JAUNUMI

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas ir patlaban. Tāpat likumprojekts nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome. Ar likuma grozījumiem paredzēts turpināt atteikties no izpildvaras iesaistes tiesu varas darba organizācijā un tādējādi stiprināt tiesu varas neatkarību, pēc sēdes sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus ar likuma grozījumiem paredzēts atjaunot Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturisko nosaukumu - Senāts – un līdz ar to arī augstākās tiesas tiesnešu amata nosaukumu – senatori. Latvijas Senāts bija Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instance no 1918. līdz 1940.gadam, kad padomju vara to likvidēja. Augstākā tiesa ir Latvijas Senāta darba...

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā. Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, šā gada septembrī Eiropas Komisija sagatavoja direktīvas priekšlikumu, kas paredz atcelt sezonālo laika maiņu un dot iespēju dalībvalstīm izvēlēties pastāvīgi palikt vasaras vai ziemas laikā. Priekšlikums paredz, ka laika...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 17.oktobrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Paredzēts, ka valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attiektos uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Grozījumi nepieciešami, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam. Tāpat būtiski ņemt vērā, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts likumprojekta anotācijā. Rosinātie grozījumi paredz no pienākuma iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju atbrīvot tās privātpersonas, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Patlaban nereti ir grūti atrast cilvēkus,...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk – Kontroles dienesta) institucionālās pārraudzības modeli, funkcionālo kapacitāti un neatkarību, kā arī dienesta priekšnieka pilnvaras. Likumprojekts paredz, ka Kontroles dienests turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā un savā darbībā būs neatkarīgs. Pašlaik Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kura vēsturisku iemeslu dēļ darbojas prokuratūras pārraudzībā. Plānots, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat tai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šobrīd dienesta priekšnieku uz četriem gadiem amatā ieceļ ģenerālprokurors. Pašlaik visiem Kontroles dienesta darbiniekiem jāsaņem speciālā atļauja piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Iecerētie grozījumi paredz, ka dienesta priekšnieks, saskaņojot ar valsts drošības iestādi, varēs noteikt amatus, kuru...

Bijusī Valsts policijas augsta ranga amatpersona atzīta par aizdomās turamo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktajā kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Tāpat šī persona atbalstījusi kādu grupējumu, kas valstij nodarījis zaudējumus vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veica kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, automašīnās un birojos, izņēma nozīmīgus pierādījumus, kā arī skaidru naudu. Uzsākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai un uzlikts arests aizdomās turēto personu piederošām uzņēmumu kapitāldaļām un vienam nekustamajam īpašumam. Uzņēmums, caur ko veiktas nelikumīgās darbības, sniedzis apsardzes un juridiskos pakalpojumus. Par aizdomās turētajiem atzītas divas personas. Viena no tām - bijusī Valsts policijas amatpersona, kura noziedzīgās darbības veica, izmantojot amatā gūto informāciju un pieredzi. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka bijusī policijas darbiniece atbalstījusi un konsultējusi vēl kādu grupējumu, kas...

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Lai mazinātu iespēju personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīvu darījumu palīdzību legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts ieviest jaunu amata darbību – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Bet attiecībā uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu - turpmāk būs noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Šobrīd mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar tās novērtējumu, bet valsts par šo ziņu patiesumu nekādi nepārliecinās. Līdz ar to, lai mazinātu iespējas personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīviem darījumiem legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus (piemēram, norādot notāram neeksistējošu nereģistrējamu kustamo mantu), izstrādāti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz turpmāk mantošanas procesā ieviest nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Proti, ar likumprojektu, tiek ieviesta jauna zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 16. oktobrī ierosināja lietu “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā...

Pirmdien, 15. oktobrī, Latvija iesniedza Eiropas Komisijai valdības apstiprinātu Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiek iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas. Tas ietver prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām. Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu un 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu un 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai pāri par 1 miljardu eiro. Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām 10 miljonu eiro...

