NODOKĻI

Vēlreiz vēršam uzmanību, ka 2017.gada 27.jūlijā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tajā iekļauts jauns regulējums, kas attiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka no likuma ir izslēgta norma, kas ļāva autoratlīdzības saņēmējam neveikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātai personai, ja tas ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem autoratlīdzību. Tādējādi autoratlīdzību saņēmējam, ja tā ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu. Likums ir papildināts, nosakot, kas ir autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājs. Autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājam, izņemot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ir noteikts pienākums no saviem līdzekļiem maksāt obligātās iemaksas 5 % apmērā no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) tās saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī iesniegt VID ziņojumu par veiktajām iemaksām pensiju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml. Turpmāk par svarīgāko, kas jāzina par jauno likumu. Nodokļa maksātāji Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi (tai skaitā personālsabiedrības), no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā. Nodokli maksā arī individuālie...

Saeima 2017.gada 27.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas sliekšņa samazināšanu Ar 2017.gada 27.jūlija grozījumiem likumā ir noteikts, ka iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 euro. Par īpašu PVN piemērošanas režīmu būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei Ir paplašināts likuma 142.pantā minētais būvniecības pakalpojumu loks, kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība, un noteikts, ka šī kārtība ir piemērojama arī būvizstrādājumu piegādei. Par īpašu PVN piemērošanas režīmu metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem Likums papildināts ar jaunu 143.4pantu, kurā noteikts, ka PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība piemērojama metālizstrādājumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 15.augustam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas jūlijā pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 30.augustam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē ir publicēts aktuālais nodokļu parādnieku saraksts, kāds tas bija uz 7. jūliju. Salīdzinājumā ar situāciju uz šī gada 15.jūniju nodokļu parādnieku kopējais skaits tajā ir palielinājies par 580 personām. Salīdzinot ar iepriekš publicētajā sarakstā iekļautajiem nodokļu maksātājiem, šajā sarakstā vairs nav atrodami 4923 nodokļu maksātāji, savukārt “jaunpienācēji”, kas nebija iekļauti parādnieku sarakstā uz 2017.gada 15.jūniju, ir 5503 nodokļu maksātāju. Liela daļa to uzņēmumu, kas vairs nav atrodami šajā sarakstā, nodokļu parādus ir nomaksājuši. Pārējiem nodokļu parādi ir dzēsti; vairumā gadījumu saistībā ar to, ka nodokļu maksātāji ir likvidēti. No jauna sarakstā iekļauto 5503 nodokļu parādnieku saistības vairumā gadījumu radušās sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarāciju iesniegšanu. Tam normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš – 15.datums, ko nodokļu maksātāji, iespējams, nav precīzi ievērojuši. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nekavēt...

Septembrī 52 valstis, tostarp – Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem. Turpmāk reizi gadā informācijas apmaiņā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem, savukārt Latvijas VID sniegs informāciju par citu valstu nerezidentu kontiem Latvijā. Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt ārvalstīs glabātās naudas apmēru, cīnītos pret t.s. “ofšoriem” un atklātu patiesā labuma guvējus, kas aiz tiem nereti slēpjas. Finanšu iestāde sava klienta rezidences valsti varēs noteikt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo konta turētāja pašreizējo dzīvesvietas adresi. Tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa var skart tos ārvalstīs dzīvojošos, kuri, atverot kontu vietējā bankā, kā dzīvesvietas adresi norādījuši Latvijas adresi. Attiecīgās valsts banka var uzskatīt šī konta turētāju par Latvijas nodokļu rezidentu un nosūtīt datus Latvijas nodokļu administrācijai. Identiski varēs rīkoties Latvijas bankas – citu valstu nodokļu administrācijām nosūtīt to klientu konta datus, kuru dzīvesvietas adrese ir...

Aplūkojot Finanšu ministrijas mājaslapā publicēto nodokļu reformas infografiku, secināms, ka visvairāk no reformas finansiāli iegūs tie darbinieki, kuri saņem minimālo algu, taču viens no vismazākajiem ieguvumiem būs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem algas, kas ir valstī vidējās algas līmenī vai nedaudz virs tās. Nodokļu reforma paredz nākamgad palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī palielināt maksimālo neapliekamo minimumu līdz 200 eiro (2019. gadā - līdz 230, bet 2020. gadā - līdz 250 eiro) un atvieglojumus par apgādājamiem līdz 200 eiro (2019. gadā - līdz 230, bet 2020. gadā - līdz 250 eiro). Finanšu ministrija publicējusi aprēķinus pa algu grupām, kas atklāj, kā šo izmaiņu rezultātā mainīsies uz rokas saņemamā alga dažādu līmeņu atalgojumos. Piemēram, minimālās algas saņēmēji nākamgad uz rokas saņems par 58 eiro vairāk nekā šogad, 2019. gadā - vēl par 6 eiro vairāk, bet 2020. gadā - vēl iegūstot 4 eiro (kopējais ieguvums trīs gadu laikā sasniegs 68...

