Ministrijām trūkst konkrētu rīcības plānu izaugsmes veicināšanai

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai Latvijā, secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LDDK aicina "pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai".

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību" un Finanšu ministrijas (FM) "Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam Progresa ziņojums" Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. LDDK norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem pirmajā ceturksnī joprojām nav publiski pieejami, līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā.

Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi, un pašreiz, redzot tendences vilcināšanos pielāgot un mainīt valsts budžeta tēriņu paradumus, rodas šaubas par valdības spēju sasniegt pašu izvirzītos mērķus, norāda LDDK.

LDDK ieskatā, tā vietā, lai vienotos par konkrētiem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, EM piedāvā vīziju, kas nav nedz datos pamatota, ne saskaņā ar spēkā esošiem nozaru attīstības dokumentiem. Kā norāda LDDK, viena pieeja būtu plānus balstīt prognozēs, taču dažādu institūciju prognozes par Latvijas IKP izaugsmi ir ne tikai neviennozīmīgas, bet arī netuvojas ambīcijai par IKP dubultošanu.

Ņemot vērā 2024. gada IKP izaugsmes dinamiku, valdības piedāvātajiem mērķiem par dubultotu ekonomiku līdz 2035. gadam ir grūti noticēt.

Saskaņā ar FM prognozēm, ekonomika 2025. gadā palielināsies tikai par 1,2%, kas tālu atpaliek no nepieciešamā 4-5% pieauguma tempa, un jau tagad varam secināt, ka lielākā daļa no sākotnējā EM stratēģijā iekļautajiem pasākumiem nav vainagojušies ar pozitīviem rezultātiem vai pat ir radījuši pretēju efektu, norāda LDDK.

LDDK jau iepriekš uzsvērusi nepieciešamību pēc reāliem plāniem tautsaimniecības izaugsmei un no šiem plāniem izrietošiem lēmumiem un rīcības.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka Latvijai ir jāspēj radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas ir konkurētspējīga ne tikai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Tam jāsākas ar politiskiem lēmumiem, taču nepieciešama ir arī praktiska plānu īstenošana ar skaidriem mērķiem un termiņiem.

EM ziņojumā norādīts uz nepieciešamību veikt reformas darbaspēka nodokļu jomā un uzlabot cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību, bet šobrīd šie plāni ir pārāk vispārīgi un nenodrošina nepieciešamo pamatu ilgtermiņa izaugsmes sasniegšanai.

Neskatoties uz solījumiem palielināt investīcijas, par ko norādīts arī Fiskāli strukturālā plāna Progresa ziņojumā, par šiem investīciju plāniem joprojām nav pietiekamas skaidrības, pauž LDDK.

Vienlaikus LDDK apzinās un piekrīt mērķim palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, un aicina to darīt primāri uz esošo izdevumu samazināšanas rēķina.

FM ziņojums parāda, ka Latvijas budžeta deficīts 2024.gadā bija 2,1% no IKP, un paredzams, ka šis deficīts 2025.gadā var pieaugt, ņemot vērā zemākos IKP pieauguma rādītājus un pieaugošos aizsardzības izdevumus. Fiskālās telpas ierobežojumi nozīmē, ka valdība saskaras ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar nepieciešamajiem izdevumiem ilgtspējīgai attīstībai un strukturālajām reformām.

Lai gan Latvijas fiskālā politika šobrīd ir stabila, tiek prognozēts, ka šī stabilitāte nākamajos gados tiks apdraudēta. Saskaņā ar FM prognozēm, nākotnē Latvija saskarsies ar aizvien lielākiem fiskālajiem izaicinājumiem. Ja valsts vēlēsies saglabāt konkurētspēju un nodrošināt stabilu izaugsmi, būs jāpieņem skaidri lēmumi par izdevumu ierobežošanu un jāveic fundamentālas reformas, kas nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi visiem Latvijas iedzīvotājiem, pauž LDDK.

Valsts pārvaldei ir jāsamazina savi izdevumi, pieejamie līdzekļi jāapgūst atbildīgi un ilgtspējīgi, un jānodrošina tāda uzņēmējdarbības vide, kurā spējam nopelnīt vairāk un turpināt ieguldīt attīstībā, norāda LDDK.