NODOKĻI

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Singapūras Finanšu un Tieslietu ministrijas Valsts galvenā ministre 20. aprīlī parakstīja Otro Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Tādējādi tiks veicināta plašāka abu valstu ekonomiskā sadarbība, gan abu pušu nodokļu administrāciju, gan investoru līmenī. Ar Otro Protokolu grozītajā Konvencijā tiks paplašināti informācijas apmaiņas noteikumi, un ievērojami paplašināts pušu pienākums sniegt informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Vienlaikus ar Otro Protokolu tiek noteiktas zemākas nodokļa likmes, pēc kādām nodoklis var tikt ieturēts ienākuma izcelsmes valstī no dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām. Grozītās Konvencijas galvenie uzdevumi ir vienota nodokļu uzlikšana, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un sadarbības starp abu valstu nodokļu administrācijām paplašināšana. Ar protokolu grozītā konvencija veicinās komercdarbību Latvijā un...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināti Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā projekts. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma Pārejas noteikumu 21.punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz jauna specializēta vienkāršota nodokļu regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu . Esošajā MUN režīmā ir identificētās problēmas, kuras nepieciešams risināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Tomēr, identificēto problēmu dēļ MUN nav jālikvidē pilnībā, jo, kā to liecina arī sabiedrības iesaiste, lielākā daļa aptaujāto nodokļu maksātāju vēlas saglabāt eosošo MUN režīmu. Tādēļ likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai precizētu esošo MUN regulējumu. Likumprojektā paredzēts, ka tiek saglabāts vienkāršots maksāšanas princips un vienota nodokļa likme 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu. Papildus tam, tiek pilnveidotas nodokļa deklarēšanas un maksāšanas iespējas, paredzot kā izvēles iespēja tiem uzņēmumiem,...

Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros nākusi klajā ar priekšlikumu ierobežot nodokļu atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, piemērojot regulējumu 10% apmērā no bruto darba ienākumiem (šobrīd tie ir 10% iemaksām privātajos pensiju fondos un 10% dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu), kā arī nosakot kopējos iemaksu griestus 2000 eiro apmērā gadā (šobrīd šāds ierobežojums naudas izteiksmē nav noteikts). Jāuzsver, ka par šo punktu netika panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, saņemot sociālo partneru pārstāvju iebildumus pret šo priekšlikumu. Kaut arī priekšlikums piemērot griestus šādām iemaksām kopumā guva atbalstu, būtiski atšķīrās viedokļi par šo griestu apmēru un sadalījumu starp uzkrājošajiem produktiem, skaidro Iļja Arefjevs, Nordea Pensions Latvia valdes loceklis. Šiem iebildumiem ir atšķirīgs pamatojums - gan praktisks, gan fundamentāls. Pie praktiskajiem aspektiem var pieminēt, ka summa 2000 eiro apmērā nav pietiekama, lai to pienācīgi sadalītu gan starp iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā, gan starp individuālajām un...

Vakar, 18. aprīlī, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības sociālie partneri vienojās par izvirzītajiem nodokļu politikas priekšlikumiem jaunās vidējā termiņa nodokļu politikas izstrādē. Būtiskākie jautājumi, kurus izskatīja NTSP sēdē, bija nodokļu likmju izlīdzināšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, minimālās algas palielināšana, mazās uzņēmējdarbības nodokļu sakārtošana. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Nodokļu reforma ir svarīgs instruments ceļā uz ekonomisko izrāvienu, ko var panākt, ja nodokļu sistēma ir vienkārša, saprotama un motivējoša gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem." NTSP konceptuāli atbalstīja sadarbības partneru priekšlikumu par UIN aprēķināšanas un maksāšanas kārtību - 0% nodokļu likme nesadalītajai peļņai, piemērojot 20% likmi peļņas sadales brīdī. Atbalstu guva 20% IIN likmes piemērošana mazām un vidējām algām. Tāpat atbalstu guva 20% IIN likmes piemērošana ienākumam no kapitāla pieauguma, kapitāla un ārvalstīs gūtām dividendēm. Uzņēmumiem nebūs jāmaksā UIN par iepriekšējo gadu peļņu. IIN par iepriekšējo gadu peļņas dividendēm paredzēts 3 gadu pārejas periods. Uzņēmumu reprezentācijas un sociālās infrastruktūras...

