VISI RAKSTI

Jautājums Tūrisma operators organizē grupu braucienus uz trešajām valstīm (Āzija). Uzņēmuma darbinieks brauc līdzi grupai kā grupas vadītājs un pavada grupu 24/7 visu ceļojuma laiku. Vai grupas vadītāja izmitināšanas izmaksas, t.i., viesnīcas numura izmaksas arī iekļaujamas izdevumos, kas radušies tūrisma operatoram tūrisma pakalpojuma nodrošināšanai? Kā arī darbinieka komandējuma nauda (izdevumi ēšanai u.tml.) - vai tie arī ir iekļaujami šajos izdevumos? Atbilde No jautājuma grūti saprast, vai runa ir par tūrisma operatora darbinieku, vai par viņu klienta darbinieku, kurš ir tūristu grupas vadītājs. Atbildi lūdzām sniegt Maijai Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. "Tūrisma firmas darbinieks atrodas darba braucienā un viņam tiek atlīdzināti minētie izdevumi, kuri (ja nepārsniedz Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12.oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" minētos normatīvus) ir firmas izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Jebkurai firmai, kas sniedz pakalpojumus, t.sk. tūrisma operatoram, vienmēr ir izdevumi, kas radušies par darbu,...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2024. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. C531/24 (HJ pret US, MU, piedaloties Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)) ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā par darba devēja pienākumu izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādāto darba laiku. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi Persona (turpmāk — darbiniece HJ) tika pieņemta darbā mājsaimniecībā pie fiziskām personām (US un MU). 2021. gada 17. februārī darbiniece HJ tika atlaista no darba, bet 2021. gada 31. martā viņa cēla prasību Bilbao Darba un sociālo lietu tiesā Nr. 2 (Spānija), lūdzot atzīt atlaišanu par nepamatotu un piespriest viņas darba devējiem samaksāt par nostrādātajām virsstundām, kā arī par neizmantotajām atvaļinājuma dienām. Ceļot prasību darbiniece HJ norādīja, ka tika pieņemta darbā uz pilnu slodzi ar bruto mēnešalgu 2363,04 EUR, līdz 2020. gada 18. oktobrim strādāja 46 stundas nedēļā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu "Gada pārskata sastāvdaļas "Vadības ziņojums" aizpildīšana un sabiedriskā labuma organizāciju biežāk pieļautās neatbilstības gada pārskatos". Sagatavojot gada pārskatu, jāņem vērā, ka ir izdoti Ministru kabineta 2025. gada 28. noteikumi Nr. 70 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā"", kas stājās spēkā 28. janvārī un kuri jaunā redakcijā izteica "Vadības ziņojuma" formu. Biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbības nosacījumus paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Atgādinām, ka sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) un personām, kuras ziedo SLO, ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Nevalstiskajām organizācijām, kurām piešķirts SLO statuss, jāizlieto savi ienākumi darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, izņemot, ja tai ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai tiek nodota ziedotā manta vai finanšu...

Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās: Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju...

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Pērn ieguvāt izdevniecības Lietišķās informācijas dienests un žurnāla Bilance balvu «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā. Gada nogalē saņēmāt arī Zemkopības ministrijas balvu — ieguvāt medaļu par centību. Tātad 2024. gadā esat novērtēta dubultā. Vai ir gandarījums par profesionālo darbu? Abas balvas bija pārsteigums. Jebkurš pozitīvs novērtējums dod stimulu strādāt un uzmundrina pat, ja jau iestājusies rutīna. Balva ar nosaukumu «Par mūža ieguldījumu» mani nedaudz samulsināja — nešķita, ka esmu tik...

Publicēti Ekonomikas ministrijas sagatavotie un valdības sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) 2025. gada 4. marta noteikumi Nr. 129 "Noteikumi par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajiem uzņēmumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību". Noteikumi stājas spēkā 6. martā. Kā norādīts jauno noteikumu projekta anotācijā, iepriekšējie MK 2018. gada 3. aprīlī pieņemtie noteikumi Nr. 197 paredzēja atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, kas ar 2023. gada 31. decembrī izbeidza savu darbību, taču atbalstu varēja piešķirt pārejas periodā, proti, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Komisijas regula Nr. 1407/2013 tika aizstāta ar 2024. gada 1. janvāra Komisijas Regulu Nr. 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā atbalsta piešķiršanu sociālajiem uzņēmumiem atbilstoši spēkā esošiem de minimis nosacījumiem, bija nepieciešams pārizdot MK noteikumus. Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3. panta...

Valdība 4. martā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā””, kas paredz finansējumu arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un selekcijai, šim mērķim 2025. gadā novirzot 34 miljonus eiro no valsts budžeta. Ar šo finansējumu 2025. gadā daļēji dzēsīs kredītprocentus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un atbilstošiem kooperatīviem, kā arī finansēs lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes pētījumus un selekcijas materiāla izstrādi. Kredītprocentus no valsts budžeta daļēji dzēsīs primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Šim mērķim plānots iztērēt 21 miljonu eiro. Deviņu miljonu eiro atbalsts plānots lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Savukārt selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, novirzīs četrus miljonus eiro.

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad tiek rīkota 12. martā, būs veltīta tādam aktuālam tematam kā piedziņas vēršana uz darba samaksu. Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP), aizvadītajā gadā tika veiktas būtiskas tiesību normas izmaiņas, kas skar piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Proti, 2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas regulē ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Galvenais veikto izmaiņu mērķis bija veicināt parādnieku nodarbinātību un ilgtermiņā sekmēt parādu atgūšanu. Tostarp, jaunās normas paredz ieturējumu apmēra samazināšanu, to nemainīgumu neatkarīgi no piedziņas kārtas, kā arī minimālās summas saglabāšanu, kas netiek pakļauta piedziņai. LTTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Lielākajai daļai iedzīvotāju alga ir primārais ieņēmumu avots, un tāpēc arī parādu gadījumā tieši atskaitījumi no darba samaksas ir galvenais uzkrāto saistību atmaksas veids. Veiktie grozījumi lielākajā daļā parādu piedziņu lietu samazināja ieturējumu apmēru no parādnieku darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Nosacījumi parādniekiem kļuva...

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša. Kā jūs raksturotu juristu un grāmatvežu attiecības? Grāmatveži droši vien vēlas noskaidrot, kāds ir risinājums skaitļu izteiksmē, bet juristi ne vienmēr zina un saprot grāmatvežu bažas. Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu strukturēšanā, gan esam iesaistīti uzņēmumu saimniecisko darījumu plānošanā un izmaiņās. Lai minēto īstenotu klienta labākajās interesēs, juristiem, grāmatvežiem un citiem procesā iesaistītajiem nepieciešama vienota izpratne par jautājumiem, pie kuriem strādājam. Mums jāsaprot klienta patiesās vajadzības, lai kopīgiem spēkiem spētu nonākt pie rezultāta. Nereti visupirms no klienta ir nepieciešama informācija tieši no uzņēmuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti un/vai stājas spēkā 2025. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumi Nr. 76 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” Grozījumi veikti muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanai, vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai gan komersantiem, gan VID. 04.02.2025. 07.02.2025. Finanšu ministrijas 2025. gada 25. februāra informācija “Par aktualizēto jurisdikciju sarakstu” Ar 2025. gada 1. martu aktuālajā sarakstā iekļautas 11 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: Angiljas teritorija; ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Krievijas Federācija; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu. Aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo 2024. gada 1. novembrī publicēto sarakstu. 25.02.2025. 01.03.2025. Lasiet...

Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. Strukturētie elektroniskie rēķini (e–rēķini) ir digitāli dokumenti, kas sagatavoti un nosūtīti strukturētā elektroniskā formātā, piemēram, XML, ļaujot tos automātiski un elektroniski apstrādāt. Šāda pieeja atšķiras no tradicionālajiem PDF vai papīra rēķiniem, jo tā nodrošina mašīnlasāmību un integrāciju ar grāmatvedības sistēmām. Tiek uzskatīts, ka strukturēti e–rēķini ir mazāk pakļauti krāpniecības riskam salīdzinājumā ar PDF rēķiniem, kurus vieglāk viltot. Tomēr e–rēķinu izmantošana prasa atbilstošu programmatūru un sistēmu integrāciju, kas var radīt papildu izmaksas un nepieciešamību pēc tehniskās kompetences. Ja uzņēmumam nav specializētas programmatūras, var izmantot bezmaksas tiešsaistes rīkus, arī grāmatvedības programmas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Strukturētie rēķini: galvassāpes vai atvieglojums Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. INTERVIJA Inese Helmane intervē Lindu Puriņu: Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopā ar Eiropas Komisiju turpina ieviest Importa kontroles sistēmu 2, kas pakāpeniski aizvieto nacionālo Importa kontroles sistēmu 1. 2025. gada 1. aprīlī stāsies spēkā regulējums, kas paredz, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija par kravām, kas ievedamas Eiropas Savienībā (ES) ar dzelzceļa un autotransportu (tajā skaitā par precēm pasta sūtījumos, ko pārvadā šajos transportlīdzekļos), jāiesniedz Eiropas Komisijas Importa kontroles sistēmas 2 Kopīgajā komersanta saskarnē (ICS2 STI/STP). To nosaka Komisijas 2023. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Lai atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu sistēmu, komersanti (deklarētāji un pārvadātāji) var lūgt muitas dienestam pārejas posmu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas uzsākšanai Importa kontroles sistēmā 2. Jāņem vērā, ka pārejas posms nevar būt ilgāks par 2025. gada 1. septembri. Komersantiem, kuri vēlas izmantot pārejas posmu, lai veiktu sagatavošanas darbus jaunās sistēmas izmantošanai, ir...

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. FID atgādina, ka kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā, ir tas, vai šai personai pieder 50% vai vairāk no juridiskās personas īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, tad tiek uzskatīts, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā. Tas nozīmē, ka pirms sadarbības uzsākšanas nepieciešams pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav saistīts ar...

Jautājums Uzņēmums izsniedza 2024. gada martā savam darbiniekam bezprocentu aizdevumu 2000 EUR, ar atmaksas termiņu - 2025. gada februāris, parādu dzēšot katru mēnesi pa daļām. Šodien parāds ir atmaksāts 100% apmērā. Kādi nodokļi uzņēmumam ir jāmaksā par bezprocentu aizdevumu darbiniekam? Lūdzu norādīt, kādu procenta likmi ņemt par pamatu neiegūtajiem procentu ienākumiem? Ja varētu norādīt precīzu likmi manā gadījumā! Kādas atskaites jāaizpilda un par kuriem mēnešiem? Vai darbinieka gūto labumu varu iekļaut vienā mēnesī - 02.2025? Vai UIN mums jāaprēķina par darbinieka labuma gūtajiem ienākumiem jeb šos nodokļus jāmaksā darbiniekam? Paldies jau iepriekš par atbildi. Ļoti vēlētos to saņemt detalizētu. Atbilde Atbildi sagatavojusi Ph.D. Aļona Irmeja, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente. Ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona (kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros) nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas...