JAUNUMI

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā sasniedza 11,6%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2024. gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15-74 gadu vecumā pieauga par 6900, sasniedzot 87 900 jeb 11,6% darba ņēmēju, kamēr 2023. gadā attālināti strādāja 80 900 jeb 10,6%. No attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% - vīrieši. Pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, tikai vecuma grupā 55-74 gadi samazinājās attālināti strādājošo darbinieku skaits - par 700 jeb 5,6%, veidojot 11 200. Vienlaikus vecuma grupā 15-54 gadi attālināti strādājošo skaits pērn palielinājās par 7600 jeb 11%. Visbiežāk attālinātu darbu pērn veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošie - 50,3% no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie - 47,6%. Tāpat 22,8% darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā un gandrīz tikpat liels īpatsvars jeb 22,2% attālināti strādāja valsts pārvaldes un...

Finanšu ministrija (FM) kā politikas veidotāja Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieviešanā mērķtiecīgi turpina darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Līdz 2025. gada maijam kopumā saņemti un apkopoti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Balstoties uz tiem, tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu īstenošanā. Atsaucoties FM aicinājumam, kas aprīlī tika adresēts sociālajiem un sadarbības partneriem, tika saņemti 260 priekšlikumi – no uzņēmējiem, biedrībām, asociācijām, aģentūrām, institūtiem, kā arī individuālām personām. Šis bija vienkāršošanas procesa otrais posms, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti par galvenajiem šķēršļiem un uzlabojumiem no partneriem, kas pārstāv uzņēmēju intereses un strādā ar finansējuma saņēmējiem. Pirmajā posmā tika apkopoti ap 150 priekšlikumi no nozaru ministrijām un pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi ir analizēti un ietverti rīcības plānā. Tajā kā prioritātes izvirzītas astoņas jomas, kurās tiek veikti dažāda veida un līmeņa pasākumi administratīvā sloga mazināšanai. Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem...

Noteiktos gadījumos kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām ir paredzēts tā dēvētais vienkāršotās likvidācijas process. Šo procesu var uzsākt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Uzņēmumu reģistrs (UR). VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu u.tml. jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē. Ko darīt, lai vienkāršotā likvidācija netiktu uzsākta un kā rīkoties katrā no vienkāršotās likvidācijas posmiem, stāsta Linda Bespalova, UR Kontroles nodaļas vadītāja, un Viktorija Pogodina, UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte, valsts notāre. Kas ir vienkāršotā likvidācija Ar ko vienkāršotā likvidācija atšķiras no parastās likvidācijas? Tiesību subjekta dzīves ciklu nosacīti var iedalīt trīs posmos. Vispirms notiek tā dibināšana - subjekts tiek ierakstīts publiskajā reģistrā. Tad tas - tas darbojas atbilstoši tiem mērķiem, kuriem ir veidots. Ja tā ir biedrība, tad tā darbojas biedru interesēs. Komersants savukārt veic saimniecisko darbību. Ir gadījumi, kad ir nepieciešams noslēdzošais posms - likvidācija....

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) informē, ka portālā Latvija.gov.lv ir pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte un portālā patlaban darbojas e-rēķinu Beta versija. Uzlabojumi ir veikti e-rēķinu XML shēmās "E-rēķins (XML paraugs)" un "E-kredītpaziņojums (XML paraugs)", lai nodrošinātu to atbilstību aktuālajām prasībām un veicinātu datu apmaiņas efektivitāti. E-rēķinu lietotāji tiek aicināti iepazīties ar izmaiņām un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus pielāgojumus savās sistēmās, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām. Visi pielāgojumi e-rēķinu izrakstīšanas formā, XML failā un rēķina apstrādes procesos, tostarp validācijā, ir nodrošināti atbilstoši PEPPOL BIS specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam "Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis". Latvija.gov.lv e-rēķinu forma piedāvā aizpildīt e-rēķina formu vai arī augšupielādēt jau iepriekš sagatavotu e-rēķinu. Uzmanību jāpievērš augšuplādētiem e-rēķiniem! Ja e-rēķinā ir vairāk informācijas nekā ir iespējams ievadīt un attēlot latvija.gov.lv e-rēķina formā, piemēram, preču artikuli, piegādes informācija, tad, to nerediģējot, būs iespējams nosūtīt e-adresē saņēmējam, ja vien tas atbildīs e-rēķina validācijas noteikumiem. Gadījumā,...

Latvijā maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīvajiem aktiem par piedzenamiem šogad maija sākumā bija atzīti parādi 522,27...

