VISI RAKSTI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atjauninājis metodisko materiālu par paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, kas ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Tas sniedz detalizētu informāciju par paziņojuma iesniegšanas termiņiem, aizpildīšanu un iesniegšanas kārtību VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Paziņojumu sagatavo un iesniedz ienākumu izmaksātājs, kas var būt komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir jāiesniedz par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem, izņemot Ukrainas civiliedzīvotāju darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida: • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums jāiesniedz vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN neietur izmaksas brīdī, un neapliekamajam ienākumam paziņojums jāiesniedz vienreiz gadā līdz nākamā gada 1. februārim. • Algota darba ienākumiem paziņojums jāiesniedz līdz nākamā gada 1. februārim, ja darba attiecības pastāvējušas līdz...

Ienākumus no sociālās stipendijas “Studētgods” neņems vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai. Tiesībsargs vērsies pie Labklājības ministrijas un atzinīgi vērtē tās rīcību, gatavojot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un aicinot pašvaldību sociālos dienestus jau šobrīd minēto stipendiju neuzskatīt par mājsaimniecības ienākumiem. “Esam apmierināti, ka ministrija mūs ir sadzirdējusi un rīkojas proaktīvi vēl pirms nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pretrunīgu un netaisnīgu situāciju. Proti, ģimene var zaudēt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja tajā ir kāds, kas saņem sociālo stipendiju. Piemēram, kā daudzbērnu ģimenes students,” uz problemātiku norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Nepilnību likumā tiesībsargs konstatēja, izskatot kāda iedzīvotāja iesniegumu. Tā ir jānovērš iespējami drīz, turklāt lemjot par tūlītēju risinājumu līdz grozījumu pieņemšanai. Tiesībsarga ieskatā likums papildināms – sociālā stipendija “Studētgods” nebūtu uzskatāma par tādiem ienākumiem, kurus pašvaldības sociālais dienests vērtē pirms lēmuma par trūcīgas...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādājusi apjomīgus Darba likuma grozījumus, kas vērsti uz to, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļi par iespējamām regulējum izmaiņām krasi atšķiras. Darba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nav kādi īpaši noteikumi ietverti koplīgumā, tad faktiski terminēts koplīgums var tikt piemērots nenoteiktu laiku, kamēr abas koplīguma puses risina sarunas par iespējamo jauno koplīgumu. Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vairākkārt ir minējušas to, ka nereti ir grūti vienoties ar arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par izmaiņām koplīgumā pēc tā termiņa beigām, un...

Fiziskajai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt PVN valsts budžetā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība) ir saimnieciskā darbība un tās ietvaros iekšzemē veiktā preču piegāde (kokmateriālu pārdošana) un pakalpojumu sniegšana (ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojums) par atlīdzību ir ar PVN apliekami darījumi. Ja fiziskā persona 12 mēnešu periodā sistemātiski par atlīdzību (vismaz divas reizes 12 mēnešu periodā, kas nav saistīts ar kalendāra gadu, bet var sakrist) veic kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums)izpratnē šī fiziskā persona veic saimniecisko darbību. Atsevišķos gadījumos arī vienu kokmateriālu piegādi var uzskatīt par darījumu, kas tiek veikts saimnieciskās darbības PVN likuma izpratnē ietvaros, ja tiek izpildītas sistemātiskas darbības (piemēram, meža izstrāde, kokmateriālu...

