NODOKĻI

Saeima 11.maijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020.gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likuma grozījumi paredz: 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados. Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023.gadam. Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķas kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000.gada 1.janvāra. Kadastrālās vērtības pieaugums jaunajām ēkām plānots, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības. Savukārt padomju laikā būvētām ēkām kadastra vērtība vidēji ir...

Latvijā 2016. gadā ir bijis neliels ēnu ekonomikas samazinājums, tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013.gada. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Šādai tendencei saglabājoties jau vairākus gadus pēc kārtas, plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu trīs Baltijas valstīs ir būtiski mazinājusies, secināts publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā. Pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” dati tika prezentēti 10. maijā Ēnu ekonomikas konferencē, kas veltīta ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā un kuru jau septīto gadu pēc kārtas rīkoja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Finanšu ministriju. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2016. gadā Latvijā ir 20,3%, Lietuvā - 16.5%, bet Igaunijā - 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 1,0% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. “Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums...

Neraugoties uz iepriekšējām nesaskaņām un diskusijām, 9. maija Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums "Par "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam"", kurš paredz atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam , nodrošinot: ka tiek paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim; strukturālā deficīta mērķa ievērošanu; budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējuma novirzīšanu prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai. Vairāk informācijas par reformu infografikā šeit. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic valdību ar drosmīgo lēmumu, apstiprinot vidēja termiņa nodokļa reformu. LTRK uzskata, ka valdība spēju demonstrēt stabilitāti un vēlmi realizēt Nacionālajā attīstības plānā iekļauto ekonomikas izrāvienu, paredzot virkni gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā būtiskas nodokļu izmaiņas, kas veicinās Latvijas attīstību, iekšzemes kopprodukta pieaugumu un labklājības līmeņa celšanu. Uzņēmēju organizācija kopā ar sadarbības partneriem jau kopš pērnā gada augusta, kad tika parakstīta vienošanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, ieguldījusi visu savu potenciālu un ekspertu darbu, lai izveidotu tādas nodokļu reformas pamatnostādnes, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. maijam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada aprīlī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 30. maijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);...

Nodokļu reforma paredz būtiski palielināt darba spēka izmaksas mazajiem darba devējiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu šiem uzņēmumiem būs jāatrod vairāk nekā 13 miljoni eiro, lai varētu vismaz saglabāt savu uzņēmumu darbību. Turpretī nodokļu reformas autori deklarē, ka tās uzdevums ir atvieglot uzņēmējdarbību, it sevišķi reģionos (kas ir lielākoties mazo uzņēmumu atrašanās vieta). LTA padomes dalībnieks, uzņēmējs Raimonds Nipers, uzskata, ka nodokļu reforma attiecībā uz nodokļu sloga samazināšanu par 3-6 procentiem izskatās gana smieglīga, ja nodokļu plaisa darba ņēmējiem ar darba algu 800 eiro, salīdzinot ar Latviju atstājošo iedzīvotāju populārāko gala mērķi - Lielbritāniju ir gandrīz 400 procentu. Lai saņemtu 1000 eiro uz rokas, Lielbritānijā jāsamaksā nodokļos 198 eiro, bet Latvijā, lai saņemtu uz rokas šādu summu, jāsamaksā 769 eiro. Minimālās algas lielums ir problēma nodarbinātībai valsts reģionos. Darbiniekiem, saņemot minimālo darba algu, netiek nodrošināts minimālais iztikas līmenis. Tādēļ darbiniekiem nav motivācijas strādāt. Un tieši otrādi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Likums “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” Ar likumu tiek pieņemts un apstiprināts 2017. gada 18. janvārī parakstītās Latvijas Republikas un Japānas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās parakstītais protokols. Konvencijā un Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija. Konvencija un Protokols stājas spēkā Konvencijas 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar likumu tiek izsludināta Konvencija un Protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā. 30.03.2017. 06.04.2017. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka valsts nodeva ir maksājama par iekšējās drošības...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padome trešdien, 3.maijā, atbalstīja vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes un aicināja Ministru kabinetu un atbildīgās ministrijas nekavējoties uzsākt darbu pie likumprojektu paketes izstrādes, lai Saeima pieņemtu grozījumus atbilstošajos likumos vēl pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), piedaloties sadarbības partnerim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), vienojās, ka vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnes ir atbalstāmas, lai Finanšu ministrija varētu turpināt darbu pie tiesību aktu projektu izstrādes. Pamatnostādnes tiek apstiprinātas ar nosacījumu, ka līdz 1.jūnijam tiek izstrādāts grafiks, kas nodrošinās veselības aprūpes nozares finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā. Iepriekšējā NTSP sēdē nolemts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas visiem godprātīgajiem un atbildīgajiem nodokļu maksātājiem, īpaši tiem 2574, kuri 2016. gadā veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā. Novērtēta tiek arī kopēja sadarbība un nodokļu saistību izpildes disciplīna. 2104 uzņēmumi pateicības saņem atkārtoti, bet 470 - pirmo reizi. Līdz 2018. gada 1.maijam šiem uzņēmumiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus. "Esmu gandarīta, ka godprātīgo uzņēmēju skaits ik gadu pieaug. Pērn uzņēmumi ar lielo nodokļu maksātāju statusu ir nodrošinājuši vairāk nekā 90% no kopējiem uzņēmējdarbības nodokļu ieņēmumiem. Jaunākie dati atklāj, ka kopējā valsts budžetā iemaksātā summa ir 6,6 miljardi eiro, gadu iepriekš tā bija mazāka - 6,2 miljardi eiro. Valsts ieņēmumu dienests tuvākajā nākotnē paredzējis pozitīvas izmaiņas padziļinātās sadarbības programmā, lai uzņēmēji justu lielāku atdevi no tā, ka godprātīgi maksā nodokļus," norāda VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau ceturto gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuru veiktās...

Piektdien, 28.aprīlī, Jelgavā notika "Uzņēmēju dienas Zemgalē 2017", kuru ietvaros biznesa forumā uzņēmējiem bija iespēja iepazīties ar Finanšu ministrijas sagatavoto vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, uzdodot interesējošos jautājumus. Noslēgumā foruma apmeklētāji pauda atbalstu iecerētajai reformai, aicinot turpināt darbu pie detaļu izstrādes. Biznesa forumā ar prezentāciju uzstājās Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura skaidroja jauno iestādes politiku, apliecinot, ka pašreiz norit darbs pie komunikācijas uzlabošanas, lai klienti gan klātienē, gan telefoniski, gan vēstuļu veidā saņemtu saprotamu un viņu jomai atbilstošu informāciju, tādējādi novēršot nesaskaņas un problēmas. Cīrule arī pauda viedokli, ka būtiski darbiniekos iedzīvināt apziņu, ka VID kalpo nodokļu maksātājiem, izvēloties principu "konsultē vispirms". Lai uzlabotu sadarbību ar uzņēmumiem, pašreiz iestāde uzsākusi veidot sadarbību ar dažādām organizācijām, tostarp LTRK, kur biedriem būs pieejama papildu palīdzību strīdu risināšanā, nodrošinot kompetentu ekspertu palīdzību gan no vienas, gan otras puses, cenšoties atrisināt problēmu pēc iespējas efektīvāk. Ar prezentāciju par vidēja termiņa nodokļu stratēģiju uzstājās finanšu...

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 milj. eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā tika izpildīts 101,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu pieauguma ietekmē kopējie kopbudžeta ieņēmumi auguši straujāk nekā izdevumi. Turpretī kopbudžeta izdevumu salīdzinoši zemākais pieaugums skaidrojams ar atsevišķu izdevumu pozīciju samazinājumu, ņemot vērā šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu, informē Finanšu ministrija. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 2 296,2 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 81,6 milj. eiro jeb 3,7%. Galveno pozitīvo efektu ieņēmumu pieaugumam deva nodokļu ieņēmumu pieaugums par 102,8 milj. eiro jeb 6,0% un ne-nodokļu ieņēmumu pieaugums par 14,1 milj. eiro jeb 18,8%. Nodokļu ieņēmumu kāpumu sekmēja galvenokārt iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskais pieaugums tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugumā, kā arī patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugums, īpaši...

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 24. aprīlī, izplatījis masu medijiem savu skaidrojumu par ieplānoto nodokļu reformu. "Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018. gada 1. janvārī. Acīmredzot, ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes, uz kuriem gaida sabiedrība", pauž M. Kučinskis. Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma? Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto...

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. "Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot - ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību," saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs. Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas darbaspēka nodokļos būtu nepieciešamas visvairāk, 46% respondentu minējuši ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, bet 35% –...

Finanšu ministrija (FM) 21. aprīlī nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam projektu. Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir: iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga sa­ma­zināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana. Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uz­ņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas. Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma...

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar šī gada 15. maiju plāno atsākt publicēt nodokļu parādnieku sarakstu. Saraksts būs pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā varēs atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro. Kaut gan ziņas par konkrētu parādnieku ir iespējams saņemt jau tagad, līdz šim tik plašs nodokļu parādnieku saraksts netika apkopots un publiskots. "Kā iestāde mēs vēlamies sabiedrībai nodrošināt maksimālu caurspīdīgumu. Gan uzņēmējiem būs vieglāk noskaidrot, kāda situācija ar nodokļu parādiem ir potenciālajiem sadarbības partneriem, gan arī privātpersonām būs pieejama ērta iespēja apskatīties, kādā situācijā atrodas uzņēmums, no kā tiek saņemts pakalpojums," - skaidro VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Savukārt, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nokārtot savas parādsaistības līdz šī gada 7. maijam, ja tie nevēlas tapt iekļauti un publiskoti sarakstā, kas VID tīmekļa vietnē tiks publicēts šī...