NODOKĻI

Tā dēvētās nodokļu reformas likumu paketē ir arī likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, ko 13. jūlijā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Grozījumi paredz atcelt iepriekš nolemto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtību no 2019. gada 1. janvāra. Pārejas noteikumi paredzēja nodokļa maksātājam nodokli maksāt par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Taču, uzskatot, ka veidotos šī nodokļa ieņēmumu samazinājums, nodokļu reformas fonā radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 46,4 milj. eiro apmērā, ar ieplānotajiem grozījumiem ir paredzēts saglabāt esošo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību. Tātad nodokļa maksātājiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis arī turpmāk būs jāmaksā par kārtējo kalendāro gadu. Likuma grozījumi paredz, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates jābūt samaksātam pilnā apmērā. Transportlīdzeklim, kurš noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, tehnisko apskati veic, ja samaksāta viena divpadsmitā daļa no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa.

Līdz šī gada 17. jūlijam Valsts ieņēmumu dienestā ( VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gadajūnijā pārsniedza 711,44 eiro, gan tām personām, kurām kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no šī gada 2. ceturkšņa mēnešiem (aprīlis – jūnijs) bija no 142,30 līdz 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 1.augustam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Kapitāla aktīvi ir[2]: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda...

Ministru kabinets 11.jūlijā atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz jau no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu strādājošo, taču ko tas īsti nozīmē iedzīvotāju maciņiem, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa: “Ja šobrīd IIN likme visiem strādājošajiem ir 23%, tad no nākamā gada tā mainīsies atkarībā no ienākumu apjoma. Vairums darba ņēmēju no tā iegūs, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme samazināsies. Iedzīvotāji ar ļoti augstiem ienākumiem - sākot no 5065 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas -, sāks izjust ienākumu samazinājumu IIN progresivitātes dēļ. Savukārt mazākais pieaugums paredzams tiem darba ņēmējiem, kuru alga pirms nodokļu nomaksas ir 900 līdz 1100 eiro robežās. Šādā gadījumā ikmēneša ienākumi palielinās vien par 7 līdz 11 eiro.” Kādu IIN likmi piemēros dažādām ienākumu grupām? Ja ienākumi mēnesī pirms nodokļu nomaksas nepārsniedz 1667 eiro jeb 20 000 eiro gadā, tad IIN likme...

Ministru kabinets (MK) 11. jūlijā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), pieņemot jaunu likumprojektu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums" . FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotais likumprojekts paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi. Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē, kā arī uzlabotu pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus. Likums neparedz UIN avansa maksājumus, izņemot pārejas periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, kad nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt vienu UIN deklarāciju, un ir jāveic nodokļa avansa maksājumi. Savukārt, lai novērstu izvairīšanos no...

Otrdien, 11. jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu. Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%. Tāpat likumprojekta grozījumi nosaka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu taksācijas gada laikā: tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID divas reizes gadā. Tāpat grozījumi paredz palielināt pensionāra neapliekamo minimumu: 2018. gadā – 3 000 eiro (250...

Turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) 11. jūlijā pēcdiskusijām apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā. Grozījumi paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus EUR (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā - 720 EUR mēnesī. Sākotnēji tika rosināts algas slieksni paaugstināt līdz 900 EUR mēnesī, bet valdības sēdē izskanēja pieņēmums, ka tas varētu veicināt negodprātīgu darba devēju vēlmi optimizēt nodokļus. Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā...

Ministru kabineta 11. jūlija sēdē apstiprināti Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pilnveidot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu personām ar zemām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Likumprojektā paredzēts par vienu procentu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) kopējo likmi (no tā pusi procenta darba devējam un pusi procenta darba ņēmējam) un palielinājumu novirzīt pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Likumprojekts paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicēji 5 % no saviem ienākumiem iemaksās pensiju 3.līmenī, ja ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru (iemaksas 3.līmenī var neveikt, ja gada laikā ienākumi mazāki par 50 eiro). Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākumi sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI veic no brīvi izraudzīta ienākuma, kas nav mazāka par minimālo algu. Tās tiek novirzītas pensijām, invaliditātei, maternitātei, slimībai, vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai. No pārējiem ienākumiem iemaksas jāveic piecu procentu apmērā un tās tiek novirzītas pensiju apdrošināšanai. Apdrošināšanas stāžā tiek skaitīts tikai tas laiks, par kuru...

