JAUNUMI

Konkurences padome (KP) izvērtējusi pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem. Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam. KP konstatēja, ka Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt āra trenažierus ar regulējamu svaru. Tikai viena pretendenta dalība un iepirkuma izbeigšana bez rezultāta norāda uz to, ka iepirkuma prasības, iespējams, bija pārāk ierobežojošas un neatspoguļoja tirgus piedāvājuma daudzveidību. KP aicināja pašvaldību izvērtēt iepirkuma dokumentācijā iekļautās prasības un tehnisko specifikāciju attiecībā uz āra trenažieriem ar regulējamu svaru, lai tās pēc iespējas labāk...

Publiskajās tiesībās valda princips, ka aizliegts ir tas, kas nav atļauts ar tiesību normu, bet atļauts ir viss, kas ir noteikts.1 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), ir noteikti gadījumi, kad un kādā apmērā darba tiesisko attiecību gadījumā drīkst izmaksāt atlaišanas pabalstu. 1 Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.08.2013. spriedumu lietā Nr. A42946309, SKA–659/2013. Senāta Krimināllietu departamenta 2024. gada 18. decembra lēmums lietā Nr. 16870002022, SKK–192/2024 Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosakot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā paredz Atlīdzības likums? Diemžēl šajā lietā vairs nebūs runa par piezīmi vai rājienu. Nāksies izlasīt Krimināllikuma 318. panta otro daļu, jo arī apskatāmajā lietā pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības mantkārīgā nolūkā, nodarot būtisku kaitējumu. Ar Kurzemes rajona tiesas...

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu lielāku elastību uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. "Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos. Tomēr dažādi globālie satricinājumi (piemēram, 2008. gada finanšu krīze, Covid-19 pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi) mēdz izraisīt pēkšņas un būtiskas finanšu tirgus svārstības. Tādējādi Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku uzkrātā kapitāla...

Ir situācijas, kad cilvēks aizņemas naudu, bet dažādu iemeslu dēļ nespēj to atmaksāt noteiktajā termiņā. Šādos gadījumos kreditors var mēģināt atgūt parādu pats vai nodot šo uzdevumu citai personai – parādu piedzinējam. Ja ar cilvēku par parāda atmaksu sazinās cits kreditors, nevis tas, ar ko sākotnēji tika noslēgts līgums, vai arī kreditora vārdā sāk rīkoties parādu piedzinējs, bieži vien rodas jautājumi par datu apstrādes tiesiskumu. Datu Valsts inspekcija (DVI) regulāri saņem jautājumus no iedzīvotājiem, vai viņu datu nodošana citai personai šādos gadījumos ir likumīga. Cesija Viens no veidiem, kā cilvēks var nonākt situācijā, kurā pie viņa par parāda atgūšanu vēršas (un tātad apstrādā viņa datus) cita persona, nevis sākotnējais kreditors, ir prasījuma tiesību nodošana jeb cesija. Tas nozīmē, ka sākotnējais kreditors ir nodevis savas tiesības saņemt parāda atmaksu citai personai, kas tādējādi kļūst par jauno kreditoru. Jānis ir aizņēmies no Andra 1000 eiro, vienojoties, ka nauda tiks atdota pēc mēneša. Pa to...

Pirmajos trīs 2025. gada mēnešos reģistrēti jau 364 nelaimes gadījumi darbā, t.sk. 20 smagi nelaimes gadījumi un 4 letāli nelaimes gadījumi darbā, informē Valsts darba inspekcija (VDI). Apkopota arī statistika par aizvadīto gadu: uz 2025. gada 1. aprīli VDI reģistrēti 2024. gadā notikušie 2103 nelaimes gadījumi darbā. Izmeklēti 225 smagi nelaimes gadījumi darbā un 20 letāli nelaimes gadījumi. Letālo nelaimes gadījumu, kas notikuši 2024. gadā, karte ar notikušā īsu aprakstu pieejama šeit. Tā, piemēram, Garkalnes pagastā 65 gadus vecs vilcējautomobiļa vadītājs vadīja kravas transportlīdzekli, nobrauca no ceļas braucamās daļas. Kravas transportlīdzeklis apgāzās. Darbinieks gāja bojā. Liepājā 59 gadus vecs automobiļa vadītājs pārvietoja metāla kasti ar autoiekrāvēju. Darbinieks pacēla autoiekrāvēja dakšas, kuras atradās zem garāžas vārtiem, uz augšu. Garāžas vārti izāķējās no enģēm un uzkrita darbiniekam virsū viņu traumējot. Daugavpilī 65 gadus veca sieviete veica uzkopšanu sabiedriskā transporta pieturā, pēkšņi, vieglā automašīna uzbrauca sabiedriskā transporta pieturvietai, notriecot darbinieci. Rīgā 62 gadus vecam elektroatslēdzniekam...