Pasaules Bankas ieskatā, ja Latvija vēlas apmierināt savu iedzīvotāju augošās cerības uz labākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tādiem kā veselības aprūpe, izglītība un transports, tai ir jāapsver iespējas palielināt ieņēmumus, pilnveidojot nodokļu sistēmu. Gaidāmajā ziņojumā, kurā tiks apkopoti konstatējumi, kas gūti gadu ilgušā pārskatīšanā, secināts, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir mazāki nekā daudzās līdzīgās valstīs, savukārt joprojām valda lielāka sociālā nevienlīdzība salīdzinājumā ar daudzām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Nodokļu ieņēmumu un IKP attiecība aptuveni 29 procentu līmenī ir viena no zemākajām ES un par 10 procentu punktiem zemāka nekā vidēji ES, un aptuveni par 5 procentu punktiem zemāka nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs. „Lai apmierinātu izdevumu vajadzības, īpaši, lai atbalstītu investīcijas izglītībā un cilvēku prasmju apgūšanā, Latvijai ir jārod veidi, kā palielināt ieņēmumus,” sacīja par Latviju atbildīgais Baltijas valstu reģiona direktors Karloss Pinerua (Carlos Piñerúa). „Patlaban Latvijā ir lielāka nevienlīdzība nekā citās salīdzināmās valstīs. Tomēr izaugsmes īstermiņa prognozes ir labas,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākums no saimnieciskās darbības mēnesī ir vismaz 380 euro, - reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) valsts budžetā no brīvi izraudzītas saimnieciskās darbības ienākuma daļas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. 2017.gadā saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 380 euro. Obligātās iemaksas veic no summas, kas nav mazāka par 380 euro mēnesī. Par šī gada 1. ceturksni (janvāris – marts) iemaksas jāveic līdz 2017. gada 18.aprīlim. Kā aprēķināt un veikt obligātās sociālās iemaksas? Pašnodarbinātie obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Obligāto iemaksu apmēru aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Banka aicina valdību rīkoties apņēmīgi un pieņemt lēmumus par nodokļu sistēmas modernizāciju. Būtiski jau tagad apstiprināt vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, bet par atsevišķām detaļām, kurās ir dažādi viedokļi ieinteresētajām institūcijām, turpināt tālākas diskusijas. Šāda apņēmīga rīcība ļautu padarīt nodokļu sistēmu konkurētspējīgu un uzņēmumu izaugsmi veicinošu. Preses konferencē, kas notika šā gada 12.aprīlī, visas organizācijas pauda pilnīgu atbalstu tiem jautājumiem, par kuriem panākta vienošanās ar Finanšu ministriju un Reformu vadības grupu par vidēja termiņa nodokļu stratēģiju. Jāatzīmē, ka darbs pie nodokļu stratēģijas detalizētas izstrādes turpinās, iesaistot diskusijās dažādu tautsaimniecības nozaru un institūciju pārstāvjus. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, 0% reinvestētās peļņas un 20% dividenžu ieviešanu saņēmējiem, kā arī minimālās algas un neapliekamā minimuma celšana, gan darbiniekiem, gan pensionāriem. Radīti arī noteikumi mazajam biznesam. LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka...

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli radīs pilnīgi pretēju efektu un valsts un pašvaldību budžeti zaudēs ievērojamus līdzekļus. "Šobrīd FM intensīvi diskutē ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām par nodokļu reformu un mehānismiem, kā gūt papildu ienākumus no dažādām tautsaimniecības nozarēm. Viens no priekšlikumiem ir par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un atgriezties pie laimestu aplikšanas ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā rezultātā, saskaņā ar FM aprēķiniem, valsts budžetā ieplūstu papildu 12 -15 miljoni eiro. Savukārt nozares uzņēmumu veiktā scenāriju modelēšana liecina - valsts un pašvaldību budžeti kopumā zaudēs vismaz 2 miljonus eiro uz dažādu citu nodokļu nomaksas apmēra samazinājuma rēķina, jo nozare veiks plašus optimizācijas pasākumus," norāda LSBA konsultants Jānis Andžāns. LSBA pārstāvis norāda, ka pretēji FM lineārajiem aprēķiniem par valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, LSBA biedru sniegtās minimālās aplēses liecina, ka tādā gadījumā, ja nodoklis tiks paaugstināts par 30%, nozares uzņēmumi būs spiesti...

Šā gada 11. aprīļa Ministru kabineta sēdē atbalstīti "Noteikumi par valsts nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu (energoefektivitātes nodevu)", kas mudinās uzņēmējus efektīvāk izmantot energoresursus, sniedzot ilgtermiņa ieguvumus gan konkrētā uzņēmuma, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai. Nodeva netiks piemērota uzņēmumiem, kuri Energoefektivitātes likumā noteiktajos termiņos būs ieviesuši: - sertificētas energopārvaldības sistēmas; - vai sertificētas un ar energoefektivitātes sadaļu papildinātas vides pārvaldības sistēmas; - vai arī veikuši energoauditu, kas pastāvīgi nodrošinās optimāla enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, - kā arī ziņos Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, drīzumā varēs pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas...

