LIKUMDOŠANA

Valdības sēdē 18. augustā tika atlikta jautājuma skatīšana par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai". Uz sēdi savu viedokli bija sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), izsakot bažas par FM piedāvātajiem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu attīstības virzieniem, pilnveidojot darbaspēka nodokļu sistēmu. VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes parakstītajā vēstulē norādīts uz iespējamiem nodokļu saistību izpildes riskiem un to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī rīcības scenārijiem pēc ziņojuma projektā plānotajām nodokļu izmaiņām. Sniedzam saīsinātu ieskatu VID viedoklī. Darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devēji, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā...

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai. Mūsdienu ekonomikas attīstība, jaunu komercdarbības formu rašanās, digitālās vides izmantošana komercdarbībā, kā arī COVID-19 ietekme un citi faktori nosakot nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai visiem strādājošajiem nodrošinātu atbilstošu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiktu panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Tāpat nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu veselības finansējuma pieaugumu, uzskata FM. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai. Iecerēts, ka pārmaksu automātiski varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, un ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi: nodokļa maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, nav guvis ienākumus ārvalstīs, nav guvis citus ienākumus, par kuriem informācija ir ietverama deklarācijā un IIN maksājams rezumējošā kārtībā, jo šīs informācijas nav VID rīcībā;VID rīcībā ir informācija par norēķinu...

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Tā kā visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, likums paredz, ka ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami. Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)...

Saeima 21. maijā nodevusi izskatīšanai komisijām grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz, ka atbrīvojumu no algas nodokļa varētu piemērot arī par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesībām (pagaidām šāds atbrīvojums piemērojams tikai attiecībā uz akciju sabiedrību piešķirtajām akciju pirkuma tiesībām). Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai motivētu SIA darbiniekus biežāk izmantot kapitāla daļu pirkuma tiesības. Vienlaikus grozījumu projekts paredz trīskārt samazināt minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu no pašreizējiem trim gadiem līdz vienam gadam. Tas nepieciešams galvenokārt jaunuzņēmumu interesēs šādu uzņēmumu straujās un dinamiskās izaugsmes dēļ. Tāpat grozījumi atvieglos nosacījumu par termiņu, kādā darbiniekam jāizmanto akciju (un...

Valdība 19. maijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz, ka dabasgāzes apjoms, kas iztērēts siltumnīcu, mājputnu kūšu un inkubatoru siltumapgādei, turpmāk būs norādāms citā akcīzes nodokļa deklarācijas sadaļā nekā līdz šim. Izmaiņas saistītas ar to, ka, saskaņā ar Saeimā šāgada 6. februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", no šāgada 1. maija ir atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto minētajām lauksaimniecības vajadzībām un noteikta nodokļa likme 0,55 eiro par vienu megavatstundu. Līdz ar to no dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijas svītrota līdzšinējā deklarācijas aile, kurā tika...

Ministru kabinets 19. maijā atbalstījis grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka likuma 12. pantā paredzētie nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būs attiecināmi arī uz tiem ziedojumiem, kas veikti valsts muzejam kā atvasinātai publiskai personai. Pagaidām UIN likuma 12. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojums pienākas tiem ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tā kā Kultūras ministrija virza izmaiņas Muzeju likumā, paredzot, ka muzejiem var piemērot jaunu juridiskās personas darbības formu - atvasinātas publiskas personas statusu - līdz ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem, kas ir pieņemti un/ vai stājās spēkā nodokļu administrēšanā 2020. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā stāšanās datums Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai. Likuma 3. panta piektā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests...

Ministru kabinets 14. aprīlī atbalstīja saistītus grozījumus vairākos nodokļu likumos, saskaņojot tos ar likumprojektā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" paredzēto parādu atlaišanu tām fiziskajām personām, kuras savas finansiālās situācijas dēļ nespēj izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu. Parādnieku atbrīvos no IIN Plānotās izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka personām, kuras tiks atbrīvotas no parādsaistībām gaidāmā jaunā likuma kārtībā, par šīs parādu atlaišanas rezultātā gūto ienākumu (t.i., atlaisto parādu) nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ņemot vērā, ka gaidāmajā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā" maksimālais paredzētais atlaižamā parāda slieksnis ir 5000 eiro, IIN nomaksa no šāda parāda atlaišanas varētu sasniegt...

Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma. Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa. Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma? Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID)...

Ministru kabinets (MK) 19. martā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību". Regulējums varētu stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu - šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Likum projektu ārkārtas plenārsēdēs vēl jāizskata Saeimai, paredzams, ka tas varētu notikt 20. martā. Likumprojekts paredz, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt. Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas...

Pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, sekas no iekšzemes pakalpojumu ierobežošanas, ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu samazinājums - tie ir galvenie draudi, kas patlaban var sabremzēt Latvijas ekonomiku. Tāpēc Ministru kabineta sēdē 17.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu atbalsta risinājumiem COVID19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanu uzņēmējiem" iekļauto piedāvājumu piemērot nodokļu brīvdienas jeb nodokļa nomaksas atlikšanu līdz trīs gadiem bez kavējuma naudas aprēķina tiem uzņēmumiem, kas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā būs iesnieguši motivētu iesniegumu, pamatojot Covid-19 radīto ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību - apgrozījuma kritumu, piegādes ķēžu pārrāvumu, eksporta piegāžu pārrāvumu...

Saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs pēc 16. martā rīkotās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmes. Patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem: Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum; Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd...

Eiropas Padome februārī pieņēmusi jaunu noteikumu kopumu, kas palīdzēs atklāt krāpšanu nodokļu jomā saistībā ar pārrobežu e-komercijas darījumiem. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm saskaņoti iegūt informāciju, kuru elektroniskā veidā dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas. Turklāt tiks izveidota jauna centrālā elektroniskā sistēma maksājumu informācijas glabāšanai un turpmākai šīs informācijas apstrādei, ko veiks valstu amatpersonas, kuras ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanu. Konkrētāk – šis jauno noteikumu kopums sastāv no diviem tiesību aktiem: grozījumi PVN direktīvā, ar ko ievieš prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti par pārrobežu maksājumiem saistībā ar e-komerciju. Šie dati pēc tam tiks darīti pieejami valstu nodokļu iestādēm saskaņā...