JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 3.aprīlī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.aprīlī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.74 (6413) un stājās spēkā 2019.gada 13.aprīlī. Dabas resursu nodokļa likumā izdarīti šādi grozījumi. Papildināta minētā likuma 3.panta pirmā daļa, nosakot, ka nodokļa maksātājs ir arī persona, kura noņem no uzskaites transportlīdzekli valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un par kuru nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kurš tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ir 165 euro. Tādējādi tiks nodrošināts princips “piesārņotājs maksā”, norakstot transportlīdzekli gadījumos, kad to nav iespējams nodot pārstrādei un saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu (piemēram, transportlīdzeklis ir iznīcināts vai pašrocīgi izjaukts). No 2019.gada 1.jūlija netiks piemērots atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem...

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.” Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto....

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Latvija ir pievienojusies Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, kas stājās spēkā 2014.gada 30.maijā. Tādējādi ikviena uzņēmuma vadītājam ir jāapzinās un jānovērš iespējamie kukuļošanas riski gan iekšzemes darījumos, saskaroties ar valsts amatpersonām, gan starptautiskajā biznesā, iesaistoties darījumos ar ārvalstu amatpersonām, gan arī nepieļaujot, ka uz uzņēmuma izdevumiem attiecina izdevumus, kurus nedrīkst atzīt par saistītiem ar saimniecisko darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums. Kā arī pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāma peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma samazinājumu, kuru nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas vai dalībnieka rīkojuma. Jāņem...

Pirmdien, 15.aprīlī, Augstākajā tiesā notika Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas iniciēta diskusija par nenomaksāto nodokļu piedziņas procesuālajiem risinājumiem un praksē apzinātajām problēmām. Nenomaksāto nodokļu piedziņa parasti notiek administratīvā procesa kārtībā, tomēr jautājums var tikt risināts arī kriminālprocesa un civilprocesa kārtībā. Pētot tiesu praksi un analizējot normatīvo regulējumu, Augstākā tiesa apzinājusi vairākas problēmas, tādēļ pārrunāti iespējamie risinājumi valstij nodarītā kaitējuma nenomaksāto nodokļu veidā efektīvākai atgūšanai. Kā iespējamās problēmas norādītas noziedzīgo nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, kad vairs nav iespējams ievērot nodokļu administrēšanā noteiktos termiņus, un attiecīgu kaitējuma kompensāciju pieteikšanas un izlemšanas jautājumi tiesās. Problēmas radušās, gan mainoties normatīvajam regulējumam kriminālprocesā, gan, iespējams, tiesu praksei. Lai pārrunātu aktualizētos jautājumus, Augstākā tiesa aicinās uz diskusiju ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori.

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī sniegt plašākas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles pasākumu laikā veikt preču fiziskas pārbaudes. VID ierēdņi, pildot dienesta pienākumus – veicot nodokļu kontroles pasākumus, ir saskārušies ar gadījumiem, kad nodokļu kontroles pasākumu laikā ir nepieciešama preču fiziska pārbaude, lai pārliecinātos, ka pavaddokumentos norādītās preces atbilst faktiskajām precēm un daudzumam, jo kontroles pasākumos ir konstatēti gadījumi, kad preču pavaddokumentos norādīta viena prece, bet faktiski pārved citu preci vai preces vispār netiek pārvadātas. Tādējādi VID, lai pārliecinātos par preces faktisko esību, tās atbilstību pavaddokumentos norādītajai precei, ir jābūt tiesībām veikt preču fizisko apskati, teikts likumprojekta anotācijā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā iekļautajam regulējumam tikai pēc administratīvās lietas ierosināšanas VID, izmantojot visas tiesiskās metodes, var iegūt nepieciešamo informāciju, tai skaitā ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar to likumprojektā nostiprinātas VID...

1. maijā spēkā stāsies jauns likums - Trauksmes celšanas likums, kas attiecas arī uzņēmumiem. Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte, video fragmentā īsi iepazīstina ar likuma pamatbūtību. Sākot ar 1.maiju, Valsts kanceleja būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Detalizētu informāciju par to, ko jaunais likums nozīmēs darba devēja ikdienā, lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI gaidāmajā - maija numurā. Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurus ELEKTRONISKI! Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Pieņemti jauni ES noteikumi, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām.Noteikumi, par kuriem jau panākta vienošanās ar dalībvalstu ministriem, tika apstiprināti ar 591 balsi pret 29, 33 EP deputātiem atturoties. Noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība. Droši ziņošanas kanāli Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski. Aizsardzība pret atriebību Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu...

Eiropas Parlamenta deputāti 16. aprīlī apstiprināja noteikumus par “gabaldarbu ekonomikā” (gig economy) nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs - piemēram, “Uber”. Vairāk pārredzamības Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai. Labāka aizsardzība Vairāki jauninājumi paredzēti “jaunajos nodarbinātības veidos” nodarbināto cilvēku tiesību uzlabošanai: darba ņēmējiem būs tiesības uz iepriekš noteiktu darba dienu un stundu sarakstu; varēs bez soda sankcijām atteikties no darba ārpus iepriekš noteiktā laika, kā arī saņemt kompensāciju, ja darba uzdevums netiks laikus anulēts; nevarēs sodīt darbinieku, ja tas uzņems papildu saistības ārpus noteiktā darba laika. Jaunie pārbaudes laika noteikumi Pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus, un,...

Ministru kabineta 16. aprīļa sēdē tika apstiprināti grozījumi garantiju atbalsta programmā komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot maksimālo garantiju apjomu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī palielinot lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu un turpmāk atļaujot sniegt garantijas kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk maksimālā garantijas summa maziem un vidējiem komersantiem būs 5 milj. eiro līdzšinējo 3 milj. eiro vietā. Tāpat grozījumi paredz, ka atbalstu turpmāk varēs arī sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Izvērtējot tirgus nepilnības, ir secināms, ka šāds finanšu pakalpojums kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei ir nepieciešams arī no uzņēmumu attīstības viedokļa. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, grozījumi paredz komersantu atbalstam novirzīt papildu 580 tūkstošus eiro. ALTUM valdes locekle Inese Zīle: “Kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās. Uzņēmumi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), līdz šī gada 1.maijam ir jābūt izveidotai iekšējai kontroles sistēmai, lai varētu veikt sankciju riska pārvaldīšanu. Ņemot vērā, ka jau līdz šim visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas NILTFNL likumā, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, nekustamo īpašumu ekspertiem, autotirgotājiem, dārgmetālu tirgotājiem u.c., bija jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām, VID ieteica jau esošo iekšējās kontroles sistēmu papildināt ar vēl vienu jaunu sadaļu par sankciju riska pārvaldīšanu. Šīs iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošos starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, ar kuriem...

Ministru kabineta komitejas sēdē (MKK) 15. aprīlī tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām. Likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. MKK sēdē atbalstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis neieviest automātisko sodīšanu par VID dažas dienas kavētām nodokļu un informatīvajām deklarācijām, kā arī sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. MKK uzdeva vienoties par uzlabotu likumprojektu, ņemot vērā gan LPS izteiktos iebildumus, gan LPS viedoklim ļoti līdzīgos MKK locekļu paustos apsvērumus. Iepriekš LPS vairākkārt jau norādīja, ka likumprojekts būtiski jāuzlabo, nepieļaujot, ka 25 eiro naudas sods tiktu automātiski uzlikta pat par vienas vai divu dienu termiņa nokavēšanu, turklāt neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz LPS iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pagājušā gada izskaņā lūdza Finanšu ministriju izstrādāt sabalansētāku piedāvājumu, gan ņemot vērā atkārtotību...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 09.04.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Līdzekļu pārvedumiem pievienojamās informācijas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk – Regula Nr. 2015/847) piemērošanu. Noteikumu projekts nosaka minimālos pasākumus, kas jāveic finanšu iestādēm, lai atklātu un pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst nepieciešamās informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ar mērķi nodrošināt šo procedūru efektivitāti. Noteikumos arī norādīta finanšu iestāžu rīcība gadījumos, kad nepieciešamā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju nav sniegta vai ir nepilnīga. Eiropas Banku iestāde 22.09.2017. izdeva Regulas Nr. 2015/847 25. pantā minētās “Kopīgās pamatnostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju un vai šī informācija nav nepilnīga, un procedūrām, kas tiem jāievieš, lai pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) operatīvie dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada 1.ceturksnī ir 2,17 miljardi eiro, kas par 0,10 miljardiem jeb 5,0 % pārsniedz pagājušā gada 1.ceturkšņa ieņēmumus; turklāt par 0,08 miljardiem jeb 3,7 % pārsniedz tehniskā budžeta ieņēmumu plānu. Salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni, lielākais ieņēmumu pieaugums ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tās palielinājušās par 91,69 milj. eiro jeb 12,7 %, sasniedzot 810,83 milj. eiro. Arī otra darbaspēka nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) ieņēmumi ir būtiski palielinājušies – par 25,25 milj. eiro jeb 6,6 %, sasniedzot 408,83 milj. eiro. Šāds pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodarbināto, kuri saņēmuši darba ienākumus, un viņu darba ienākumu pieaugumu, kā arī izmaiņām nodokļu likmēs un piemērojamos atvieglojumos. Lielāko ieņēmumu pieaugumu abos nodokļos nodrošināja valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē strādājošie. Ņemot vērā, ka šī gada 1.martā sākās gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, strauji pieaugušas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksātās...

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 procenti jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 euro mēnesī. Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai ir 53 euro mēnesī. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017.gadā GMI pabalstu saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti...

GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Peļņas sadale zemnieku saimniecībās NODOKĻI Maija Grebenko: Lai atkārtoti nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem Redakcija: Grozījumi un precizējumi IIN likumā Redakcija: Jaunuzņēmumu priekšrocības nodokļu jomā Olga Lukašina, Jekaterina Juhimeca: Nodokļi dāvinājuma darījumos 3 FINANSES Katrīna Linarte: Likumdošanas prasības gada pārskatu sastādīšanā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas jāzina par jauno Trauksmes celšanas likumu Jolanta Brilte: Grāmatu autori un izdevēji var pieteikties atlīdzībai par 2017. gadu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Irina Štromberga: Dienas naudas noteikšana komandējumā uz un no ārvalstīm un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Kas jāņem vērā, aizpildot fiziskās personas deklarācijas pielikumu par attaisnotajiem izdevumiem Maija Grebenko: Par fizisko personu papildu deklarācijām GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem aprīlī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi aprīlī Žurnālu BILANCE ABONĒT VAR ŠEIT. ABONENTI žurnālu var lasīt ELEKTRONISKI ŠEIT.