JAUNUMI

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm. Tas nozīmē, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli. Tomēr konstatētas arī vairākiem resoriem raksturīgas neatbilstības un trūkumi. Informācija par tiem nav iekļauta revīziju ziņojumos, bet gan vēstulēs iestāžu vadītājiem. “Tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem. Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96 % no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere. Gada pārskatu...

Sabiedrības integrācijas fonds(SIF) no 12. līdz 16. maijam Dažādības mēneša ietvaros jau otro reizi rīkos Dažādības vadības konsultāciju nedēļu. Latvijas darba devējiem būs pieejamas ekspertu konsultācijas, lai veicinātu dažādības vadības pieeju integrēšanu organizāciju darbībā. “Maijs ir Eiropas dažādības mēnesis un tā ietvaros mēs aicinām darba devējus izvērtēt – ko katrs no mums var darīt, lai mūsu darba vide būtu iekļaujošāka un ikviens justos uzklausīts, novērtēts un ar iespējām pilnībā īstenot savu profesionālo potenciālu. Ko vēl mēs varētu darīt, lai nejauši nepalaistu garām kādu ļoti talantīgu darbinieku tikai tādēļ, ka, kāds šķiet pārāk jauns vai pārāk vecs, vai šķietami netiks galā ar darba uzdevumu, jo ir redzamas veselības problēmas vai arī rūpējas par bērniem vai pieaugušu tuvinieku,” SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre. Pagājušā gada konsultāciju nedēļas rezultāti ļauj secināt, ka darba devēji, veidojot iekļaujošu darba vidi savā organizācijā, visvairāk interesējas par darbinieku iesaisti, par ko projekta ietvaros konsultāciju saņēma vairāk nekā...

Droši vien pirmā reakcija, izlasot šādu jautājumu, būs noliedzoša — noteikti NĒ!, mani tas neskar. Ja nu vienīgi tik daudz, kā iepērkoties maksāju pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir iekļauts preces cenā. Tomēr var būt situācijas, kad svarīgi rūpīgi iepazīties un analizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, turklāt pirms veikt darījumu. Atcerēsimies, ka likuma normu nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības. Piemēram, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir pienākums aprēķināt un samaksāt budžetā PVN. Būtiski noskaidrot — kas ir jauns transportlīdzeklis. Definīcija ir atrodama PVN likuma 1. panta 9. punktā: n sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; n kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 3. aprīlī pieņemts grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. maija. Grozījums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī (iepriekšējo 250 eiro vietā). Darba devējam ir tiesības piemēro 510 eiro neapliekamo minimumu uz iepriekš izsniegtās izziņas pamata, un jauna izziņa nav jāpieprasa. Atgādinām, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktais IIN regulējums ļauj uzreiz, iesaistoties Latvijas darba tirgū, piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamiem Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta gūtajam ienākumam, vienlaikus saglabājot nerezidenta statusu. Vēsturiski īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un to noteica pusi no maksimālā Latvijas rezidentam piemērojamā neapliekamā minimuma apmēra pie zemiem kopējiem ienākumiem. No šī gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots neatkarīgi no...

Lai veicinātu brīvu godīgu konkurenci, piesaistot pēc iespējas plašāku tirgotāju loku, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par tirdzniecību pašvaldību organizētos un atbalstītos publiskos pasākumos". Ar vadlīnijām iecerēts panākt, lai pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem nodrošinātu interesantāko un daudzveidīgāko preču un pakalpojumu sortimentu pasākuma apmeklētājiem un novērstu konkurences neitralitātes principa neatbilstības riskus. Vadlīnijās sniegti konkurences neitralitātes principa ievērošanas ieteikumi pašvaldībām attiecībā uz tirdzniecību pašvaldību organizētos publiskos pasākumos, pašvaldību organizētos publiskos pasākumos ar privāto komersantu atbalstu un privāto komersantu vai nevalstisko organizāciju organizētos pasākumos ar pašvaldības atbalstu. Vadlīnijās apkopoti labās prakses piemēri un problēmsituācijas saistībā ar tirdzniecības organizēšanas kārtību, pieteikšanās un tirgotāju atlases kritērijiem, vietējo komersantu atbalstu, pasākuma līdzfinansējuma piesaistīšanu, sadarbības principiem ar privātajiem pasākuma atbalstītājiem vai organizatoriem, u.c. Ņemot vērā tirdzniecības publiskajos pasākumos nozīmīgumu tirgotājiem, Vadlīnijas akcentē nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt skaidrus, pamatotus un caurspīdīgus dalības tirdzniecībā nosacījumus, kas tiek vienlīdzīgi piemēroti. Jāizvairās no nesamērīgiem šķēršļiem – gan finansiāliem, gan organizatoriskiem – kas var...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis Igaunijas uzņēmuma GScan un Igaunijas muitas aicinājumu iesaistīties Eiropas Komisijas apstiprinātajā Horizon programmas projektā “Kosmisko staru izmantošana labākai, mobilākai un efektīvākai muitas detektēšanai”1 (turpmāk – CosmoPort projekts), liecina valdības sēdē 15. aprīlī izskatīšanai iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par atļauju Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības un īstenot Eiropas Savienības programmu līdzfinansētus projektus”. 1 Angliski – Using cosmic rays for better, more portable and efficient analysis and detection for customs (CosmoPort). CosmoPort projekta mērķis ir radīt pilnībā automatizētu atmosfēras staru tomogrāfijas skenēšanas sistēmu, integrētu mobilā platformā, nodrošinot atrašanās vietas un laika elastīgumu un efektīvu jebkādu interesējošu preču atklāšanu, nosakot preču veidu un to atrašanās vietu kravā. Sistēmu paredzēts pārbaudīt reālās darba vides apstākļos piecu valstu muitas iestādēs (Igaunijā, Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Grieķijā), nodrošinot muitas iestāžu vajadzību apmierināšanu un kombinējot riska analīzes rezultātus. Galvenais mērķis...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, pieteikties dalībai Vakanču gadatirgū, kas 8. maijā no plkst. 11 līdz 16 norisināsies konferenču un pasākumu centrā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā). Dalība NVA Vakanču gadatirgū gan darba devējiem, gan darba meklētājiem ir bez maksas! Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana” ietvaros. Vakanču gadatirgus Rīgā ir lieliska iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu. Piedaloties Vakanču gadatirgū, darba devēji varēs ne vien piedāvāt darba meklētājiem aktuālās vakances un veikt pirmās darba intervijas ar kandidātiem, bet arī popularizēt savus uzņēmumus, atsevišķā prezentācijām paredzētā telpā iepazīstinot apmeklētājus ar sava uzņēmuma darbības jomu, darba vidi, vērtībām un attīstības virzieniem. “Vakanču gadatirgus ir vairāk nekā vienkārša darba devēju tikšanās ar darba meklētājiem – tas ir lielisks veids, kā īsā laikā vienuviet uzrunāt potenciālos darbiniekus, veikt pirmās darba intervijas un paplašināt uzņēmuma atpazīstamību. Aicinu...