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo "Ārvalstu investoru noskaņojuma indeksu 2024: Baltijas valstu izdevums" (angļu val.). Pētījums tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rigā (SSE Riga) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS) Šis ziņojums pirmo reizi sniedz kopīgu skatījumu uz investīciju vidi visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums apliecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, taču investori uzsver nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības no politikas veidotāju puses - īpaši cilvēkkapitāla attīstības, digitālās transformācijas un efektīvākas publisko resursu izmantošanas jomās, norāda FICIL. Noskaņojuma indeksa rezultāti liecina, ka cilvēkkapitāla jomā visās trijās Baltijas valstīs kā vienu no steidzamākajiem izaicinājumiem investori identificē talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām. Attiecībā uz birokrātijas samazināšanu un budžeta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no šī gada 20. jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Šīs prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Kur būs jāatrodas energomarķējumam? Veikalā: pie preces – redzamā vietā, nepārprotami sasaistāms ar konkrēto modeli. Interneta veikalā: energomarķējumam un datu lapai jābūt redzamiem cenas tuvumā. Reklāmās un tehniskajos materiālos: jānorāda ierīces energoefektivitātes klase un klašu diapazons. Par ko informēs energomarķējums? Energomarķējums sniegs informāciju par: baterijas izturību vienā ciklā – cik ilgi ierīce darbojas ar vienu pilnu uzlādi; kritienizturības klasi – ierīces fizisko izturību pret triecieniem; remontējamības klasi – cik viegli ierīci var salabot, tostarp pieejamās rezerves daļas un nepieciešamos instrumentus; baterijas ciklisko izturību – cik daudz uzlādes ciklu baterija spēj izturēt, līdz tās kapacitāte samazinās līdz 80%; korpusa aizsargātības pakāpi (IP kodu) – aizsardzību pret mitrumu un putekļiem. Pārejas periods nav paredzēts: jaunās...

Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot). Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 450 000 eiro; neto apgrozījums — 900 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 5 000 000 eiro; neto apgrozījums — 10 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība - tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Ekonomisti vietnē Makroekonomika.lv Latvijas bankas ekonomisti Mareks Mateušs un Nikolā Gavuāls norāda, ka viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu loma Latvijas ekonomikā ir neliela - tie veido vien 4% no kopējās pievienotās vērtības un 9% no nostrādāto stundu skaita. Ekonomisti secinājuši, ka šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti, kā arī šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida - mazkapitāla uzņēmumu - rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos. Latvijas Bankas ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā aptuveni 25% uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem...

Saeima 15. maijā galīgajā lasījumā pieņēma un 21. maijā stājās spēkā grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ar kuru vienkāršota kārtību, kādā amatpersona saskaņo sava amata savienošanu ar citu darbu, ja vien tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījums noteic, ka turpmāk amatu savienošanu persona varēs saskaņot arī ar sava darba devēja pilnvarotu personu. Šāda iespēja mazinās birokrātiju, jo, piemēram, ja iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, kurš papildu savam tiešajam darbam vēlēsies kļūt par asistentu savam tuviniekam, kurš ir cilvēks ar invaliditāti, vairs nevajadzēs to saskaņot ar darba devēju - pašvaldības domi. Pašvaldība šādu saskaņošanu varēs deleģēt citai kompetentai personai, piemēram, izpilddirektoram. Likums grozīts, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas domes iniciatīvu. Domes pārstāvji vērsuši par grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu uzmanību tam, ka pašvaldība izskata lielu daudzumu amatpersonu iesniegumu par atļauju savienot amatus, un par katru šādu iesniegumu lēmums ir...

Sabiedriskai apspriešanai līdz 5. jūnijam nodoti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Likumprojekta mērķis ir ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/794 (2025. gada 14. aprīlis), ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Kā arī ieviest no sabiedriskajām organizācijām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai tīmekļvietnē latviešu valodā jāpublisko nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums. Atgādinām, ka likums paredzēja, ka: lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros vidējais darbinieku skaits pārskatu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%. Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors. Savukārt mazajos būvdarbos ir grūti izkontrolēt, vai darbus veic cilvēks pats vai piesaista meistarus un brigādes. Līdz ar to EM ieskatā galvenā uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanā jāpievērš mazajiem objektiem, vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka mazajos objektos EM negrib palielināt administratīvo slogu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta motivēšanas pasākumiem. "Privātpersonas...

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, 22. maijā svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem. Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris". Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā. Nominācijā "2024. gada lielākie nodokļu...

Valdība 20. maijā nolēma no 2. jūnija palielināt lauksaimniekiem iegūstamās marķētās dīzeļdegvielas apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida, vienlaikus palielinot saimniecībai noteikto ieņēmumu kritērija apmēru degvielas saņemšanai. Saimnieki marķētajai dīzeļdegvielai varēs pieteikties līdz 10. jūnijam. Turpmāk augļkopības nozarei marķētās dīzeļdegvielas daudzumu palielinās no 130 līdz 180 litriem par hektāru, dārzeņkopībai - no 130 līdz 290 litriem par hektāru, kā arī konvencionālajām zālāju platībām, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 dzīvnieku apmērā uz hektāru - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Savukārt bioloģiskajām zālāju platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību un kurā nodrošināts liellopu blīvums vismaz 0,4 dzīvnieku apmērā uz vienu hektāru, iegūstamās dīzeļdegvielas daudzums palielināts no 130 līdz 145 litriem par hektāru, bet bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālo platību nosacījumus - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Tāpat minimālo ieņēmumu prasība dīzeļdegvielas saņemšanai konvencionālajām...