VISI RAKSTI

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD). It kā viss izskatās vienkārši — ražotājs aizved pienu, augļus vai dārzeņus, ēdinātājs izdala, LAD samaksā par pienu, augļiem vai dārzeņiem. Tātad — bērni paēduši, ražotājs naudu saņēmis. Bet tik vienkārši tomēr viss nav — it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Atbalsta pretendents var būt ražotājs, pašvaldība vai izglītības iestāde, ēdināšanas uzņēmums. Atbalsta likmes tiek noteiktas par vienu porciju augļu, dārzeņu un asorti, kā arī par vienu litru piena. Liela daļa no tiem ražotājiem, kas programmas ietvaros piegādā...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid-19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi - 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā,...

Lai noteiktu nodokļu nomaksas kārtību skolēnu mācību uzņēmumiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12. martā, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Ar grozījumiem paredzēts, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, kas izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros veic saimniecisko darbību, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrē sava darbība, ja šī uzņēmuma ieņēmumi kalendārajā gadā nesasniegs 3000 eiro. Savukārt, ja mācību uzņēmuma darbības ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un uzņēmums savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā. Jaunajiem uzņēmējiem būs jāiegūst saimnieciskās darbības veicēja statuss un jāizvēlas, vai tie darbosies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai kā nodokļa maksātāji vispārējā kārtībā. Lai noteiktu dienu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība, skolēni savus ieņēmumus varēs uzskaitīt un pēc tam sasummēt brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, paredz grozījumi. Izmaiņas likumā rosinātas, lai padarītu skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmumu darbību, kā arī sakārtotu nodokļu regulējumu. Ir būtiski, lai skolēniem, gūstot...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Kad zelta laikmets beidzas Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju...

Kā informē Francijas muitas dienests, turpinot attīstīt un modernizēt viedo robežu (Smart Border) starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, no 2025. gada 1. aprīļa tiks ieviests jauns pakalpojums – Obligātā loģistikas aploksne (Enveloppe Logistique Obligatoire – ELO). Tas izstrādāts, lai atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām papildinātu informācijas sistēmu SI Brexit. Ar ELO tiks aizstāta pašlaik izmantojamā Loģistikas aploksne (Logistics envelope). ELO būs pieejama no šī gada 1. aprīļa, bet no 2025. gada 1. septembra ELO būs jāizmanto obligāti. Visi uzņēmēji, kuri veic kravu pārvadājumus, šķērsojot Francijas – Apvienotās Karalistes robežu (abos virzienos), aicināti gatavoties gaidāmajām izmaiņām. ELO būs jāizmanto gan preces eksportējot un importējot, gan pārvietojot tranzītā caur Franciju starp Eiropas Savienības muitas teritoriju un Apvienoto Karalisti. ELO izmantošana attieksies arī uz kravas transportlīdzekļiem bez kravas. Uzņēmējiem, saskaņojot ar kravas loģistikas ķēdes partneriem (deklarētājiem, pārvadātājiem), jāvienojas par ELO pārvaldnieku, kurš būs atbildīgs par visu nepieciešamo datu apkopošanu no piegādes ķēdes dalībniekiem un...

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka katrai organizācijai, kura darbojas vai sniedz pakalpojumus Latvijā, ir jāizvērtē, vai uz to attiecas Nacionālās kiberdrošības likuma (turpmāk - NKD likums) prasības. Likums ir spēkā no 2024. gada 1. septembrī un tā mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības vienādi augsta kiberdrošības līmeņa panākšanai visā Eiropas Savienībā. Lai saprastu, vai organizācija ir likuma subjekts – svarīgo pakalpojumu sniedzējs, būtisko pakalpojumu sniedzējs vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs – ir jāņem vērā organizācijas juridiskais statuss, reģistrācijas vieta, lielums, kā arī darbības jomas un sniegto pakalpojumu nozīmīgums (atbilstoši NKD likuma 20., 21. un 22. panta pirmajai daļai). Lai uzzinātu, vai NKD likums attiecas uz organizāciju un uzzinātu, pie kuras uzraudzības iestādes jāvēršas, ieteicams izpildīt interaktīvu TESTU. Organizācijām, kuras NKD likuma izpratnē ir uzskatāmas par būtisko pakalpojumu sniedzējiem un svarīgo...

