LIKUMDOŠANA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī galīgajam lasījumam atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas...

Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas uz 34,09 % - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme plānota: darba devējam - 23,59 %, darba ņēmējam – 10,50 %. Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – no minimālās algas, kas no nākamā gada plānota 500 eiro...

Valdība 27. oktobrī izskatījusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Ar grozījumiem tiek mainīts termiņš, kādā maksājumu saņēmējam jāiesniedz ienākuma izmaksātājam rezidenta apliecība - iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai noteikumu 9.1 punktā paredzētos dokumentus (atvieglojumu apliecība). Ja līdz šim bija paredzēts, ka tas jāiesniedz līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, tad turpmāk būs noteikts, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī. Tāpat ar grozījumiem ir precizēts termiņš...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka tā nevar atbalstīt valdības sagatavoto un Saeimas plenārsēdē 16. oktobrī izskatīto vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošās plānotās nodokļu izmaiņas, jo dažas no saistītajos likumprojektos iekļautajām iniciatīvām LTRK ieskatā sekmēs ēnu ekonomikas palielināšanos. Tāpat ir nepieņemami nodokļu sistēmas izmaiņas veikt vienlaikus ar valsts budžeta veidošanas procesu, jo tas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. LTRK konceptuāli atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%. Piedāvātais samazinājums ir...

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka 2021. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas paredz izmaiņas pašnodarbinātām personām. Tās noteiks grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā un grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekti vēl jāizvērtē Saeimā. Paredzēts, ka personām, kas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušas saimniecisko darbību un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā, proti, maksā IIN no ieņēmumu un izdevumu starpības, ar nākamo gadu mainās IIN likme augstākajai progresivitātes pakāpei no 31,4% uz 31%. Ar 2021. gadu tiek ieviests minimālais VSAOI apmērs, tomēr tā piemērošana tiks uzsākta tikai ar...

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam", kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki....

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālajā apmērā pašnodarbinātajiem (un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz...

Saeimā turpina izskatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbībā. Lai gan otrajā lasījumā grozījumi pieņemti jau šāgada sākumā, Saeimas sēdē 8. oktobrī tika nolemts pirms galīgā balsojuma trešajā lasījumā likumprojektu vēlreiz nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai). Tomēr skaidrs, ka grozījumu pieņemšana tuvojas - ko tie īsti paredzēs? Publiskos informāciju par auditos un datu atbilstības pārbaudēs atklātajiem nodokļu nomaksas pārkāpumiem Būtiskas izmaiņas paredzētas VID tiesībās informēt sabiedrību par nodokļu kontroles pasākumos uzņēmumos atklātajām lietām. Iecerētie grozījumi paredz, ka VID varēs bez nodokļu maksātāja piekrišanas informēt par juridiskajām personām,...

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu reforma pagājušajā piektdienā, 9. oktobrī, pārkāpa pāri būtiskai robežšķirtnei - ar to saistītie normatīvie akti tika apstiprināti valdības ārkārtas sēdē un līdz ar to nosūtīti tālākai izskatīšanai Saeimā. Saeimā trijos lasījumos vēl daudz kas var mainīties, taču šobrīd lūkojamies, kāda ir pašreiz fiksējamā situācija. Minimālās iemaksas būs, bet noteiktas plašākas izņēmumu grupas Darba ņēmējiem un darba devējiem plānotās izmaiņas pamatā saskan ar jau iepriekš ziņoto - par darbiniekiem būs jāmaksā sociālās iemaksas jaunās, par vienu procentpunktu samazinātās likmes (34,09%) apmērā, turklāt, sākot no 2021. gada 1. jūlija, kad tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas, tās nedrīkstēs būt...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas. IIN progresīvās likmes augstāko likmi, kas patlaban ir 31,4%, plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%. Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1....

Ministru kabinets 22. septembrī izskatīja un akceptēja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam". Ziņojumā iekļauti valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā panāktie un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sanāksmē izdiskutētie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tie ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai. Attiecībā uz izmaiņām nodokļos paredzēts: valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes mazināšana par 1 procentpunktu; ienākumu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā izskatītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” skars arī vienoto elektronisko darba laika uzskaiti būvniecībā attiecībā uz tādu objektu būvlaukumiem, kas saistīti ar valsts drošību. Būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai, darba laika uzskaites informācija varētu reģistrēt, apkopot un uzturēt lokālā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, kas nav pieslēgta ārējam tīklam vai lokālajam tīklam, no kura ir iespējama piekļuve ārējam tīklam. Šādā gadījumā piekļuve elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datiem tiks nodrošināta likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām iestādēm (katrai savas kompetences ietvaros) – Valsts...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Kā norāda šī piedāvājuma autori, COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi. Viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 infekcijas ietekme un citi faktori nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas...

Lai autoratlīdzību saņēmēji nākotnē būtu sociāli nodrošinātāki nekā līdz šim un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) režīms nodokļu sloga ziņā būtu līdzvērtīgs algota darba ienākuma režīmam, Finanšu ministrija (FM) piedāvā no 2021. gada 1. janvāra vairs neizdalīt autoratlīdzības kā īpaši ienākumu veidu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Ministrija norāda, ka 2019.gadā gadā kā autoratlīdzību saņēmēji bija reģistrēti vairāk nekā 39 tūkstoši nodokļu maksātāju. Pēc izmaiņu ieviešanas 65 % varētu vairs negūt ienākumus šādā režīmā, bet 35 % varētu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji vai strādāt uz uzņēmuma līguma pamata un attiecīgi maksāt...

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 21. augustā tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadību, lai pārrunātu nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienotos par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Tikšanās laikā valdības vadītājs pārrunāja gan par valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzklausīja uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. “Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri – uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai,” teica LTRK...