JAUNUMI

Tuvojoties ikgadējai žurnāla BILANCE konferencei, aicinām pieteikt pretendentus nominācijai "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvežus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā un prestiža veicināšanā. Šādu nomināciju pieteicām un balvu pirmoreiz pasniedzām 2012. gadā. Turpinot šo tradīciju, aicinām ikvienu - kolēģus, klientus, ģimenes locekļus, studentus u.c. - aizpildīt tiešsaistē pieteikumu par, jūsuprāt, atbilstošāko pretendentu! Aizpildīt pieteikuma anketu Nominācijai nav vecuma ierobežojuma, darba mūžam nav noteikti jābūt mērāmam daudzos gadu sesmitos. Tādi var būt profesionāļi, kuri ir bijuši un/vai aizvien ir aktīvi nozarei saistošu likumprojektu un citu normatīvo aktu apspriešanā, pārmaiņu rosināšanā; veicinājuši nozares konsolidēšanos, apvienošanos profesionālās organizācijās; nodevuši savu pieredzi jaunākajai paaudzei, būdami darbaudzinātāji vai izpalīdzīgi kolēģi; iesaistījušies kā pasniedzēji vai lektori profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestādēs, rosinājuši pilnveidot izglītības sistēmu; savas zināšanas apkopojuši publikācijās, grāmatās, mācību līdzekļos; ir aktīvi lektori, padomu sniedzēji ikdienā... Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo iespējas, kā veicināt nozares prestižu un attīstību, ir daudzveidīgas. Vienlaikus varat...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C–665/23, IL pret Veracash SAS1, kurā tika skatīts jautājums par maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumu «bez liekas kavēšanās» informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu instrumenta (maksājuma kartes) nozaudēšanu, zādzību, nelikumīgu piesavināšanos vai neatļautu izmantošanu. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sprieduma pilns teksts pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=303005&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7833511 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK. Šī Direktīva no 2018. gada 13. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2015/2366. Lietā interpretēts Direktīvas 2007/642 (tā dēvētā pirmā Maksājumu pakalpojumu direktīva) 58. pants, 60. panta 1. punkts un 61. panta 2. punkts, kontekstā ar pienākumu maksātāja pakalpojuma lietotājam paziņot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par neautorizētu maksājuma...

Kredīta devējiem kredītinformācijas birojā informācija par klientu un viņa saistībām būs jāiesniedz trīs dienu laikā. To paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām"", kas 21. oktobrī izskatīts un atbalstīts valdības sēdē. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja pienākumu minēto informāciju iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc klienta (tai skaitā galvinieka) līguma spēkā stāšanās datuma. Laika periods tiek saīsināts, lai samazinātu iespēju, ka bankām un citiem kreditoriem nav pieejama aktuālā informācija par patērētāja noslēgtajām saistībām un spējām atmaksāt kredītus. Tādējādi tiks veicināta arī patērētāju aizsardzība un samazināts to gadījumu skaits, kad patērētājs cieš finansiālus zaudējumus, jo īsā laika periodā ir saņēmis vairākus kredītus, par kuru eksistenci kreditori nav savstarpēji informēti, Veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, kredītu devējiem būs obligāts pienākums sniegt pašiem un savstarpēji apmainīties ar informāciju par kredītu ņēmēja...

Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara? Senāta 24.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771704523, Nr. SKC–306/2025 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību tiesā pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā darbā pie atbildētājas un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, savukārt apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tikušas liegtas viņa Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk — Konvencija) 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam vajadzējis aizstāvēt sevi bez advokāta, tādējādi viņš saskāries ar grūtībām izprast juridiskās procedūras un ievērot likumā paredzētos termiņus. Turklāt tādu tehnisku problēmu dēļ, kuras bijušas...

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir īstenojis Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP”, informē VID. Realizējot projektu, muitas vajadzībām Lidostas muitas kontroles punkta (MKP) pasta terminālī, VAS “Latvijas Pasts” telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas. Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar “Latvijas Pasta” datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku. Īstenojot projektu, muitas amatpersonām ir izveidotas arī speciāli aprīkotas darba vietas – mobilie darba galdi, kur tiek veikta skenēto attēlu analīzes rezultātā padziļinātajai kontrolei novirzīto sūtījumu pārbaude. Sūtījumu kontroles efektivitātes uzlabošanai projekta īstenošanas laikā tika nodrošinātas specializētās mācības Lidostas MKP amatpersonām. Jaunā...

Lai nodrošinātu plašāku atbalsta pieejamību un atvieglotu prasības projektu iesniedzējiem divējāda lietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu izstrādei, valdības sēdē 21. oktobrī tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 663 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās kārtas īstenošanas noteikumi”". Komersantiem, kas darbojas šajā jomā jeb ražo preces vai piedāvā tehnoloģijas gan civilām, gan militārām vajadzībām, būs iespēja aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un piesaistīt profesionālas zināšanas un nozares asociāciju ekspertīzi – uz projekta izmaksām attiecināmas būs izmaksas, kas saistītas ar patentiem un citu nemateriālu aktīvu iegūšanu, kā arī izmaksas par nozares ekspertīzi tirgus un tehnoloģiju izpētei, ciktāl tas nepieciešams projekta īstenošanai. “Patlaban Latvijā jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi attīsta produktus, kas izmantojami gan civilajā, gan militārajā sektorā...

Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (ISO 10668 un ISO 20671) un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu zīmolu iespējams novērtēt naudas izteiksmē, izmantot kā ieguldījumu, atsavināt, ieķīlāt, kā arī nodot lietošanā ar licencēm vai franšīzēm. Būtiski ir divi jautājumi: kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību? Par šiem jautājumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, ES preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Mūsdienu globālajā tirgū, kur produktu un pakalpojumu reklamēšana, izvēle un iegāde notiek pārsvarā tiešsaistē, zīmols un unikāls dizains kļūst arvien nozīmīgāki. Tāpēc īpaši svarīgi...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) sagatavojusi "Uzraudzības ziņojumu par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas. FDP, izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", atzīst - gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti. Tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš – papildu finansējums aizsardzībai ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus. FDP ziņojumā norāda, ka vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.–2028. gadam tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas...

Juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par PLG guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka PLG, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams, norāda Latvijas Republikas Senāts lietā SKC-836/2025. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds PLG. Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Juridiskās personas pienākums šādos gadījumos ir atklāt savu PLG - tas ir regulēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļ legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). UR datu bāzē pieejamās ziņās nebija iespējams konstatēt, ka šī juridiskā persona būtu reģistrējusi savu PLG. Tāpēc Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, jo nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par PLG reģistrāciju....

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Likumā noteikta aizsardzība pret stratēģiskajām tiesvedībām jau vairākus gadus tiek īstenota, piemēram, Lietuvā. Minētās direktīvas ieviešanai ir izstrādāti arī saistīti grozījumi Civilprocesa likumā, kuros tiks pārņemtas direktīvas normas, ko nevar pārņemt Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā, kā arī detalizētāk regulēti atsevišķi procesuālie jautājumi, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtība. Likumprojekti līdz 29. oktobrim nodoti sabiedrības apspriešanai. Likumprojekta "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" anotācijā norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā (ES). Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto...

Vai jūsu uzņēmumā ir cilvēks, kurš vienmēr visu zina līdz pēdējam centam, atrod risinājumu pat šķietami neiespējamās situācijās un saglabā mieru, kad tuvojas atskaišu termiņš? Tas ir jūsu grāmatvedis – uzņēmuma finanšu sirds un smadzenes. Grāmatveži ir tie, kas uztur kārtību ciparu pasaulē, rūpējas, lai uzņēmums elpotu droši un stabilā ritmā. Tieši no grāmatveža precizitātes, atbildīguma un erudīcijas lielā mērā atkarīga uzņēmuma pastāvēšana un veiksmīga attīstība. Grāmatvedis ir cilvēks, kas diendienā klusībā dara ļoti svarīgu darbu, bet ne vienmēr par to tiek atbilstoši pamanīts un novērtēts. Viņi ir precīzi, atbildīgi, zinoši – un ļoti bieži nepamanīti varoņi. Tagad ir brīdis to mainīt! Žurnāls “BILANCE” aicina pieteikt savējo grāmatvedi konkursam “Gada grāmatvedis 2025” – lai pateiktu paldies un parādītu, cik nozīmīgs ir šis darbs. Varbūt tieši jūsu nominētais grāmatvedis kļūs par godpilnās balvas saņēmēju un stāsies uz skatuves žurnāla "Bilance" rīkotās konferences svinīgajā...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā. Lietas apstākļi Starp darba devēju un darbinieci bija noslēgts darba līgums, atbilstoši kuram darbinieces darba vieta atradās uzņēmuma struktūrvienībās vai klientu telpās saskaņā ar darba devēja noslēgtajiem līgumiem. Darba devējs vērsās tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, norādot, ka darbiniece būtiski pārkāpusi darba līguma noteikumus — bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nav ieradusies darbā. Savukārt darbiniece iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskā situācija bijusi uzskatāma par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, jo viņai netika piešķirti darba uzdevumi un norādīta konkrēta darba vieta. Tāpat darbiniece lūdza piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā sakarā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma un...

Cesija, kas pēc būtības ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas, ir kļuvusi par būtisku finanšu instrumentu uzņēmējdarbībā. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Tomēr uzņēmumiem, kas veic šādus darījumus, ir vitāli svarīgi saprast to ietekmi uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 13. oktobrī sagatavotajā metodiskajā materiālā skaidro, kā pareizi piemērot UIN normas, it īpaši attiecībā uz zaudējumiem, kas rodas cesijas rezultātā. Cesijas zaudējumi un UIN bāze UIN aprēķināšanas vajadzībām ir noteikts, ka negūtie ienākumi no cesijā nodotām tiesībām (t.i., zaudējumi) standarta gadījumā tiek pieskaitīti izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka tie tiek iekļauti UIN bāzē un aplikti ar nodokli. Tomēr pastāv būtiski izņēmumi, kas ļauj šos zaudējumus neaplikt ar UIN. Lai negūtie ienākumi no cesijā...

Latvijā tiks palielināti maksājumi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, paredz parlamentāriešu otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencētajiem, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts...

Finanšu ministrija (FM) 15. oktobrī Saeimā iesniedza likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kas ir galvenais likumprojekts valsts budžeta likumprojektu paketē. Kopumā 2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē plānots iekļaut teju 50 likumprojektus. Saeimas ārkārtas sēdē 16. oktobra likumprojekts tika nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Jaunā budžeta projekta pirmais lasījums plānots 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeima tā izskatīšanu paredzējusi sākt 3. decembrī. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs viena no pirmajām, kas sasniegs Hāgas samitā nospraustos mērķus – 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. “Mēs varam būt piemērs citām valstīm, kā rīkoties ātri un izlēmīgi, lai nekavējoties stiprinātu savas aizsardzības spējas atbilstoši apstākļiem reģionā,” pauda D. Mieriņa, atzīmējot, ka būtiska uzmanība jāvelta veselības aprūpei, kas ir svarīga iekšējai drošībai. Nododot 2026. gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžetā lielāks...