JAUNUMI

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. aprīlim (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. aprīlim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. No...

Uzsākot darba gaitas, skolēnam nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņa paredzēta nodokļa atvieglojumu piemērošanai darba vietā, informē Valsts ieņēmumu dienests. VID piešķir algas nodokļa grāmatiņu, pamatojoties uz saņemto iesniegumu. Iesniegumā jānorāda pamatinformācija – personas (bērna) vārds, uzvārds, personas kods, kā arī darba devējs un darba attiecību uzsākšanas datums. Nepilngadīgam bērnam, kuram vēl nav algas nodokļa grāmatiņas, nav EDS pieslēguma, kā arī nav reģistrēta bankas konta, iesniegumu (no bērna vārda) var nosūtīt bērna vecāks (māte un tēvs ir nepilngadīga bērna dabiskie aizbildņi), izmantojot savu EDS profilu: sadaļā “Sagatavot dokumentu” izvēlas “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas”; sadaļā “Citi” izvēlas dokumenta veidu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”; norāda pamatinformāciju; pievieno iesniegumu; nospiež pogu “Pārbaudīt un saglabāt”; nospiež pogu “Iesniegt”. Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un visas darbības tajā veicamas elektroniski. Pieslēgties EDS var, izvēloties vienu no šādām autentifikācijas iespējām: Smart ID, eID, eParaksts, izmantojot internetbanku vai VID...

Teju 9800 stundas gadā mazāk – šāds varētu būt paredzamais uzņēmēju laika ietaupījums, samazinot administratīvo slogu respondentiem informācijas iesniegšanai oficiālās statistikas nodrošināšanai. Šis būs pirmais no turpmāk plānotajiem vairākiem soļiem Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gada sākumā uzsāktajai ciešai sadarbībai kopīga mērķa vārdā – birokrātijas mazināšana uzņēmējiem. Abas iestādes vienojušās jau par pirmajiem konkrētajiem soļiem: plānots, ka 80 - 90% uzņēmumu vairs nebūs CSP jāiesniedz mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tā vietā CSP saņems un analizēs administratīvos datus no VID – informāciju, ko uzņēmumi iesniedz, aizpildot PVN deklarācijas. “Administratīvā sloga mazināšana respondentiem ir viena no Centrālās statistikas pārvaldes šā gada stratēģiskajām prioritātēm. Gandarījums, ka mums un Valsts ieņēmumu dienestam veidojas teicama sadarbība un mēs raugāmies vienā virzienā – kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, lai viņi varētu koncentrēties tikai uz Latvijas tautsaimniecības stiprināšanu,” pauž CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība un spēja sekmīgi piesaistīt privātos investorus ir daudzšķautņains temats, kas pastāvīgi atrodas finanšu ekspertu, uzņēmēju un potenciālo ieguldītāju uzmanības lokā. Šogad Latvijas Bankas rīkotā Latvijas kapitāla tirgus foruma «No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai» ietvaros tika organizēta paneļdiskusija «Kā iepatikties privātajam investoram», kurā jomas eksperti pārrunāja pašreizējo situāciju Latvijas kapitāla tirgū, kā arī atklāja gan izplatītākās Latvijas uzņēmēju kļūdas, gan veiksmīgas stratēģijas ieguldītāju piesaistē. Interese aug, traucē informācijas trūkums Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems privāto investoru skaits. Kā minēja sarunas moderators un ieguldīšanas eksperts Toms Kreicbergs, patlaban tikai 10–20% no banku klientiem izmanto kaut vai krājkonta vai termiņnoguldījumu iespējas, nemaz nerunājot par vērtspapīru kontiem. Viņa skatījumā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku investīciju kultūras attīstību, saistāmi ar vēsturiskajiem aizspriedumiem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrībā. Tie lielā mērā saistīti ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dramatiskajiem notikumiem finanšu sektorā, piemēram, banku krīzēm un dažādiem finanšu instrumentu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Šī negatīvā vēsturiskā...

