LIKUMDOŠANA

Valdības sēdē 18. augustā tika atlikta jautājuma skatīšana par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai". Uz sēdi savu viedokli bija sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), izsakot bažas par FM piedāvātajiem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu attīstības virzieniem, pilnveidojot darbaspēka nodokļu sistēmu. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes parakstītajā vēstulē norādīts uz iespējamiem nodokļu saistību izpildes riskiem un to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī rīcības scenārijiem pēc ziņojuma projektā plānotajām nodokļu izmaiņām. Sniedzam saīsinātu ieskatu VID viedoklī. Darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devēji, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā Veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešana ir saistīta ar nodokļu sloga būtisku palielināšanu darba vietām, kurās ir deklarēti relatīvi nelieli darba ienākumi. VID viedoklis – VAOM ieviešana izraisīs nodokļu saistību izpildes risku pieaugumu gan nodokļu saistību deklarēšanas, gan aprēķināto nodokļu samaksas jomās. Pamatojoties uz nodokļu maksātāju segmentācijas rezultātiem, 25,0 % jeb 35...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 ietekme un citi faktori nosakot nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Tāpat nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu veselības finansējuma pieaugumu, uzskata FM. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu 5 procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes. Lai minēto nodokļu likmju pārdales...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai. Iecerēts, ka pārmaksu automātiski varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, un ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi: nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā, jo šīs informācijas nav VID rīcībā;VID rīcībā ir informācija par norēķinu kontu Latvijā, uz kuru veicama IIN pārmaksas atmaksa (šāda informācija maksātājam, kurš vēlas saņemt IIN pārmaksas automātisku atmaksu, jāsniedz vienreiz- līdz 2023. gada 30.septembrim. Pēc tam – ja mainās konts un maksātājs joprojām vēlas saņemt IIN pārmaksas atmaksu). Automātiskā nodokļa atmaksa varētu tikt piemērota, sākot ar 2022. taksācijas gadu un turpmākiem gadiem....

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, likums paredz, ka ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi. Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī...

Saeima 21. maijā nodevusi izskatīšanai komisijām grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz, ka atbrīvojumu no algas nodokļa varētu piemērot arī par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesībām (pagaidām šāds atbrīvojums piemērojams tikai attiecībā uz akciju sabiedrību piešķirtajām akciju pirkuma tiesībām). Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai motivētu SIA darbiniekus biežāk izmantot kapitāla daļu pirkuma tiesības. Vienlaikus grozījumu projekts paredz trīskārt samazināt minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu no pašreizējiem trim gadiem līdz vienam gadam. Tas nepieciešams galvenokārt jaunuzņēmumu interesēs šādu uzņēmumu straujās un dinamiskās izaugsmes dēļ. Tāpat grozījumi atvieglos nosacījumu par termiņu, kādā darbiniekam jāizmanto akciju (un kapitāla daļu) pirkuma tiesības. Patlaban noteikts, ka tas jāizdara ne vēlāk kā darba attiecību pēdējā darba dienā, taču praksē šo normu esot grūti izpildīt (gan laika, gan naudas trūkuma dēļ). Tāpēc paredzēts noteikt, ka darbinieks var īstenot akciju pirkuma tiesības sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Visbeidzot likuma grozījumu projekts...

Valdība 19. maijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz, ka dabasgāzes apjoms, kas iztērēts siltumnīcu, mājputnu kūšu un inkubatoru siltumapgādei, turpmāk būs norādāms citā akcīzes nodokļa deklarācijas sadaļā nekā līdz šim. Izmaiņas saistītas ar to, ka, saskaņā ar Saeimā šāgada 6. februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", no šāgada 1. maija ir atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto minētajām lauksaimniecības vajadzībām un noteikta nodokļa likme 0,55 eiro par vienu megavatstundu. Līdz ar to no dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijas svītrota līdzšinējā deklarācijas aile, kurā tika norādīts minētais dabasgāzes apjoms (8. punkts "Dabasgāzes apjoms, ko atbrīvo no akcīzes nodokļa"). Vienlaikus izmaiņas nosaka, ka turpmāk siltumnīcu, kūšu un ikubatoru apsildei iztērētais dabasgāzes apjoms deklarācijā jānorāda 17.rindā "Dabasgāzes apjoms, ko apliek ar akcīzes nodokli" saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 15.1 panta pirmās daļas 3.punktu. Līdz ar to jaunā dabasgāzes...

Ministru kabinets 19. maijā atbalstījis grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka likuma 12. pantā paredzētie nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būs attiecināmi arī uz tiem ziedojumiem, kas veikti valsts muzejam kā atvasinātai publiskai personai. Pagaidām UIN likuma 12. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojums pienākas tiem ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tā kā Kultūras ministrija virza izmaiņas Muzeju likumā, paredzot, ka muzejiem var piemērot jaunu juridiskās personas darbības formu - atvasinātas publiskas personas statusu - līdz ar to nepieciešams precizēt arī UIN likumu, lai šādi muzeji nepaliktu ārpus to organizāciju loka, kuru ziedotājiem pienākas nodokļa atvieglojumi. Likumprojekts paredz piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pantā paredzētos nodokļa atvieglojumus arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas ir pieņemti un/ vai stājās spēkā nodokļu administrēšanā 2020. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā stāšanās datums Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos. 03.04.2020. 05.04.2020. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Kodekss papildināts ar 159.11 pantu par dīkstāves pabalsta saņemšanas...

Ministru kabinets 14. aprīlī atbalstīja saistītus grozījumus vairākos nodokļu likumos, saskaņojot tos ar likumprojektā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" paredzēto parādu atlaišanu tām fiziskajām personām, kuras savas finansiālās situācijas dēļ nespēj izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu. Parādnieku atbrīvos no IIN Plānotās izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka personām, kuras tiks atbrīvotas no parādsaistībām gaidāmā jaunā likuma kārtībā, par šīs parādu atlaišanas rezultātā gūto ienākumu (t.i., atlaisto parādu) nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ņemot vērā, ka gaidāmajā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā" maksimālais paredzētais atlaižamā parāda slieksnis ir 5000 eiro, IIN nomaksa no šāda parāda atlaišanas varētu sasniegt līdz pat 1000 eiro (IIN 20% personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz pirmo progresijas likmi jeb 20 004 eiro). Aizdevēju atbrīvos no UIN Savukārt valdības atbalstītās iecerētās izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nozīmē to, ka aizdevējam (uzņēmumam), kura debitoram tiktu atlaists parāds "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma" kārtībā, šī parāda norakstīšana neveidotu...

Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma. Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa. Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma? Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem); 3) videi kaitīgām precēm. Savukārt depozīta iepakojumam paplašinātās atbildības sistēmu plānots piemērot saskaņā ar paredzēto depozīta sistēmas darbību (atbilstoši Dabas resursu nodokļa...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pamatotu iesniegumu. VID būs tiesīgs nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiks iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Taču VID būs tiesības atcelt termiņa...

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu un ārkārtas situācijas tiešu radītu ietekmi. Tas nozīmē, ka ne visiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt nodokļu brīvdienas, turklāt jāņem vērā, ka nodokļi netiks atlaisti, bet gan atlikts to nomaksas termiņš! Jaunās nodokļu brīvdienas attieksies arī uz nodokļu maksātājiem, kuriem jau šobrīd ir piešķirts kāds no nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem saskaņā ar likumu...

Saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 16. martā rīkotās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmes. Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem: Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum; Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Vairāk par atlikto nodokļu maksāšanu lasiet šeit; Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic...

Eiropas Padome februārī pieņēmusi jaunu noteikumu kopumu, kas palīdzēs atklāt krāpšanu nodokļu jomā saistībā ar pārrobežu e-komercijas darījumiem. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm saskaņoti iegūt informāciju, kuru elektroniskā veidā dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas. Turklāt tiks izveidota jauna centrālā elektroniskā sistēma maksājumu informācijas glabāšanai un turpmākai šīs informācijas apstrādei, ko veiks valstu amatpersonas, kuras ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanu. Konkrētāk – šis jauno noteikumu kopums sastāv no diviem tiesību aktiem: grozījumi PVN direktīvā, ar ko ievieš prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti par pārrobežu maksājumiem saistībā ar e-komerciju. Šie dati pēc tam tiks darīti pieejami valstu nodokļu iestādēm saskaņā ar stingriem nosacījumiem, tostarp saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saistīti ar datu aizsardzību. grozījumi Regulā par administratīvo sadarbību PVN jomā. Ar šiem grozījumiem tiek noteikts, kā valstu nodokļu iestādes šajā jomā sadarbosies, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu un kontrolētu atbilstību PVN saistībām. Šie noteikumi papildina PVN tiesisko regulējumu e-komercijas jomā, kas...