JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu (turpmāk – atlīdzība) aizbildnim izmaksā arī tad, ja aizbildnis un bērns pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Šādu izmaksas kārtību no 2019.gada 7.marta paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Līdz šim atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksu pārtrauca, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāta atlīdzība, izbrauca no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Attiecībā uz citiem valsts sociālajiem pabalstiem, kurus aizbildnis saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par aizbildnībā esošo bērnu, spēkā paliek iepriekšējā kārtība. Proti, visu pārējo valsts sociālo pabalstu izmaksu (piemēram, pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, ģimenes valsts pabalstu un citus ar bērna aprūpi un audzināšanu saistītus pabalstus) pārtrauc, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Aizbildņi, kuriem atlīdzības izmaksa ir pārtraukta sakarā ar izbraukšanu uz ārvalsti, atlīdzību var atkal pieprasīt, iesniedzot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA: pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai. elektroniski – nosūtot ar...

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību un realizējot ilgstošā laika periodā veiktos izmeklēšanas pasākumus iepriekš uzsāktajā kriminālprocesā, pārtraukuši kādas organizētas grupas darbību, kas nodarbojusies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un aizturējusi sešas personas. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Šī gada 5. un 6. martā ENAP darbinieki sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu veica kriminālprocesuālās darbības vairākās Rīgas pilsētas adresēs, tostarp, kādā preču vairumtirdzniecības uzņēmumā, aizturot sešas personas. Likumsargi veica 18 kratīšanas, kā rezultātā izņemtas 11 automašīnas, tostarp arī luksus klases transportlīdzekļi, kā arī skaidra nauda, kuras apmērs uz doto brīdi tiek skaidrots. Minēto darbību rezultātā Valsts policija ir pārtraukusi kādas profesionālas organizētas grupas, kas nodarbojusies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, darbību. Šī grupa savu noziedzīgo rīcību ilgstošu laiku realizēja Latvijas Republikas teritorijā. Nodarītie zaudējumi tautsaimniecībai tiek precizēti. Šobrīd četrām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmumi saimnieciskās darbības laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījuši darba algas un ir neoficiāli izmaksājuši neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā 26 uzņēmumos reģistrētajiem darbiniekiem. Tāpat minētie uzņēmumi nodokļu administrācijai sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām. Tādējādi, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīts kaitējums – vairāk kā 20 tūkst. euro apmērā. Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 217.1 pantā (Darba samaksas noteikumu pārkāpšana). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret divām...

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas 7. martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāskata valdības sēdē un jāpieņem Saeimā. Negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko...

Satversmes tiesa 6.martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018?11?01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2daļas 1. un 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam". Apstrīdētās normas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkts: "Lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā: 1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi; 2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām...

Plānots paplašināt to adoptētāju loku, kuri pēc bērna adopcijas var doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Tas būtu pieejams vienam no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Šādu likumdošanas iniciatīvu ceturtdien, 7.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Patlaban 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienākas tikai gadījumā, ja adaptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija konceptuāli atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām adoptētāju...

Piektdien, 8.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no finanšu ministra Jāņa Reira saņems 2019.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalīsies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Budžeta iesniegšanas pasākums notiks plkst.10.00. Pēc šī gada valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimas nama Dāvanu zālē pulksten 10.30 paredzēts I.Mūrnieces, M.Bondara un J.Reira preses brīfings.

Saeima ceturtdien, 7.martā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tie paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par Tiesu izpildītāju likuma grozījumiem, kas paredz ierobežot liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanu izpildei. Vēl galīgajā lasījumā Saeima skatīs izmaiņas Zemessardzes likumā, Militārā dienesta likumā un Darba likumā, kas precizēs tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās, kā arī atlīdzības izmaksu šādos gadījumos. Savukārt pirmajā lasījumā plānots skatīt grozījumus maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā un Darba likumā. Ar tiem plānots noteikt, ka viens no adoptētājiem, kura ģimene adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem, pēc bērna adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šodienas sēdes darba kārtībā ir arī tiesībsarga 2018.gada ziņojums Saeimai, lēmuma projekts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenē ar...

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) vērtējumam Latvijas sagatavotais 2019. gada valsts budžeta plāna projekts kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem. Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance saskaņā ar EK aprēķiniem 2018. gadā tiek novērtēta -1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2019. gadā -1,6% no IKP. Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, tas 2018. gadā atbilst vidēja termiņa budžeta mērķim, bet 2019. gadā no vidēja termiņa budžeta mērķa ir tikai nenozīmīga novirze. Lai Latvija izpildītu SIP izdevumu pieauguma nosacījumu, vispārējās valdības budžeta izdevumi 2018. gadā var pieaugt par ne vairāk kā 6,0 procentiem, savukārt 2019. gadā par 4,8 procentiem. Atbilstoši EK vērtējumam pieļaujamais izdevumu pieaugums 2018. gadā tiek pārsniegts par 0,9 procentiem no IKP un 2019. gadā tas tiek pārsniegts par 0,3 procentiem no IKP. Līdz ar to EK prognozē būtiskas novirzes no pieļaujamā izdevumu pieauguma līmeņa gan 2018. gadā, gan 2018. un 2019. gadu vērtējot kopā. Saskaņā ar...

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz 2018. gada 1. aprīlim. Savukārt tiem komersantiem, kas līdz šim termiņam neizpildīja attiecīgo pienākumu vai izpildīja to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva. “Energoefektivitātes likuma izstrādi 12. Saeima vilcināja 3 gadus, t.i. līdz 2016. gadam. Kaut gan pēc tam katram lielajam uzņēmumam individuāli tika sūtītas 2-3 atgādinājuma vēstules izvērtēt savu elektroenerģijas patēriņu laicīgi un atbildīgi, kā arī noteiktajā termiņā informēt Ekonomikas ministriju par to izpildi, acīmredzot ar to bija par maz, jo daudzi uzņēmumi noteiktajos termiņos šo pienākumu neveica. Arī pēdējās dienās publiski izskanējušais SIA “Liepkalni” gadījums to apliecina – uzņēmums energoauditu pabeidza 2018. gada 30....

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) tuvākajā laikā plāno uzsākt stingrāk uzraudzīt tos komersantus, kuri pašvaldībās sniedz regulētus siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus. Līdz ar to Regulators aicina atsaukties komersantus un pašvaldības, kuriem jāreģistrē sava darbība Regulatorā kā regulētam komersantam, lai izvairītos no negaidītiem sodiem par nelikumīgu darbību. Regulators laika gaitā ir konstatējis atsevišķus gadījumus (vairāk siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanā), ka komersants, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, nav ilglaicīgi izpildījis normatīvajos aktos noteikto pienākumu reģistrēties un/vai licencēties, lai likumīgi sniegtu sabiedriskos pakalpojumus. Ne vienmēr komersants apzināti nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, bet gan nepietiekamas izpratnes rezultātā komersants nav reģistrējies un licencējies, lai arī tā sniegtie sabiedriskie pakalpojumi atbilst Noteikumos noteiktajiem regulēšanas kritērijiem. Lai šo situāciju mainītu, Regulators aicina pašvaldības sniegt informāciju par tiem komersantiem, kuri viņu teritorijā sniedz siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumus noteiktā apjomā - siltumenerģijas apgādē ja lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms pārsniedz 5 000 megavatstundu gadā. Savukārt ūdenssaimniecības nozarē - ja komersanta sniegto sabiedrisko...

Valdība otrdien, 5. martā, akceptēja likumprojektu- grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka turpmāk ar akcīzes nodokli apliks arī dabasgāzi, kuru izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) siltumapgādei un rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei. Līdz šim dabasgāze, kas izmantota šādiem mērķiem, no akcīzes nodokļa bijusi atbrīvota, taču ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr.651/2014/ES tiešu piemērošanu, nodokli tomēr nepieciešams uzlikt. Akcīzes nodoklis šādiem mērķiem izmantotai dabasgāzei tiks piemērots minimālajā apmērā - 0,55 euro par 1 MWh. Tāpat likumprojekts paredz saglabāt pilnīgu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa tādai dīzeļdegvielai, ko izmanto zvejniecībā (piemēram, piekrastes ūdeņos), izņemot zveju iekšējos ūdeņos. Pērkot dīzeļdegvielu zvejai piekrastes ūdeņos, sākotnēji tai var būt piemērota akcīzes nodokļa likme, taču arī šo nodokli būs iespējams atgūt, pieprasot valstij atmaksu. Kārtību, kādā atmaksās akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, kura izmantota kuģos zvejniecībai piekrastes ūdeņos, noteiks Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā. Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro...

Darbs pie pārejas uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu, un, lai 2021.gadā e-lietu varētu uzsākt, visas iesaistītās puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā. To otrdien, 5.martā, kopsēdē ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem sacīja Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Apakškomisiju deputāti sēdē iepazinās ar e-lietas ieviešanas gaitu. “Tieši pirms četriem gadiem Saeimā konceptuāli atbalstījām ieceri pāriet uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā, lai varētu digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības dokumentus. Un šodien varam secināt, ka, neskatoties uz progresu, kad jau tiek uzsākta programmatūras izstrāde, vēl ir virkne specifisku un detalizētu jautājumu, tostarp saistībā ar elektronisku liecību fiksēšanu, dokumentu parakstīšanu un papīra dokumentu pārvēršanu digitālā formātā,” sacīja I.Lībiņa-Egnere. Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja iesaistītās institūcijas apzināt, kādas izmaiņas regulējumā sistēmas ieviešanai vēl būtu vajadzīgas, un laikus nākt uz Saeimu ar sagatavotiem likumprojektiem,...