Jaunās nodokļu reformas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņas mazajiem uzņēmumiem kopumā ir ļoti labvēlīgas, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus. Žurnāla "Bilance" jaunākajā (411./412.) numurā publicētajā rakstā "Nodokļu reformas ietekme uz mazajiem uzņēmējiem un jau pieņemtie uzlabojumi grāmatvedībā" viņa uzskaita galvenos ieguvumus, ko UIN reforma sniegs mazajiem komersantiem: Nodokļu samazinājums palielinās uzņēmuma pašu kapitālu un līdz ar to arī pašu līdzekļus investīcijām, uzlabosies uzņēmumu finanšu rādītāji. Izmaiņas UIN objektā veicinās peļņu atstāt uzņēmuma vajadzībām, turklāt, ja visa peļņa tiek atstāta uzņēmuma rīcībā, UIN par to nebūs jāmaksā (izņemot gadījumus, kad jāmaksā minimālie 50 eiro gadā). Nebūs jāveic UIN avansa maksājumi, par ko uzņēmēji iestājās jau daudzus gadus. Izlīdzināsies UIN maksājumi jaunam uzņēmumam, jo šobrīd otrajā gadā pēc peļņas gūšanas UIN jāmaksā dubultā, t.i., par veiksmīgi noslēgto gadu un tam atbilstoši aprēķināto UIN avansu. Līdzīga situācija ir arī uzņēmumiem, kuri atguvušies no zaudējumiem - tikko apliekamais ienākums ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā Grozījumi veikti likuma 4.pantā, nosakot, ka līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Likuma 5. pantā vārds “zinot” aizstāts ar vārdu “apzinoties”, izslēgts minētā panta pirmās daļas 4. punkts un daļa papildināta ar 1.1 daļu, nosakot, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Veikti citi redakcionāli precizējumi. 22.06.2017. 01.08.2017. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā Ar grozījumiem noteiktas jaunas likuma normas gadījumos, kad tiek realizēts konfiscēts noziedzīgi iegūts transportlīdzeklis. Noteikts, ka realizējot transportlīdzekli, kas atzīts par noziedzīgi iegūtu un konfiscēts, ja nodoklis par iepriekšējo periodu nav samaksāts, nesamaksātais nodoklis par periodu līdz...

Uzņēmējiem pati būtiskākā pārmaiņa jaunajā nodokļu reformā būs pāreja uz principiāli jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību - 0% UIN likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai, uzskata zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu speciālisti - zvērināts advokāts Jānis Taukačs, vecākā nodokļu speciāliste Aija Lasmane un nodokļu menedžeris Kaspars Strazds. Vienkārši sakot, no nākamā gada UIN 20% apmērā tiks maksāts tikai tajos gadījumos, kad tiks izņemtas dividendes vai veiktas citas izmaksas no uzņēmuma, kas vērstas uz faktisku peļņas sadali (nosacīti sadalītā peļņa). Tajā pašā laikā dividenžu saņēmējam kapitāla nodoklis vairs nebūs jāmaksā. "Sorainen" vērš uzmanību, ka likumos ieviesti jauni jēdzieni - "nosacītās dividendes" un "dividendēm pielīdzināmas izmaksas" (arī par šīm izmaksām būs jāmaksā UIN). Kā skaidro "Sorainen" speciālisti, nosacītās dividendes ir tāda pamatkapitāla samazināšana (arī uzņēmuma likvidācijas gadījumā), kas iepriekš ir bijis palielināts no nesadalītās peļņas, par kuru esošajā UIN režīmā netika samaksāts nodoklis. Savukārt nosacīti sadalītā peļņa varēs būt vairāku veidu, no tiem būtiskākie...

Saeima pagājušajā nedēļā apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Apstiprinātie grozījumi MUN likumā paredz, ka šo nodokļu modeli, maksājot 15% no apgrozījuma, varēs izmantot uzņēmumi ar gada apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem EUR (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaitu līdz 5 strādājošajiem. Lai nepieļautu situāciju, ka MUN režīmu izmanto nodokļu optimizēšanai, mākslīgi sadalot uzņēmumus vairākos MUN, grozījumi paredz ierobežojumu – darba ņēmējs var būt kā mikrouzņēmuma darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā (neierobežojot iespēju strādāt kā darba ņēmējam citos uzņēmumos, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā). Uz darbiniekiem, kuri uzsāka darbu mikrouzņēmumā līdz 2017.gada beigām šis nosacījums nebūs attiecināms līdz pat 2018.gada 31.decembrim. Vienlaikus saglabāts maksimālais darba algas limits – 720 EUR mēnesī. Tāpat ar 2018. gadu 80% no iekasētā MUN tiks novirzītas valsts sociālajā budžetā. MUN mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, it īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī...

