VISI RAKSTI

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīze par jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI) liecina, ka Latvijas rezultāti ir uzlabojušies sešos no desmit indeksu veidojošajiem pētījumiem. Analīze norāda uz nepieciešamību Latvijai aktīvāk iesaistīt privāto sektoru korupcijas mazināšanā, kā arī stiprināt publiskā sektora pārstāvju godprātību. KUI mēra privātā sektora uztveri par korupcijas līmeni publiskajā sektorā, ņemot vērā starptautisko un vietējo ekspertu viedokļus. KUI balstīts uz pētījumiem, kuru skaits vērtētajām 180 valstīm vai teritorijām var atšķirties, apgrūtinot iespējas novērtēt reģiona valstu savstarpējās pozīcijas. Papildus jāņem vērā, ka KUI mēra uzņēmēju attieksmi pret korupciju un citiem ar korupciju pastarpināti saistītiem jautājumiem, piemēram, godprātību un atklātību. Latvija 2024. gadā ir saņēmusi 59 (-1) punktus no 100 iespējamajiem un ierindojās 38. vietā (kritums pret 2023. gadu par divām vietām). Salīdzinājumam kaimiņvalsts Igaunija ir 13. vietā ar 76 (0) punktiem un Lietuva – 32. vietā ar 63 (+2) punktiem. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir 14. vietā,...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi anonīmo lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāju un piegādātāju aptauju, lai noskaidrotu, cik iedarbīgi ir KP īstenotie pasākumi, lai mazinātu negodīgu tirdzniecības praksi (turpmāk – NTP), kā arī novērtētu faktiskās piegādātāju un pircēju attiecības. Respondentu sniegtās atbildes liecina, lai gan uzlabojas piegādātāju informētība un aizsardzība pret NTP, tomēr daļa piegādātāju joprojām saskaras ar ekonomiski spēcīgāku pircēju izdarīto spiedienu. Kopā aptaujā piedalījās 54 piegādātāji no dažādām pārtikas nozarēm, tomēr visplašāk pārstāvētas bija piena produktu, gaļas un gaļas izstrādājumu, augļu, ogu un dārzeņu, kā arī graudaugu un miltu produktu nozares. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu (83%) ir piederīgi vismaz vienai no piegādātāju intereses pārstāvošajām asociācijām vai biedrībām, kas liecina par augstu asociāciju un biedrību organizētību un, iespējams, to pieaugošo nozīmi piegādātāju interešu aizstāvībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami pieaudzis piegādātāju informētības līmenis par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) regulējumu. Piemēram, ja pērn tikai 49% piegādātāju bija zināms...

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sarežģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību deputātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2025. gada 1. janvāra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pants ir papildināts ar jaunu astoto daļu. Atbilstoši minētajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma, preču nodošanas un pieņemšanas akta vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), kas šīs preces: 1) eksportē no Eiropas Savienības (ES) teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros; 2) piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros (PVN likuma 43. panta astotā daļa). Tādējādi minētā norma paplašina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.1 pantā noteikto. Ja uzņēmējs ziedo preces, kuru piegādei piemērojama PVN 0% likme saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.1 pantu vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta astoto daļu, šādu preču piegādes uzskatāmas par ar PVN apliekamu darījumu, un...

Latvijā reģistrētajām 62 politiskajām partijām un to apvienībām līdz 31. martam jāiesniedz to finansiālās darbības pārskati par 2024. gadu. Gada pārskati jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, proti, 7000 eiro, tās attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Tām politiskajām organizācijām, kurām piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā pārskata pozīcijā...

Senāts, skatot lietu Nr. SKA-7/2025 (A420146920), atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzinis, ka ģimenes ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atzīstami par strādājošajiem Latvijas Republikas Satversmes 108. panta izpratnē, kuriem ir tiesības uz koplīguma noslēgšanu jeb, precīzāk, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts arī atzina par pamatotu apgabaltiesas noteikto pienākumu Ministru kabinetam vest kolektīvās sarunas ar biedrību „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, kas pielīdzināma arodbiedrībai ģimenes ārstu tiesību pārstāvībai. Ar pieteikumu administratīvajā tiesā bija vērsušies līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un ģimenes ārstu asociācija, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē. Līdzpieteicēji lūdza arī noteikt Ministru kabinetam pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī...

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Solidaritātes nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz sociālo iemaksu maksimālo apmēru. Tiesību akti, kas nosaka solidaritātes nodokļa maksātājus, taksācijas periodu, solidaritātes nodokļa objektu, solidaritātes nodokļa likmi, kā arī solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību un regulē citus ar šā nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un administrēšanu saistītus jautājumus, ir Solidaritātes nodokļa likums, kā arī saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un Solidaritātes nodokļa likumu izdotie Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas...

Valsts Prezidents izsludinājis un 1. aprīlī spēkā stāsies apjomīgi 27. februārī Saeimā gala lasījumā pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem tiek mainīts līdz šim Civilprocesa likumā noteiktais brīdinājuma izsniegšanas veids parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Šīs procedūras ietvaros vairs netiks izsniegts brīdinājums pret parakstu, bet tiks nosūtīts parastajā kārtībā, jo līdz šim esošā kārtība bremzēja procedūru. Turpmāk brīdinājuma un atbildes veidlapu nosūtīs parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskajai personai), un, ja juridiskajai personai tas nebūs iespējams, tad arī nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, kā tas ir citos tiesu dokumentu nosūtīšanas gadījumos. Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Līdz šim spēkā esošā redakcija paredz brīdinājumus izsniegt parādniekam pret parakstu, ko parādnieks varēja izmantot ļaunprātīgi, piemēram, neejot uz pastu pēc sūtījuma. Tādējādi brīdinājuma kārtība nebija izmantojama. Grozījumi saistīti arī ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsludinājusi platformā "Mana balss" iniciatīvu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem. Savācot 10 000 balsu, iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. LBAS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību...

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī, paredz izmaiņas tiesas izdevumu regulējumā. Samazināts valsts nodevas apmērs mazākas vērtības prasībās un prasībās līdz 40 000 eiro, savukārt maksimālais valsts nodevas apmērs noteikts 25 000 eiro. Tā, piemēram, par prasībās, kas naudas izteiksmē novērtējamas līdz 1000 eiro būs jāmaksā valsts nodeva 80 eiro, bet prasībās no 7501 līdz 10 000 eiro nodeva būs 1000 eiro. Maksimālā summa paredzēta par prasībām, kuras naudā pārsniegs 750 000 eiro. Tādējādi ar grozījumiem vienkāršota valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, tajā skaitā noteiktas fiksētas valsts nodevas dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē. Tas atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Turklāt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji tiks iekļauti valsts nodevā. Nodevu summa dažādu vērtību kategoriju prasījumiem noteikta pārskatāmas tabulas veidā un visi valsts nodevu apmēri norādīti Civilprocesa likuma 3. pielikumā. No 1. aprīļa par prasījumu šķirt laulību valsts nodeva būs 160 eiro, bet...

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (turpmāk — noteikumi Nr. 442) prasībām. Noteikumu Nr. 442 regulējums cita starpā noteica, ka līgumu par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības sistēmām atļauts slēgt ar juridisku personu, kuras pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto programmatūru vai iekārtu ražotājs ir juridiska persona, kas reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās...

JAUTĀJUMS Vēlētos uzdot jautājumu par attaisnojuma dokumentu, iegādājoties aviobiļeti. Dodoties komandējumā, mūsu uzņēmuma darbiniekiem pašiem jārezervē un jānopērk lidmašīnas biļetes, izmantojot mūsu tūrisma aģenta sistēmu (ja nemaldos, tā ir Amadeus). Biļetes tiek nopirktas ar kompānijas kredītkarti, un kā attaisnojuma dokuments tiek pievienots dokuments, ko ģenerē sistēma un kas apliecina rezervāciju. Darbinieka vārds un uzvārds ir vienīgie "rekvizīti" šajā dokumentā. Uzņēmuma rekvizītu nav, un sistēmā nekādu informāciju nevar pievienot. Vai šāds dokuments var tikt uzskatīts par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā? Paldies par atbildi jau iepriekš! ATBILDE Atbildi Sagatavoja Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šajā gadījumā būs jānodrošina dokumentu kopums, kas apstiprinās, ka iegādātā aviobiļete ir saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Ieteiktu šo kārtību - par šādā veidā radušos izdevumu attiecināšanu uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām - aprakstīt uzņēmuma vadītāja apstiprinātajos grāmatvedības organizācijas dokumentos, piemēram,...

Lai atvieglotu nodokļu saistību izpildes pārbaudi attiecībā uz “A” reitinga nodokļu maksātājiem un atceltu pasūtītāju pienākumu katru gadu sniegt statistikas pārskatus par iepirkumiem, Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Tādējādi sagaidāms, ka plānotie grozījumi mazinās administratīvo slogu un atvieglos atsevišķus iepirkuma procesus. Ar grozījumiem tiek ieviesti konkrēti pasākumi, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Proti, tiek paredzēta “A” reitinga nodokļu maksātāja priekšroka iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tā dēvētajos “mazajos iepirkumos”. Tāpat ir paredzēts visās iepirkuma procedūrās ievērojami atvieglot nodokļu saistību izpildes pārbaudi “A” reitinga nodokļu maksātājiem, kas samazinās administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem. Šāda “A” reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos kopumā nodrošinās, ka, no vienas puses, valsts publiskajos iepirkumos dod priekšroku sadarbībai ar godprātīgiem pretendentiem, kam ir laba nodokļu samaksas disciplīna un nav būtisku risku. No otras puses, tiek veicināta pretendentu motivācija iegūt un uzturēt augstāko “A“ klases nodokļu maksātāja novērtējumu, tādējādi...

Šogad jūnijā plānots mainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta (MKP, kods – 0240) atrašanās vietu. Pašlaik Lidostas MKP atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, bet nākotnē tas atradīsies Mazajā Gramzdas ielā 9b, Mārupes novadā, informē VID. Lidostas MKP jaunajā adresē nav plānots nodrošināt stāvvietu kravas transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek veikti kravu pārvadājumi muitas procedūru ietvaros, līdz ar to mainīsies muitošanai pakļauto preču uzrādīšanas vieta. Tranzīta un eksporta procedūru uzsākšana un noslēgšana turpmāk būs iespējama Lidostas MKP uzraudzībā esošajos uzņēmumos – muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kur krava tiks novietota vai no kuras tā tiks izvesta, kā arī eksporta uzsākšanai saskaņotajās vietās, ja uzņēmums saņēmis atbilstošo atļauju. VID atgādina, ka izlaist preces tranzīta procedūrai elektroniski, neuzrādot tās nosūtītāja muitas iestādē, var uzņēmums, kas saņēmis atļauju izmantot atzītā nosūtītāja statusu. Savukārt tiesības patstāvīgi pabeigt tranzīta procedūru, neuzrādot preces galamērķa muitas iestādē, uzņēmumam sniedz atļauja izmantot atzītā saņēmēja...