LIKUMDOŠANA

Finanšu ministrs Jānis Reirs 14. oktobrī Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto simbolisko "budžeta portfeli", lai jau tradicionāli nodotu 2022. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošos likumprojektus izskatīšanai Saeimā. Ministrs budžeta portfeli nesa jau sesto reizi. Atgādinām, ka 12. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Budžeta portfeļa nešanu no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu...

Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. 2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas...

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeima ceturtdien, 23.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumu. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likuma projekta autori Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzēs uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzēs izgatavot...

Turpinās bezatbildīga mīņāšanās uz vietas, kā rezultātā gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir daudz neskaidrību, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). LTRK vērš uzmanību, ka Finanšu ministrija joprojām nav uzsākusi darbu pie nodokļu izmaiņu, kas skar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izvērtēšanas un koriģēšanas, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu. Lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai sabiedrības daļai, kas pirmos rēķinus saņems jau šī gada 20. decembrī, un atbildīgā institūcija solīja to paveikt saprātīgā laika termiņā. “Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču apzināties savas kļūdas un spēt tās izlabot,...

No 1. septembra krietni lētāka kļūs komersantu ierakstīšana komercreģistrā, savukārt komersantu reorganizācijas reģistrācijas pakalpojums sadārdzināsies, paredz valdības 24. augustā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu". Ja līdz šim maksa par personālsabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu komercreģistrā bija 150 eiro, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās tā būs divas reizes mazāka - 75 eiro. Vēl lielāks maksas samazinājums paredzēts par akciju sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību ierakstīšanu komercreģistrā - no līdzšinējiem 350 eiro uz 85 eiro. Savukārt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grāmatvedības likums Likuma mērķis ir veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Likums nosaka grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektu tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, grāmatvedības kārtošanu reglamentējošās prasības, administratīvos pārkāpumus grāmatvedības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Likumā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt...

Vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, atgādina Finanšu ministrija. Tās skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus. Par svarīgākajām izmaiņām plašāk var iepazīties arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļu izmaiņas 2021”. Izmaiņas darba devējiem Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī),...

Vai jūs ticējāt, kad vēlēšanu gaisotnē gandrīz visi politiskie spēki solīja, ka nodokļu politika tiks uzlabota, bet nodokļi netiks palielināti? Ir pamats domāt, ka šaubas radās jau tad. Aizvien ir spēkā spārnotā frāze "kā var nesolīt". Steidzamu grozījumu, kas attiecas uz fizisko personu ienākumiem (summas, ko nodarbinātie saņems uz rokas), ieviešanu likumos izstiepa garumā, jo lielākā daļa no tiem stāsies spēkā 2021. gada otrajā pusgadā. Var jau saukt šo procesu par esošās sistēmas uzlabošanu, tomēr, ieviešot dzīvē nodokļu likumu jauninājumus, problēmas būs gan grāmatvežiem, gan fiziskajām personām. Tik tikko tauta pieradusi pie prognozētā neapliekamā minimuma "īpatnībām" un iespējas nodokli gan...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. aprīlī atbalstīti grozījumi normatīvajā regulējumā*, kas paredz paplašināt to nodokļu maksājumu loku, kurus vienotajā nodokļu kontā varēs veikt, norādot maksājuma identifikatoru. Grozījumi paredz, ka turpmāk ar maksājuma identifikatoru varēs maksāt arī dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu ietvaros. Grozījumi paredz, ka ar maksājumu identifikatoru vienotajā kontā būs jāveic maksājumi par dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru persona iemaksā kontā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību, izmantojot tās sniegto maksājumu pakalpojumu. Tāpat noteikumu grozījumi...

Saeima 25. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas noteic nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēros arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Iepriekš uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums attiecās uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem. Izmaiņas likumā saistītas ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Muzeju likumā un grozījumiem Kultūras institūciju likumā, kas paredz pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt nozares normatīvo regulējumu. Kā viena no iespējamām juridiskās darbības formām valsts muzejiem paredzēts arī atvasinātas publiskas personas statuss. Atgādinām, ka likuma 12. panta regulējums noteic, ka...

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes...

Izmaiņas mikrouzņēmumu īpašniekiem Mikrouzņēmumu īpašniekiem nākamgad jārēķinās ar vairākām būtiskām izmaiņām. No 2021. gada mainās mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes; kārtība, kādā tiek maksāti nodokļi no darbinieku algām mikrouzņēmumā; mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu deklarēšanas un veikšanas kārtībā, kā arī paredzēti vairāki ierobežojumi. Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem daļēji stājas spēkā gan no nākamā gada 1. janvāra, gan 1. jūlija (skat. Mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas apstiprinātas Saeimā gala lasījumā). Tādēļ, lai uzņēmēji varētu pieņemt izsvērtu lēmumu par tālāko darbību, atteikties no MUN maksātāja statusa ar 2021. gadu varēs līdz 2021. gada 15. janvārim, nevis kā ierasts, līdz šī gada 15. decembrim (skat....

Valsts prezidents Egils Levits 11.decembrī izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu (pilns Valsts prezidenta paziņojuma teksts) gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu. Nozīmīgākie nodokļu likumu grozījumi saistībā ar valsts budžetu: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā...

Valdības sēdē 24. novembrī izskatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu precizēšanai un papildināšanai saistībā ar valstī vērojamo COVID-19 infekcijas straujo izplatību. Likumprojekts paredz atbalsta pasākumus pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Šis termiņš attieksies uz: nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, atbalstu darba devējiem, pašvaldību tiesībām noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas atbalsta instrumenta piemērošanai un publiskas personas mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā vai īpašumā, ziedojumu telefonu saglabāšanai u.c. atbalsta pasākumiem. No jauna paredzēts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI)...