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - vakar, 11. jūlijā, tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pirms Ministru kabineta noslēdzošās sēdes par nodokļu reformu vienotos par precizējumiem. “Nodokļu reformas izstrādāšanā piedalījās visas iesaistītās puses, tajā skaitā uzņēmēji un darba devēji, kuri vēl aizvien uzskata, ka sekmīgas nodokļu politikas īstenošanas galvenie nosacījumi ir straujāka ēnu ekonomikas samazināšana un konkurētspējas veicināšana valsts tautsaimniecības izaugsmei. Tāpat šobrīd svarīga iedzīvotāju nodokļu sasaiste ar veselības pakalpojumu saņemšanu, kā arī obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. Tie ir svarīgākie priekšnosacījumi reformas tālākai virzīšanai Saeimā un sākotnējie nodokļu reformas mērķi. Turklāt ceram, ka nodokļu politika nemainīsies vismaz 3trīs gadus, lai nodrošinātu pēctecību un ilgtermiņa rezultātu,” uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Savukārt attiecībā uz minimālas algas jautājumu, LDDK uzsvēra, ka nekad nav iebildusi pret minimālās algas pakāpenisku celšanu. Tomēr cīņā pret ēnu ekonomiku efektīvāka par vienotu minimālo algu, pēc LDDK viedokļa, valstī...

Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, lūdzot veikt divus būtiskus pasākumus, kas mazinātu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. RACA valdes priekšsēdētājs aicina ar likumu noteikt potenciālo nodokļu reformas radīto zaudējumu kompensāciju pašvaldībām 100% apmērā, kā arī paredzēt mehānismu minimālās algas paaugstināšanas radīto zaudējumu kompensēšanai. "Pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšanās var radīt visnopietnākās sekas, un var izsaukt krīzes situācijas virknē pašvaldību saistībā ar nespēju nodrošināt savu pamata funkciju īstenošanu,” teikts V.A. Kraukļa vēstulē. RACA norāda, ka, lai gan ir izskanējuši augstāko valsts amatpersonu solījumi tuvāko divu gadu laikā nodrošināt pašvaldībām kompensācijas mehānismu pilnā apjomā saistībā ar iespējamo ieņēmumu bāzes samazināšanu, stabilitātes nodrošināšanai ilgtermiņā ir nepieciešams iestrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos. Tiek rosināts likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veikt izmaiņas, izsakot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26. panta pirmo punktu sekojošā redakcijā: "Nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā...

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" paredz ar 2018. gadu aizstāt minimālo mēneša neapliekamo minimumu ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tādējādi turpmāk visām personām taksācijas gada laikā tiks piemērots nevis minimālais mēneša neapliekamais minimums, bet gan VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīta atzīme). Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, izmaiņu mērķis ir nodrošināt, ka maksātājam piemēro atbilstošu neapliekamo minimumu jau taksācijas gada laikā, nevis veic lielas atmaksas uz gada ienākumu deklarācijas pamata. Šāds risinājums ir īpaši būtisks zemāku ienākumu saņēmējiem, kam lielāks neapliekamais minimums tiks piemērots jau taksācijas gada laikā. VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par maksātāja ienākumiem, aprēķinās VID par taksācijas gada pirmo pusgadu un par taksācijas gada otro pusgadu. Gadījumā, ja VID rīcībā nebūs dati par maksātāja ienākumiem, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbildīs vienai divpadsmitajai daļai no...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz jautājumiem saistībā ar īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma piemērošanu būvniecības pakalpojumiem. Jautājums: Kādi ir nosacījumi īpaša pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai būvniecības pakalpojumiem? Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantā noteikto īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu (turpmāk – apgrieztā maksāšanas kārtība) būvniecības pakalpojumiem piemēro, ja: tiek veikti būvdarbi saistībā ar jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanu vai esošās būves vai tās daļas atjaunošanu, pārbūvi, restaurāciju, vienkāršotu atjaunošanu, konservāciju vai nojaukšanu būvniecības nozari regulējošo normatīvo aktu izpratnē (par pierādījumu tam ir izmantojama atbilstoša informācija, piemēram, būvdarbu veikšanai ir saņemts dokuments saskaņā ar būvniecības nozari regulējošiem normatīviem aktiem), kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana; pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs. Būvju (ēku, inženierbūvju) projektēšanas pakalpojumiem, ja tie ir iekļauti būvniecības pakalpojumu līgumā, piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību. Kādos gadījumos nepiemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību? Nodokļa apgriezto maksāšanas kārtību nepiemēro, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām - ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 380 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,13% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 380 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 eiro mēnesī. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vai iesniedzot iesniegumu elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 380 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Pinnis 4. jūlijā parakstīja vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu. Līdz ar vienošanās parakstīšanu tiek aizsākta arī VID un LVRA kopīgā izglītojošā akcija "Prasi čeku!". Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. "Nav noslēpums, ka ēdināšanas bizness ir viena no jomām, kur krāpšanās ar nodokļiem ir bieži sastopama un grūti kontrolējama. Aprēķini liecina, ka Latvijā restorānu sektorā nodokļos netiek ieņemts vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā. Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā" - atzīst VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Vienlaikus ar vienošanās parakstīšanu tiek aizsākta arī kopīga izglītojoša...

Lieliem starptautiskajiem uzņēmumiem jāpublisko informācija par katrā valstī nomaksāto nodokļu apjomu, paredz Eiropas Parlamenta (EP) 2017. gada 4. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu. Komerciāli sensitīvas informācijas gadījumā būtu iespējams piemērot izņēmumus, informē Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā. Noteikumu mērķis ir uzlabot nodokļu pārredzamību, ļaujot sabiedrībai uzzināt, kādus nodokļu maksājumus un kurās valstīs veikuši lieli starptautiskie uzņēmumi. Saskaņā ar noteikumiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums sasniedz 750 miljonus eiro, katrā nodokļu jurisdikcijā būtu jāpublisko pēc vienota parauga sagatavots ienākuma nodokļa pārskats. Šie dati būtu bez maksas pieejami uzņēmuma mājas lapā. Uzņēmumiem pārskats arī būtu jāreģistrē publiskā Eiropas Komisijas pārvaldītā reģistrā. Informācija, kas uzņēmumiem būtu jāpublisko: galvenā uzņēmuma nosaukums un attiecīgos gadījumos visu tā meitasuzņēmumu saraksts, īss to darbību veida apraksts un to attiecīgā ģeogrāfiskās atrašanās vieta; darbinieku skaits, kas ir izteikts pilnas slodzes ekvivalentos; neto...

Lai nenonāktu nepatīkamā situācijā, sniedzot starptautiskus transporta pakalpojumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ņemt vērā normatīvos aktus, kas nosaka autopārvadājumu organizēšanas kārtību. Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem, ir iespējams piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0 procentu likmi, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem. Likmi piemēro, ja gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs ir reģistrēti PVN maksātāji un pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nepieciešamie eksportu apliecinošie dokumenti. Tāpat der arī dažādi citi apliecinājumi konkrētās likmes piemērošanai: 1) starptautisks kravas transporta pavaddokuments vai tā kopijas (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme); 2) atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā noformēta muitas deklarācija ar atzīmi par preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (Latvijas Republikas teritorijā) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no Latvijas Republikas teritorijas); 3) līgumi, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (preču saņēmējiem); 4) dokumenti, kas apliecina samaksu par preču eksportu....