JAUNUMI

Ministru kabinets 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu. Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības. Par likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl jālemj Saeimai. Iizmaiņas likumā paredz noteiktām maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš tiktu pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim. Likumprojektā paredzēto IIN samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i.,...

Saeima 28.februārī sanāk uz kārtējo plenārsēdi, lai izskatītu darba kārtībā iekļautos 20 jautājumus. Deputāti galīgajā lasījumā lems par Komercnoslēpuma aizsardzības likumprojektu un saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Jauns regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz, ka persona atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu saņems arī gadījumos, kad kopā ar aizbilstamo pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Savukārt pirmajā lasījumā parlaments skatīs Dzelzceļa likuma grozījumus, ar kuriem cita starpā paredzēts precizēt esošās, kā arī noteikt jaunas Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas un uzdevumus. Sēdes darba kārtībā ir arī lēmuma projekts par kolektīvā iesnieguma “Samazināt noteikto “normālo” darba stundu skaitu” turpmāko virzību. Saeimas Nacionālās drošības komisija lūgusi Saeimu sēdes darba kārtībā iekļaut grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz prasību Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt 8.martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14.martā, pirmais lasījums – 20.martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā, informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Budžeta komisijas sēdē 27. februārī finanšu ministrs Jānis Reirs deputātus iepazīstināja ar 2019. gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī. Ministrs arī uzsvēra, ka budžeta pieņemšana kavējas par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019.gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam. Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes...

Komersanti vienā vai citā veidā būs saskārušies ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Varbūt risks ir bijis apdrošināts, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība un prasījuma tiesības pārņēmis apdrošinātājs. Likums šādā gadījumā aizsargā cietušo komersantu – tam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, norāda Jānis Kubilis, zvērinātu advokāti biroja VILGERTS Tiesvedību prakses vadītājs. Pirms celt prasību tiesā, vēlams aizsūtīt pretenziju – varbūt, redzot apliecinājumu vēlmei tiesāties, lai piedzītu zaudējumus, var tomēr izlīgt. Ja nē, zaudējumu piedziņai atliek iespēja vērsties tiesā. Atbildētājs, kam tiek pārmesta zaudējumu nodarīšana (pieļaušana, veicināšana, radīšana), saņemot prasības pieteikumu, var saņemt padomu vai pats secināt, ka “tad jau redzēs, kā tiesa spriedīs – sliktākajā gadījumā pēc pāris gadiem kaut kas jāsamaksā būs.” No vienas puses, nav neracionāls secinājums. No otras puses, vai tas ir gluži taisnīgi pret cietušo, ka potenciāli atbildīgais nav gandrīz nemaz motivēts meklēt un rast kompromisu un netiesāties tiesāšanās pēc. Var gan arī...

Ekonomikas ministrija padziļināti izvērtējusi blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas perspektīvas publiskajā sektorā, identificējusi turpmāko rīcību tās attīstības veicināšanai Latvijā, kā arī turpinās izvērtēt ar blokķēdes tehnoloģiju saistītos juridiskos un tehnoloģiskos aspektus. Ar informatīvā ziņojuma rezultātiem rezultātiem ministrija šā gada 26. februārī iepazīstināja valdību. Blokķēde ir vienots termins tehnoloģijām, kas ir radītas, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem. Tehnoloģijas nosaukums definē tās darbības pamatprincipu, sadalot datus blokos, kur katrs bloks ir atkarīgs no iepriekšējiem un secīgiem blokiem, radot caurspīdīgu un pareizu informāciju, ko gandrīz nav iespējams koriģēt nemanīti. Šī izkliedētā datu bāze tiek sinhronizēta vienotā ķēdē, kur katrs datu ieraksts jeb bloks tiek glabāts vairākos datoros vai serveros, saglabājot aktuālās un vēsturiski veiktās izmaiņas katrā blokā. “Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas, tāpēc jau šobrīd tiek īstenotas virkne aktivitātes un piedāvāts...

Valdības sēdē 26. februārī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. Līdz šim likumā bija noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā. FM piedāvātais likumprojekts rosina skaidrā naudā veikto darījumu summu samazināt līdz 3000 eiro. Tādējādi varētu tikt veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Bezskaidras naudas aprite nozīmētu arī vieglāku un efektīvāku to izsekojamību un kontroli, ņemot vērā, ka informācija par darījuma norisi tiek atspoguļota kontu pārskatos, kurus nodokļu administrācija var pieprasīt un...