Par uzkrātajām saistībām visbiežāk atceras gada pārskata sagatavošanas laikā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka grāmatvedības konta «Uzkrātās saistības» izmantošana uzlabo izmaksu un ieņēmumu saskaņošanu attiecīgos pārskata periodos ikdienā, un vadībai iesniegtās atskaites ir precīzākas un sniedz labāku informāciju vadības lēmumu pieņemšanai. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatā izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Nereti ir tā, ka rēķins tiek saņemts vēlāk, un tad grāmatvedības konts «Uzkrātās saistības» lieti noder, lai korekti izmaksas sadalītu pa pārskata periodiem ne tikai gada griezumā, bet arī ikmēneša griezumā. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) skaidro, ka bilances postenī «Uzkrātās saistības» norāda skaidri zināmās saistību summas pret: preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav...

Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeima 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja deputātu grupas rosinātos grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz īsākus termiņus iestādēm atbilžu sniegšanai uz iedzīvotāju iesniegumiem. Izmaiņas likumā paredz, ka iestādei atbilde uz iesniegumu pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā. Patlaban uz iesniegumu jāatbild mēneša laikā. Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ divu nedēļu laikā uz iesniegumu nebūs iespējams atbildēt, iestāde šo termiņu varēs pagarināt līdz vienam mēnesim, par to informējot iesniedzēju. Tāpat grozījumi paredz, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei. Savukārt, ja iestādes ieskatā tas ir lietderīgi, tā iesniegumu varēs nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams. Patlaban iesnieguma autors par iesnieguma pārsūtīšanu citai iestādei jāinformē septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 10. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un...

Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 1. aprīlī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", kas stājas spēkā 2025. gada 11. aprīlī. Grozījumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem ir darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Šajos noteikumos lietotie termini "kriptoaktīvs", "elektroniskās naudas žetons" un "aktīviem piesaistīts žetons" atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā. Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās...

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai darbinieks var nepakļauties darba devēja rīkojumiem un patvaļīgi veikt darbu attālināti, ja darba līgumā darbinieka faktiskā darba vieta norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. C73414223 Darbinieka faktiskā darba vieta darba līgumā bija norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Laikā no 08.12.2022. līdz 16.02.2023. darbiniekam bija pārejoša darbnespēja, pēc kuras viņš darbā klātienē nav ieradies un nav informējis darba devēju, ka strādās attālināti, nav saskaņojis ar darba devēja pienākumu pildīšanu attālināti, konkrēti darba uzdevumi no daba devēja darbiniekam netika doti. Darbiniekam 06.03.2023. tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par darba kavējumu. Darbinieks 21.03.2023. paskaidrojumos norādīja, ka par darbnespējas noslēgšanu ziņots, nosūtot īsziņu uz tālruņa numuru, un darba līgums viņam atļauj veikt darbu attālinātā režīmā. Darba devējs darbiniekam vispirms izteica rājienu, bet 04.03.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai iesniedzis grozījumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi". Tajos tiek noteiktas izmaiņas autentificēšanās kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Publiskā apspriešana pieejama līdz 18. aprīlim (ieskaitot). Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz, ka turpmāk autentificēties EDS ar VID izsniegto lietotājvārdu un paroli būs tiesības tikai personām, kurām nav iespēju iegūt un izmantot internetbankas autentifikāciju, kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli (Smart-ID) vai kvalificētus paaugstinātas elektroniskās identifikācijas drošības līdzekļus (eID karti, eParaksta karti un “eParaksts mobile”). Plānots, ka izmaiņas EDS lietotāju autentifikācijas kārtībā stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī. Līdz 1. septembrim EDS lietotājiem, kuri autentificējas sistēmā ar lietotājvārdu un paroli, ir iespēja izvēlēties turpmāk izmantojamo autentifikācijas veidu - pārejas periodā iegūt kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikācijas līdzekli vai pilnvarot citu EDS lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja...

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju. Liepājas Metalurga spožums un posts Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas flagmani Liepājas Metalurgs, kura iespaidīgo skursteņu izverstie sarkanīgie dūmi nereti bija arī pirmais vizuālais iespaids, iebraucot Liepājā no Rīgas šosejas puses. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga sekmīga pastāvēšana tieši vai netieši ietekmē ceturtās daļas Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja ap pusprocentu1 (Liepājas dome norāda,...