2024. gada nogalē tika apstiprināti būtiski grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums «Par IIN»). Daļa no šiem grozījumiem izstrādāti ar mērķi uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī veicināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā, jo statistikas dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās. Kā viens no veidiem, lai sasniegtu to, ka darbspējīgie cilvēki ir aktīvi un turpina strādāt, ir pensionāriem būtiski palielinātais neapliekamais minimums, kā arī iespēja šo neapliekamo minimumu piemērot dalīti, t.i., daļu no neapliekamā minimuma piemērot pensijas aprēķināšanā, bet daļu — darba samaksas aprēķinā. Esam laika periodā, kad ar nodokļu politikas palīdzību tiek veicināta koplīgumu slēgšana. Koplīguma mērķis ir uzlabot darba attiecību kvalitāti. Koplīgums pēc būtības sniedz papildu labumus darbiniekiem. Tādus labumus, par ko darba devējs ir vienojies ar darba ņēmēju pārstāvjiem, kas ir atrunāti koplīgumā. Rakstā izskatīšu labumu grozu, ko varētu darba devējs piedāvāt saviem darbiniekiem un par to nemaksāt nodokļus, ja vien tiek...

Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", lai nodrošinātu to atbilstību jaunajiem likuma "Par akcīzes nodokli" grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šīs izmaiņas attiecas uz dabasgāzes izmantošanu kā kurināmo. Saskaņā ar likuma grozījumiem tiks ieviestas atsevišķas akcīzes nodokļa likmes dabasgāzei, ja to izmanto: rūpnieciskās ražošanas procesos un citās ar ražošanu saistītās darbībās, kā arī tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās; ja galalietotājs ir Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieks. Lai nodrošinātu atbilstošu šo darījumu uzskaiti un deklarēšanu, Ministru kabineta noteikumos paredzēts izmaiņas deklarācijas veidlapā. Tiks pievienotas jaunas ailes, kas ļaus uzņēmējiem atsevišķi norādīt dabasgāzes patēriņu atbilstoši jaunajām nodokļu likmēm. Papildus tiks aktualizēti norādījumi par veidlapas aizpildīšanu, lai nodrošinātu skaidrību un vienotu pieeju datu ievadei. Vienlaikus plānoti arī tehniski precizējumi saistībā ar tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarāciju. Konkrēti, tiks labota...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 7. martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta un stājās spēkā Komisijas 2025. gada 6. marta Īstenošanas regula (ES) 2025/475, ar kuru nosaka ievedmuitas nodokli, kas no 2025. gada 7. marta piemērojams dažu veidu lobītiem rīsiem. Ar šo regulu noteikts ievedmuitas nodoklis 30 EUR par tonnu Kombinētās nomenklatūras kodam 1006 20 atbilstīgiem lobītiem rīsiem, kuri nepieder pie Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/2835 2. panta 1. punktā minētajām lobītu basmati rīsu šķirnēm. Iepriekš ievedmuitas nodoklis, ko piemēroja šai precei, bija 42,50 EUR par tonnu. Lasiet arī: Izmaiņas galvojuma izmantošanā citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai Kā noteikt kompetento muitas iestādi eksporta muitas procedūras piemērošanai?

Eiropas Centrālā banka (ECB) izplatīja paziņojumu, kurā informē, ka Latvijas Banka un Portugāles centrālā banka (Banco de Portugal) nodrošinās saņēmēja vārda/nosaukuma atbilstības pārbaudi norādītajam saņēmēja konta numuram (IBAN). Latvijas Banka, sākot ar 2025. gada oktobri, nodrošinās ieinteresētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem arī no citām Eiropas valstīm pieeju savam Zibpārbaudes (Instant Verifiction Service, IVS) servisam, norāda Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. IVS ļaus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām – piedāvāt pakalpojumu, kas dod iespēju pārliecināties par maksājuma saņēmēja vārda un uzvārda, nosaukuma vai atsevišķos gadījumos identifikatora atbilstību IBAN konta numuram, pirms dot rīkojumu par maksājumu izpildi. Tas ir papildu drošības elements, lai mazinātu krāpšanās un cilvēcīgu kļūdu riskus maksājumu veikšanā. Sākot ar 2025. gada oktobri, šāda pakalpojuma piedāvāšana pirms katra SEPA maksājuma autorizēšanas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs obligāta Zibmaksājumu regulas noteikta prasība, savukārt to klientiem pēc pārbaudes rezultāta saņemšanas saglabājas brīva izvēle veikt vai neveikt maksājumu. Latvijas Banka ir...