Ministru Kabinetā (MK) 26. februārī apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka katram pārvadātājam par katru viņa rīcībā esošo vieglo transportlīdzekli, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus, avansā ik mēnesi būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa 130 EUR apmērā. Kopš 2018. gada 1. marta “Autopārvadājumu likumā” ieviests jauns pasažieru komercpārvadājumu veids – pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Līdz ar to likumprojekts paredz noteikt līdzvērtīgas prasības valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtībā, kā arī nodrošināt vienādu sociālo aizsardzību iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Šāds likuma regulējums vienlaikus palīdzēs ierobežot ēnu ekonomiku pasažieru komercpārvadājumu nozarē attiecībā uz darbaspēka izmaksām un mazinās konkurences kropļošanu, izmantojot darbaspēka nodokļu nemaksāšanas shēmas. Tāpat grozījumi likumā nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansu, kas netiks izmantots darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nosegšanai, pēc šā likuma 20.¹ panta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēneša laikā ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Attiecīgi tiks...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2019.gada 1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum. Līdz ar to Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. VID atgādina, ka 1.martā visiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Iespējamā ietekme uz alkoholiskā dzēriena cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0.5 l) + 0,02 EUR; Vīns (0.75 l)+ 0,08 EUR; Degvīns (40% 0,5 l) + 0,41 EUR. VID ir izstrādājis izsmeļošu metodisko materiālu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā iesaistītajiem komersantiem. Papildus informāciju var iegūt, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, izvēloties tēmu "Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite".

Ministru kabinets 26. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz piemērot uzturlīdzekļu parādniekiem ieroču iegādāšanās, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšanu. Papildus grozījumi paredz izmaiņas, kas sekmēs uzturlīdzekļu samaksas pienākumu izpildi un no valsts budžeta izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu. Grozījumi izstrādāti ar mērķi nepieļaut situācijas, kad parādnieks, kurš nenodrošina savu bērnu ar uzturlīdzekļiem vienlaikus izlieto finansiālos līdzekļus aktivitātēm un hobijiem, kas prasa finansiālu ieguldījumu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sniegtajiem datiem uz 2018. gada decembri aptuveni 500 uzturlīdzekļu parādniekiem pieder viens vai vairāki šaujamieroči. Vienlaikus likumprojektā definēti apstākļi, kurus konstatējot, uz likuma pamata prezumējams, ka uzturlīdzekļu parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Minētais ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu. Likuma grozījumos paredzēti atsevišķi izņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka parādnieks objektīvi nespēj pildīt saistību maksāt uzturlīdzekļus, piemēram, ja parādnieks ir persona ar I vai II...

Valdībā 26.februārī apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredz no šī gada 1.jūlija paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā. Tāpat no 1.jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim...

Lai mazināt interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu nelegālo tirgu Latvijā, Ministru kabineta (MK) sēdē 26. februārī izskatīti vairāki likumprojekti par Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu tirgus ierobežošanu. Finanšu ministrija, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, izstrādājusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Elektronisko sakaru likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz noteikt liegumu personai piedalīties Latvijā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un interaktīvās izlozēs. Atbilstoši Ministru kabineta 19. februāra sēdē lemtajam likumprojekts ir papildināts, paredzot iespēju fiziskai personai pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes un iekļaut to pašatteikušos personu reģistrā. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersants, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu par piekļuves ierobežošanu, nodrošinās tīmekļa vietnes lietotāja pāradresāciju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļa vietni. Tajā lietotājam tiks sniegta informācija par liegumu spēlēt Latvijā nelicencētas interaktīvās azartspēles un interaktīvās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidrotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jaunuzņēmumiem. Atgādinām, ka jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Šiem uzņēmumiem noteikts sociālo iemaksu maksāšanas režīms, par ko darba devējam jāinformē jaunuzņēmuma darbinieks, kā arī šī informācija jāietver darba līgumā. Jaunuzņēmumi par darbiniekiem maksā fiksēto maksājumu, kas ir obligāto iemaksu maksājums par darba ņēmēju divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā (2019.gadā – 860 euro), kam piemērota obligāto iemaksu likme, kas noteikta saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18.pantu. Fiksēto maksājumu aprēķina, obligāto iemaksu likmes darba ņēmēja daļu ieturot no darbinieka algas, un darba devēja likmes daļa tiek maksāta no darba devēja līdzekļiem. Jaunuzņēmuma darba ņēmējs ar darba devēja starpniecību veic papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Papildu iemaksas jāveic vismaz...

Tieslietu ministrija informē, ka Ministru kabinets 26. martā sēdē izskatīs Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem, kas izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Likumprojektu pakete izstrādāta sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ar likumprojektu anotācijām iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā; Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"; Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā; Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā; Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā; Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Grozījumi likumprojektos ietver tādas būtiskas izmaiņas, kā akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem - turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu...

Uzņēmumu reģistrs paziņojis, ka kapitālsabiedrības, kurām nekavējoties jāatklāj informācija par to patieso labuma guvēju, tiks informētas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Laikā no 26.februāra līdz 1.martam kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņems elektronisku paziņojumu EDS no Uzņēmumu reģistra ar aicinājumu nekavējoties atklāt kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju. Situācijā, ja kapitālsabiedrībās neiesniegs informāciju pa patieso labuma guvēju, iestāde rīkosies atbilstoši normatīvajiem aktiem – līdz pat lēmumam par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Plašāka informācija par patiesajiem labuma guvējiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieejama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Atgādinām, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas...

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta. “Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan...