JAUNUMI

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” atbilstību paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 17.a panta pārņemšanu (paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2020.gada 1.janvāris), VID ir uzsācis darbu pie grozījumu projekta minētajos noteikumos izstrādes. Topošais grozījumu projekts paredz: PVN deklarācijas 3.pielikuma pārskatā “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats) atšifrēt sākotnējo preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, kas netiks uzskatīta par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, norādot kodu “E”; PVN 2 pārskatā atšifrēt preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kad prece no noliktavas citā dalībvalstī tiks piegādāta preču gala saņēmējam šajā citā dalībvalstī ar kodu “N”; nodrošināt nepieciešamo labojumu veikšanu PVN deklarācijas 4.pielikuma pārskatā “Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā...

Saeima 2019.gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.118 (6457) un stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi. Nodokļa iemaksas valsts budžetā termiņš Likuma 119.pantā, 121.panta trešajā daļā un 137.panta vienpadsmitajā daļā skaitlis “20” aizstāts ar skaitli “23”. Tādējādi ir pārskatīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN valsts budžetā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Mēneša 23.datums ir nodokļa maksāšanas gala termiņš. PVN iemaksas valsts budžetā termiņš ir pārskatīts, pamatojoties uz Saeimā 2017.gada 23.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru ar 2021.gada 1.janvāri VID administrēto valsts budžeta maksājumu veikšanai tiek ieviests vienotais nodokļu konts. Vienotā konta ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošināt iespēju vairākus nodokļu maksājumus valsts budžetā veikt vienā maksājumā.

Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas noteic vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. Ar grozījumiem paplašinātas FKTK funkcijas, un tās darbības mērķis būs arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, lai, ņemot vērā Moneyval komitejas rekomendācijas, novērstu iespēju Latvijas finanšu sektoru izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Likumprojekts arī paredz precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū. Tāpat grozījumi paredz līdzšinējās FKTK vadības pakāpenisku nomaiņu, tostarp kompensācijas izmaksu par amata atstāšanu. Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, ar likuma grozījumiem mainīts FKTK pārvaldības modelis. Noteikts, ka līdzšinējo piecu padomes locekļu vietā FKTK...

Saeima 13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Noteikts, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Likuma grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Saeimas atbalstītie grozījumi ievieš izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Noteikts, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms pieteikuma...

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā 13.jūnijā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tiek saglabāts. Gadījumā, ja persona laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam būs bijusi sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai vai būs piederējusi pie kādas no Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām grupām, kurām ir tiesības...

Saeimā 13. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Ministru Kabineta noteikumi attiecībā uz komercpārvadājumu ar taksometru, vieglo automobili un tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējiem tiks izstrādāti un stāsies spēkā šī gada 1.septembrī. Likuma grozījumi paredz, ka starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās, ostās un dzelzceļa stacijās, pasažieru komercpārvadājumus drīkstēs veikt pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas varēs nodrošināt visas likumā noteiktās prasības. Paredzēts, ka pakalpojuma pieejamība būs jāspēj nodrošināt visā objekta darba laikā, jāspēj apkalpot personas ar kustību traucējumiem, kā arī jābūt iespējai piedāvāt atbilstoši aprīkotu autotransporta līdzekli pasažieru (bērnu) pārvadāšanai. Pārvadātājiem vai uz līguma pamata izveidotām pārvadātāju apvienībām ir jānodrošina autotransporta līdzekļi ar ietilpību līdz 5 sēdvietām un ar ietilpību no 5 līdz 9 sēdvietām, ne vecākiem par pieciem gadiem, ar krāsu vai vizuālo noformējumu, kas atbilst reģistrētai preču zīmei vai dizainparaugam. Paredzēts, ka pārvadātāja vai apvienības dalībnieka atbilstību šīm prasībām...

