VISI RAKSTI

Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk — ANG) ir tikai elektroniskā formā pieejama informācijas krātuve par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un tā atvieglojumu piemērošanu. ANG dati ir atrodami VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), tā ir pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tās izmantošanu regulē Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 304 «Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa» un likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». ANG ir nepieciešama, lai: iedzīvotāji paši varētu izvēlēties, kādus nodokļa atvieglojumus izmantot; vecāki varētu informēt darba devēju, kurš no vecākiem algai piemēros atvieglojumu par bērniem; VID darba devēju informētu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru un apgādājamo personu skaitu, kā arī par izmaiņām šajos datos; VID varētu informēt pensiju izmaksātāju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par pensijai piemērojamajiem atvieglojumiem. Darba devējam elektroniski ir pieejama informācija (pārskats «Iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati») par saviem darbiniekiem (tiem, kuri izvēlējušies nodokļa atvieglojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem...

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi». Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai» minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu...

Satversmes tiesa 26. februārī sāka izskatīt lietu “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas citastarp noteic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale, kā arī noteic uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību. Pieteikumu iesniedzēji norādījuši, ka likumdevējs šādu piemaksu noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt euro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas četras lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Visām pieteikumu iesniedzējām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas...

Ārlietu ministrijas izstrādātie un valdības 25. februāra sēdē pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 123 "Noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumiem Latvijas Republikā" stāsies spēkā 4. martā un darbosies līdz 2027. gada 1. janvārim. Šo noteikumu mērķis ir mazināt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un Latvijas iekšējai drošībai saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā ir ieviesta ne tikai pastiprināta migrācijas kontrole un dažādu pārbaužu veikšana, bet arī noteikti citi Krievijas pilsoņu ieceļošanu Latvijā ierobežojoši pasākumi. Baltkrievija, atbalstot Krieviju un ļaujot tās bruņotajiem spēkiem izmantot savu teritoriju uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai, ir krasi palielinājusi apdraudējumu Latvijai un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Krievija un Baltkrievija izvērš hibrīdkara metodes pret kaimiņvalstīm, instrumentalizē nelegālo migrāciju un veicina dezinformācijas kampaņas pret kaimiņvalstīm un Rietumiem. Noteikumi ļaus turpināt ierobežot Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijā, nosakot, no kādām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par Finanšu ministrijas aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot no 2025. gada 1. marta. Šādu pienākumu uzliek Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likuma 17. panta septītās daļas regulējums. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes 2025. gada 18. februāra secinājumiem (dok. 6322/25) pārskatītajā ES sarakstā par jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, apstiprinātajā I pielikumā. No 2025. gada 1. marta aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Fidži Republika; 6) Krievijas Federācija; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Trinidādas un Tobāgo Republika; 11) Vanuatu. Tātad aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo – 2024. gada 1. novembrī publicēto...

Finanšu ministrija informē, ka 26. februārī notika ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksme, kurā piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumu izpildes progresu 2024. gadā, aktuālajiem nozaru jautājumiem, kā arī izrunāja turpmāk veicamos darbus. “Aizvadītā gada laikā kopā ar sadarbības partneriem esam paveikuši nozīmīgu darbu ēnu ekonomikas ierobežošanā. Ir ieviesti jauni pasākumi, kas vērsti uz caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi – skaidras naudas aprites kontrole, e-rēķinu ieviešana, stingrāka uzraudzība būvniecības nozarē un citi būtiski risinājumi. Vienlaikus apzināmies, ka darbs pie ēnu ekonomikas izskaušanas ir nepārtraukts process, tāpēc turpināsim īstenot plānā noteiktās iniciatīvas arī nākamajos gados, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, stiprinātu nodokļu maksāšanas kultūru un veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Plāna pasākumu ieviešanā 2024. gadā noritēja aktīvs darbs un ir panākts nozīmīgs progress. Ir veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai ieviestu ēnu ekonomiku ierobežojošus...

Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, apjoma vai darbinieku skaita dēļ. Šis solis ir saskaņā ar Revīzijas direktīvas 2.panta 13.punkta "d" apakšpunktu, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt par SNS arī citas struktūras, kas nav uzskaitītas direktīvā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gadā veica izvērtējumu, lai identificētu subjektus, kuri būtu iekļaujami finanšu institūcijas definīcijā....

Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1. jūlijam. Savukārt, brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā. Tādēļ aicinām nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. Lai nodrošinātu EDS un tajā izvietoto pakalpojumu darbības nepārtrauktību un izvairītos no sistēmu pārslodzes, šogad ir ieviesta EDS lietotāju rindošana. Tā nodrošinās secīgu lietotāju pieprasījumu apstrādi un informēs lietotājus par sagaidāmo pakalpojuma pieejamību jeb rindas kārtību. Proti, gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi būs pieslēdzies pārmēru liels lietotāju skaits, cilvēki tiks automātiski novirzīti uz virtuālu “uzgaidāmo telpu”. Tajā ikviens redzēs aktuālo pieslēgumu skaitu (cik cilvēki vēl vienlaikus ir pieslēgušies sistēmai) un tiks informēts par iespējamo pieslēgšanās laiku. Kam jāiesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis detalizētu pārskatu par nodokļu maksāšanas režīmiem, kas pieejami bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Materiāls izskaidro dažādus nodokļu maksāšanas veidus un reģistrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko variantu. Pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, personai jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam VID. Izvēloties nodokļu režīmu, pēc veiksmīgas identifikācijas Latvija.lv vienotajā pieteikšanās modulī (izmantojot internetbanku, Smart-ID, eID vai eParakstu), var piekļūt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS). EDS ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, izvēloties atbilstošu veidlapu sadaļā "Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas". Saimnieciskās darbības veicējiem ir pieejami trīs nodokļu maksāšanas režīmi: Nodokļu maksāšana vispārējā kārtībā Samazinātā patentmaksa Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) Individuālie komersanti var izvēlēties: Nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā MUN Vispārējā kārtībā maksājot nodokļus, ir jākārto grāmatvedības uzskaite un jāaprēķina un jāmaksā IIN un VSAOI. IIN likme ir 25,5% gada ienākumiem līdz 105 300 eiro un 33% gada ienākumiem, kas...

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts policijā reģistrēts administratīvais pārkāpums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā...

Nodokļu atvieglojumi ir būtiska valsts fiskālās politikas sastāvdaļa, kas ietver novirzes no vispārējā nodokļu režīma ar mērķi samazināt nodokļu slogu noteiktām nodokļu maksātāju grupām vai veicināt konkrētas ekonomiskās un sociālās aktivitātes. Šie atvieglojumi var izpausties dažādās formās, piemēram, samazinot nodokļu likmes, atbrīvojot no nodokļu maksāšanas vai piešķirot nodokļu atlaides. To piemērošanas pamatā ir dažādi kritēriji, tostarp ienākumu līmenis, ģimenes stāvoklis vai saimnieciskās darbības veids. 2023. gadā kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas būtiskāko nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija ap 3,0 miljardiem eiro, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Procentuāli lielākie valsts negūtie ieņēmumi bija tie, kas rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanas rezultātā, – attiecīgi 41,9% un 38,6% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem. Tiem seko dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi – attiecīgi 9,1%, 6,7% un 2,2%. No kopējās valsts negūto ieņēmumu summas, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas...

No 2025. gada Latvijas mazajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pārdod preces vai sniedz pakalpojumus ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, ir iespēja pieteikties un izmantot īpašo PVN atbrīvojuma režīmu (turpmāk – MVU režīms). Tas nozīmē, ka tie Latvijas mazie uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kuri pieteiksies un tiks reģistrēti MVU režīmā, turpmāk varēs nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, ja netiks pārsniegts attiecīgās ES dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis un nebūs pārsniegts ES kopējais apgrozījums 100 000 eiro. MVU režīmā var reģistrēties Latvijas uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem: citā ES dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība (bez PVN) gada laikā nav pārsniegusi robežvērtību, kuru minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu šīs dalībvalsts nodokļa maksātājiem; to gada apgrozījums ES (tai skaitā Latvijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN), nav...

Lai pareizi izprastu tiešsaistes pakalpojumu komersantu reģistrācijas nepieciešamību PVN maksātāju sarakstā, ir būtiski iedziļināties Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantos un izprast, kā tiek noteikta pakalpojumu sniegšanas vieta, kā arī izvērtēt elektroniski sniegtu pakalpojumu specifiku. Skaidrojums meklējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā materiālā. Nodokļa maksātājs nevar izvairīties no reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas saņem vai sniedz pakalpojumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē (Latvijā), un pakalpojuma sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu. Lai pārliecinātos, pēc kura PVN likuma panta nosakāma konkrētā pakalpojuma sniegšanas vieta, ir jāiepazīstas ar PVN likuma 20.–30. pantu. Ja pakalpojums nav minēts šajos pantos vai neatbilst to nosacījumiem, tad piemēro 19. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.–30. pantā nav īpaši atrunāts, kā nosakāma elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vieta, ja to saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts vai nereģistrēts nodokļa maksātājs, tādēļ attiecībā uz...

Aizvadītajā gadā RMS Forum rīkotajā tiešsaistes konferencē «Nodokļu strīdi un tiesvedība» konferences lektori uzsvēra, cik būtiska ir savlaicīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nenonāktu līdz situācijai, kad risinājumu meklējumam jāvēršas tiesā. Noderīgu informāciju konferences klausītājiem sniedza Elīna Putniņa, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu departamenta direktore, kura aicināja nodokļu maksātājus saņemt VID konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka šajā procesā saskata daudz vairāk iespēju nekā risku. Jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2024. gada 31. oktobrī un kas stāsies spēkā no 2026. gada, tā 4. panta 3. punktā paredzēts, ka VID «konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā». Arī pašlaik spēkā esošajā likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 8. panta septītajā punktā tas ir noteikts, kā arī Administratīvā procesa likuma 98. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēts,...

Latvijā 2025. gada 1. martā notiek izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem, kas prasa veikt vairākas darbības, informē Valsts ieņēmumu dienests. Inventarizācija un termiņi Līdz 2025. gada 17. martam jāveic uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu un akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija. Inventarizāciju veic persona, kurai ir spēkā esoša licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai reģistrēta saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodokļa marku krājumus inventarizē apstiprināts noliktavas turētājs, ja 1. martā tā uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Līdz 2025. gada 14. aprīlim jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāiesniedz to EDS ("Akcīzes nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā)"). Aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa jāsamaksā valsts budžetā. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņas Informācija par akcīzes nodokļa likmju izmaiņām dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem: Alum: No 9,00 EUR līdz 9,80 EUR par katru absolūtā spirta tilpumprocentu (bet ne mazāk kā no 16,70 EUR līdz 18,10 EUR par 100...