VISI RAKSTI

Pasūtītāji bieži saskaras ar situācijām, kad iesniegtie iepirkuma piedāvājumi ir neskaidri vai nepilnīgi. Tas vienmēr rada jautājumu, vai šīs neskaidrības vai nepilnības pretendents var novērst, iesniedzot papildu informāciju vai dokumentus. Ir grūti novilkt skaidru robežu, kuri ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa skaidrojumu no kandidāta vai pretendenta par iesniegto piedāvājumu vai pieteikumu, kad tie ir pieļaujami un kad tie noved pie nepieļaujamiem grozījumiem, kuru dēļ iesniegtais piedāvājums ir jāatzīst par neatbilstošu un tas tālāk vairs nevar tikt vērtēts. Ir trīs tiesību aktu veidi, kas regulē jautājumu par iepirkuma piedāvājuma precizēšanu un papildināšanu — iepirkuma dokumentācija, iepirkumu likumi un iepirkumu direktīvas. «Svarīgākais ir iepirkuma dokumentācija. Tieši iepirkuma nolikums ir tas dokuments, kur varam redzēt, kādi dokumenti, kādā apjomā un pie kādiem nosacījumiem ir jāiesniedz. Ja visi pretendenti ievēro šos nosacījumus, tad, visticamāk, jautājumi par piedāvājuma precizēšanu nebūs,» ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos» skaidroja Artūrs Valderšteins, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs. Ja...

Mūsdienās, kad internets ir kļuvis par neatņemamu saimnieciskās darbības sastāvdaļu, ir būtiski ņemt vērā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, kas attiecas uz darījumiem tiešsaistes platformās. Saimnieciskā darbība ietver jebkuru sistemātisku un patstāvīgu darbību par atlīdzību, piemēram, ražošanu, tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu. Tiešsaistes platformas, piemēram, tirdzniecības platformas (Etsy, eBay, Amazon), sociālie tīkli (Facebook, Instagram, LinkedIn, TikTok) un citas, kļūst arvien nozīmīgākas sociālajā un ekonomiskajā jomā. Platformas apvieno lietotājus, veicinot mijiedarbību un komercdarījumus. Persona, kas veic saimniecisko darbību, var izmantot gan sev, gan citai personai piederošus interneta veikalus. Interneta veikals ir tiešsaistes platforma, kas ļauj lietotājiem apskatīt, iegādāties un apmaksāt preces vai pakalpojumus internetā, norāda Valsts ieņēmumu dienests. Pirms platformas izmantošanas par atlīdzību, personai var būt jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jāpiemēro PVN darījumiem. Ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar platformas lietošanas noteikumiem un līgumiem, lai izvairītos no neskaidrībām. Ja rodas jautājumi par platformas noteikumiem, ieteicams vērsties pie konkrētās platformas. Slēdzot darījumus tiešsaistē, ir svarīgi...

Plānots noteikt ārvalstīs iegādātas automašīnas pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periodu arī automobiļiem vecumā līdz desmit gadiem. To paredz ceturtdien, 20.februārī, Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Patlaban, pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Latvijā, 15 dienu atsavināšanas aizliegums juridiskām personām un 30 dienu fiziskām personām noteikts automašīnām, kuras nav vecākas par pieciem gadiem. Atsavināšanas liegums attiecas uz M1, arī M1G, un N1, tostarp N1G kategorijas transportlīdzekļiem. Dažādi nodokļu nomaksas riski konstatējami arī par pieciem gadiem vecākiem automobiļiem ar augstu vērtību, minēts anotācijā. Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka pieaug tendence ievest sešus līdz septiņus gadus vecas automašīnas, par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Izmaiņas nepieciešamas, lai atturētu personas iesaistīties fiktīvos darījumos, tostarp novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanos ar PVN un darījumus ar neskaidras izcelsmes naudu. Laiks, kad automašīnu liegts atsavināt, nepieciešams, lai Valsts ieņēmumu dienests spētu pārbaudīt, piemēram, ar transportlīdzekļa vai naudas...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima ceturtdien, 20.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas...

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas, kas aktualizēts 2025. gada 19. februārī. Šis materiāls sniedz skaidrojumu par to, kā pareizi deklarēt un samaksāt nodokli par ienākumiem, kas gūti no ieguldījumu fondu apliecību pārdošanas vai citas atsavināšanas. Ieguldījumu fonda apliecība ir vērtspapīrs, kas apliecina personas līdzdalību ieguldījumu fondā un tiesības, kas no tās izriet. Ienākums no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas tiek uzskatīts par ienākumu no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu aprēķina, no ieguldījumu fonda apliecības atsavināšanas cenas atņemot ieguldījumu fonda apliecības iegādes vērtību. Iegādes vērtībā var iekļaut arī ar iegūšanu saistītus izdevumus, piemēram, valsts nodevas, procentu maksājumus par kredītu, komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus. Ja ieguldījumu fonda apliecības ir iegādātas dažādos laikos un par dažādām cenām, un tiek atsavināta tikai daļa no tām, kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot FIFO (pirmais iekšā – pirmais ārā) vai vidējās svērtās cenas metodi. Izvēlēto metodi...

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs strādāt. Darba devējs ir piedāvājis veikt līgumā neparedzētu darbu vai izbeigt darba attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību noraidīja, savukārt apelācijas instances tiesa darbinieka prasību apmierināja. Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā iesniegta akta Nr. 5 neapliecināta kopija. Šajā dokumentā komisija — mehāniķis /pers. D/, grāmatvede /pers. E/...

Eiropas Savienības (ES) Padome 18. februārī oficiāli pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pašreizējos papīra sertifikātus, kurus izmanto, lai deklarētu atbrīvojumus no ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aizstāt ar jaunu elektronisku veidlapu. "Mēs speram vēl vienu soli, lai vienkāršotu un digitalizētu mūsu PVN sistēmas. Jaunais sertifikāts būtiski samazinās birokrātiju," norādījis Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs Papīra sertifikāti, kurus izmanto gadījumos, kad preces ir atbrīvotas no PVN, tiks aizstāti ar elektronisku veidlapu. Tas vienkāršos un racionalizēs procesu uzņēmumiem un administrācijām, kad šīs preces tiek importētas vēstniecību, starptautisku organizāciju vai bruņoto spēku vajadzībām. Jaunie pasākumi stāsies spēkā 2031. gada 1. jūlijā, kam sekos vienu gadu ilgs pārejas laiks, kurā dalībvalstis varēs izmantot gan elektronisko, gan papīra formātu. Nepieciešamās IT specifikācijas tiks apspriestas ekspertu grupās un noteiktas ar Komisijas īstenošanas aktiem. Komisija 2024. gada 8. jūlijā publicēja divus priekšlikumus, kuru mērķis ir aizstāt pašreizējo papīra formāta PVN atbrīvojuma sertifikātu ar elektronisko PVN atbrīvojuma sertifikātu: priekšlikumu...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un 1Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai. Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības (ES) sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. 2Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes...

SIA Lietišķās informācijas dienests ir uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ietvaros atbalstītā projekta “Žurnālu "BILANCE" un "BILANCES JURIDISKIE PADOMI" satura digitalizācija portālā "BILANCE PLZ” (projekts Nr. 2.2.1.5.i.0/1/24/A/CFLA/027) īstenošanu. Projekta mērķis ir žurnālu “Bilance” un “Bilances Juridiskie Padomi” satura transformācija digitālajā vidē atbilstoši auditorijas vajadzībām un interneta medija “BilancePLZ” (www.plz.lv) atjaunošana un modernizācija, tā nodrošinot vietējā specializētā satura veidotāju ilgtspēju un plurālistisku mediju vidi Latvijā. Šī mērķa sasniegšanai: tiks izveidota moderna un intuitīvi lietojama digitālā platforma ”BilancePLZ”, kas nodrošinās ātru un ērtu piekļuvi drukāto žurnālu saturam internetā, kā arī ikdienas aktuālajai informācijai un praktiski izmantojamiem resursiem; vienlaikus paredzēts optimizēt klientu (žurnālu un portāla abonentu) datu pārvaldību, ieviešot efektīvu CRM sistēmu, lai celtu izdevniecības darba produktivitāti un abonentu apkalpošanas kvalitāti. Modernizējot tīmekļvietni plz.lv un CRM sistēmu, tiks...

Senāta 2024. gada 27. maija lēmumā lietā SKA–606/2024 ir apskatīts jautājums, vai iepirkuma līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš ir attiecināms arī uz pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu. Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasūtītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīšanas iestādē, kura izskata pretendenta apstrīdēšanas iesniegumu jeb sūdzību. Nogaidīšanas termiņš Latvijas tiesību aktos noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (turpmāk — Direktīva). Strīds konkrētajā lietā radās saistībā ar to, ka pieteicēja apstrīdēja konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā, un birojs atzina pieteicējas sūdzību par nepamatotu un atļāva pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu saskaņā ar konkursa rezultātiem....

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem, Finanšu izlūkošanas dienests kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos iniciēja sabiedriskās domas aptauju. 2024. gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā reģistrētajos uzņēmumos. Savukārt mazāku uzņēmumu (10 līdz 19 darbinieki) ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro vērtējumā nepieciešamība ieviest specifiskus procesus sankciju ievērošanai ir mazāk aktuāla. Aptaujas rezultāti atklāj augošo izpratni par sankciju ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, gan arī norāda uz nepieciešamību turpināt izglītojošos pasākumus, īpaši mazāko uzņēmumu vidū, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu sankciju...

2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar to nepieciešams veikt alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2025. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2025. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas VID glabāšanā līdz to identificēšanai. Kā...

Ja patlaban Latvijas pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vecuma struktūra visur ir vienlīdz slikta, tad nākotnē šī situācija jau būtiski var mainīties. Proti, Latvijā, jo īpaši starp valstspilsētām, līdz ar ekonomikas izaugsmi visdrīzāk saasināsies konkurence par darbaspēku. Pie nemainīgas demogrāfijas un imigrācijas politikas, realitāte var izrādīties ļoti skarba — būs vietas, kur koncentrēsies uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, un būs vietas, kur kādreizējos bērnudārzus nāksies pārveidot par veco ļaužu pansionātiem un pilsētas pastāvēšanu vajadzēs bāzēt jau uz pavisam citiem pamatiem. Turklāt šāda situācija nebūt vairs nav aiz tāliem kalniem. Statistika skarba, vēl skarbāka Šāds secinājums rodas, skatoties pašreizējos statistikas datus. Ja patlaban visvairāk bērnu un jauniešu dzīvo Jelgavā — 18% no pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita (2024. gada sākuma dati), tad vismazāk bērnu un jauniešu līdz darbaspējīgam vecumam ir Daugavpilī —14% no kopskaita. Daugavpilī ir arī visvairāk senioru — 26%, un tikpat to ir Ventspilī — 26%. Savukārt vismazāk senioru ir Jelgavā — 21%. Ja abas...

Līdz 2025. gada 1. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu jāiesniedz 54 675 valsts amatpersonām. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. EDS ir iestrādāts daudzpusīgs agrīnās brīdināšanas mehānisms, deklarācijas veidlapas papildinot ar informatīviem brīdinājumiem par nepieciešamību pievērst uzmanību ievadītajiem datiem. Tas palīdz valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām un minimizētu risku neievērot deklarācijas aizpildīšanas kārtības noteikumus. Papildus deklarācijas aizpildīšanas uzlabošanai EDS pie katra deklarācijas punkta ir iestrādāta saite uz konkrēto metodiskā materiāla sadaļu. Tas palīdzēs valsts amatpersonām ātri piekļūt metodiskajā materiālā sniegtajai informācijai. Valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”,...

No 2025. gada 25. marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādēļ VID Muitas pārvalde aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID Muitas pārvalde ir vērtējusi Latvijas tiesu praksi kontekstā ar pastāvošo praksi vispārējā un vienreizējā galvojuma, kas sniegts kā galvinieka saistības, piemērošanā muitas maksājumu parāda nodrošināšanai gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt, (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā). Muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona,...