošana, uzlikt jaunu pienākumu – nodrošināt kuģu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanu. Otrajā lasījumā deputāti skatīs priekšlikumus Konkurences likuma grozījumiem, kas saistīti ar godīgas konkurences nodrošināšanu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tāpat otrajā lasījumā darba kārtībā ir Krimināllikuma grozījumi, kas paredz stiprināt aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sektorā, arī valsts amatpersonu atbildību, rīkojoties ar tām uzticētajiem finanšu līdzekļiem un īpašumiem. Vēl otrajā lasījumā...

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem. Kopējais mājokļu garantiju programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 6,5 milj. eiro. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu". Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: • 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; • 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; • 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro),...