Valdības sēdē 1. aprīlī izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" iezīmē būtiskas izmaiņas akcīzes nodokļa regulējumā Latvijā, reaģējot gan uz digitalizācijas izaicinājumiem un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām, gan vietējā tirgus aktualitātēm. Apskatīsim galvenās plānotās izmaiņas, kas varētu ietekmēt gan uzņēmējus, gan patērētājus. Pārrobežu darījumi un digitalizācija Viens no būtiskākajiem grozījumu mērķiem ir modernizēt akcīzes preču regulējumu, ņemot vērā straujo digitalizācijas attīstību un pieaugošo pārrobežu darījumu skaitu. Likumprojekts paredz precizēt nosacījumus Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kas fiziski neatrodas Latvijā. Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, ja uz tām attiecas noteikumi par trīsstūrveida darījumiem PVN jomā vai ja tās tiek pārvietotas tranzītā caur Latviju (Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam otrajā ES dalībvalstī). Šīs izmaiņas atvieglos administratīvo slogu uzņēmumiem,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu un ziņojuma aizpildīšanu. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts un tā noteikšana Pašnodarbinātās personas ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību t.i. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas maksā no peļņas. Obligāto iemaksu objekts, no kura veic iemaksas 31,07 % apmērā Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums (peļņa) attiecīgā mēnesī 2025.gadā sasniedz vai pārsniedz 740 eiro (minimālā alga 2025.gadā), jāveic obligātās iemaksas (vispārējā gadījumā 31,07% apmērā pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanai) no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par 740 eiro. Obligāto iemaksu objekts, no kura veic iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai Papildus no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un brīvi izraudzīto iemaksu objektu, ir jāveic obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Savukārt, ja pašnodarbinātā ienākumi (peļņa) mēnesī ir mazāki par 740 eiro, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā veic no faktiskajiem...

Satversmes tiesa martā pieņēmusi spriedumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ar 2025. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma atzīta par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu – patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju – konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka ar apstrīdētajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām radītā nodokļa piemaksas sistēma pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un nesamērīgi ierobežo tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka šī sistēma neparedz nesamērīgu slogu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un nav pamata to atzīt par konfiscējošu. Apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā un izmantošanu visas sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tāpēc labums, ko no tās iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumu. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir samērīgs. Savukārt, vērtējot, vai...

Prakse liecina, ka nereti veidojas situācijas, kad parādniekam ir grūtības izpildīt uzņemtās saistības pret kreditoru. Lai pēc iespējas mazinātu šādus gadījumus, kad saistības netiek pildītās, lieti noder saistību izpildes nodrošinājumi. Kādi tie var būt, ko paredz Civillikums un speciālie normatīvie akti, kas šajā jomā ir aktuāls tiesu praksē, skaidro Sandis Bērtaitis, zvērināts advokāts, WALLESS zvērinātu advokātu birojs SIA partneris. Saistību tiesībai neatkarīgi no tā, vai šī saistību tiesība izriet no tiesiska darījuma, likuma vai neatļautas darbības, piemīt juridiskais spēks. Kā to savulaik ir atzīmējis profesors Kalvis Torgāns, saistību tiesībai pašai par sevi ir pietiekami liels spēks, lai kreditors varētu prasīt izpildījumu un vajadzības gadījumā panāktu tiesas spriedumu par saistības piespiedu izpildi. Taču ar to ne vienmēr pietiek, lai kreditors faktiski saņemtu viņam pienākošos izpildījumu. Nav zināms, vai brīdī, kad pienāks laiks nokārtot saistības, parādniekam būs: manta, ar ko samaksāt parādu vai atlīdzināt zaudējumus (var nepietikt aktīvu saistību izpildei vai pastāvēt citi kreditoru...

Datu valsts inspekcija 2024. gadā veica preventīvu pārbaudi trīsdesmit Latvijā reģistrētu komersantu, kuru pamatdarbība saistīta ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos, tīmekļa vietnēs publicētajām privātuma politikām. Tās ietvaros tika pārbaudīta privātumu politiku satura atbilstība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) 13. un 14. panta prasībām. Šī pārbaude bija nepieciešama, lai apzinātu Datu valsts inspekcijas līdzšinējā ieguldījuma rezultātus. Proti, vai tie atspoguļojas pārziņu privātuma politikās, un lai pārbaudītu, vai komersantu publicētā informācija ir skaidra, saprotama un atbilstoša Datu regulai. Pārbaude pamatā tika veikta, salīdzinot pārziņu privātuma politikās sniegto informāciju ar Datu regulas 13. pantā (pārbaudes gaitā secināts, ka visi pārziņi iegūst datus vien no datu subjekta, līdz ar to Datu regulas 14. panta nosacījumu izpilde netika pārbaudīta) norādīto obligāti sniedzamo informāciju. Tāpat paralēli pamata pārbaudei tika vērsta uzmanība arī uz politikas atrašanās vietu, pārredzamību un uz virspusēji pamanāmām nepilnībām, piemēram, nepareizi uzstādītu sīkdatņu baneri vai arī to, ka politika pieejama...

Latvijā katru gadu publiskajos iepirkumos tiek noslēgti tūkstošiem līgumu par vairākiem miljardiem eiro. Finanšu ministrija sola līdz 2025. gada vidum izvērtēt publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, izveidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem. Latvijā 2024. gadā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot “Rail Baltica” pamattrases līgumu. Publisko iepirkumu līgumu izpilde koncentrējas salīdzinoši šaurā uzņēmumu lokā – 2024. gadā iepirkumos uzvarējuši 4321 piegādātāji, kas ir tikai nedaudz vairāk par 2% no apmēram 180 000 Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Vienlaikus 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas nodrošina 80 pasūtītāji. Arī Eiropas Savienības (ES) dati norāda uz konkurences trūkumu Latvijā – ja ES vidēji 20% publisko iepirkumu ir tikai viens pretendents, tad Latvijā – 28%. “Lai publiskie iepirkumi sniegtu maksimālu ieguvumu sabiedrībai, ir nepieciešama pieeja, kas fokusējas uz efektīvu rezultātu, nevis procesu. Efektivizējot iepirkumu sistēmu, ir būtiski samazināt gan nevajadzīgu administratīvo slogu, gan...

Valdība 1. aprīļa sēdē izskatījusi vērienīgu grozījumu projektu likumā "Par nodokļiem un nodevām". Viena no likumprojekta izmaiņām plāno skart veidu, kā tiek piedzīti mazākie nodokļu parādi. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2023.gada 13.decembra sēdē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji norādījuši, ka minimālās nodokļu parāda piedziņas izmaksas 2023.gadā bija 39 eiro, kas ievērojami pārsniedz šobrīd likumā noteikto 15 eiro nodokļu parādu piedziņas slieksni. Šī situācija rada nesamērīgi lielu slogu nodokļu parādu administrēšanai, kad maza apmēra parādu piedziņas izmaksas pārsniedz pašu piedzenamo summu. Saeimas komisija aicināja Finanšu ministriju sadarbībā ar VID izstrādāt grozījumus likumā, lai novērstu šo situāciju. Tika izvērtēti divi iespējamie risinājumi: Noteikt konkrētu paaugstinātu nepiedzenamā nodokļu parāda summu, piemēram, paaugstinot to no 15 uz 40 eiro. Šāda risinājuma pluss ir skaidra izpratne nodokļu maksātājiem par piedziņas uzsākšanas robežu. Tomēr, pieaugot minimālajām piedziņas izmaksām, būtu nepieciešami atkārtoti likuma grozījumi. Noteikt, ka nodokļu parādu nepiedzen, ja tā kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas...

