LIKUMDOŠANA

Akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar šī gada jūliju plānots samazināt par 15 procentiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi akcīzes nodokļa likumā. Saeima grozījumiem noteica arī steidzamību. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš uzsvēra, ka likmes samazināšana plānota tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Izmaiņas nodokļa likmēs plānotas, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, varētu stabilizēt un aizsargāt mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus. M.Bondars iepriekš komisijas sēdē arī atzīmēja, ka ilgtermiņā, iespējams, jārisina jautājums par nodokļu likmju harmonizāciju Baltijas līmenī. Likumprojektā no jūlija nodokļa likme paredzēta 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to bija plānots palielināt līdz 2025 eiro. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par būtiskākajiem grozījumiem, kas veikti Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Saeima 2019.gada 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Par ar nodokli apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu un apbūves tiesību piešķiršanu Lai radītu nepārprotamu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu darījumos ar apbūves tiesībām un nostiprinātu PVN regulējuma interpretāciju tiesību akta veidā, ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37. un 40.pantā, nosakot, ka ar PVN apliekamā vērtība apbūves tiesību piešķiršanas darījumā ir atlīdzība par apbūves tiesību piešķiršanu un, izsolē pārdodot apbūves tiesības, ar PVN ir apliekama izsoles cena. Par darījumiem ar vaučeriem Tā kā PVN normatīvajos aktos šobrīd ir noteikts regulējums PVN piemērošanai darījumos ar tāda veida vaučeriem, kas ir apzīmēti ar vārdiem “dāvanu karte” un “sarunu priekšapmaksas karte”, un lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais attiecībā uz vaučeriem atbilstu Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīvai (ES) 2016/1065, ar...

Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, sākušas darboties iekārtas, kas vinjetes nemaksātājus fiksēs automatizēti, proti, pārkāpumus fiksēs ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Turpmāk autoceļu lietošanas nodevas nemaksātājus fiksēs automatizētas iekārtas, un par nodevas nesamaksāšanu varēs sodīt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Par autoceļu posma lietošanu ar transportlīdzekli, par kuru nebūs veikta autoceļu nodevas samaksa, tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Vinjete ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām un kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām. Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete – https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1I4wGXkRRo465HHNibVbPQiwsEO8&ll=56.98522576913979%2C24.617764956250085&z=8. Vinjeti var iegādāties vietnē https://www.lvvignette.eu/, noteiktās tirdzniecības vietās vai CSDD kasēs. Pieejamas ir dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes. Nodevas lielums atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Grozījumi “Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz, ka administratīvo...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.jūnijā, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu daudzbērnu ģimenēm atcelt ceļa nodokļa papildu likmi par jaudīgām vieglajām automašīnām. Saeimā iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz daudzbērnu ģimenes atbrīvot no nodokļa papildu likmes samaksas par transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus. Likumprojekta autori grozījumu anotācijā norādījuši, ka, atbalstot ierosinājumu, tiks novērsta likumdevēja iepriekš pieļautā netaisnība attieksmē pret daudzbērnu ģimenēm. Ģimene, izvēloties automašīnu, ar kuru ērti un droši varētu pārvadāt četrus un vairāk bērnus, nereti priekšroku dod lielam, jaudīgam un ietilpīgam auto ar septiņām vai vairāk sēdvietām. Taču ar šī gada 1.janvāri par automašīnu ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem ir jāmaksā papildu likme 300 eiro apmērā. Kaut arī daudzbērnu ģimenēm pienākas nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā, maksājamā summa tomēr ievērojami palielina ģimenes izdevumus, teikts anotācijā. Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji, ierosinājumam paužot konceptuālu atbalstu, vienlaikus...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 188 “Licences izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtība un apmērs” Noteikumi nosaka: - prasības licences saņemšanai komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem; - prasības, kas ieroču komersantam un ieroču brokerim jāievēro licences darbības laikā; - kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci, pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu licenci; - kārtību, kādā anulē licenci un aptur licences darbību; - kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu. 07.05.2019. 10.05.2019. Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 191 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” Saskaņā ar 2018.gada 7.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem “Muitas likumā” ir precizēts...

Saeima 23.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus septiņos likumos, nosakot, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Grozījumi noteic, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, iepriekš norādījuši ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā šā gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir atlikts līdz 2020.gada 1.decembrim, ja personai nav reģistrēta saimnieciskā darbība un gada ar nodokli apliekamie ienākumi atbilst visiem nosauktajiem nosacījumiem: 2018.gadā nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; ir saņemti Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, aprēķinātais nodoklis nepārsniedz vienu eiro, tas nav uzskatāms par nodokļa parādu un valsts budžetā nav jāiemaksā. Ja ienākumi 2018.gadā pārsniedz 55 000 eiro, 2019.gadā – 62 800 eiro un deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var samaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūlijam, 16.augustam un 16.septembrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no...

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī piešķirt tiesībasValsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Nosakot VID ierēdņiem tiesības nodokļu kontroles un muitas kontroles laikā izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas uzlabo nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti, paredzēts veicināt sabiedrības intereses uz precīzu un skaidru faktu fiksēšanu, kas tālākajos nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumos nodrošinātu precīzu, pilnīgu un vispusīgu faktu atspoguļojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Veicot nodokļu kontroles un muitas kontroles pasākumu fiksēšanu audio vai video ierakstā, esot iespējams nodrošināt nodokļu maksātāja tiesību aizsardzību, kā arī mazināt iestādes administratīvo slogu pārbaudes procesa dokumentārā fiksēšanā papīra dokumentu veidā (protokoli, akti) gadījumos, kad to tieši neparedz ārējie normatīvie akti, kā arī nodrošinātu pārbaužu un kontroles pasākumu veicēju aizsardzību iespējamo konfliktu, incidentu gadījumā un pierādījumu esību attiecībā uz amatpersonu rīcības tiesiskumu pārbaudes laikā vai arī nodokļu maksātāja pieļautā administratīvā pārkāpuma lietā. VID ieskatā...

Ministru kabineta komitejas sēdē (MKK) 15. aprīlī tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām. Likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. MKK sēdē atbalstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis neieviest automātisko sodīšanu par VID dažas dienas kavētām nodokļu un informatīvajām deklarācijām, kā arī sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. MKK uzdeva vienoties par uzlabotu likumprojektu, ņemot vērā gan LPS izteiktos iebildumus, gan LPS viedoklim ļoti līdzīgos MKK locekļu paustos apsvērumus. Iepriekš LPS vairākkārt jau norādīja, ka likumprojekts būtiski jāuzlabo, nepieļaujot, ka 25 eiro naudas sods tiktu automātiski uzlikta pat par vienas vai divu dienu termiņa nokavēšanu, turklāt neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz LPS iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pagājušā gada izskaņā lūdza Finanšu ministriju izstrādāt sabalansētāku piedāvājumu, gan ņemot vērā atkārtotību...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem no 1 un 2. pielikuma izslēgts 1. punkts, nosakot, ka likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa normas neattiecas uz Apvienotās Karalistes sabiedrībām. Pārejas noteikumi papildināti ar 39. punktu, nosakot, ka grozījumi likuma 1. un 2. pielikumā par 1. punkta izslēgšanu šajos pielikumos piemērojami, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. 21.03.2019. 28.03.2019. Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības. Likums ir piemērojams, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma...

Otrdien, 26. februārī, valdība izskatīs grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, tādējādi maksimāli atvieglojot pierašanu pie jaunās kārtības. Ar 2018. gadu Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa uzlikšanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, tika ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi...