JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu saistībā ari uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Lasītāju ērtībai uzziņas skaidrojumu publicējam saīsinātā formā. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja plānoja ziedot 7 000 EUR sabiedriskā labuma organizācijai un vēlējās izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 12. panta pirmajā daļā paredzēto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, izvērtējot trīs variantus, kurus piedāvā likums: 1) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 45 933 EUR (5% no 2024. gada peļņas pēc nodokļiem 918 659 EUR); 2) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 3 913 EUR (2% no 2024. gada bruto darba samaksas, kas ir VSAOI objekts: 195 647 EUR); 3) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 3....

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa.» Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka prasības pieteikumā ietvertā 3. prasījuma mērķis būtībā ir palielināt to darba samaksas summu, kura ir apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), respektīvi, šā prasījuma mērķis ir noteikt jaunu darba samaksas summu, kura būtu apliekama ar nodokļiem. Līdz ar to prasījumi,...

Fiziskās personas varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kurus valdība plāno izskatīt 23. septembra sēdē. Veiktā atzīme būs redzama ikviena kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālo krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu. Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "CREFO birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi. Jau pašlaik "CREFO birojs" savā mājas lapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "CREFO birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir uzsācis darbu pie šādas...

Labklājības ministrija sagatavojusi ziņojumu “Par minimālās algas situāciju 2025. gadā”, ko iesniegusi izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 19. septembra sēdē. Ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka minimālā alga attiecas uz vienkāršajās profesijās nodarbinātajiem, un tās apmērs kopumā atspoguļo valsts sociālekonomiskās attīstības līmeni un darba ražīguma līmeni tautsaimniecībā. Latvijā 2025. gadā ir trešā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā (ES), kas vienlaikus ir būtiski zemāka par minimālās algas apmēru augstāka ienākuma līmeņa un emigrācijas mērķa valstīs. Kā zināms, 2025. gadā minimālā alga tika paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro jeb par 5,7%. Savukārt Igaunija cēla minimālo algu no 820 eiro līdz 886 eiro jeb par 8%, Lietuva no 924 eiro līdz 1038 eiro jeb par 12,3%. Baltijas valstu starpā Latvijā ir zemākā minimālā alga. Lietuvas bruto minimālā alga gan ietver arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc normatīvā regulējuma un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem ministrijas ieskatā minimālā darba alga 2026. gadam būtu...

Ministru prezidente Evika Siliņa neoficiāli ir paziņojusi, ka koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, kura prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apstiprināja, ka ir panākta vienošanās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam, maizei, olām un putna gaļai - 12%. Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut arī cūkgaļu. Tāpat tiks atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz desmit eiro. Recepšu medikamentu jomā panākts kompromisa risinājums - PVN netiks samazināts. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Lasiet arī: Paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim Izmaiņas skars nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem. Valdības publiski izziņotais izdevumu samazinājums par 171 miljonu eiro 2026. gadam un 150 miljoniem eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai, norāda sociālie partneri. LDDK un LBAS uzstāj uz ievērojami lielāku izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu, izvērtējot iepirkumus, neaizpildītās vakances, nevajadzīgas un dublētas funkcijas un citus liekos tēriņus, novirzot līdzekļus izvirzītajām prioritātēm - valsts drošībai, izglītībai, ģimeņu atbalstam, vienlaikus nodrošinot atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un valdības iepriekšējiem lēmumiem par augstāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību veselības aprūpē un transporta nozarē. Sociālie partneri kā kategoriski nepieņemamu uzskata valdības ieviesto praksi savlaicīgi nenodrošināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darba kārtībā iekļauto jautājumu dokumentu pieejamību, tādējādi neradot apstākļus efektīvai sociālā dialoga norisei un konstruktīvam darbam. 19. septembrī paredzētajā NTSP sēdē plānots izskatīt budžetu...

Latvijas uzņēmējdarbības vidē novērojama tendence – ievērojamā skaitā uzņēmumu valdes locekļi paši kārto grāmatvedību un arī sagatavo gada pārskatus. Lai gan šķietami uzņēmēji, nealgojot grāmatvedi vai neizmantojot grāmatvedības firmu ārpakalpojumu, ietaupa, rodas jautājums, vai šāda prakse tomēr nerada nopietnus riskus ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam un ekonomikai. Kāpēc tā varētu būt problēma, vai to plānots risināt un kādi būtu iespējamie risinājumu veidi? Problēmas apjoms un dinamika Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka aptuveni trešdaļā uzņēmumu valdes locekļi paši sagatavo un paraksta gada pārskatus. Toreiz, ceļot trauksmi par šādu statistiku, medijos ziņoja Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējo gadu gaitā šādas prakses īpatsvars ir mazinājies tikai nedaudz, tas joprojām ir ievērojams. Kā portālam BilancePLZ skaidro R. Pede, saskaņā ar 2023. gada rudens datiem, kas attiecas uz 2022. gadu, 42 853 uzņēmumi norādījuši, ka tajos grāmatvedību kārto valdes loceklis. Par 2023. gadu šis skaits ir...

Raksts ir turpinājums apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija, jūnija un augusta numuros. EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par garantijas noteikumiem publiskā būvdarbu iepirkuma līgumā EST 2025. gada 5. jūnija spriedums lietā C–82/24 Konkrētais strīds radies saistībā ar Polijas līgumslēdzējas iestādes noslēgtu būvdarbu līgumu par attīrīšanas iekārtu būvniecību. Minētais līgums tika noslēgts 2008. gada 1. augustā atklāta konkursa procedūras rezultātā, līguma izpildītājs bija konsorcijs, kura vadošais uzņēmums reģistrēts Polijā, un līgums cita starpā paredzēja notekūdeņu dūņu termiskās apstrādes stacijas būvniecība ar diviem rekuperatoriem. Darbu pabeigšanas termiņš bija 2012. gada 30. novembris, un noteikts, ka garantijas laikposms sākas būvdarbu izpildes sertifikāta izsniegšanas dienā un ilgst 36 mēnešus. 2013. gada 21. martā tika izsniegts darbu izpildes sertifikāts. Attiecīgi līgumslēdzēja iestāde garantijas laikā pieteica defektus secīgi...

Rūpējoties par darbinieku veselību, katrā uzņēmumā būtu vērts darba ņēmējiem atgādināt par iespēju bez maksas izvērtēt savu veselības stāvokli un pārliecinātos par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, kas ir valsts apmaksātās pārbaudes un nav ierobežotas ar kvotu, t.i. pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem. PROFILAKTISKĀ APSKATE PIE ĢIMENES ĀRSTA Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums...

Autore jau ir rakstījusi par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām (skat. žurnāla 2025. gada maija (521.) numuru), salīdzinot dažādas uzņēmējdarbības formas. Šajā rakstā apskatīts, kā izvērtēt: sniegt pakalpojumu vai ražot preci, ņemot vērā dažādus aspektus. Par uzņēmējdarbības uzsākšanu ir gana daudz teorijas, tādēļ raksts galvenokārt balstīts autores personīgajā pieredzē, tā lasītājiem dodot iespēju «ieskatīties» viņas praktiskajā uzņēmējdarbības pieredzē. Kā pirmo autore aicina izpētīt, kā veidojas cena precēm un pakalpojumiem, jo tā ir viena no mazo uzņēmēju problēmām — preču vai pakalpojumu cenas noteikšana. Lielu lomu šajā procesā spēlē arī klienti, kuri reizēm pamatoti, bet dažkārt izpratnes trūkuma dēļ mēdz kritizēt uzņēmēju par cenu. Turklāt cenas veidošanās ļauj arī paskatīties uz nepieciešamajiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībā un novērtēt peļņas iespējas. Ražošanas procesā vislielākās izmaksas veido izejmateriāla iegāde, konkrētajā gadījumā kā piemēru apskatot kokapstrādes uzņēmumu, — tieši kokmateriālu izmaksas. Uzņēmuma ražošanas specifika neļauj pirkt lētāko materiālu, jo no tā nav iespējams izgatavot kvalitatīvus apdares materiālus....

Katru gadu uzņēmumi saskaras ar gada pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas procesu, kas ir vitāli svarīgs ne tikai atbilstībai normatīvajiem aktiem, bet arī sabiedrības informēšanai par finanšu stāvokli. Kā pareizi noformēt, parakstīt un apstiprināt šos būtiskos dokumentus? Gada pārskata noformēšana Gada pārskats var tikt noformēts vairākos veidos: kā viens dokuments, kā divu dokumentu kopums, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, vai kā vairāku dokumentu kopums, ietverot atsevišķas finanšu pārskata sastāvdaļas un vadības ziņojumu. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, katra dokumenta sākumā jānorāda vispārīgā informācija par sabiedrību kā dokumenta autoru, bet beigās – datums un paraksts. Sabiedrības vispārīgajā informācijā jāiekļauj tās nosaukums (komersanta firma), veids, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs. Papildus tam, jāsniedz ziņas par valdes locekļu un, ja izveidota, padomes locekļu vārdiem, uzvārdiem un amatiem. Šīs ziņas attiecas arī uz personām, kuras pārskata gadā un līdz gada pārskata apstiprināšanas datumam ir atbrīvotas no šiem amatiem. Gada pārskatam jāpiemēro Dokumentu juridiskā spēka...

Lai arī līdz nākamā gada budžeta izveidei un iesniegšanai Saeimā ir palicis mazāk nekā mēnesis (plānots, ka tam jānotiek 15. oktobrī), tieši šis laiks solās būt karsts. No vienas puses, valdībai ir jāsamazina izdevumi un jāizvairās no lielās kritikas, ka pūliņi ir pārlieku mazi un valsts parāds tik aug, no otras puses – jādabū līdzekļi, lai nodrošinātu ne tikai aizsardzības vajadzības, bet arī kaut nedaudz apmierinātu neapmierinātās sabiedrības grupas un skaļākās partijas saņemtu vēl papildu plusus nākamā gada parlamenta vēlēšanās, darot „labos” darbus šajā pirmsvēlēšanu laikā. Patlaban iezīmējas trīs prioritātes, par ko vienojušās visas pie varas esošās partijas un kuras būtu grūti arī neatbalstīt valstiski domājošai opozīcijai, proti – papildu līdzekļi ir jāatvēl aizsardzībai, tāpat arī demogrāfijas problēmu risināšanai un izglītībai – konkrēti vienam pasākumam „Programma skolā”. Taču tas ir arī viss, par ko līdz šim, šķiet, izdevies vienoties. Tālākais sabiedrības un politiķu tirgus jau var noritēt daudz emocionālāk....

Valdības atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam secīgi arī iesniegums ierakstīt būvi Zemesgrāmatā. Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka pašlaik būvniecības process nav neatraujami saistīts ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto pienākumu pēc būvniecības attiecīgo būvi reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī ar būvniecības īstenotāja interesēs esošo kārtību, kas nosaka īpašumtiesību nostiprināšanu, proti, ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Pašlaik šo procesu īstenošanai personai pārsvarā gadījumu ar vismaz trīs dažādiem iesniegumiem jāvēršas pie vismaz trīs dažādām institūcijām. EM norāda, ka valdības atbalstītais likumprojekts minēto problēmu risina un nosaka vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā). Attiecīgo iesniegumu noformē Būvniecības informācijas sistēmā. Šis iesniegums risina tās pašas būvniecības rezultātā radīto būvju tālāku reģistrāciju kadastrā un pēc tās arī attiecīgās būves (tikai ēkas) ierakstīšanu zemesgrāmatā. Daži piemēri, kā jaunās izmaiņas realitātē izjutīs dažādi būvniecības...

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, īsāki par ievēlēšanas termiņu. Prasītājs 16.01.2023. parakstīja vienošanos par vadošā pētnieka amata pienākumu izpildi /Nosaukums B/ institūtā, turpinot darbu arī /Nosaukums E/ institūtā. Prasītājs uzskata, ka vadošā pētnieka amats ir pamatdarbs, un viņam pienākas darba līgums uz nenoteiktu laiku un darba samaksa atbilstoši iepriekš...

Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mēs varam fiksēt kādu notikumu, lai to pēc tam to noklausītos vai noskatītos. Piemēram, cilvēks var ierakstīt lekciju vai sanāksmi, lai vēlāk to noklausītos un labāk saprastu teikto, atkārtotu zināšanas vai izmantotu ierakstu kāda uzdevuma veikšanai. Šādu ierakstu parasti veic, par to neinformējot citus cilvēkus. Gadījumos, kamēr ierakstu plānots izmantot tikai savām vajadzībām, nenododot tos citiem, nav piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Tomēr pirms ierakstu veikšanas būtu jāapsver, vai to neierobežo kādi citi noteikumi. Piemēram, ja ieraksts tiek veikts kādas skolas pasākumā, jāpārliecinās, vai iestādes iekšējās kārtības noteikumos nav noteikti ierobežojumi tehnisko ierīču izmantošanai un ierakstu veikšanai, atgādina Datu Valsts inspekcija (DVI). Tomēr ar laiku cilvēkam, kura rīcībā ir personiskām vajadzībām veikts ieraksts, var rasties vēlme šo informāciju izmantot arī citām vajadzībām. Piemēram, tas var kalpot kā pierādījums kādu savstarpēju strīdu risināšanā vai kādu nodarījumu atklāšanā. Šādos gadījumos cilvēki uzdod jautājumus DVI, vai šādus ierakstus tie...