Lai izskaustu nepamatotus marķējumus uz precēm un produktiem saistībā ar to dabiskumu, vides draudzīgumu un ilgtspēju, Saeima ceturtdien, 6. februārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šo izmaiņu mērķis ir palielināt patērētāju informētību, kā arī ierobežot negodīgu komercpraksi tā sauktās zaļmaldināšanas jautājumos, norāda grozījumu autori Ekonomikas ministrijā. Šādas norādes uz precēm un produktiem arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, reaģējot uz cilvēku sūdzībām vai veicot tirgus uzraudzību, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda ministrijas pārstāvji. Grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. Tāpat nedrīkstēs reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nebūs saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm. Uzņēmējs vai ražotājs arī nedrīkstēs izvietot nepatiesu informāciju par preces ilgizturību vai attiecībā uz tās intensitāti. Piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka atbilstoši lietošanas...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. C–624/231 ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesībām, pienākumu deklarēties kā PVN maksātājam un rēķina saturu. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi SEM Remont ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pazemes un gaisa sliežu ceļu būvniecību, ir PVN maksātāja un dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām. Tā 2020. gada 4. augustā noslēdza līgumu ar sabiedrību Gidrostroy — Russia OOD (saskaņā ar Krievijas tiesībām dibināta sabiedrība), kura specializējas kuģu nodrošināšanā bagarēšanas darbu veikšanai Varnas (Bulgārija) ostas ūdens zonā. Saskaņā ar šo līgumu Gidrostroy — Russia OOD bija piegādātājs un SEM Remont — saņēmējs. Gidrostroy — Russia OOD 2020. gada 31. oktobrī un 15. novembrī par veiktajiem darbiem izrakstīja SEM Remont divus rēķinus, attiecīgi par 1 320 542,97 BGN (apmēram 675 200 EUR) un...

Šī gada pirmajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē 5. februārī ministri, kā arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām turpināja jau pērn novembrī uzsākto diskusiju par potenciālajām izmaiņām Darba likumā, lai pilnveidotu regulējumu un padarītu to atbilstošāku mūsdienu dinamiskajām darba tirgus tendencēm, ko rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL). Apkopojot iesaistīto viedokļus par iepriekš FICIL sniegtajiem priekšlikumiem, secināts, visas puses piekritušas uzņēmēju un arodbiedrību piedāvājumam par summētā darba laika organizēšanu nepilna darba laika nodarbinātajiem, kas paredz, ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz dienas vai nedēļas normālo darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, vienlaikus rosināts noteikt, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par...

Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas īpašumus, taču tagad normatīvais regulējums aptvers arī gadījumus, kad ārvalstu juridiskie subjekti nostiprina īpašuma tiesības kā mantinieki vai ķīlas turētāji. Līdz ar to tiks aizpildīta esošā normatīvā plaisa, kas līdz šim ļāva noteiktiem uzņēmumiem iegūt īpašumus Latvijā, neatklājot patieso īpašnieku identitāti. Ārvalstu juridiskās personas netiks reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros,...

Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Kā vērtējat 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu un pieņemtā budžeta prioritātes? Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs runājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prioritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr, manuprāt, visam pāri stāv ekonomiskā drošība. Kāpēc ekonomiskā drošība? Jo, ja nav ekonomiskās stabilitātes, nav uzņēmējdarbības un nav pietiekamu nodokļu maksājumu, tad arī drošības pasākumiem, izglītībai, veselībai un citām jomām nebūs pieejami nepieciešamie līdzekļi. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmēji var strādāt, attīstīties un maksāt nodokļus. Ja mēs veidosim prognozējamu...

No 2025. gada 2. februāra Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, stājās spēkā prasības Mākslīgā intelekta (MI) regulā1 (I. un II. sadaļa), aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām ES pamatvērtībām – tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar MI regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp: MI sistēmas, kas izmanto zemapziņā esošas metodes, lai maldinātu cilvēkus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību, kā, piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka...

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja nav piemērojami nosacījumi par neapliekamu ienākumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizētajā informatīvajā materiālā "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošana". Piemēram, darbiniekam darba devējs piešķīris akciju pirkuma tiesības, kuras akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz īstenot jau pēc sešiem mēnešiem, proti, 30. maijā iegādāties akcijas ar 40% atlaidi. Akciju tirgus vērtība – akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā – ir 3000 eiro. Darbinieks izmanto savas tiesības un 30. maijā iegādājas akcijas par 1800 eiro (40% atlaide no 3000 eiro). Darba devējs darbinieka ienākumam 1200 eiro (3000 – 1800) no akciju pirkuma tiesību īstenošanas piemēro darbaspēka nodokļus (VSAOI...

Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoram, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, no saimnieciskās darbības mēnesī ir gan ieņēmumi, gan izdevumi. Skatāmies, vai kopumā ir ienākumi. Ja ienākumi sasniedz minimālās algas apmēru (740 eiro un vairāk), tad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir aprēķināmas pēc likmes 31,07% no vismaz 740 eiro (vai izvēlēta lielāka VSAOI objekta). Pensijas apdrošināšanai ir jāmaksā vismaz 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 740 eiro (vai cita izvēlētā VSAOI objekta, no kā veiktas VSAOI pēc likmes 31,07 %). Ja ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru (mazāk par 740 eiro), ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai (10% no faktiskajiem ienākumiem). Šis maksājums neietekmē nevienu pabalstu (piemēram, bezdarbnieku, māmiņalgu, vecāku pabalstu u.c.). Piemērs ar 50% izdevuma normu, ko var izmantot tikai atsevišķu autordarbu veicēji un ja netiek sniegti citi pakalpojumi, kas nav saistīti ar autortiesībām: vispārējais nodokļu maksāšanas...

Atvaļinājuma, kas pāriet no viena mēneša uz otru, uzrādīšanai darba devēja ziņojumā piemīt dažas īpatnības. Pirmkārt, saistībā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumiem (šajos divos mēnešos būs piemērojamas dažādas nodokļa likmes, dažādi neapliekamie minimumi, iesniedzami divi darba devēja ziņojumi, kā arī informācija attiecas uz diviem taksācijas periodiem). Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) «it kā vēlas» apkopot datus atsevišķi par katru taksācijas periodu un «nesaprot», kāpēc informācija no gada laikā saņemtajiem darba devēja ziņojumiem nesakrīt ar datiem, kas norādīti paziņojumā par taksācijas gadu. Šādas situācijas mēdz būt arī taksācijas perioda laikā, tomēr tad tās ir retāk pamanāmas un ar mazākām sekām. Piemērs Darba ņēmējam, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, nav sasniedzis pensijas vecumu, nodarbināts 8 st. dienā un 40 st. nedēļā, piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 16. decembra, uz trim kalendāra nedēļām (21 kalendāra diena, izņemot svētku dienas). Stundas vidējā izpeļņa — 4,25 eiro. Darbs decembrī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas 2025. gada janvārī publicēti oficiālajā vietnē Latvijas Vēstnesis. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā Grozījumi paredz ievērojamas izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, izplatīšanā un reklāmā. Tiek noteiktas papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, noteikti ierobežojumi alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegums tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma (nepārsniedz 0,2 litrus) plastmasas iepakojumos, noteikti alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežoti tirdzniecības veicināšanas pasākumi (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās. Ņemot vērā, ka atsevišķas iekļautās normas ir saistītas ar papildu pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt gan alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan mazumtirgotājiem pirms minēto normu stāšanās spēkā, atsevišķiem grozījumiem ir noteikts spēkā stāšanās un pārejas periods normu ieviešanai. 09.01.2025. 07.02.2025. Ministru kabineta...

Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka 2024. gadā būtiskus riskus turpināja radīt gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju pārrobežu biznesa darījumi ar sankcijām pakļautajām precēm un pakalpojumiem austrumu virzienā. VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka paaugstinātus sankciju pārkāpšanas riskus joprojām radīja sankcijām pakļauto preču tirdzniecība ar Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju. 2024. gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām. Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID). Sankciju apiešanai negodprātīgi uzņēmēji turpināja slēpt biznesa darījumu patieso būtību un saiknes ar Krieviju. Uzņēmēji manipulēja ar informāciju par kravu faktisko sastāvu, izcelsmi vai gala saņēmēju, iesaistīja starpniekus ne tikai trešajās valstīs, bet arī Eiropā, kā arī izvēlējās sarežģītus un ekonomiski nepamatotus piegādes maršrutus un veidus. Lai...