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam. Ziņojuma mērķis bija analizēt un vērtēt dažādus iespējamos nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma sabalansēšanas modeļus, kas ļautu nodrošināt vienmērīgu, sabalansētu, ilgtermiņā piemērojamu un administrējamu nodokļa politiku. Ziņojumā izklāstīta pašreizējā spēkā esošā nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas un prognozēšanas kārtība, nekustamā īpašuma nodokļu sloga pieauguma iemesli, “vienīgā īpašuma” principa analīze un riski, darba grupā izskatītie alternatīvie nekustamā īpašuma nodokļa sloga mazināšanas modeļi ēkām un zemei, kā arī iezīmēti iespējamie pasākumi nodokļa bāzes – kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanai. Ziņojuma rezultātā tiek izdarīti secinājumi: ja būtiski netiek pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodes un mazināta dažādība nekustamo īpašumu struktūrā, nav iespējams tikai ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām ierobežot, stabilizēt un sabalansēt pieaugošo nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Nodokļu sloga neproporcionālu (atsevišķos gadījumos – neadekvāti lielu) pieaugumu primāri nosaka strauji augoša nodokļa bāze – kadastrālā vērtība. Saskaņā ar ziņojumu ir nepieciešams...

Finanšu ministrija (FM) iecerējusi celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%, līdz ar to prognozējot papildu budžeta ieņēmumus 9,7 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem ir veikusi analīzi par šī soļa ietekmi. Secināts, ka PVN likmes celšana Latvijas tautsaimniecībai kopumā radīs ap 47 miljonus EUR lielus zaudējumus. Zaudējumi radīsies, jo PVN palielināšanas gadījumā izmitināšanas sektors būs spiests pacelt cenu vismaz par 10% un tūristu skaits Latvijā samazināsies vismaz par 25 %. Ieņēmumu kritums no tūristu tēriņiem gan tieši naktsmītnēs, gan saistītajos pakalpojumos (sabiedriskā ēdināšana, transports, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumi u.c.) tautsaimniecībā veidos aptuveni 47 miljonus EUR. Tāpēc Ekonomikas ministrija neatbalsta Finanšu ministrijas priekšlikumu par samazinātās PVN likmes atcelšanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un ar veiktās analīzes rezultātiem detalizēti iepazīstināja valdību Nodokļu reformu vadības grupas sēdē 11. aprīlī. PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram mazinās Latvijas kā ceļojumu galamērķa konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan...

Lursoft aprēķini rāda, ka 2016.gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro. Tas ir par 7,01% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare. Lursoft aprēķini rāda, ka vairumtirdzniecības nozarē strādājošie 16 050 uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši 1,44 miljardus eiro, bet mazumtirdzniecības pienesums valsts budžetam nodokļos nesis 924,59 mil.EUR. Salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka vairumtirdzniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi, neskatoties uz faktu, ka nozarē pārstāvēto uzņēmumu skaits samazinājies par 2,24%, gada laikā palielinājušies par 5,73%, savukārt mazumtirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši par 6,65% vairāk nekā gadu iepriekš. Vērtējot TOP 10 nozares, kuras 2016.gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, jānorāda, ka līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums. Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014.gadā ar 134,82 milj.EUR ierindojusies saraksta 9.pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā 30.martā organizēja diskusiju par Finanšu ministrijas piedāvāto Latvijas nodokļu politikas reformu. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un komercbankām. Diskusijas ietvaros tika vērtēta nodokļu politikas reformas ietekme uz konkurētspēju, uzņēmējdarbību, nevienlīdzību, kā arī piedāvāto izmaiņu ietekme uz valsts budžeta bilanci. Ievadkomentārus teica Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Inna Šteinbuka norādīja, ka pašreiz notiek plašas diskusijas par iecerēto nodokļu reformu. Tika minēts, ka Eiropas Komisijas vērtējumā Latvijas progress budžeta politikas jomā ir ierobežots, taču fiskālās disciplīnas ziņā Latvijas rezultāti uz kopējā Eiropas Savienības fona ir teicami. Ieviešot nodokļu reformu ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kā šī reforma ietekmēs tautsaimniecības attīstību, kā arī fiskālo politiku. Jānis Platais norādīja, ka jau mēnesi notiek diskusijas par Finanšu ministrijas iecerēto reformu un iepazīstināja klātesošos ar pasākuma darba kārtību. Ar Finanšu ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumi Nr.130 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”” Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par jaunuzņēmuma darba ņēmējiem, kuriem piemēro atbalsta programmu fiksēta maksājuma veikšanai. Noteikta kārtība kādā VSAA reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā. Tā kā no 2017.gada 1.janvāra Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmumam ir tiesības mēneša laikā ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests sniedz VSAA mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas informāciju, kad ir pagājis laiks deklarācijas precizēšanai un sniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi? Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona - rezidents -, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2016.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2015.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2016.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2016.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro. Atgādinām,...