Latvijas reģionu pilsētās no 6. līdz 9. maijam notiks bezmaksas mācību cikls iedzīvotājiem “Ceļš uz zināšanām” par dažādām aktuālām tēmām. To ietvaros varēs apgūt ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī darboties praktiski, izzinot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus, pilnveidojot prezentāciju veidošanas un datu apstrādes prasmes, kā arī gūstot ieskatu projektu vadības pamatos. Mācības rīko pieaugušo neformālās izglītības mācību centrs BDA (SIA Baltijas Datoru akadēmija) sadarbībā ar reģionālajiem partneriem. Iedzīvotāji mācības varēs apmeklēt gan klātienē, gan tām pieslēgties tiešsaistē. "Dzīvojam laikā, kad mūžizglītībai ir īpaši liela nozīme, un, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū, ar vidusskolas vai augstākās izglītības diplomu vairs nepietiek. Tehnoloģijas attīstās strauji, un līdz ar to aug arī pieprasījums, piemēram, pēc dažādām digitālajām prasmēm," atzīst BDA izpilddirektore Laima Ziediņa-Mikaljūna. Mācību norises programma 6. maijā Jēkabpils novada Attīstības pārvaldē (Rīgas ielā 150A, 2. stāvā) sociālo mediju mārketinga stratēģe, digitālā mārketinga eksperte Annija Graustiņa vadīs meistarklasi “Prezentāciju meistarība ar Canva rīku”, kurā iedzīvotāji...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Šajā rakstā ir apskatīti aktuālie EST spriedumi publisko iepirkumu lietās, un tieši — par piegādātāju apvienības dalībnieku maiņu, piedāvājuma un garantijas termiņa pagarināšanu, finanšu korekciju piemērošanu ES finansēto fondu projektos saistībā ar iepirkuma procedūras pārkāpumiem un līguma grozījumu būtiskuma izvērtēšanu saistībā ar piegādātāja līguma izpildes pārkāpumu. Par piegādātāju apvienības dalībnieku maiņu un piedāvājuma spēkā esamības ilgumu EST 2024. gada 26. septembra spriedums apvienotajās lietās C403/23 un C404/23 Minētais spriedums pieņemts saistībā ar Itālijas līgumslēdzējas iestādes Consip 2015. gada 21. decembrī izsludināto atklāto iepirkumu, lai piešķirtu tiesības slēgt līgumu par apgaismes pakalpojumiem. Piedāvājumu iepirkumā iesniedza uzņēmumu pagaidu apvienība, kas sastāvēja no četriem piegādātāju apvienības dalībniekiem. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra tika pagarināta vairākas reizes, un katrs no šiem pagarinājumiem izraisīja nepieciešamību apstiprināt piedāvājumus, kuru termiņš pa to laiku bija beidzies, un...

Bilances valstspilsētu ekonomikas pētījumā dosimies uz Kurzemes piekrasti, uz pilsētu, kuras ekonomiskā ainava pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu transformāciju. Tā ir Liepāja – pilsēta ar bagātu vēsturi un ambicioziem nākotnes plāniem. Vēl nesen Liepājas ekonomika bija cieši saistīta ar smagās metalurģijas gigantu – Liepājas Metalurgu. Iebraucot pilsētā no Rīgas šosejas puses, nereti pirmā vizuālā zīme bija rūpnīcas iespaidīgie skursteņi, no kuriem reizēm pacēlās sarkanīgi dūmi. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga veiksmīga darbība tieši vai netieši ietekmēja 25% Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja vismaz 0,5%. Liepājas Metalurga varenības stāsts piedzīvoja dramatisku sabrukumu 2013. gadā, kad uzņēmums cieta gandrīz 150 miljonu eiro lielus zaudējumus. Lai gan kādu laiku tas vēl turpināja eksistēt maksātnespējas procesā un tika mēģināts to revitalizēt, nopietnu ekonomisko ietekmi tas vairs neradīja. Interesanti, ka Liepājas iekšzemes kopprodukta oficiālajā statistikā šī notikuma sekas gandrīz nemaz neparādījās. Izskaidrojums ir vienkāršs – Liepājas Metalurgs...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE 2.1. redakcijai (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā). Ja pamatdarbības veids 2024. gadā ir pilnībā mainījies, VID aicina par to paziņot līdz 2025. gada 1.maijam. VID atgādina, ka no 2025. gada 1. janvāra ir spēkā jaunā Eiropas Komisijas (Eurostat) izstrādātā NACE 2.1. redakcija. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par saviem paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Ja VID publiskojamo datu bāzē redzamais...

