LIKUMDOŠANA

Valdības ārkārtas sēdē 11. oktobrī darba kārtībā ir plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020.gadam", likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā norādīts šo tiesību aktu anotācijā, 2020.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 9 894,1 milj. eiro, bet izdevumi – 10 001,6 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 milj. eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6 882,9 milj. eiro un izdevumi plānoti 7 224,9 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400,0 milj. eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums 325,2 milj. eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums...

Šā gada 31. oktobris ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita datums. Ja vien pirms šī datuma spēkā nestājas Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu breksita pagarinājumu, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ārpus ES bez vienošanās jau 1. novembrī. Finanšu ministrija informē, ko svarīgi zināt saistībā ar iespējamām izmaiņām, kas skars nodokļu maksātājus Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidentiem (atsevišķos gadījumos tikai tad, ja nerezidents, būdams citas EES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem), piemēram: tiesības uz IIN atbrīvojumiem atsevišķiem ienākuma veidiem, piemēram, ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums ir...

Valdība plāno par pieciem miljoniem eiro no 2020. gada palielināt fiskālo telpu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešanai. Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas izskatīts 20. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē un akceptēts MK 13. septembra sēdē. Tajā kā vieni no fiskālās telpas palielinošiem pasākumiem minēti arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp tiesību noteikšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par riskantajiem darījuma partneriem. VID, lai konstatētu, vai nodokļu maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto darījumu patiesumu un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, nodokļu revīzijas (audita) ietvaros papildus aprēķina nodokļu maksājumus un uzliek soda naudu. Tādējādi likumdevējs VID ir devis tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma...

2019. gada 5. augustā stājās spēkā likums «Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām» (turpmāk tekstā — DPI). Minētais likums nodrošina Latvijas noslēgto nodokļu konvenciju atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk arī EASO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (turpmāk tekstā — NBEP no saīsinājuma BEPS — base erosion and profit shifting — nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana) pakotnē ietvertā minimālā standarta prasībām, kas attiecas uz nodokļu līgumiem. NBEP iniciatīvas mērķis ir ierobežot nodokļu plānošanas stratēģijas, kas izmanto atšķirības un neatbilstības ienākuma nodokļu noteikumos dažādās valstīs, lai samazinātu nodokļu bāzi augsto nodokļu jurisdikcijās un pārceltu ienākumus uz zemo nodokļu jurisdikcijām. Būtiskais elements šajā agresīvajā nodokļu plānošanā ir ekonomiskās aktivitātes un biznesa veikšanas nolūka neesamība jurisdikcijās, kurās ir zems maksājamais ienākuma nodoklis. DPI aptver šādas NBEP identificētas problēmjomas nodokļu konvenciju piemērošanā: hibrīdneatbilstības (hybrid mismatch), kas saistītas ar «nodokļu...

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija). Divpusēju nodokļu konvenciju un Arbitrāžas konvencijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot valstu tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, lai nodokļu maksātājam par vienu un to pašu ienākumu (vai kapitālu) būtu jāmaksā nodoklis tikai vienā valstī (attiecīgi – rezidences vai resursu valstī), tas...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 361 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”” Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tādejādi, grozījumi veikti noteikumu 5.1 punktā, nosakot, ka paziņojuma rindā “Neapliekamais minimums” norāda taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteikumu 1. un 2. pielikums papildināts ar tabulas “1.* Ienākuma veida kodi” ar jaunu kodu “čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu”. 13.08.2019. 17.08.2019. Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas...

Kā tiks veikta pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksa - to paredz Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 "Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis", kas stājās spēkā 17. augustā. Tie noteic kārtību, kādā uzskaita, aprēķina, pārskaita solidaritātes nodokli un veic pārmaksātā nodokļa atmaksu rezumējošā kārtībā. No atmaksātās pārmaksas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), izņemot darba devējam atmaksājamo solidaritātes nodokļa daļu. Grozījumi arī paredz, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atmaksā pārmaksāto solidaritātes nodokļa daļu pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt, ja ir solidaritātes nodokļa parāds par periodu, kas ir vecāks par trim gadiem pirms taksācijas perioda, tad tas paliek speciālajā budžetā nepersonificēts. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par pārmaksātajām valsts...

Labklājības ministrija sagatavojusi un 13. augusta valdības sēdē rosina skatīt noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai"", kuri paredz paplašināt sociālās apdrošināšanas sistēmas tvērumu attiecībā uz diasporas locekļiem. Ja tiem nerodas pienākums iesaistīties sociālās drošības sistēmā vai tiesības saņemt pensiju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem vai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem divpusējiem starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā, var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, pēc būtības šie ir tehniski grozījumi, kas nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iespēju saņemt iesniegumu no diasporas locekļiem, kuri brīvprātīgi pievienosies valsts pensiju apdrošināšanai. Diasporas likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Finanšu ministrijā sagatavošanas stadijā patlaban atrodas vēl vienu grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā likumprojekts, ko plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē - 29. augustā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē - 24. septembrī. Likumprojekta mērķis ir izpildīt saistības pret Eiropas Savienību, ieviešot atbilstošos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atsevišķos darījumos, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums būtu atbilstošs Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas interpretācijai. Ar likumprojektu plānots pārņemt Padomes 2018.gada 4.decembra direktīvu (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, regulējumu ar 2020.gada 1.janvāri. Tāpat likumprojekts paredz precizēt PVN atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05, kā arī precizēt PVN atbrīvojumu medicīniskajiem pakalpojumiem. Izmaiņas nodokļu regulējumā arī precizēt PVN pārmaksas atmaksas kārtību, tai skaitā atbilstoši Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa spriedumam lietā...

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību un atsevišķām prasībām PVN maksāšanai un administrēšanai. Ar grozījumiem MK noteikumos ir precizēts melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saraksts, tai skaitā izslēdzot metālizstrādājumu pakalpojumus, kam ir piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība sašaurinātam melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstam ir piemērojama no 2019. gada 1. jūlija. Savukārt metālizstrādājumu pakalpojumiem (griešanai, locīšanai, mehāniskai apstrādei, metināšanai, velmēšanai, tīrīšanai, virsmas apstrādei un citām apstrādes formām), sākot ar 2019. gada 1. jūliju, ir piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Ievērojot to, ka Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, sākot ar 2020. gada 1. janvāri arī tām būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Tā kā ar 2019. gada 12. jūliju tiks mainīti PVN likumā noteiktie nosacījumi īpašā...

Saeima šā gada 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Grozījumos ir iekļauts regulējums, lai Eiropas Savienībā (ES) vienoti un nepārprotami piemērotu PVN vaučeriem, tādējādi izpildot ES Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK, prasības. Aizvien vairāk dažādās nozarēs tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojuma vaučeri u.tml. Šo vaučeru kopīgā pazīme ir tāda, ka primārais mērķis nav tā iegūšana, bet gan konkrētas preces vai pakalpojuma saņemšana apmaiņā pret to. Likumā iekļautā vaučera definīcija: vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Līdz brīdim, kad tika izstrādāta minētā direktīva, tika konstatēts, ka darījumos ar vaučeriem nav...

Lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 % darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu, atgādina Zemkopības ministrija. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Likumprojektā iekļautās normas paredz novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi. Ar to tiks ieviestas Padomes 2016.gada 12.jūlija direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (turpmāk - Direktīva 2016/1164) 5.pantā “Izceļošanas nodokļa uzlikšana” ietvertās normas; Padomes 2017. gada 29. maija direktīva 2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES (turpmāk - Direktīva 2017/952). Direktīvas 2016/1164 5. pantā noteikts, ka UIN tiek uzlikts aktīvam (atbilstoši to tirgus vērtībai), kuru nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Minētais nav attiecināms uz aktīviem, kuri tiek pārcelti uz laiku, un 12 mēnešu periodā atgriezti Latvijā, kā arī uz aktīviem, kuri tiek...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma(EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta...