PVN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzēja vienīgais dalībnieks ir SIA “J”. Iesniedzēja aktīvi sastāv galvenokārt no zemes. Zemes bilances vērtība ir 169570 EUR. Minētās zemes apbūvei ir saņemta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Iesniedzēja darbību pilnībā finansē tās dalībnieks SIA “J”, kas arī šobrīd organizē zemes gabala apbūves plānošanu. Tādējādi Iesniedzēja pastāvēšana un uzturēšana rada vien administratīvu un finansiālu slogu, līdz ar ko ir pieņemts lēmums sagatavot darbību plānu un budžetu Iesniedzēja likvidācijai.Ja tiks pieņemts lēmums par likvidāciju, paredzams, ka likvidācijas kvota tiks izmaksāta (nodota) nevis naudā, bet gan mantiskā veidā, dalībniekam nododot zemes gabalu.Iesniedzējs vēršas ar lūgumu pēc uzziņas par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanu likvidācijas kvotas nodošanai, kas sniegtu atbildi uz minētiem jautājumiem un ļautu saprast, kurš no trim iespējamiem variantiem būtu piemērojams.Vai Iesniedzējam minētos apstākļos, nododot dalībniekam apbūves...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19. maijā, izsludināti Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas paredz, ka priekšnodokli par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem (izņemot no citas dalībvalsts PVN maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta pirmo daļu) no valsts budžetā maksājamās PVN summas varētu atmaksāt arī nākamajā taksācijas periodā. Pašlaik PVN likuma 97. panta pirmā daļa paredz, ka priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts PVN rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas. PVN likuma grozījumu izstrādes gaitā nevalstiskās organizācijas esot ierosinājušas precizēt šo normu, paredzot, ka priekšnodoklis atskaitāms pēc preču vai pakalpojumu un PVN rēķina saņemšanas vai pēc tam, kad atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas.Nevalstiskā sektora...

Pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem varētu atcelt kalendārā pusgada taksācijas periodu, par taksācijas periodiem paliekot tikai ceturksnim vai vienam mēnesim, paredz Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19. maijā, izsludinātie Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi. Savukārt jaunreģistrētiem PVN maksātājiem, saskaņā ar plānotajiem grozījumiem, pirmos sešus mēnešus taksācijas periods būs viens mēnesis.Patlaban taksācijas periods PVN maksātājiem var būt viens kalendāra mēnesis, viens ceturksnis vai puse no kalendāra gada, ja tiek īstenoti PVN likumā minētie nosacījumi. Nevalstiskā sektora pārstāvji izteikuši priekšlikumu PVN maksātājiem, kuriem taksācijas periods ir ceturksnis vai puse no kalendāra gada, noteikt tiesības izvēlēties PVN taksācijas periodu – kalendārais mēnesis. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests tam iebildis, jo PVN taksācijas perioda izvēles iespēja sarežģīšot valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu plānošanu, VID resursu plānošanu (gan PVN deklarāciju apstrādei, gan PVN pārmaksas izvērtēšanai un kontroles pasākumu veikšanai), kā arī palielināsies administratīvais slogs VID.Līdz ar to likumprojekta autori pieņēmuši lēmumu rosināt grozījumus PVN likumā, ar kuriem PVN maksātājiem atcelts...

Pievienotās vērtības nodokļa likumā varētu iekļaut normu, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ļautu izslēgt no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra PVN maksātājus, kuri iepriekšējos trīs kalendāra mēnešos nav veikuši preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un neveic sagatavošanas darbus ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai un nav arī apturējuši saimniecisko darbību. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19. maijā, izsludinātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Šāds priekšlikums ļautu izvairīties no tukšu PVN atskaišu iesniegšanas.PVN likuma 117.panta otrajā daļā noteikts, ka reģistrēts PVN maksātājs iesniedz PVN deklarāciju VID arī tad, ja taksācijas periodā tas nav veicis ar PVN apliekamus darījumus. Tukšu PVN deklarāciju esamība ne vienmēr nozīmē, ka netiek veikta saimnieciskā darbība. Eiropas Savienības tiesas spriedumos ir atzīts, ka sagatavošanās darbi saimnieciskās darbības nodrošināšanai arī ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības sastāvdaļu. Līdz ar to VID būs jākontaktējas ar reģistrētu PVN maksātāju, pieprasot tam papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka saimnieciskā darbība šajā periodā netika...

Latvijā vēl joprojām ir ļoti populāri Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) veikti uzrēķini, liedzot nodokļa maksātājiem priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tikai tāpēc, ka tā darījuma partneris ir izrādījies negodprātīgs un nav samaksājis nodokļus par veikto saimniecisko darbību vai arī pieļāvis citas kļūdas vai pārkāpumus, žurnāla "Bilance" 372. numura rakstā "Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības: interpretācija Latvijā un Eiropas Savienībā" raksta SIA KPMG Baltics vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Eksperte vērš uzmanību uz to, ka šāda VID rīcība neesot pamatota ar nevienu normatīvo aktu, turklāt tā ir pretrunā Eiropas Savienības prasībām. Praksē parasti netiekot apšaubīta pati preču/pakalpojumu iegāde, bet apšaubīts tiek fakts, ka tieši rēķinā minētais piegādātājs ir piegādājis preces/sniedzis pakalpojumus. VID populārākie argumenti balstoties uz to, ka amatpersonas, kas parakstījušas dokumentus par piegādēm, noliedz darījuma esamību vai tās nav bijušas paraksttiesīgās personas, papildus norādot, ka pārdevējs nevarēja piegādāt konkrētās preces/pakalpojumus, jo: tam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai, CSDD nav reģistrētu automašīnu,...

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi un 2016. gada 24. februārī publicējusi vadlīnijas par administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un nodokļu maksātājiem. Vadlīniju mērķis – atvieglot un veicināt administratīvo sadarbību starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātājiem un apkarot krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā.Minētās vadlīnijas angļu valodā pieejamas EK mājaslapā šeit. Sakarā ar to, ka PVN sistēma kļūst arvien sarežģītāka un neaizsargātāka pret krāpšanos, nepieciešams tiesisks regulējums un efektīva administratīvā sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairākas dalībvalstis pēdējos gados konkrētās nozarēs ir ieviesušas īpašos nodokļa maksāšanas režīmus. Lai gan īpašie nodokļa maksāšanas režīmi ir izdevīgi dalībvalstij, kas pārtrauc PVN krāpšanos konkrētā nozarē, tas var izraisīt krāpšanās PVN jomā pārvietošanos uz citām dalībvalstīm.EK izstrādātās vadlīnijas nodokļa maksātāji var piemērot attiecībā uz darījumu partneru pārbaudi pirms darījumu veikšanas, īpaši priekšnodokļa atskaitīšanas kontekstā. Nodokļa maksātāju rīcībā jābūt pierādījumiem, ka ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu savu neiesaisti PVN izkrāpšanas darījumos. Nodokļa maksātājiem jāizvērtē paredzamās sekas, iesaistoties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumiem. Publicējam atbilžu otro daļu. Sākumu skat. šeit.Iedzīvotāju kopsapulcē nolemts, ka mājas pārvaldnieks veiks plānotos mājas remontdarbus daļēji pats un daļēji piesaistot citus uzņēmumus, kā arī savā vārdā noslēgs līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir reģistrēti PVN maksātāji. Iemaksas uzkrājumiem mājas remonta fondā tiek veiktas atsevišķi un nav iekļautas pārvaldīšanas maksā. Vai atsevišķi veiktajām iemaksām šajā gadījumā ir piemērojams PVN?Ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus sniegs daļēji pats un daļēji slēdzot līgumus par remonta pakalpojumu sniegšanu ar citiem uzņēmumiem savā vārdā, mājas pārvaldnieks Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē būs uzskatāms par remonta pakalpojumu sniedzēju, kam savā vārdā arī būs jāizraksta nodokļa rēķins mājas iedzīvotājiem. Šādā gadījumā iemaksas uzkrājumu remonta fondā ir apliekamas ar PVN 21 procenta likmi kā avansa maksājumi par mājas pārvaldnieka nākotnē sniedzamiem remonta pakalpojumiem.Iemaksas uzkrājumiem mājas remonta fondā tiek veiktas...

Atgādinām par "Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par taksācijas gadu" (gada deklarācijas PVN 4 pārskata) aizpildīšanas kārtību. Aizpildot gada deklarāciju PVN 4 pārskatu, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda: taksācijas gadu; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskai personai – vārdu un uzvārdu); reģistrēta nodokļa maksātāja juridisko adresi (fiziskai personai – deklarētās dzīvesvietas adresi) un pasta indeksu; reģistrēta nodokļa maksātāja PVN reģistrācijas numuru (PVN grupai – PVN grupas PVN reģistrācijas numuru); atbildīgās personas tālruņa numuru. Rindā "Par taksācijas gadu iesniegtajās deklarācijās aprēķinātā nodokļa summa" – aprēķināto valsts budžetā maksājamo vai no valsts budžeta atmaksājamo (ar mīnusa zīmi) nodokļa summu par taksācijas gadu (no janvāra līdz decembrim), kas atbilst taksācijas perioda nodokļa deklarācijas 70. un 80.rindas kopsummai (bez soda sankcijām); rindā "Par taksācijas gadu aprēķinātais nodoklis, ievērojot veiktās korekcijas" – koriģēto valsts budžetā maksājamo vai no valsts budžeta atmaksājamo (ar mīnusa zīmi) nodokļa summu par taksācijas gadu (no janvāra līdz decembrim), kas aprēķināta, pārrēķinot darījumu proporciju...

Pievienotās vērtības nodokļa atmaksu Latvijā var pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā reģistrēts nodokļu maksātājs, kurš neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību Latvijā, par PVN, kas aprēķināts attiecībā uz Latvijas Republikā iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai Eiropas Savienības teritorijā. Ārvalstu nodokļu maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, adresē elektronisku PVN atmaksas pieteikumu Latvijai, iesniedzot to dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, izmantojot elektronisku portālu, ko izveidojusi šī dalībvalsts. PVN atmaksas pieteikumu citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētā nodokļu maksātāja vārdā var iesniegt arī minētā nodokļu maksātāja pilnvarotā perona, kas var būt gan fiziska, gan juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar pilnvaru. Tā kā PVN atmaksas pieteikums tiek iesniegts tajā dalībvalstī, kurā citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrēts nodokļu maksātājs veic uzņēmējdarbību, pilnvara iesniedzama šajā dalībvalstī atbilstoši šīs valsts noteiktajām prasībām. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka: PVN atmaksā, ja persona atmaksas periodā atbilst šādiem...

Nodokļu ieņēmumu izpilde februārī bijusi labāka nekā janvārī, galvenokārt pateicoties patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumiem. Tas kopumā sekmēja divu mēnešu kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, kopā veidojot 1,1 miljardu eiro, kas gandrīz sasniedza plānoto līmeni (99,8%), plāna neizpildei veidojot vien 2,2 miljonus eiro. Atšķirībā no janvāra izpildes, kad nodokļu ieņēmumi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada, šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 38,3 miljoniem eiro jeb 3,5%. Jāatzīmē, ka precīzākas nodokļu ieņēmumu izpildes tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi šā gada turpmākajos mēnešos, informē Finanšu ministrija. Analizējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu izpildi, jāsecina, ka februārī tika saņemts vairāk nekā plānots, daļēji kompensējot janvāra neizpildi, tādējādi divos mēnešos plāna neizpildei samazinoties uz pusi - līdz 7,7 miljoniem eiro jeb 97,6% no plāna. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu PVN ieņēmumos bija neliels pieaugums - par 2,9 miljoniem eiro jeb 1%. Jāatzīmē, ka PVN ieņēmumus ietekmēja nodokļa ieņēmumu samazinājums janvārī, kad saruka iemaksātais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 14. martā aktualizējis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu. Metodiskais materiāls papildināts ar 9.1nodaļu “Īpašā PVN režīma deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība”, ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1pantu, kā arī veikti vairāki citi labojumi iepriekšējā versijā. Metodiskais materiāls ir visai apjomīgs - uz 104.lappusēm un tajā ir iekļauti 33 uzskatāmi PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas piemēri, kā arī 13 pielikumi, tostarp "Eiropas Savienības dalībvalstu valsts kodi, PVN reģistrācijas numuru algoritmi un valūtas"; "Preču piegādātāja (pakalpojumu sniedzēja) korekcijas, kuras veic sakarā ar atlaides piešķiršanu, pirkuma anulēšanu, piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) cenas samazināšanu, preču saņemšanu atpakaļ, saņemtā avansa atmaksāšanu atpakaļ" u.c. Metodiskais materiāls lejuplādējams šeit: https://vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie materiāli/pvn/2016/metodika-pvn-deklaracijai__2016_.docx Ja jums nav programmatūra, kas atver docx formāta failus, kādus piedāvā VID, varat lejuplādēt metodisko materiālu arī pdf formātā šeit.

