PVN

Krāpšana un PVN sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība rada lielas problēmas, it īpaši pierobežas reģioniem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tāpēc Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi atzinumā, ko sagatavojis Dainis Turlais (LV/ALDE) un ko pieņēma oktobra plenārsesijā, pauž plašu atbalstu Eiropas Komisijas centieniem modernizēt Eiropas Savienības PVN sistēmu. Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī publicēja Rīcības plānu PVN jomā, un tas ir pirmais solis virzībā uz vienotu ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) telpu, lai apkarotu krāpšanu un mazinātu administratīvo slogu, it īpaši e-komercijai un MVU. Runājot par pasākumu kopumu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu maksājamo PVN, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzsver, ka par oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbības kontroli atbildība jāuzņemas attiecīgajām valstu iestādēm, nedeleģējot atbildību darījumu partneriem, citiem uzņēmumiem. Viņi arī rosina izmantot IT pavērtās iespējas, piemēram, brīvprātīgas elektronisko norēķinu sistēmas, kas iedzīvotāju pirkumos norādīto PVN ieskaitītu valsts budžetā, bet pirkuma summas bez PVN - pārdevēja kontā. Tā kā atšķirīgie dalībvalstu...

Jautājums: Kādi ir tie gadījumi, kad uzņēmums drīkst atskaitīt PVN 100% apmērā, nevis 50% par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības automašīnu (tās iegāde, degviela, remonti utt.). Atbildi sagatavoja portāla plz.lv redakcija. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti 2015. gada 30. novembrī, paredz izmaiņas priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem vieglajām pasažieru automašīnām. Likumā 100.panta otrajā daļā skaitlis “20” tika aizstāts ar skaitli “50”, un šī norma stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri. Grozījumi paredz, ka no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Regulējums attiecas uz automašīnām, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kuras nav tādas automašīnas, kuru vērtība pārsniedz uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību. Tādējādi, ja vieglā pasažieru automašīna, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, netiek izmantota saimnieciskās...

Valdībā 4. oktobrī izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kurš Valsts sekretāru sanāksmē bija izsludināts 19. maijā. Septembrī atjaunotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošo normatīvo bāzi, kas veicinātu labprātīgu PVN nomaksu, kā arī īstenotu Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumus (par militāro pasūtījumu piegādēm piemērojamo PVN 0% likmi), kā arī ieviestu Eiropas Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu 2016/856/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (turpmāk – Direktīva 2016/856/ES). Likumā precizēta arī terminoloģija, piemēram, Visā PVN likuma tekstā aizstāts vārds “renovācija” ar vārdu “atjaunošana”, vārdu “rekonstruē” ar vārdu “pārbūvē”, tādējādi nodrošinot, ka PVN likumā tiks lietota terminoloģija atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai. Cita starpā likumprojektā ir iekļautas arī šādas būtiskas normas: Izslēgts PVN likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkts, lai sakārtotu PVN likuma normu atbilstību PVN direktīvas nosacījumiem, tādējādi neradot pretrunīgu normu skaidrojumu attiecībā...

Valdībā 27. septembrī pieņemti grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas paredz divas būtiskas izmaiņas - ierobežot priekšnodokļa krāpniecību kravas automašīnu un dārgmetālu tirdzniecības jomā. Likuma grozījumiem vēl būs jāiziet apstiprināšanu Saeimā, ja tas izdosies, jaunās normas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. janvāri. Lai novērstu situācijas, kad reģistrēts PVN maksātājs nepamatoti izmanto iespēju atskaitīt priekšnodokli par automašīnu, kura ar nodomu ir pārbūvēta no vieglās par kravas automašīnu, attiecībā uz PVN piemērošanu ir sagatavoti attiecīgi grozījumi PVN likuma 100.panta 1.1 daļā, nosakot, ka no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa arī par tādas kravas automašīnas (ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu)) iegādi, nomu un importu, kuras vērtība saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējošajiem normatīvajiem aktiem atbilst reprezentatīvā automobiļa statusam (jeb pārsniedz 50 000 eiro). Priekšnodokļa atskaitīšana ierobežota gan...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem ēnu ekonomikas mazināšanā, kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu jomā. Priekšlikumi tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Nozīmīgākie piedāvājumi ir šādi: 1) Lai veiktu regulāru starpvalstu lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus datu salīdzināšanu, LOSP ierosina likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Par Valsts ieņēmumu dienestu” veikt izmaiņas un papildināt tos ar normu, ka: VID pienākums ir veikt valsts ārējās tirdzniecības statistikas datu analīzi un sekojoši, nomaksāto nodokļu nomaksas kontroli. 2) Lai mazinātu krāpšanos ar ievedamo pārtikas produkciju, noteikt, ka PVN deklarācijās ir uzrādāmi preču nosaukumi un ieviešami elektroniskie preču pavaddokumenti (Invoice). 3) Noteikt, ka gadījumos, kad tiek tirgota pašaudzēta produkcija, par pamatu tās izcelsmei ir LAD nosūtīts lauksaimnieku saraksts pašvaldībām, jo tikai LAD datu bāzē ir audzēto kultūraugu sortiments un platības. 4) Veikt izmaiņas MK 17.12.2013. noteikumos nr.1531, papildinot tos ar patentmaksu personām, kas tirgo pašu izaudzētus augļus un dārzeņus; 5) Veikt izmaiņas Tirgus...

Saeimas frakcijas "Saskaņa" deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā likumprojektu par pazeminātas PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem, informē deputāts Andrejs Elksniņš. Lēmums, ka no 2016.gada 1.jūlija par māju apsaimniekošanas pakalpojumiem tiks piemērota 21% PVN likme, tika pieņemts 2016. gada novembrī, kopā ar valsts budžetu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju rēķini par šiem pakalpojumiem. "Apstākļos, kad valsts iedzīvotāji turpina skaitīt katru centu, rēķinu palielināšana par dzīvokļiem pat par 5 eiro, ir jūtama. Mūsu piedāvājums iepriekš netika atbalstīts, taču nas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% - ir reāli. Jautājums ir tikai viens - vai valdošās partijas vēlēsies atbalstīt mūsu piedāvājumu," norāda A.Elksniņš. Atgādināsim, ka Finanšu ministrija, kura piedāvāja paaugstināt likmi līdz 21%, paskaidroja, ka apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšana ar PVN atbilst ES Padomes direktīvai par kopējo PVN sistēmu. Kā tagad noskaidrojās, Latvijai bija vairākas...

Atgādinām, ka tuvojas termiņš, līdz kuram iespējama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atgūšana citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Latvijas juridiskajām personām. Atmaksas pieteikums iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vēlākais līdz tā kalendārā gada, kas seko atmaksas periodam, 30.septembrim. Tātad par 2015. gadu - līdz šā gada 30. septembrim. PVN atmaksas kārtība ES noteikta Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. PVN atmaksu citā ES dalībvalstī var pieprasīt Latvijas Republikā (LR) reģistrēts PVN maksātājs, kurš neveic reģistrējamu saimniecisko darbību citā dalībvalstī, par pievienotās vērtības nodokli, kas aprēķināts attiecībā uz šajā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. LR nodokļu maksātāji PVN atmaksas pieteikumus, kas adresēti citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iesniedz EDS saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 1514 „Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.maija spiedumā lietā SKA-240/2016 ir izvirzījis sekojošas tēzes, kas turpmāk būtu jāņem vērā, skatot saimniecisko darbību likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē.No 2010.gada 1.janvāra ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas visos gadījumos ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums, tāpēc IIN aprēķināšanas vajadzībām nav jāvērtē, vai izpildās ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta 1.3 daļas kritēriji. Taču minētajiem ienākumiem ir piemērojama ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.4 daļa, saskaņā ar kuru fiziskas personas – meža īpašnieka ienākumu gūšana no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, ja izdevumus, kas saistīti ar šo ienākumu gūšanu, persona nav atzinusi par saimnieciskās darbības izdevumiem.Tas, ka ienākumi nav gūti saimnieciskās darbības ietvaros saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta 1.4 daļu, nav pamats...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2016.gada 28.jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.423 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.40). Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.2pantu, ar kuru tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība graudaugu un tehnisko kultūru piegādei ar 2016.gada 1.jūliju, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 skaitļi un vārds “141., 142. un 143., 143.1” aizstāti ar skaitļiem un vārdu “141., 142., 143., 143.1 un 143.2”.Ministru kabineta noteikumos Nr.40 norādītie kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R5” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2pantu.VID vērš uzmanību, ka abas minētās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanā piemērojamas, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, izmantojot aktualizētu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pārskata par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm no 2016.gada 1.jūlija. Saeima 2015.gada 16.jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, ar kuriem likums papildināts ar 143.2pantu, kurā noteikts, ka graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu, kuri neizmainītā stāvoklī parasti nav paredzēti galapatēriņam, piegādei piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu (tā saukto PVN apgriezto maksāšanas kārtību). 2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) tika izstrādāti, pamatojoties uz nozares sniegto informāciju, ka attiecībā uz šīm precēm pastāv krāpšanās risks. Pēc atbilstošo nozaru sniegtās informācijas attiecībā uz minētajiem produktiem PVN jomā pastāv krāpšanās iespējas, ko varētu novērst, ieviešot īpašu PVN piemērošanas režīmu. Normatīvais regulējums ieviests atbilstoši Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 199.a panta 1.punkta i) apakšpunktā iekļautajai izvēles normai, kas ļauj dalībvalstīm līdz 2018.gada 31.decembrim ieviest...

