NODOKĻI

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmdien, 26.jūnijā, ārkārtas padomes sēdē nolēma, atsaukt savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, līdz brīdim, kad valdība būs gatava atgriezties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām pamatnostādnēm, kā arī aicināt politiķus būt apzinīgus un vispirms meklēt līdzekļus jau esošā budžeta ietvaros. Nodokļu reformas mērķis bija darīt visu, lai būtiski palielinātos tādu uzņēmumu skaits, kuri spēj maksāt labas algas un attīstīt eksportu. "Ar pašreizējo nodokļu stratēģijas "produktu" mēs taisnā ceļā "stūrējam" uz to, lai pēc 2020.gada Latvijā iestātos krīze un turpinātos strauja iedzīvotāju samazināšanās," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, "ar pieņemtajiem lēmumiem politiķi ievērojami attālina visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tādēļ nevaram atbalstīt šādu nostāju." Biznesa vide izmaiņas nodokļu sistēmā gaida jau gadiem, jo līdz šim tika piekopta "citrona izspiešanas" politika, kas nozīmēja arvien jaunu nodokļu ieviešanu vai esošo pacelšanu, liekot tos samaksāt apzinīgajiem uzņēmējiem. "Mēs jau ilgstoši esam...

Sociālie un sadarbības partneri ir aktīvi piedalījušies nodokļu reformas pamatprincipu izstrādāšanā, bet valdošā koalīcija šobrīd vilcinās ar visai sabiedrībai būtiska lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju viedokli, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Uzsākot nodokļu reformu, sākotnējā iecere bija radīt uzņēmumu attīstībai labvēlīgāku, stabilāku vidi, kas rada priekšnoteikumus ilgtspējīgai un straujākai IKP izaugsmei, nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju Baltijas reģionā. Turklāt bija plānots, ka nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi strādājošie, iegūstot lielākus neto ienākumus. Tomēr pēdējās nedēļās valdošās koalīcijas politiskais virziens attiecībā uz nodokļu reformu ir nonācis pretējā pusē. Diemžēl esošā situācija un publiski paustais liecina, ka koalīcija neņem vērā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu, kā arī valdības deklarācijā uzsvērto virzību uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam.. “Aicinu koalīcijas partijas neignorēt pilsoniskās sabiedrības un sociālā dialoga pamatprincipus, pieņemot lēmumus aiz slēgtām durvīm un nerēķinoties ar nodokļu maksātāju – darba devēju un darba ņēmēju – viedokli,” uzsver...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmdien, 26.jūnijā, sasauc ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību vidēja termiņa nodokļu stratēģijas virzībā. Ņemot vērā to, ka LTRK ir lielākā uzņēmēju organizācija, kuras biedrus tieši skars ikvienas nodokļu sistēmas izmaiņas, būtiski lemt par tālāko reformas virzību, iespējamajiem kompromisiem un "sarkanajām līnijām", kas kalpos par indikāciju tālāku lēmumu pieņemšanai. Pašreiz publiskajā telpā izskanējušie ierosinājumi par darbaspēka nodokļu paaugstināšanu, kā arī atsevišķu citu nodokļu pārskatīšanu, nav izdiskutētas iniciatīvas ar sadarbības organizācijām. "Ja līdz nodokļu reformas pamatnostādņu pieņemšanai valdībā strādājām ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju un premjeru, lai katras izmaiņas pārrunātu, balstītu aprēķinos un domātu par ekonomikas izrāvienu, tad, kopš reforma nokļuva koalīcijas padomē, sāk rasties arvien kroplīgākie piedāvājumi, steidzot meklēt papildu līdzekļus veselībai un citu problēmu risināšanai, lai gan jau pašreiz piešķirtie budžeta līdzekļi tiek izlietoti nesaimnieciski un bieži vien izšķērdīgi," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, "valsts pārvalde uzvedās tā it kā mēs dzīvotu bagātā...

Saeima 22. jūnijā divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām. Saskaņā ar likuma grozījumiem plānots indeksācijas pieaugums pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī lielākas piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai 1996.gadā. "Ar likuma izmaiņām palīdzēsim gados vecākajiem pensionāriem, kuri strādājuši ilgus darba gadus un lielāko daļu stāža nopelnījuši vēl tajos laikos, kad katra individuālais ieguldījums savas nākotnes pensijas apmērā netika novērtēts. Šīs likuma izmaiņas sagatavotas komisijas izveidotajā darba grupā ciešā sadarbībā ar atbildīgo ministriju un senioru intereses pārstāvošajām organizācijām," uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Lai uzlabotu situāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, vairākām pensionāru grupām ar nākamo gadu paredzēts piemērot lielāku iemaksu algas pieauguma koeficientu. Likuma grozījumi paredz personām ar 40 gadu apdrošināšanas stāžu un vairāk pašreizējo 50 procentu vietā piemērot 70 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu...

2017. gada 21. jūnijs ir kļuvis par dienu, kad tie, kas ticēja, ka nodokļu reforma ir solis pretī izaugsmei, cilvēku aizbraukšanas no Latvijas apturēšanai un jaunu darbavietu radīšanai šajā valstī, ir kļuvuši par skeptiķiem. Rīta pusē presē paustais valdības viedoklis, ka vienīgais valsts budžeta "cauruma aizbāšanas" instruments ir mūsu visu maciņi, manuprāt, ir klaja necieņas izrādīšana pret valsts iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem, atklātā vēstulē pauž Agnese Pastare. Solītā jaunā nodokļu politika, kuras virsmērķis ir (bija?) saskaņots ar sociālajiem partneriem, kuru starpā biju arī es, mani kolēģi, darbabiedri, konkurenti un sadarbības partneri - politika, kuras "rāmis" bija apspriests garās un plašās sanāksmēs, darba grupās, tērējot savu laiku, nesaņemot par to ne centa atlīdzības. Politika, kuras ideja Igaunijai ir ļāvusi gūt tādu izrāvienu, par kuru tagad Latvija var tikai sapņot, šī pati politika tagad ir pārvērsta par farsu. Valdības un ministriju solījumi, kas tika pausti gan publiski, gan darba grupās viennozīmīgi bija vērsti un...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina: ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk (vai ekvivalentu summu citās valūtās), tā ir jādeklarē. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Personai, kurai, šķērsojot ES ārējo robežu, līdzi esošās skaidras naudas vai citu finanšu instrumentu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, ir jādodas pa "sarkano koridoru" (Lidostas muitas kontroles punktā) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos muitas kontroles punktos, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās, kā arī VID mājaslapā deklarācijas pieejamas trīs valodās - latviešu, angļu vai krievu valodā. Tādējādi deklarāciju iespējams pirms...

Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016. gadā bija 2 338,6 milj. eiro, izdevumi – 2 290,8 milj. eiro. Sociālās apdrošināšanas kopbudžeta naudas līdzekļu atlikums palielinājies no 459,0 milj. eiro gada sākumā līdz 506,8 milj. eiro pārskata perioda beigās. Šādu rezultātu ietekmēja ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 47,8 milj. eiro apmērā, lasāms Ziņojumā par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrējamo valsts budžeta programmu izpildi 2016.gadā (ziņojuma pilns teksts lasāms šeit). Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi Kopējie valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumi 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušies par 44,4 milj. eiro (+1,9%). Ieņēmumu proporcijas 2016.gadā ir saglabājušās iepriekšējā gada apmērā - valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos no ~90% un citu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa kopējos ieņēmumos ~10%. Valsts sociālās apdrošināšanas likme 2016. gadā ir saglabājusies iepriekšējo divu gadu apmērā. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri likme samazināta no 35,09% līdz 34,09% no obligāto iemaksu objekta, samazinot gan darba ņēmēja (no 11% līdz 10,5%), gan arī...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) tīmekļa vietnē ir publicēts aktuālais nodokļu parādnieku saraksts . Salīdzinājumā ar situāciju uz šī gada 15.maiju, nodokļu parādnieku kopējais skaits tajā ir samazinājies par diviem tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 7000 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 15.maiju, ir 5000 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, ir savus nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. Savukārt no jauna sarakstā iekļauto 5000 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju iesniegšanu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15. datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. Taču tas ļauj prognozēt, ka lielākā daļa no šiem nodokļu maksātājiem tuvākajā laikā izpildīs savas...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi. Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem. Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī Premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo...

Ceturtdien, 15.jūnijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Ministra prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzklausītu politiķu viedokli par nodokļu politikas virzību pēc koalīcijas padomes. LDDK konceptuāli atbalsta nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu un Finanšu ministrijas izstrādāto projektu "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2022.gadam” un aicina valdību nekavēt Nodokļu politikas reformas ieviešanu, sākot ar 2018.gadu. “Uzskatām par savu pienākumu vidējā termiņā nodrošināt būtisku strādājošo atalgojuma pieaugumu un neatbalstām turpmāku algu aplikšanu ar papildus nodokļu likmi, kas samazina strādājošo ienākumus. 2016.gadā veiktā darba devēju aptauja norāda, ka steidzami jāmazina darbaspēka nodokļi, lai veicinātu legālo algu pieagumu un konkurētspēju Baltijas līmenī”, uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, atbildot uz izskanējušo piedāvājumu palielināt VSAOI likmi par 1 procentpunktu. Uzsākot nodokļu reformu, tās galvenais mērķis bija ne tikai valsts un uzņēmumu konkurētspējas palielināšana, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugums, samazinot darbaspēka nodokļus. Lai nepazaudētu sākotnējo ieceri, LDDK atkārtoti aicina...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.jūnijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada maijā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30.jūnijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina turpināt nodokļu reformu, kas paredz darbaspēka un kapitāla nodokļu izlīdzināšanu atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, kuru galvenais mērķis ir ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugums, samazinot darbaspēka nodokļus, kā arī uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana. Pašreiz viena no galvenajām problēmām valstī ir iedzīvotāju aizbraukšana, kas rada darbaspēka trūkumu un iekšējā patēriņa kritumu, kā rezultātā veidojas strukturālas problēmas reģionos un apgrūtinājums ekonomikas izaugsmei. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā ekonomikas pieaugums nav bijis pietiekami straujš, lai varētu izlīdzināties labklājības līmenis ar Baltijas reģiona valstīm, uzņēmēju organizācijas uzskata, ka patlaban ir pēdējais brīdis, lai veiktu tādas izmaiņas, kas sekmētu cilvēku palikšanu Latvijā un biznesa konkurētspējas ievērojamu paaugstināšanu. Vēl viens iemesls, kāpēc tieši tagad jāmaina nodokļu sistēma, ir tas, ka esam ES fondu apguves vidusposmā, kas ļauj līdz 2020. gadam papildus stimulēt tautsaimniecību, ļaujot ekonomikai sakārtoties par labu Latvijas uzņēmējiem. Galvenie vidēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā - no 1. jūnija līdz 31. augustam. Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz...

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) pauž bažas, ka iecerētās izmaiņas nodokļu reformas kontekstā attiecībā uz alternatīvajiem investīciju fondiem var iznīcināt fondu nozari Latvijā. Alternatīvie investīciju fondi, līdzīgi kā tas ir citās attīstītajās valstīs, šobrīd nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Nodokli par ienākumu no fonda maksā tā ieguldītāji. Tas padara fondus pilnīgi caurskatāmus investoriem un novērš nepamatotu dubulto nodokļu aplikšanu. Līdzšinējais regulējums ir ļāvis Latvijas fondu nozarei veiksmīgi attīstīties un konkurēt pat ar tādām fondu dibināšanas vietām kā Luksemburga. Šobrīd Latvijā darbojas 16 alternatīvie investīciju fondi. Domājams, ka līdz gada beigām tiks reģistrēti vēl 7 jauni fondi ES līdzekļu jaunuzņēmumu attīstībai ieguldīšanai. Nodokļu reformas ietvaros ir paredzēts, ka alternatīvie investīciju fondi kļūs par uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem. Lielākie fondu ārvalstu investori ir paziņojuši, ka nav gatavi ieguldīt Latvijas fondos, ja tie zaudēs caurskatāmību. Arī potenciālā dubultā nodokļu aplikšana, kas veidotos šādā gadījumā, fondus padara nekonkurētspējīgus ar ārvalstu fondiem. Privātā un riska...