Konkurences padome apkopojusi datus par 2018. gadu un secinājusi, ka pērn bijis rekordlielais apvienošanos darījumu izvērtējumu skaits. Tas lika analizēt apmēram 25 tautsaimniecības nozares, lai tajās nepieļautu konkurences samazināšanos. Konkurences padome 2018. gadā atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar konkurentu neatļautu darbību saskaņošanu jeb karteļiem publiskajos iepirkumos. Pērn padome saņēma deviņus iesniegumus no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām karteļu vienošanām. Konstatēts viens dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums, bet no uzņēmumu apvienošanās 21 pieteikuma apvienošanās atļauta 19 gadījumos. Tāpat konstatēts viens pārkāpums - apvienošanās savlaicīga nepaziņošana. Vienā gadījumā konstatēta negodīga mazumtirdzniecības prakse. Pērn Konkurences padome uzņēmumiem piemērojusi naudas sodus 308 514 eiro apmērā, savukārt naudas sodi 445 613 eiro apmērā ieskaitīti valsts budžetā. Aizvadītajā gadā Konkurence padome sodījusi astoņus uzņēmumus, izbeigusi septiņas tiesvedības, kurās visos gadījumos atstāts spēkā Konkurences padomes lēmums. Tāpat noslēgti trīs administratīvie līgumi, izbeidzot tiesisko strīdu. Pērn arī saņemti 290 iesniegumi par konkurences tiesību jautājumiem, no tiem 63...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, ka līdz š.g. 30.jūnijam jāreģistrējas PTAC datubāzē un/ vai jāsaņem speciālā atļauja (licence). PTAC vērš uzmanību, ka sākot no 2019.gada 1.jūlija tūrisma operatora un tūrisma aģenta pakalpojumus būs tiesīgi sniegt tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kas būs saņēmuši speciālo atļauju (licenci) un reģistrējušies PTAC datubāzē, savukārt saistītus tūrisma pakalpojumus - tie pakalpojumu sniedzēji, kas būs reģistrējušies PTAC datubāzē, ja vien uz tiem neattiecas izņēmumi. PTAC aicina tūrisma pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt PTAC iesniegumu tūrisma aģenta, tūrisma operatora licencēšanai un tūrisma pakalpojuma sniedzēja, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, reģistrācijai datubāzē, lai 2019.gada 1.jūlijā pakalpojumu sniedzēji būtu jau saņēmuši speciālo atļauju (licenci) un/ vai reģistrējušies PTAC datubāzē . Saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto PTAC pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izdošanu un/ vai reģistrēšanu datubāzē viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas vai, ja nepieciešams...

Saeimā 13.jūnijā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Tie paredz, ka no šī gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās robežas, kā tas ir jau līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Tas tiks darīts tikai pamatotu aizdomu gadījumā un mazinās noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti Latvijā. Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanas pāri Latvijas Republikas valsts robežai ierobežošanu šogad ir viena no VID prioritātēm. Jaunā likuma norma palīdzēs ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijā, kā arī mazinās negodprātīgu personu iespējas iegūt skaidru naudu tā dēvēto “aplokšņu algu” izmaksām. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš: “Mēs strikti vēršam uzmanību uz to, ka nekādā gadījumā nav plānots pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas robežu. Mēs pārbaudīsim tikai tās personas, par kurām mums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā rīcībā esošā informācija liecina par to, ka ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši. Tiem iedzīvotājiem, kuriem nodokļu reformas rezultātā radusies nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, un tāpēc ir pienākums obligāti iesniegt deklarāciju, VID ir izsūtījis 82 833 uzaicinājuma vēstules gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā. VID aicina ikvienu iedzīvotāju ieskatīties savā EDS kontā vai arī pasta kastītē, lai pārliecinātos, vai nav saņemta uzaicinājuma vēstule. Ja tāda ir saņemta, tad nekavēties un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu elektroniski, VID EDS, vai klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem tiek noteikts cits nodokļa piemaksas termiņš....

Saeimas 13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (proliferācija ir kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports (piemēram,tehnoloģijas, preces, programmatūra, pakalpojumi vai ekspertu zināšanas). Ar grozījumiem paplašināts personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas. Tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp tādām personām, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma...

Lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumiem ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot bez kavēšanās. Likuma grozījumi ievieš formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski. Tāpat papildināts kompetento institūciju skaits, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, izpildes uzraudzību vai kontroli, kā arī noteikts, ka likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Līdz ar grozījumiem precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī ieviests regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus. Savukārt, lai koordinētu kompetento...

Jautājums: Valdes loceklim potenciālais sadarbības partneris ir Igaunijā un tikšanās iespējamas ar viņu tikai sestdienās. Vai brīvdienas var uzskatīt par komandējuma dienām un vai izdevumus (viesnīca, degviela, pusdienas/vakariņas) var norakstīt uz komandējuma izdevumiem? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Ja komandējuma uzdevuma izpilde prasa ilgāku laiku vai kādu iemeslu dēļ komandējumā ir jāaizkavējas, komandējums var ietvert arī brīvdienas (vai tikt pagarināts). Šādu situāciju lielākā problēma ir darba laika uzskaite, jo var rasties virsstundas, īpaši gadījumos, kad komandējumā dodas darbinieks (nevis firmas vadība). Mazliet citāda attieksme var būt, ja komandējumā dodas valdes loceklis, jo ar šādām personām būtu loģiskāk slēgt darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 148. pantu “Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi”. Dažādas darba likuma normas (..) var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Saeimā trešajā lasījumā izskatāmie Finanšu ministrijas sagatavotie Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”. Ar likumorojektiem konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniegto aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība. NILLTFN likumā paredzēts atteikties no neparastu darījumu ziņošanas sistēmas. Tāpat turpmāk arī maksātnespējas administratoriem būs jāievēro visas likuma prasības par klientu izpēti, iekšējās kontroles sistēmu, aizdomīgu darījumu ziņošanu un citiem jautājumiem. Likumā iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Ar likumprojektu ieviesta procedūra par augsta riska SIA izslēgšanu no Uzņēmuma reģistra, kas ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu līdz 3% augsta riska SIA, kas vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu. Ar grozījumiem pārņemtas tā sauktās 5. direktīvas prasības, kas dalībvalstīm...