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nosūtīts lūgums skaidrot jautājumus par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kavēšanos un sniegt argumentētu pamatojumu, ja kavējot PVN pārmaksas atmaksu tiek pārkāptas normatīvajos aktos noteiktās normas.Finanšu ministrei lūgts sniegt skaidrojumu šādiem jautājumiem:1) Kādā termiņā šogad vidēji Valsts ieņēmumu dienests veic pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu?2) Cik gadījumos un kādā termiņā vidēji tiek pagarināta pārmaksātā pievienotās vērtības nodaļa atmaksa? Kāds ir bijis pamatojums minētā termiņa pagarināšanai? Cik naudas līdzekļu nav izmaksāts uzņēmējiem, nosakot termiņa pagarinājumu?3) Vai valsts budžetā ir pietiekoši daudz finanšu līdzekļu, lai atgrieztu uzņēmējiem pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli? Vai kavēšanās ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu nav saistīta ar nepietiekošiem līdzekļiem valsts budžetā?Jautājumus ministrei uzdevusi Latvijas Reģionu apvienība.

Pārņemot tā dēvēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam būs jāsāk piemērot PVN 21% apmērā. Tas attieksies tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šie grozījumi attiecas tikai uz pārvaldnieka paša sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu, nevis uz tā sauktajiem komunālajiem pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem. Tāpēc pārvaldnieka izrakstītajā rēķinā dzīvokļa īpašniekiem jābūt skaidri nodalītiem tiem pakalpojumiem, kurus sniedz pārvaldnieks pats, un tiem, kurus sniedz cita persona. Proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem (atlīdzība par pārvaldīšanu, obligāti veicamie pārvaldības izdevumi) jābūt atdalītiem no uzturēšanas jeb komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, atkritumu izvešana, siltumenerģijas un ūdens piegāde, kanalizācijas nodrošināšana). Jāatzīmē, ka personas, kas nodarbojas ar dzīvojamo māju (tajā skaitā arī dzīvokļu īpašumu) pārvaldīšanu, bet to ar PVN apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 50 000 eiro, tāpat kā līdz šim, varēs izmantot tiesības nereģistrēties Valsts...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) izpratnē emisijas kvotu tirdzniecība ir uzskatāma par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekams darījums. Kā piemērojams PVN darījumos ar emisijas kvotām - gan tās pērkot, gan pārdodot - informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumos ar emisijas kvotām". PVN piemērošana sniegtajiem pakalpojumiem un darījumu uzrādīšana PVN deklarācijā Pārdodot emisijas kvotas, pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. PVN par sniegtajiem pakalpojumiem (izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu) norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemta atlīdzība pirms pakalpojuma sniegšanas saskaņā ar nodokļa rēķinu. Pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda tā taksācijas perioda nodokļa...

No šī gada 1.jūlija nepārstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu sēklu, piegādēm piemēros tā saucamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību. To paredz grozījumi PVN likumā, ko Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, pieņēma galīgajā lasījumā. Izmaiņas paredz, ka nodokli par graudaugu – kviešu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, griķu, tritikāles, sojas pupu, linsēklu, rapšu vai ripšu sēklu – piegādēm, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm valsts budžetā turpmāk maksā preču saņēmējs. Šādu kārtību varēs piemērot tikai tad, ja abi darījuma partneri ir reģistrēti kā PVN maksātāji. Saskaņā ar PVN apgriezto maksāšanas kārtību par nodokļa nomaksu valsts budžetā atbildīgs būs preču saņēmējs, kurš preču piegādātājam samaksā rēķinā norādīto vērtību bez PVN bezskaidras naudas norēķina veidā. PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tiek ieviesta, jo graudaugu nozarē vērojama tendence pieaugt PVN krāpniecības riskiem, norāda likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Tāpat jāņem vērā, ka drīzumā sāksies jaunās graudu ražas novākšana, un grozījumu autori rosināja Saeimu grozījumus...

Viena no pakalpojumu nozarēm, par kurām saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu mēdz rasties neskaidrības, ir pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem. Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvniecības pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs iekšzemē saņem ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs. Piemērs Zviedrijas reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību Zviedrijā, Latvijā sniedz ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojumu Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs plāno ēku izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai. Tā kā ēku būvē Latvijā, ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme. Zviedrijas reģistrētam nodokļa maksātājam nav jāreģistrējas Latvijā pirms šī...