Saeima ceturtdien, 10.martā, uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dabasgāzei un elektroenerģijai uz 12 procentiem. Tāpat Saeima Budžeta komisijai uzdevusi lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu, ja komisija to atzīst par iespējamu. Saeima lēmumu pieņēmusi, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu “Samazināt PVN elektrībai un gāzei”. Iniciatīvas autori rosina grozīt pievienotās vērtības nodokļa likumu un noteikt, ka elektroenerģijai un dabasgāzei piemēro PVN samazināto likmi 12 procentu apmērā. Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts pagājušā gada 2.novembrī, un to parakstījuši 10 721 pilsonis. Iniciatīva parlamentā iesniegta, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti pagājušā gada 17. decembrī un stājās spēkā šāgada 6. janvārī paredz paplašināti apstākļus, kādos nodokļu maksātāju var izslēgt no PVN maksātāju reģistra. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko. Viena no likumā paredzētajām jaunajām situācijām nodokļu maksātāja izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra - ja uzņēmēja materiāltehniskā bāze un finansiālās iespējas neatbilst nevienam tā norādītajam saimnieciskās darbības veidam. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu maksātājs jāizslēdz no PVN maksātāju saraksta obligāti. Izslēgšana paredzēta arī gadījumā, ja nodokļa maksātājs ir sniedzis nepamatotu vai nepatiesu informāciju par savām materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību. Tāpat likumā paplašināta norma, kas paredz nodokļu maksātāja izslēgšanu no PVN reģistra, ja tas nesniedz pieprasīto informāciju. No PVN maksātāju reģistra var izslēgt arī tad, ja uzņēmuma amatpersona (vai nodokļu maksātājs - fiziska persona) ir riska persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Valsts ieņēmumu dienestam šajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, kas no 2016.gada 1.aprīļa izmaina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu noteiktām elektronikas preču piegādēm. 1. Saeima 2015.gada 30.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Ar šo likumu Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.1pantu, kurā noteikts, ka mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem, integrālās shēmas ierīcēm (tai skaitā mikroprocesoriem un centrālo procesoru blokiem) piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu (tā saukto PVN apgriezto maksāšanas kārtību). 2. Grozījumi ieviesti pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas, lai mazinātu krāpšanos PVN jomā attiecīgajā nozarē. Krāpšanās riski saistīti ar nozares īpatnībām, proti, parasti preces ir neliela izmēra priekšmeti ar lielu vērtību. Normatīvais regulējums ieviests atbilstoši Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva) 199.a pantā iekļautajai izvēles normai, kas ļauj dalībvalstīm līdz 2018.gada 31.decembrim ieviest apgriezto maksāšanas kārtību attiecīgajām precēm. 3. Grozījumi ir piemērojami, sākot...

Izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, un atsevišķas nianses skar PVN piemērošanu remontdarbu izmaksām māju apsaimniekošanas pakalpojumu ietvaros. Ja mājas pārvaldnieks saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp to un iedzīvotājiem, dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā papildus iekļaus līdzekļus remontdarbiem, kurus veiks vai nu mājas pārvaldnieks pats savā vārdā vai citi komersanti savā vārdā, un tie tiks segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu, tie ir kvalificējami kā daļa no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu maksas un no 2016.gada 1.jūlija atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams. Piemērs. 2015.gada 1.septembrī dzīvokļu īpašnieki sapulcē ar mājas pārvaldnieku vienojas, ka noteiktajā kopējā apsaimniekošanas ikmēneša maksā 0,50 euro par vienu kvadrātmetru ir iekļaujamas arī papildu iemaksas rezerves fondā tikai remontdarbiem 0,21 euro par vienu kvadrātmetru un kopējā apsaimniekošanas ikmēneša maksa par vienu kvadrātmetru turpmāk būs 0,71 euro. Minētās sapulces vienošanās paredz,...