Kā piesaistīt investīcijas ilgtspējas nodrošināšanai? Kā iesaistīt ieinteresētās puses, lai nodrošinātu ilgtspēju? Kā panākt, ka uzņēmuma ilgtspējas politika seko līdzi iesaistīto pušu vajadzībām un ka dažādas nodaļas un kapitāla veidi strādā saskaņoti, nevis kā neatkarīgas vienības? Šie ir aktuāli jautājumi uzņēmumu vadītājiem, investoriem, biznesa attīstības vadītājiem, kā arī varētu būt noderīgi finanšu analītiķiem un grāmatvežiem, kas vēlētos veicināt ilgtspējas attīstību un pilnveido uzņēmuma pārvaldības principus. Viens rīks, ko varētu izmantot, ir integrētais pārskats (IR) (IFRS, 2025a). Šī pārskata mērķis ir radīt ilgtermiņa vērtību, uzturēt dialogu ar iesaistītajām pusēm un veicināt caurskatāmību informācijas sniegšanā. Atšķirībā no tradicionālajiem finanšu pārskatiem, IR integrē finanšu un nefinanšu informāciju, aptverot sešus kapitāla veidus — finanšu, cilvēkresursu, intelektuālo, ražošanas, sociālo un attiecību, kā arī dabas kapitālu. Mūsdienās integrētā pārskatu sniegšana tiek plaši izmantota dažādās nozarēs — sākot no transporta un banku sektora līdz pat augstākajai izglītībai, jo uzņēmumi tiecas uzlabot pārskatāmību, atbildību un saskaņot savas darbības ar globālajiem...

Eiropas Savienības (ES) Padome 14. aprīlī pieņēma Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAS9), ar ko tiks paplašināta sadarbība un informācijas apmaiņa saistībā ar minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem. Šīs direktīvas mērķis ir ieviest praksē konkrētus Otrā pīlāra direktīvas noteikumus, ar kuriem Eiropas Savienībā tika īstenots G20/ESAO globālais nolīgums par starptautisko nodokļu reformu. Šī starptautiskā vienošanās tika panākta, lai ierobežotu sacensību pēc iespējas zemāku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju virzienā, samazinātu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas risku un nodrošinātu, ka lielākās starptautiskās grupas maksā saskaņoto globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Ar Otrā pīlāra direktīvu tiek nodrošināts, lai tādu lielāko starptautisko un vietējo grupu vai uzņēmumu (kuru kopējais gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni EUR) ieņēmumiem tiktu piemērots nodoklis saskaņā ar minimālo likmi – 15 %. Lielāka pārredzamība un vienkāršota ziņošana Ar DAS9 tiek atjaunināta spēkā esošā ES Direktīva par administratīvu sadarbību (DAS), paplašinot nodokļu pārredzamības noteikumus. Tā vienkāršo ziņošanu par lielām...

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu...

Saeima 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršo komercķīlas reģistrācijas procesu. Likumam stājoties spēkā, samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem, jo komercķīlas pieteikumam vairs nebūs jāpievieno aizdevuma līgums, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu. Turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš jau satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas ievērojami vienkāršos reģistrācijas procesu, bet vienlaikus saglabās juridisko precizitāti. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Nereti līgumi tiek sagatavoti svešvalodā, kā arī mēdz būt ļoti apjomīgi, it īpaši, kad mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikas attīstībai. Vienkāršojot komercķīlas reģistrācijas procesu, mēs atvieglojam gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēju ikdienu – samazinām birokrātisko slogu, tulkošanas izmaksas un laiku, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai. Tas ir skaidrs signāls, ka sperts vēl viens solis pretī tam, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem un uzņēmējdarbības veikšanai.” Līdz šim komercķīlas pieteikumam bija...

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā1 (turpmāk — Direktīva) tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī. Eiropas Savienības (ES) ieskatā ar Direktīvas ieviešanu tiks uzlaboti dzīves un darba apstākļi darba ņēmējiem, tiks nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, samazināsies fiktīvo uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā, samazināsies nereģistrēto virsstundu skaits. 1 Direktīva ir tiesību akts, kuru pieņem ES iestādes un kurš ir adresēts ES dalībvalstīm un uzliek tām par pienākumu izpildīt noteiktās darbības uz sasniedzamo rezultātu. Katras ES valsts, kurai direktīva ir adresēta, iestādes nosaka formu un metodes, kas tiek izmantotas direktīvas iekļaušanai valsts tiesību aktos («transponēšanai»). Parasti tas ir jāizdara divu gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas. 2 Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 25. punkts. Šī Direktīva, kuru dalībvalstīm bija pienākums ieviest līdz 2024. gada 15. novembrim, neuzliek par pienākumu ieviest likumā noteiktu minimālo algu dalībvalstīs, kurās algu veidošanu nodrošina vienīgi koplīgumi,...

No šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam ir apturēti Amerikas Savienoto valstu (ASV) izcelsmes precēm Eiropas Savienības (ES) ieviestie pretpasākumi, kas tika noteikti kā atbilde uz ASV tarifiem importam no ES. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 14. aprīlī Eiropas Komisija (Komisija) pieņēma divus normatīvos aktus – pirmo, kas ievieš ES pretpasākumus, un otru, kas nekavējoties tos aptur: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/778 (2025.gada 14. aprīlis) par tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (turpmāk – Regula (ES) 2025/778). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/786 (2025.gada 14. aprīlis), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 (turpmāk – Regula (ES) 2025/786). Pirmais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/778): groza 2018. gada pasākumus, samazinot maksimālās tarifu...