Uzņēmumu iesniegtajos gada pārskatos, kurus pārbauda zvērināti revidenti, nereti sastopamas kļūdas. Kāda ir gada pārskatu kultūra Latvijā? Kam pievērst uzmanību, gatavojot dokumentus, lai kļūdu nebūtu? «Gada pārskata kultūru sabojāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviestā gada pārskata strukturētā finanšu pārskata forma, kura ir obligāta. Tajā ir daudz absurda, jo gada pārskats nav dokuments, kur ciparus var burtiski pārrakstīt norādītajās ailītēs,» uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. «Finanšu pārskata strukturēto formu vajadzētu mainīt, jo tai nav saprotama lietderīga pielietojuma. Gada pārskatu iesniegšanu nevajadzētu likt jebkādā formā. Labi, var aizpildīt bilanci, veikt peļņas — zaudējumu aprēķinus, bet visiem pielikumiem būtu jābūt brīvi aizpildāmiem.» Kā piemēru revidente min vienu finanšu pārskata pielikuma formu, kas paredz sniegt ziņas par bilances datumā nepabeigtajiem ilgtermiņa būvniecības līgumiem — cik ir kopējā līguma summa, kāds ir saņemtais avanss, atzītie zaudējumi. Ir uzprogrammēts pielikums, kurā ziņas ir jānorāda par...

Pēc apspriešanās Valsts kancelejas direktora vadītajā rīcības grupā, kuras mērķis ir nodrošināt sistēmisku birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, un Saeimas Valsts pārvaldes pašvaldības komisijas vadītāja Oļega Burova aicinājuma Ekonomikas ministrija attiecīgajai Saeimas komisijai nosūtījusi likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Likumprojekts risinās ilgstoši pastāvošo problēmu, ka dzīvokļu īpašnieku kopībām ir ierobežotas iespējas iesaistīties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas jomā, jo paredzēs dzīvokļu īpašnieku kopību kā tiesību subjekta reģistrāciju. Dzīvokļu īpašnieku kopībām tiks piešķirts identifikators, kā arī norādīts pārstāvis, tāpat tiks paredzēta procedūra to patiesā labuma guvēju atklāšanā. "Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts novērš būtiskus birokrātiskus šķēršļus māju kopīpašniekiem dibināt energokopienas, sniedz iespēju vieglāk pieņemt lēmumus par saules paneļu uzstādīšanu kopīpašumos, kā arī operatīvāk virzīt citu saimnieciska rakstura jautājumu risināšanu. Likumprojekts ir risinājums gadiem ilgi samilzušai problēmai un nozarē ir ļoti gaidīts," uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Šobrīd kredītiestādes neslēdz aizdevuma līgumus ar dzīvokļu īpašnieku kopībām, līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem, lai veiktu ēku...

Kad iesniedz gada pārskatu (GP), svarīga ir tā kvalitāte. Tāpēc nav svarīga steiga un iesniegšana pirms termiņa, bet rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācijas ne tikai mantai un naudai, bet principā visiem bilances posteņiem. Es šādu pārbaudi veicu pirms katra gada pārskata iesniegšanas. Un tas nekas, ka visu gadu rūpīgi esmu kārtojusi grāmatvedību, mēs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Tāpēc, nepārmetot neko sev un citiem, — vienkārši veicam pilno inventarizāciju un būsim 100% pārliecināti par to, ko norādām GP. 1 Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskatu (turpmāk GP) iesniegšanas termiņš uzņēmumiem ir atkarīgs no sabiedrības lieluma pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk GPKGPL) normām. Ja esat mikrosabiedrība vai maza sabiedrība, GP jāiesniedz ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām; bet, ja esat vidēja vai liela sabiedrība, GP iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām1. Kas ir...

Lai nodrošinātu uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā, ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi". Šie grozījumi, kurus valdība izskatīja 1. aprīļa sēdē, ieviesīs vienotu kārtību, kas saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Līdz šim Latvijā nebija vienotu grāmatvedības noteikumu attiecībā uz kriptoaktīviem, un uzņēmumi varēja brīvprātīgi izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskos materiālus, kuros virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) tika ieteikts uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu. Apgrozāmo līdzekļu (krājumu) sastāvā uzskaitītā virtuālā valūta neatkarīgi no samaksas veida tās iegādes brīdī grāmatvedībā novērtējama eiro. Ja saimnieciskā darījuma rezultātā mainās virtuālās valūtas apjoms, tas grāmatvedības uzskaitē jāatspoguļo eiro. Tātad, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinājās virtuālajā valūtā, pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Jaunās izmaiņas paredz,...