Kad sākam domāt par uzņēmuma pamatlīdzekļiem, viens no tradicionālajiem objektiem, ko iedomājamies, ir automašīna. Automašīna ir noderīga dažādu saimniecisko darbību nodrošināšanai, dažkārt šāds pamatlīdzekļa izvēle var būt prestiža jautājums vai kalpo sabiedrisko attiecību veidošanai. Rakstā aicināšu padomāt par likvidācijas vērtību, pieņemot automašīnu uzskaitē kā pamatlīdzekli. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru uzņēmums varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Bet, ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. MK noteikumi arī nosaka, ka uzņēmums sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina. Praksē esmu novērojusi, ka...

Vadības ziņojumā jāsniedz informācija, ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis pareizo aizpildīšanas prakšu, kā arī biežāk pieļauto kļūdu aprakstu. Darbības mērķis Jānorāda ar Valsts ieņēmumu dienesta vai Finanšu ministrijas lēmumu piešķirtā joma vai jomas un statūtos noteiktais sabiedriskā labuma darbības mērķis. Jānorāda statūtos noteikto sabiedriskā labuma darbības mērķi. Kļūda: Norādīta joma, kas nav piešķirta. Mērķa grupas un aktivitātes: • Jānorāda mērķa grupa vai grupas, uz kurām vērstas aktivitātes. • Jānorāda mērķa grupām adresētie konkrētie projekti, pasākumi un citas aktivitātes, ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus ar īsu aprakstu, norises laiku un vietu, bet pārējos projektus tikai uzskaitot. • Kļūda: Nav sniegts konkrētā pasākuma apraksts, laiks, vieta un dalībnieku skaits. Darbības rezultāti un sasniegumi: • Jānorāda darbības rezultāti vai sasniegumi attiecībā uz mērķa grupu vai sabiedriskā labuma darbības jomā, kā arī konkrētā projekta, pasākuma vai citas aktivitātes sasniegtie rezultāti, ietekme un nefinanšu rādītāji. • Kļūda: Nav...

JAUTĀJUMS Kā autoram jāmaksā nodokļi, ja ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss? ATBILDE Altbildi sniedz Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja MUN maksātāja statuss ir cits “pašnodarbinātā” veids. Kā varam šādā gadījumā maksāt nodokļus? Tas ir iespējams vispārējā kārtībā – pats iesniedz atskaites un nomaksā nodokli reizi ceturksnī. Vēl viens variants ir saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka MUN maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu MUN samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji MUN režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam ir iespēja nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski. Ja vēlas atvērt SDI, ir jādodas uz AS Industra Bank, kas ir vienīgā banka, kas piedāvā atvērt SDI kontu. Reģistrējot...

Pagājušā gada nogalē notikušajā RMS rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks, sniedza padziļinātu ieskatu par grāmatvežu būtisko lomu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Izmeklētājs uzsver, ka grāmatvedības speciālistiem piemīt unikāla pozīcija un zināšanas. S. Kristjansons norāda, ka grāmatveži, būdami finanšu darījumu un ekonomisko procesu pārzinātāji, var pamanīt aizdomīgas darbības, kuras citi varētu palaist garām, tādējādi tie ir svarīgi sabiedrotie cīņā pret noziedzību. Organizētās noziedzības apmēri Eiropas Savienībā ir satraucoši lieli. Katru gadu noziedznieki gūst no 90 līdz 180 miljardiem eiro lielus ienākumus, vidēji — ap 140 miljardiem eiro. Tiesībsargājošām iestādēm izdodas identificēt un konfiscēt tikai nelielu daļu — apmēram 2% no šiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka liela daļa noziedzīgi iegūto līdzekļu paliek apritē un tiek izmantota jaunu noziegumu finansēšanai, informē S. Kristjansons. Arī Latvijā situācija nav iepriecinoša, jo ēnu ekonomikas apjoms (kurā gan pat...

Saeima 6. martā trešajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta rosinātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz atbrīvot no aplikšanas ar algas nodokli darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja diagnosticētu smagu saslimšanu gadījumā ārstu konsīlija noteikto zāļu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegāde no valsts budžeta netiek segta vai tiek segta daļēji. Likumprojekts izstrādāts, lai sekmētu darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai darbinieku ģimenes locekļiem gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus. Nodokļa atbrīvojumu varēs piemērot, ja tiks izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā...