Mēneša vidējās izpeļņas noteikšana

Kā noteikt mēneša vidējo izpeļņu darbiniekam ar summēto darba laiku, ja pēdējos 6 mēnešos (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim (ieskaitot)) viņš nav strādājis pilnus mēnešus? Šajā periodā darbinieks nostrādāja tikai 427 stundas, jo periodiski bija slims, kā arī izmantoja atvaļinājumu.

Noteicu stundas vidējo izpeļņu, bet tālāk netieku. Kā aprēķināt dienas vidējo izpeļņu, vidējo nostrādāto stundu skaitu kalendāra dienā un mēneša vidējo izpeļņu šajā situācijā?

Atbilde

Jārēķina tieši tā, kā teikts Darba likuma (DL) 75. panta 3., 4. un 5. daļā. 

NB! Jāpievērš īpaša uzmanība nosacījumiem, kad aprēķins attiecas uz nostrādātām dienām, kad uz darba dienām pēc kalendāra (faktiski uz standarta darbdienām no pirmdienas līdz piektdienai) un kuras darba dienas (un to apmaksa) nav jāņem vērā (attaisnotā prombūtne). 

Šāds algoritms ieviests DL (no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma)) un ir loģisks un taisnīgs tieši gadījumiem, kad mēneša vidējo izpeļņu nav iespējams noteikt vienkāršā (standarta) veidā — darbiniekam pēdējos sešos mēnešos katrs (vai gandrīz katrs) mēnesis ir nostrādāts daļēji. Šāda situācija veidojas, ja darbinieks slimoja, izmantoja atvaļinājumus vai bija citā attaisnotajā prombūtnē. Arī tad, ja minētie periodi tiks apmaksāti (darba devējs vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra), to summu iekļaušana vidējās izpeļņas aprēķinā negatīvi (vai vienkārši — dažādi) ietekmēs izpeļņas apmēru (vai to iekļaušana nebūs iespējama).

Vispirms likums nosaka, ka mēneša vidējo izpeļņu iegūst, reizinot pēdējos sešos kalendāra mēnešos nostrādātas dienas vidējo izpeļņu ar vidējo darba (nevis nostrādāto) dienu skaitu pēc kalendāra šajos mēnešos (3. daļa). Tātad vispirms ir jānosaka šos lielumus.

Nostrādātās dienas vidējo izpeļņu summētā darba laika gadījumā (arī gadījumos, kad darbinieks strādāja tikai daļu no perioda vai viņam bija noteikts nepilns summētais darba laiks) saskaņā ar panta 4. daļu nosaka šādi: 

• jānosaka stundas vidējo izpeļņu (5. daļa), dalot darba samaksu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (piemēram, 2135 eiro) ar nostrādāto stundu skaitu (2135 eiro : 427 st.), iegūstam 5 eiro/stundā;
• nosakām vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā (sk. aprēķinu); pēdējos sešos mēnešos darba dienu skaits pēc kalendāra ir 124, tomēr daļa no tām ir attaisnotā prombūtne.

Aprēķins: pēdējo 6 mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu (427 st.) jādala ar darba dienu skaitu pēc kalendāra (izņemot attaisnotu prombūtni, pieņemu, ka prombūtne bijusi 70 darba dienas (t.sk. atvaļinājums un slimība)), tātad ar 54 darba dienu (124 – 70).

427 : 54 = 7,91 stundas vidēji darbinieks strādāja darba dienā

Atlika pēdējais reizinājums:

5 eiro/st. x 7,91 st./dienā = 39,55 — eiro/dienā — vidējā izpeļņa

Mēneša vidējo izpeļņu iegūsim, reizinot dienas vidējo izpeļņu ar vidējo darba dienu skaitu (pēc kalendāra) periodā no 2023. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim. To ir 124 (21_XI,19_XII, 22_I, 21_II, 20_III, 21_IV). Kopsummu jādala ar seši — vidēji — 20,666 darba dienu (124/6). Dienas vidējo izpeļņu jāreizina ar vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos mēnešos: 

39,55 eiro/dienā x 20,666 = 817,34 — mēneša vidējā izpeļņa

Šādam rezultātam nav tieša sakarā ar kādreiz saņemto darba samaksu (summa var būt gan lielāka, gan mazāka).

Jums arī varētu interesēt:

• Kādas dienas jāapmaksā atvaļinājumā
• Vidējās izpeļņas aprēķins normālam un summētam darba laikam