JAUNUMI

Naudas līdzekļu ieguldījumi akcijās vai daļās mūsdienās ir kļuvusi populārs privātpersonu papildu ienākumu avots. Bet, kā jau par gandrīz visiem ienākumiem, ir jāmaksā nodokļi. Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim kopējo un atšķirīgo starp to, kā jāaprēķina un jādeklarē nodokļi, ja ienākums tiek gūts no ieguldījuma konta, vai tā ir peļņa no tirgošanās ar akcijām vai daļām. Rakstā tiks vērsta uzmanība uz situācijām, kad šo ienākumu gūst Latvijas rezidenti — fiziskās personas. Starp šiem ienākumu veidiem ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau sākotnēji identificēt, kas šis būs par ienākumu avotu un kad un kā jāveic deklarēšanas darbības. KOPĪGAIS Ienākumam piemēro 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Ieguldījumu kontā var tirgoties arī ar akcijām vai daļām, saņemt dividendes un procentu ienākumus. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir informācija par IIN ieturēšanu pilnā apmērā no saņemtajiem dividenžu vai procentu pārskatījumiem, tāpat, ja dividendes nav apliekamas ar IIN, ieguldījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš nodokļu maksātāju, tai skaitā uzņēmumu, individuālo komersantu un reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, uzmanību uz būtiskiem skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem un darījumu deklarēšanas pienākumiem. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai uzlabotu finanšu caurspīdīgumu un mazinātu ēnu ekonomiku, un tie ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām". Viens no galvenajiem noteikumiem paredz, ka darījuma dalībniekiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Šis ierobežojums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Ierobežojums attiecas uz katru atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri. Darījums likuma izpratnē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai, piemēram, pirkums, nomas pakalpojums, aizdevums vai dāvinājums. Darījuma operācija ir naudas saņemšana vai izsniegšana viena darījuma ietvaros. Ir svarīgi saprast, ka nav pieļaujama viena darījuma summas mākslīga sadalīšana vairākās operācijās, lai apietu 7200 eiro ierobežojumu. Ierobežojums attiecas uz darījumiem ar jebkuru darījuma partneri, neatkarīgi no tā, vai...

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus finanšu jomā, Saeima ceturtdien, 15. maijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības finanšu tirgus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai. Likumprojekts noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likumprojekts noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kuri var...

No šī gada 1. maija tie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e-adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID – EDS un oficiālajā e-adresē vai arī tikai EDS. Šobrīd visiem EDS klientiem ir aktivizēti divi dokumentu saņemšanas kanāli: EDS un oficiālā e-adrese. Kopš 1. maija klients var izvēlēties, vai turpināt saņemt dokumentus abos kanālos vai tikai EDS. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi “Saņemt dokumentu e-adresē”, tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e-adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai “Saņemt paziņojumu e-pastā”, tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e-pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms jauns dokuments. Nemainot pašreizējos uzstādījumus, klients visus dokumentus, kas tiek nosūtīti EDS, turpinās saņemt un varēs aplūkot abos kanālos - gan EDS, gan savā oficiālajā e-adresē, kā arī...

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas bezdarbnieka statusu: piešķirts bezdarbnieka statuss no 20.06.2022.; atzīts, ka sakarā ar darba tiesisko attiecību uzsākšanu viņa zaudē bezdarbnieka statusu no 04.07.2022. Pieteicēja 14.07.2022. iesniegumā VSAA lūdza piešķirt bezdarbnieka pabalstu, tātad jau pēc tam, kad bezdarbnieka statuss bija zaudēts. Ar VSAA direktora 18.08.2022. lēmumu bezdarbnieka pabalstu pieteicējai atteikts piešķirt, jo atbilstoši...

Neraugoties uz to, ka visbiežāk krāpnieku mērķis ir privātpersonas, garnadžu redzeslokā regulāri nonāk arī uzņēmumi. Galvenokārt šādas krāpniecības upuri ir darbinieki, kuriem ir pilnvaras veikt maksājumus un kuriem ir piekļuve uzņēmuma finansēm un internetbankas datiem, piemēram, grāmatveži. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu risku uzņēmuma darbiniekiem kļūt par krāpnieku upuriem, un kādas prakses var palīdzēt izvairīties no viltvāržiem, stāsta “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Finanšu krāpnieku mērķis visbiežāk ir darbinieki ar pieeju bankas kontiem, bet par krāpnieku mērķi var kļūt ikviens darbinieks – piemēram, atverot krāpnieka e-pasta pielikumu un inficējot visu uzņēmuma tīklu ar ļaunprātīgu programmatūru. Veidi, kādos krāpnieki cenšas nozagt uzņēmuma naudu, ir dažādi. Nākas saskarties ar gadījumiem, kad uzņēmumam tiek iesūtīti viltus rēķini vai avansa rēķini, izliekoties par esošu sadarbības partneri, tāpat arī, inficējot uzņēmuma tīklus ar izspiedējvīrusu, var notikt naudas izspiešana, lai atjaunotu piekļuvi. Bankas pieredze gan rāda, ka skaita ziņā biežāki gadījumi, par kuriem ziņo bankai,...

Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja jeb licence Latvijas uzņēmumu darbībām ar tādām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā. Šādu regulējumu, veicot grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli" otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Grozījumiem noteikta steidzamības kārta. Tāpat paredzēts noteikt, ka licence nebūs nepieciešama arī darbībām ar akcīzes precēm, kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam. Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka, attīstoties darbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm. Paplašinot darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam citā ES dalībvalstī. Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde...

To, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu lietas izskata divās tiesu instancēs, neparedzot to skatīšanu kasācijas kārtībā, par atbilstošu atzinusi Satversmes tiesa (ST). Pieņemtais spriedums lietā Nr. 2021-44-01 ir galīgs un nepārsūdzams. Līdz ar to paliek spēkā līdzšinējais Latvijā ieviestais noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējums. Tas ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu. Lieta bija ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, proti, esot liegta iespēja pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, jo saskaņā ar apstrīdēto normu šāds apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams kasācijas instancē. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ST pārbaudījusi, kāds bijis...

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir paredzēts atvieglots nodokļu režīms, kas ļauj lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus, piemērojot ienākumam 15% likmi. Sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā strādniekus drīkst nodarbināt laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Lai izmantotu sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, ir jāizpilda vairāki likuma «Par IIN» nosacījumi — lauksaimniekam ir jāatbilst likumā noteiktajam, un arī attiecībā uz strādnieku jāievēro vairākas prasības. Ja lauksaimnieks likuma nosacījumiem atbilst, tad ir vērts izmantot likumā doto iespēju aprēķināt nodokli atvieglotā kārtībā. Salīdzināsim nodokļu aprēķinus vispārējā kārtībā un sezonas laukstrādnieku režīmā. Bruto alga 740,00 740,00 740,00 580,48 733,48 DŅ VSAOI 10,5% 77,70 77,70 Neapliekamais minimums 510,00 Ar IIN apliekamais ienākums 662,30 152,30 IIN 25,5% 168,89 38,84 Nodoklis 15% 111,00 87,07 110,02 Izmaksai 493,41 623,46 629,00 493,41 623,46 DD VSAOI 23,59% 174,57 174,57 Riska nodeva 0,36 0,36 Kopā DD izmaksas 914,93 914,93 740,00 580,48 733,48 Tabulā salīdzināts nodokļa aprēķins minimālajai mēnešalgai. Ja ir parastais nodokļa...

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - asociācija) ir izteikusi iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts), kas paredz precizēt autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ar lietotājvārdu un paroli. Grozījumi paredz, ka turpmāk VID EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai personas, kurām nav iespēju iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus: ārvalstnieki, kam neveidojas tiesiska saite ar Latvijas Republiku un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, muitas iestādes klienti – ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas kurām nav iespēju iegūt un izmantot noteikumu 11.1., 11.2. vai 11.3. apakšpunktā minēto autentifikācijas līdzekli; Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotāji muitas deklarāciju iesniegšanai, izmantojot lietojumprogrammu saskarni Application Programming Interface (API); Digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīvas personas, kā arī personas, kurām objektīvu iemeslu nav pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi, sabiedrības...

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 1,6% vairāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, nekā plānots. 2025. gada pirmajos trijos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmumu ienākuma nodoklis, muitas nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Gada pirmajā ceturksnī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,367...

Likumprojekts "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", ko sagatavojusi Labklājības ministrija (LM) un kas nodots ministriju saskaņošanai, citastarp paredz atļaut sociālam uzņēmumam daļēju peļņas sadali līdz 50% no iegūtās peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Daļēja peļņas sadale ļautu sociāliem uzņēmumiem piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju. Turklāt atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī radīto sociālo ietekmi. Tomēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu, norāda likumprojekta sagatavotāji. Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējas uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu. Ja uzņēmuma peļņas avots ir saņemtais grants no publiskajiem resursiem, nevis saimnieciskās darbības ieņēmumi, peļņas sadale būtu atļauta tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir iesniegti gada pārskati, uzņēmums nav saņēmis sociāliem uzņēmumiem paredzētu...

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem. Latvijas valstspilsētas ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā ir svarīgas trofejas politiskajās cīņās, jo spēj nodrošināt partijām labu tramplīnu jau uz parlamenta vēlēšanām (vai arī nogremdēt, ja neizdodas solījumus izpildīt). Lai arī lielā ģeopolitiskā un...

Eiropes Padome 2025. gada 14. aprīlī deva galīgo apstiprinājumu Eiropas Komisijas priekšlikumam par diviem gadiem atlikt datumu, no kura sāk piemērot Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (Direktīva (ES) 2022/2464 jeb CSRD) prasības attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kas vēl nav sākuši sniegt ziņojumus, kā arī biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī par vienu gadu atlikt Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Direktīva (ES) 2024/1760 jeb CSDDD) transponēšanas termiņu un piemērošanas pirmo posmu (kas aptver lielākos uzņēmumus). Direktīva stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm direktīva savos tiesību aktos jātransponē līdz 2025. gada 31. decembrim. Eiropas Komisija 2025. gada 26. februārī savā pirmajā visaptverošajā paketē (“Omnibus” pakete) ierosināja grozījumus direktīvās par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu nolūkā: vienkāršot pienācīgas rūpības pienākumus, padarīt ilgtspējas ziņojumu sniegšanu pieejamāku un vieglāk īstenojamu. Minēto priekšlikumu mērķis ir mazināt ES prasību sarežģītību...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā gadā saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par 49,72 miljoniem eiro FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, liecina publiskotais FID 2024. gada darbības pārskats. Veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID 2024. gadā tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas FID arī norāda, ka, lai veicinātu iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu un atvieglotu ziņojumu iesniegšanu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, FID 2024. gadā izstrādāja un ieviesa atvieglotu ziņojumu iesniegšanas kārtību. Salīdzinot 2023. un 2024. gada identisku periodu, nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 42%. Kopumā ziņojumi...