LIKUMDOŠANA

Pirmdien, 17. februārī, Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Sēdes laikā tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs informēja par ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai būtisku samazināšanu fizisko personu primārajiem mājokļiem (personas īpašumā esošs mājoklis, kurā tā ir deklarējusies). Ar likumprojektiem piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību. Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu. A.Bukšs uzsver: “Mums visiem –...

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija par ministriju priekšlikumiem, kas skatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē 12. februārī. Sēdē skatīti piedāvātie virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021. - 2025. gadam izstrādei. Kamēr top kaldināti jaunie priekšlikumi, saīsinātā veidā publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurā lasāmo interviju ar Ināru Pētersoni, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekli, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektori un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju. Viņa rosina pārskatīt daudzās...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 “Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem” Noteikumi nosaka prasības personai, kas var veikt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējo drošības pārbaudi; kārtību, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē; prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu veidošanai,...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām biznesa vides partnerēm valdībai, kuras viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Šogad valdības dienaskārtībā ir izvērtēt, kādi uzlabojumi nepieciešami esošajā nodokļu sistēmā, kas vēl nesen tika reformētā. FICIL pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska diskusijā, uz kuru aicināja žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI, uzsvēra: lai panāktu vienkāršāku un taisnīgāku nomaksas sistēmu un uzlabotu iekasējamību, Latvijā kardināli jāreformē darbaspēka nodokļi. Pēc Vitas Saknes, PwC Latvija Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vecākās menedžeres ieskata, nodokļu sistēma ir sarežģīta, Latvijā ir daudz mazo nodokļu maksātāju režīmu. Ir jāpiemēro nodokļu maksātāju režīmi...

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma, informē Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska. Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie...

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) No 2020. gada 1. janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas. Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot VID prognozēto...

Finanšu ministrija iepazīstina ar būtiskākajām normatīvā regulējuma izmaiņām no 2020. gada. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Ar 2020. gada 1. janvāri tiek atcelta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, ieviesti trīs tā saucamie “ātrie vienkāršošanas pasākumi” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Un vienlaikus stājas spēkā arī ceturtais pasākums, ko nosaka Īstenošanas regula 282/2011 un kas paredz saskaņot nosacījumus attiecībā uz pierādījumiem preču transportēšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu ES...

Iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021.gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt, izmantojot tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17.decembrī konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu, ka arī, lai VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu elektroniski, izmaiņas plānots ieviest no 2021.gada 1.janvāra. Lai persona varētu lietot...

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.  "Izceļošanas nodoklis" Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PP) ārpus Latvijas; 2) pārvietojot aktīvu no PP...

Pēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar...

Konvencijas piemērošana Raksta turpinājums. Sākumu skatīt šeit. Apzinoties risku, ka nodokļu maksātājiem iepriekšminētās izmaiņas ietverto nodokļu līgumu piemērošanā var radīt praktiskas problēmas, jo pastāv vairāki starptautiskie tiesību akti, kas ir piemērojami vienlaikus, Latvija ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi tās konvencijas normas, kas nodrošina NBEP pasākuma plāna minimālā standarta ieviešanu attiecībā uz nodokļu līgumiem. DPI ietvertais NBEP pasākumu plāna minimālais standarts attiecībā uz nodokļu līgumiem paredz, ka normas, kas konvencijas dalībvalstīm noteikti būtu jāpiemēro attiecībā uz saviem ietvertajiem nodokļu līgumiem, ir šādas. 1.Konvencijas 6. pants – Preambulas papildinājums Tā kā NBEP pasākuma plāna 6. aktivitāte paredz novērst nodokļu līgumu noteikumu...

Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai, līdz ar to, sākot no 2020.gada 1.janvāra komersantiem, kuri veic minēto preču piegādes, būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. 2019. gada 30. maijā ir pieņemti vairāki būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to skaitā apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšana būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai no 2020.gada 1.janvāra. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. un 143.5 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm...

Ar valdībā 15. oktobrī izskatītajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek plānots mainīt kārtību, kādā, piegādājot preces Eiropas Savienības iekšienē uz citas dalībvalsts noliktavu, notiek reģistrācija valstu PVN maksātāju reģistros. Grozījumu pieņemšanas gadījumā, veicot preču piegādi uz citas dalībvalsts noliktavu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, preču piegādātājam vairs nebūs jāreģistrējas otras dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Pašreizējā kārtība Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES PVN noteikumiem PVN maksātājs, kurš savas preces pārvieto uz citu dalībvalsti novietošanai noliktavā, ir veicis preču piegādi, kas atbrīvota no PVN nosūtītāja dalībvalstī. Preču ierašanās citā dalībvalstī nozīmē iegādi ES teritorijā, ko veicis preces...

Foto: Pexels.com Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegusi ieteikumu Finanšu ministrijai apzināt nodevas, kurām ir nodokļa pazīmes, un izvērtēt nepieciešamību precizēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu par nodevas administrēšanu un nodevas administrācijas pilnvarām. Kā lasāms Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā, Finanšu ministrija ir izvērtējusi no institūcijām saņemto informāciju par valsts nodevu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas praksi un konstatējusi, ka valsts nodevas maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmito daļu piešķir tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID) attiecībā uz uzņēmējdarbības riska...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi. Ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ko Saeima 17. oktobrī vērtēs, vai nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā, tiek noteikts jauns izņēmums, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Proti, lai veicinātu komercdarbības...