Saeimā 2018.gada 11.oktobrī otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz pienākumu darba devējiem darba sludinājumā norādīt attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Darba likums skar visus darba devējus un darbiniekus. Nevalstiskā organizācija - biedrība Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (turpmāk tekstā LPVA), kas apvieno Latvijas personāla vadītājus, un savā ikdienas darbā saskaras ar Darba likuma normu praktisku piemērošanu, ir apkopojusi biedru sniegto informāciju LPVA rīkotajā aptaujā. LPVA biedru vairākums neatbalsta darba samaksas norādīšanu darba sludinājumā kā obligātu, likumā noteiktu prasību vairāku apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba samaksas apmēru nosaka, pusēm vienojoties. Tādējādi darba samaksas apmēru no vienas puses ietekmē potenciālā darbinieka kvalifikācija, pieredze un gaidas, no otras puses -organizācijas respektētais iekšējais un ārējais taisnīgums nodrošināt vienlīdzīgu darba samaksu līdzvērtīga darba veicējiem, kā arī finansiālās iespējas. LPVA uzskata, ka būtu saglabājams līdzšinējais tiesiskais regulējums, ka darba devēji...

Lai pievērstu uzmanību sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīmei un ietekmei uz iedzīvotāju nākotnes pensiju un citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), septembra sākumā izsūtīja vēstules gandrīz 414 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 42 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada 1.janvāra, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss, ir nosūtīta VSAA rīcībā esošā informācija par viņu darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, par kopējo apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. Mēneša laikā ar VSAA sagatavoto informāciju EDS iepazinušies jau 33 procenti no visiem adresātiem jeb vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc vēstuļu izsūtīšanas septembrī, salīdzinot ar augustu, par 18 procentiem pieaudzis portālā Latvija.lv pieejamā elektroniskā pakalpojuma Informācija par sociālās...

Tiesībsargs aicina iedzīvotājus līdz šī gada 21.oktobrim aizpildīt aptaujas anketu par informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Aptauja ir daļa no tiesībsarga ierosinātās pārbaudes lietas par nodokļu reformas neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējuma. Nolūkā piesaistīt sabiedrības uzmanību nodokļu reformas plusiem un mīnusiem un meklēt risinājumus atsevišķu nodokļu jautājumu pilnveidošanā, tiesībsargs sadarbībā ar Latvijas Universitāti veic pētījumu: “Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā”. Pētījuma ietvaros no 2018.gada 10. līdz 21.oktobrim tiek veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu cilvēku informētību, zināšanas un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Izpētes gaitā tiks noskaidrots gan sabiedrības viedoklis (aptauja) par neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanu, gan sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem analizēta reformas efektivitāte. Ar 2018.gadu Latvijā ieviesa jauno nodokļu reformu. Tā paredz izmaiņas, kas skar teju visus nodokļu maksātājus. Jau gada sākumā Tiesībsarga biroja redzeslokā nonāca vairāku...

NUMURA INTERVIJA Ar Agnesi Rudzīti, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori sarunājas Ikars Kubliņš: Ar grāmatvežu licencēšanu cer risināt naudas atmazgāšanas problēmu. GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko, Evija Štālberga: Gaidot veselības aprūpes reformu NODOKĻI Valts Stūrmanis: PVN sistēma pārmaiņu priekšā, ieviešot sertificēta nodokļu maksātāja statusu Redakcija: Uzņēmējdarbības riska nodeva 2019. gadā Jānis Taukačs: Nodokļu pasaules pārmaiņu vēji FINANSES Andrejs Ponomarjovs, Krista Zinaīda Reinberga: Iekšējās kontroles sistēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai ārpakalpojumu grāmatvežiem UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Jolanta Brilte: Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne, Maija Grebenko: Namu apsaimniekotāja jautājums par PVN priekšnodokli un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi oktobrī

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...

Valsts prezidenta kanceleja informē, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izskatījis Saeimas 2018. gada 4. oktobra sēdē pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” un likumu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un nolēmis tos izsludināt, neprasot Saeimai minēto likumu otrreizēju caurlūkošanu. Saistībā ar grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” Valsts prezidents norāda: “Latvijas simtgadē mums visbeidzot jāpieliek punkts šim jautājumam. Es respektēju Saeimas, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi pauž Latvijas pilsoņu gribu, lemto, un likumu izsludināšu”. Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka saskaņā ar Saeimas lemto šogad publiskojamā informācija būs nepilnīga un publicētie vārdi paši par sevi vēl neko nepateiks par konkrētu cilvēku darīto. “Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā...

Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%. Attiecīgi, ņemot vērā šos bāzes efektus, ko rada straujāka ekonomikas izaugsme 2018. gadā, IKP pieaugums 2019. gadā būs nedaudz lēnāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un izaugsmes tempus samazinās arī nedaudz mazāk labvēlīgā situācija pasaules ekonomikā. Sagaidāms, ka arī 2018. gada...