JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro. Lielākais pieaugums vērojams tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pozīcijā. Ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, auto nozare arī šogad ir viena no VID prioritātēm. Sadarbībā ar nozares asociācijām ir izdevies ierobežot PVN karuseļu shēmas, tāpat rezultātus ir devušas stingrākas kontroles auto pirmreizējās reģistrācijas brīdī CSDD. “Sadarbojoties ar Auto Asociāciju, Ceļu satiksmes un drošības direkciju (CSDD), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru dažādās kampaņās, sabiedrībā ir vairojusies izpratne par to, ka, reģistrējot no ārvalstīm ievestu auto, dokumentos norādītā maldinošā informācija ir uzskatāma par kriminālpārkāpumu. Šis respekts pret likumu ir mazinājis krāpnieku motivāciju pierunāt pircējus norādīt reģistrācijas dokumentos to, ka viņi paši ir veduši auto no ārvalstīm arī tad, kad viņi to nav darījuši. Tāpat panākumu atslēga ir arī intensīvas pārbaudes automašīnu tirdzniecības plačos,” norāda...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus. Konkursa otrajā kārtā pretendenti pamatoja savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentēja redzējumu par VID attīstību un atbildēja uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbību, budžeta plānošanu, VID darbības jomu un administratīviem procesiem. Konkursa pēdējā kārtā izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtēs personālvadības speciālisti, kas pārbaudīs vadības kompetences un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šajā un iepriekšējās konkursa kārtās gūto informāciju, komisija noteiks, kurš no konkursa finālistiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu vēl tiks apkopotas atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze. Konkursa noslēgumā komisija izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā pieejams jauns interaktīvs rīks "Apdrošināšanas kompass", kas ļauj ērtā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju - apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu - svarīgākajiem darbības rādītājiem. Informācija apkopota no apdrošinātāju publiskajiem ceturkšņa pārskatiem. Šo rādītāju analīze ir viens no kritērijiem, ko parasti klients ņem vērā, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas līguma slēgšanu. Šie rādītāji ir informatīvi un ir jāskata kontekstā ar kopējo apdrošinātāja darbību. Dati ir aktuāli par situāciju pārskata ceturkšņa pēdējā dienā. Pakalpojuma sniedzēju izvēle paliek katra paša ziņā, izvērtējot arī apdrošinātāja sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību, kā arī apkalpošanas kvalitāti, pakalpojumu komisijas maksu un citus kritērijus. Pašlaik “Apdrošināšanas kompasā” pieejamā informācija apkopota par 2018. gada pirmo pusgadu. Šajā periodā Latvijā un ārvalstīs kopumā parakstītās prēmijas veido 385.7 milj. eiro. Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 258 milj. eiro, no tām lielāko īpatsvaru veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (20,71%)...

Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par iespējamu nākotnes iniciatīvu par Eiropas Savienības (ES) vienloga vidi muitas jomā. “Vienlogs” ir mehānisms, kas ļauj tirdzniecībā un pārvadāšanā iesaistītajām pusēm iesniegt standartizētu informāciju un dokumentus vienā un tajā pašā vietā, lai izpildītu visas ar importu, eksportu un tranzītu saistītās normatīvās prasības. Viens no ES vienloga vides priekšnosacījumiem ir datu apmaiņas ieviešana starp iesaistītajām valsts iestādēm un/vai Eiropas Komisiju, kas ļautu muitas iestādēm nodrošināt citu valsts iestāžu izsniegto dokumentu automatizētu pārbaudi muitošanas procesā. Uzņēmēji, asociācijas, publiskā sektora iestāžu un akadēmisko aprindu pārstāvji un citas ieinteresētās personas ir aicinātas aizpildīt aptaujas anketu un sniegt viedokļus par formalitātēm, kas saistītas ar preču pārvietošanu pāri ES robežām. Aptaujā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem par pašreizējiem procesiem, kas saistīti ar muitas un citu iestāžu (veselība, lauksaimniecība, vide, zivsaimniecība utt.) normatīvajām prasībām, kas jāizpilda attiecībā uz to preču muitošanu, kuras šķērso ES robežas. Aptaujā ir ietverti jautājumi, lai izzinātu...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, eksportējot preci. Iesniedzējs iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un pārdod preces citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam un pircēja uzdevumā noformē eksporta muitas procedūras un nosūta preces uz Krieviju (trešo valsti), ko apliecina transporta dokumentācija un eksporta deklarācija. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu šādā jautājumā: Vai šajā darījumā starp Iesniedzēju un otro uzņēmumu pircēju no Latvijas ir nepieciešams aplikt pārdotās preces ar pievienotas vērtības nodokli 21%, vai darījums pieskaitāms pie darījuma, kas saistīts ar eksportu un tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis 0%? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 17.punktam, preču eksports ir preču piegāde no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Pievienotās vērtības...

Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir izveidotas divas jaunas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu būt. Abos šajos gadījumos nodokļi tiek aprēķināti atbilstoši VID prognozei, kuras pamatā ir dati par cilvēka ieņēmumiem iepriekšējā periodā. Taču cilvēks pats var situāciju ietekmēt, izvēloties saviem ieņēmumiem atbilstošu nodokļa likmi, kā arī piemērot vai nepiemērot neapliekamo minimumu. Līdz šim to varēja izdarīt, vienīgi individuāli...

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Ar grozījumiem paredzēts precizēt ziedojumu pieņemšanas regulējumu, radinieku definīciju, noteikt pienākumu valsts amatpersonas deklarāciju iesniegt arī Satversmes aizsardzības biroja direktoram, kā arī komercdarbības ierobežojumus plašākam personu lokam. Paredzēts noteikt, ka ziedojums varēs būt arī manta, tai skaitā finanšu līdzekļi, pakalpojums, tiesības un citāda veida labumi. Tādējādi ziedojuma priekšmets varēs būt arī noteikta veida tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds materiāls vai nemateriāls labums publiskas personas institūcijai. Plānots, ka pirms ziedojuma pieņemšanas būs nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja. Līgumu par ziedojuma bezatlīdzības atvēlēšanu publiskas personas institūcijai varēs arī neslēgt, taču, piemēram, pašvaldībai ziedojuma fakts būs jānoformē rakstveidā. Patlaban divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas publiskas personas institūcijai attiecībā pret ziedotāju ir aizliegts pieņemt jebkādus lēmumus. Izvērtējot šī nosacījuma piemērošanu praksē, secināts, ka šāds ierobežojums nav...

Satversmes tiesa 2018. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-04-01 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pantā noteikta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Šā panta trešajā daļā paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredzēti izņēmumi no šā noteikuma. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmie trīs teikumi: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā atrodas lieta, kurā pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku pašvaldības domes lēmumu. Ar šo lēmumu pieteicējai aprēķināta...

Starp aktīvajām SIA ievērojams skaits ir tādu, kuras ir bez valdes. Šie uzņēmumi nav lemtspējīgi un eksistēšana bez valdes var būt pirmais solis ceļā uz uzņēmuma likvidāciju, par ko liecina arī fakts, ka 73,04% no visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras patlaban pastāv bez valdes, ir uzsākts likvidācijas process. Lursoft izpētījis, kas ir šie „bezgalvainie” uzņēmumi – cik ilgi tie jau pastāv bez vadības, kuras nozares pārstāv un kam pieder to kapitāls. Vairums reģistrētas pēdējā desmitgadē Lursoft aprēķinājis, ka patlaban bez valdes eksistē teju 20,5 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību un vairāk nekā puse no tām (57,60%) reģistrētas pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt, analizējot reģionālo piederību, redzams, ka no visām SIA, kuras patlaban pastāv bez lemtspējīgas valdes, 73,05% reģistrētas Rīgā, 13,89% - Pierīgā. Sadalījums starp pārējiem Latvijas reģioniem ir samērā līdzīgs – Zemgalē reģistrēti 4,38% no kopējā SIA skaita, kas patlaban pastāv bez valdes, Kurzemē – 3,31%, Vidzemē – 3,13%, bet Latgalē...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma darījumos. Iesniedzējs, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.pantu, lūdz sniegt uzziņu par savām tiesībām šādā situācijā. Iesniedzējs ir noslēdzis pirkuma līguma priekšlīgumu ar SIA “K”, reģ. Nr…, par nekustamā īpašuma Rīga, domājamo daļu iegādi (turpmāk – Īpašums), tajā skaitā, pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN), kas ir aprēķināts atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai. Īpašums ir nodots ekspluatācijā, un pēc SIA “K” sniegtās informācijas, tiek pārdots pirmo reizi pēc Īpašuma nodošanas ekspluatācijā. Nekustamais īpašums ir iznomāts SIA “M”, reģ. Nr…., kas to tālāk ir iznomājis apakšnomniekiem – juridiskām personām, un daļu no īpašuma izmanto, sniedzot īslaicīgus izmitināšanas pakalpojumus tūristiem, bet daļa no telpām tiek izīrēta fiziskām personām ilgtermiņā. Iesniedzējs, iegādājoties Īpašumu, atbilstoši pirkuma priekšlīguma nosacījumiem pārņems starp SIA “K” ar SIA “M” noslēgtā nomas līguma saistības, kas attiecas uz pērkamo domājamo daļu. Īpašums tiek pārdots ar...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata....

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz rīkot čeku loteriju. Mudinot pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti, loteriju iedzīvotājiem plānots piedāvāt kā vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Plānots, ka iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē – cekuloterija.lv – reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas. Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 tūkstošu eiro apmērā, trīs balvas piecu tūkstošu eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā. Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 tūkstošu eiro apmērā, četras balvas 10 tūkstošu un piecas balvas divu tūkstošu eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie 10 nelaimējušie čeki. Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atkārtoti aicina esošos deputātus virzīt regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra. LTRK jau iepriekš norādīja, ka neatbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegto un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sākotnēji virzīto ieceri no0teikt 50% piemaksu par visām virsstundām neierobežotā apmērā tikai nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, jo šāds regulējums gan pēc LTRK, gan Saeimas Juridiskā biroja, LR Tiesībsarga un Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) atzinuma satur būtiskus konstitucionālo tiesību riskus. Priekšlikums trešajā lasījumā skatīts 17.oktobrī notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kā rezultātā lemts jautājumu par grozījumiem Darba likumā atlikt līdz nākamajai sanāksmei, pēc tam to virzot balsojumam esošās Saeimas sasaukuma pēdējā sēdē. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni par to, vai deputāti tiešām...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus. Tāpat plānotās izmaiņas ļaus...

Saeima ceturtdien, 18.oktobrī, otrajā lasījumā lems par likumprojektu, kas paredz rīkot čeku spēli, mudinot pircējus par saņemtajiem pakalpojumiem vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti. Tāpat otrajā lasījumā Saeima skatīs Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības kredītiestāžu finanšu pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām. Vēl otrajam lasījumam sagatavoti Nodokļu un nodevu likuma grozījumi, kas paredz stingrāku kontroli preču tirdzniecībai un pakalpojumu sniegšanai internetā. Otrajā lasījumā deputāti vērtēs arī likumprojektus, kas paredz publisku dokumentu legalizācijas ar apliecinājumu (apostille) funkciju nodot izpildei arī zvērinātiem notāriem, tā paplašinot pakalpojuma pieejamību. Konceptuāli Saeima skatīs jaunu Ieroču aprites likuma projektu. Tas paredz noteikt jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju un nodrošināt Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību ieroču aprites jomā. Pirmajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs....