JAUNUMI

Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Tātad līdz 15.novembrim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums. Saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem. Lietotāju ērtībām turpmāk pakalpojumu portālā www.epakalpojumi.lv lietotāji savā profilā var ielogoties ar eParaksts mobile rīku. Lai nerastos pārpratumi saistībā...

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Vienlaikus būtiski tiks palielināta minimālā alga pret valstī noteikto. Valdības sociālie partneri atzīst, ka nozaru sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem par koplīgumu slēgšanu gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā. Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Koplīgumu slēgšanas tiesības dod ieguvumus arī ekonomikai kopumā, nosakot uz nozares problēmām un vajadzībām balstītu pieeju. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem, būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus. Vienošanās nozares iekšienē ir leģitīma Eiropas prakse, šeit nepastāv Satversmes tiesas riski. Nozares...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās Latvijas Biznesa savienības organizētā II “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” indeksa atvēršana. Par investīcijām draudzīgāko pašvaldību 21 reģionālas nozīmes attīstības centru grupā atzīts Aizkraukles novads, savukārt 89 vietējās nozīmes attīstības centru grupā - Mārupes novads. Republikas pilsētu grupā par uzvarētāju otro gadu atzīta Ventspils pilsēta. Rinalds Muciņš, VARAM valsts sekretārs: “Indeksa rezultāti uzskatāmi atklāj, ka pašvaldības ne tikai īsteno dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina uzņēmējdarbību, bet arī, ka tie ir specifiski pielāgoti katras konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Mēs uzskatām, ka pašvaldību savstarpēja salīdzināšana attīsta labvēlīgu konkurenci gan starp pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Tā arī ir laba iespēja iepazīt citu pašvaldību pieredzi un gūt ierosmi jaunām idejām, ko īstenot savos novados.” Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle: ‘’Ir patiess prieks redzēt, kā pašvaldības pilnveido uzņēmējdarbības vidi - sakārto infrastruktūru, iegulda izglītībā, veicina produktu noietu un popularizēšanu, organizē informatīvus pasākumus, grantu programmas. Esmu pārliecināta, ka vienam...

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets 2018. gada 30. oktobrī apstiprināja divus grāmatvedības nozarei nozīmīgus jaunus noteikumus: Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai” , kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas stājās spēkā 2018. gada 3. novembrī un būs piemērojami, aizpildot deklarāciju par 2018. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem. Līdz ar to spēku zaudēs Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību". Jaunajos noteikumos Nr. 622 bija nepieciešamas izmaiņas saistībā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, kā arī bija nepieciešams izstrādāt jaunu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus un noteikt to aizpildīšanas kārtību atbilstoši likumā noteiktajam normatīvajam regulējumam, saglabājot deklarācijas un to pielikumu līdzšinējo numerāciju....

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – biedrības „Zemes reformas komiteja” – pieteikums par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu neizsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Izskatāmajā lietā pieteicēja lūdza noteikt pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatoja ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo attiecīgās personas ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, esot rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Lietas izskatīšanas ietvaros Augstākā tiesa konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam pieteicējai, lai tā varētu vērsties tiesā ar civilprasību, ir jānoskaidro iespējamo atbildētāju dzīvesvieta. Augstākajai tiesai radās šaubas par to, vai likumdevējs ar šo regulējumu ir radis optimālo risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu personas (konkrētajā gadījumā...

Publisko iepirkumu likumā ir veikti kārtējie grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Minētie grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu nepamatoti dārgu piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos. Vienlaikus veikti arī atsevišķi precizējumi citās Publisko iepirkumu likuma normās, informē Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore. Grozījumus Publisko iepirkumu likumā iniciēja 12. Saeimas deputāti. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir novērst tādu piedāvājumu izvēli, kuri vairāk nekā par 50% pārsniedz sākotnējo iepirkuma līgumā norādīto līgumcenu. Nepamatoti dārga piedāvājuma izvēle rada korupcijas risku un papildu slogu nodokļu maksātājiem. Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām: iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība; 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Minētais regulējums attiecas uz atklātu un slēgtu konkursu, nevis uz visām iepirkuma...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%. Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%. Kopumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu. Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī par darba laika režīma neievērošanu, kravu pārsvaru, riepu protektoru dziļuma neievērošanu u.tml. Soda naudas rēķini var būt adresēti Iesniedzējam vai arī personiski autovadītājam uz Iesniedzēja juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā konkrētais pārkāpums tiek fiksēts – ar fotoradaru, fiksējot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, vai fiziski, veicot ārvalstu kontrolējošo dienestu reidus...

No 5. līdz 6. novembrim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā. Eirogrupā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp par Banku savienību – eirozonas aspektiem. Sanāksmes laikā plānots uzklausīt Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētājas ziņojumu un Vienotās noregulējuma valdes (SRB) prezentāciju, kuru laikā sanāksmes dalībnieki tiks informēti par aktualitātēm. Paredzēta arī tematiskā diskusija par finanšu stabilitāti Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMU), kā arī par dalībvalstu iesniegto Budžeta plānu novērtējumu. Paplašinātajā Eirogrupas formātā dalībnieki pārrunās šā gada oktobra Eirosamita sanāksmes notikumus, Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) reformu, turpinot diskusiju par ESM instrumentu kopuma pārskatu un ESM nākotnes lomu, kā arī par publiskā atbalsta instrumenta Vienotajam noregulējuma fondam dizaina elementiem. Dalībnieki apspriedīs arī Banku savienības Ceļa karti, lai uzsāktu politiskās diskusijas par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (EDIS). Savukārt ECOFIN sanāksmes laikā...

Ministru kabinets 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību. 2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz ar to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību. Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti. Regulas mērķis...

Tā kā Latvijā profesionālās izglītības satura īstenošanā notiek pāreja uz modulāro pieeju, arī nodarbinātajiem vecumā no 25 gadiem ES fondu projekta ietvaros turpmāk būs iespēja apgūt modulārās profesionālās izglītības programmas. Tas ļaus īsākā laikā apgūt koncentrētāka satura izglītības programmas daļu, paaugstinot savas darba prasmes atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām. Valdība 5. novembrī apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumos Nr.474 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi", kas nosaka darba ņēmēju iesaisti savas kvalifikācijas paaugstināšanā ES fondu projekta ietvaros. Līdz šim projektā iesaistītie varēja izvēlēties mācīties profesionālās tālākizglītības programmā, profesionālās pilnveides programmā vai kādā neformālās izglītības programmā. Turpmāk strādājošiem būs iespēja apgūt arī modulārās profesionālās izglītības programmas, kas paredz iespēju īsākā laikā apgūt atsevišķu modulārās profesionālās izglītības programmas moduli vai moduļu kopu, rezultātā saņemot apliecību par apgūtajām zināšanām un prasmēm. Tāpat ir precizēta projekta mērķa...

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru ratificēts Latvijas un Igaunijas valdību līgums par iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu apmaiņu. Līgums paredz noteikt datu apjomu, ar kuru apmainās abu pušu iedzīvotāju reģistri, lai nodrošinātu, ka tajos iekļautie dati ir aktuāli, kvalitatīvi un pilnīgi. Tiesiskais regulējums Latvijā noteic pienākumu personai sniegt ziņas Pilsonības un migrācijas pārvaldei par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā. Gadījumos, kad persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas, tai ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas reģistrā iekļautajās ziņās. Taču personas ne vienmēr ziņo par šīm izmaiņām, tādēļ nereti reģistra ziņas var nebūt aktuālas. Gadījumos, kad persona nav sniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei noteiktās ziņas, pārvalde ziņas reģistrā var aktualizēt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Jau līdz šim Latvijas un Igaunijas atbildīgās iestādes ir apmainījušās ar reģistrētajiem datiem,...

Valdība 5. novembrī apstiprināja grozījumus Autortiesību likumā, nosakot, ka neredzīgu personu un personu ar citādām lasīšanas grūtībām interesēs atļauts izgatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā bez autoru un blakustiesību īpašnieku atļaujas un atlīdzības samaksas. Grozījumi Autortiesību likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2017/1564 noteikumus. Direktīva paredz jaunu, obligātu autortiesību izņēmumu, lai personas, kuras ir neredzīgas vai ar citādām lasīšanas grūtībām, tostarp disleksiju, un pilnvarotas institūcijas, kas darbojas šo personu labā, bezpeļņas nolūkā būtu tiesīgas sagatavot un izplatīt kopijas pielāgotā formātā (piemēram, Braila rakstā, audiogrāmatas veidā un lielburtu iespiedumā) bez atļaujas saņemšanas no autortiesību un blakustiesību īpašniekiem. Izņēmums arī nodrošina iespēju izplatīt un saņemt kopijas pielāgotā formātā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Papildus grozījumi Autortiesību likumā paredz precizēt Autortiesību likuma 22.pantā noteikto izņēmumu darbu reproducēšanai personu ar redzes un dzirdes invaliditāti vajadzībām. Likumprojekts paredz izņēmumu attiecināt uz visām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura), nevis tikai uz personām,...

Iznācis žurnāla Nr. 21 (441). Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Laila Kelmere: Pilnveidota grāmatvedības uzskaites un gada pārskata sagatavošanas kārtība budžeta iestādēs Ita Bekerta:Avansa rēķini un avansa norēķini NODOKĻI Kā sociālās iemaksas ietekmēs pensiju. Sastādīts pēc Labklājības ministrijas, VID un VSAA ziņojuma «Par faktiski veikto VSAOI pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu» FINANSES Ilga Beča: Nākamo periodu izmaksas un ieņēmumi ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, VID:Par darba samaksu 2018. gada septembrī un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem novembrī NODERĪGI Redakcija: Tiks ieviesta jauna «baltā» saraksta veidošanas kārtība Redakcija:Informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ja ir noslēgti starptautiskie līgumi Redakcija:Vai patērētāju kredītu nākamgad saņemt būs sarežģītāk? «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi novembrī ŽURNĀLU VAR ABONĒT ŠEIT!

Pagājušajā nedēļā portālā Plz.lv publicētais fragments no žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētās intervijas ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, par plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas tematu izraisīja lasītāju interesi un papildus jautājumus - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus, kas notiks ar uzņēmumu grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas arī bieži paraksta gada pārskatus? Intervijas pilnajā versijā ir skarti arī šie un vēl daudzi citi jautājumi, tāpēc šoreiz vēl viens izvilkums no publikācijas, kur padziļinātāk iztirzāts jautājums - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus? Atgriežoties pie konceptuālā uzstādījuma - reglamentēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus. Vai tas nav ļoti dīvains modelis, jo faktiski iznāk, ka cilvēki, kuri dara vienu un to pašu darbu, tikai dažādos pakalpojuma sniedzēju statusos, tiek sadalīti divās grupās, no kurām viena tiek reglamentēta, bet otra - ne. Vai ar "štata grāmatvežiem" tiešām nav nekādu problēmu, un tur nekāds kontroles mehānisms...