Saeima 27. un 28.jūlijā ārkārtas plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēma vairākus likumus nodokļu reformas īstenošanai. Nodokļu politikas reformas likumu paketē ietilpst: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums; Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”; Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”; Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”; Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli; Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai. Kā uzsvērusi Finanšu ministrija, būtiskākie nodokļu reformas pasākumi ir darbaspēka nodokļu reforma, uzņēmumu ienākumu nodokļa reforma, fiskāli kompensējošie pasākumi, kas pārsvarā kompensē iespējamos budžeta ienākumu zudumus saistībā ar diviem iepriekšminētiem pasākumiem, kā arī pasākumi, kas veltīti ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas, ko reformētājiem pārmet uzņēmumi – iztrūkst valsts budžeta izdevumu daļas reformēšana, lai novērstu nelietderīgus tēriņus un pat budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Iespējams, tas tiks...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzīst, ka kā sociālais partneris vairāk nekā gadu sadarbībā ar valdību un sadarbības partneriem aktīvi strādājusi pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu un rastu iespējami labākos risinājumus ilgtspējīgai valsts attīstībai. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas nodokļu politikā ir izstrādāta tik vērienīga reforma. “Kopsaucēja rašana un kompromisa māksla ir izšķirošas gan sociālā dialogā, gan lēmuma pieņemšanas brīdī. Lai arī šobrīd ir redzamas atkāpes no sākotnējā nodokļu reformas projekta, svarīgākie pamatmērķi – konkurētspēja, salīdzinoši motivējoša sistēma godīgai uzņēmējdarbībai un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana – ir saglabāti,” uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un nodrošinātu investīciju pieaugumu, ir ieviesta viena no būtiskākajām izmaiņām pieņemtajā nodokļu reformā, par kuras nepieciešamību īpaši uzstāja darba devēji – 0% likme reinvestētajai, nesadalītajai uzņēmumu peļņai. Tāpat darba devēji, izprotot nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu, atbalstīja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, jo galvenais nodokļu reformas mērķis bija ne tikai valsts un uzņēmumu...

Finanšu ministrija vienojās ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātiem un radusi kompromisu ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) ziedošanas atbalsta sistēmas saglabāšanai, vienlaikus apzinoties, ka ziedojumu apjoma kritums pēc jaunās sistēmas ieviešanas varētu sasniegt 40%. Jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu Saeimas ārkārtas plenārsēdē nepaguva skatīt 27. jūlijā, paredzams, ka likums gala versijā tiks pieņemts šodien, 28. jūlijā. Nevalstiskās organizācijas apzinās, ka nodokļu reformā paredzētā reinvestētās peļņas ieviešana ir būtiska visai Latvijas tautsaimniecībai, lai arī pašā pamatā maina ierasto sistēmu ziedošanas atbalsta jautājumā. Vairāku sarunu rezultātā NVO un Finanšu ministrija nonāca līdz piedāvājumam, ka atbalsts ziedotājiem būs samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% (līdzšinējo 85% vietā) no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (iepriekš no peļņas). Šis priekšlikums tika prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātiem, kas piedāvājumu atbalstīja. Par priekšlikumu vēl jābalso Saeimas deputātiem, tāpēc...

Tiesībsargs aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”. Tiesībsargs, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā tiesiskās vienlīdzības principam, aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši. Pirmkārt, tiesībsargs norādījis uz tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās, kur nodokļa atvieglojums saistīts ar noteiktu dzīvojamo platību 30 m2 uz vienu īpašumā deklarēto personu. Salīdzinot šos īpašniekus ar personām, kurām ir dzīvokļu īpašumi vai viena dzīvokļa mājas, kurām šādi ierobežojumi nav noteikti, tiesībsarga ieskatā veidojas atšķirīga attieksme, kurai nav leģitīma mērķa, un tā nav attaisnojama. Otrkārt, tiesībsargs ir konstatējis, ka pašvaldība īsteno atšķirīgu attieksmi pret mājokļu īpašniekiem atkarībā no īpašumā deklarētās personas pilsonības, piemērojot nodokļa atvieglojumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Šādi atvieglojumi ir liegti, ja īpašumā ir deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts...