NODOKĻI

Latvijā 2025. gada 1. martā notiek izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem, kas prasa veikt vairākas darbības, informē Valsts ieņēmumu dienests. Inventarizācija un termiņi Līdz 2025. gada 17. martam jāveic uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu un akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija. Inventarizāciju veic persona, kurai ir spēkā esoša licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai reģistrēta saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodokļa marku krājumus inventarizē apstiprināts noliktavas turētājs, ja 1. martā tā uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Līdz 2025. gada 14. aprīlim jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāiesniedz to EDS ("Akcīzes nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā)"). Aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa jāsamaksā valsts budžetā. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņas Informācija par akcīzes nodokļa likmju izmaiņām dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem: Alum: No 9,00 EUR līdz 9,80 EUR par katru absolūtā spirta tilpumprocentu (bet ne mazāk kā no 16,70 EUR līdz 18,10 EUR par 100...

Mūsdienās, kad internets ir kļuvis par neatņemamu saimnieciskās darbības sastāvdaļu, ir būtiski ņemt vērā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, kas attiecas uz darījumiem tiešsaistes platformās. Saimnieciskā darbība ietver jebkuru sistemātisku un patstāvīgu darbību par atlīdzību, piemēram, ražošanu, tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu. Tiešsaistes platformas, piemēram, tirdzniecības platformas (Etsy, eBay, Amazon), sociālie tīkli (Facebook, Instagram, LinkedIn, TikTok) un citas, kļūst arvien nozīmīgākas sociālajā un ekonomiskajā jomā. Platformas apvieno lietotājus, veicinot mijiedarbību un komercdarījumus. Persona, kas veic saimniecisko darbību, var izmantot gan sev, gan citai personai piederošus interneta veikalus. Interneta veikals ir tiešsaistes platforma, kas ļauj lietotājiem apskatīt, iegādāties un apmaksāt preces vai pakalpojumus internetā, norāda Valsts ieņēmumu dienests. Pirms platformas izmantošanas par atlīdzību, personai var būt jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jāpiemēro PVN darījumiem. Ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar platformas lietošanas noteikumiem un līgumiem, lai izvairītos no neskaidrībām. Ja rodas jautājumi par platformas noteikumiem, ieteicams vērsties pie konkrētās platformas. Slēdzot darījumus tiešsaistē, ir svarīgi...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima ceturtdien, 20.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs procentu apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas...

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas, kas aktualizēts 2025. gada 19. februārī. Šis materiāls sniedz skaidrojumu par to, kā pareizi deklarēt un samaksāt nodokli par ienākumiem, kas gūti no ieguldījumu fondu apliecību pārdošanas vai citas atsavināšanas. Ieguldījumu fonda apliecība ir vērtspapīrs, kas apliecina personas līdzdalību ieguldījumu fondā un tiesības, kas no tās izriet. Ienākums no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas tiek uzskatīts par ienākumu no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu aprēķina, no ieguldījumu fonda apliecības atsavināšanas cenas atņemot ieguldījumu fonda apliecības iegādes vērtību. Iegādes vērtībā var iekļaut arī ar iegūšanu saistītus izdevumus, piemēram, valsts nodevas, procentu maksājumus par kredītu, komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus. Ja ieguldījumu fonda apliecības ir iegādātas dažādos laikos un par dažādām cenām, un tiek atsavināta tikai daļa no tām, kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot FIFO (pirmais iekšā – pirmais ārā) vai vidējās svērtās cenas metodi. Izvēlēto metodi...

Eiropas Savienības (ES) Padome 18. februārī oficiāli pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pašreizējos papīra sertifikātus, kurus izmanto, lai deklarētu atbrīvojumus no ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aizstāt ar jaunu elektronisku veidlapu. "Mēs speram vēl vienu soli, lai vienkāršotu un digitalizētu mūsu PVN sistēmas. Jaunais sertifikāts būtiski samazinās birokrātiju," norādījis Andžejs Domaņskis, Polijas finanšu ministrs Papīra sertifikāti, kurus izmanto gadījumos, kad preces ir atbrīvotas no PVN, tiks aizstāti ar elektronisku veidlapu. Tas vienkāršos un racionalizēs procesu uzņēmumiem un administrācijām, kad šīs preces tiek importētas vēstniecību, starptautisku organizāciju vai bruņoto spēku vajadzībām. Jaunie pasākumi stāsies spēkā 2031. gada 1. jūlijā, kam sekos vienu gadu ilgs pārejas laiks, kurā dalībvalstis varēs izmantot gan elektronisko, gan papīra formātu. Nepieciešamās IT specifikācijas tiks apspriestas ekspertu grupās un noteiktas ar Komisijas īstenošanas aktiem. Komisija 2024. gada 8. jūlijā publicēja divus priekšlikumus, kuru mērķis ir aizstāt pašreizējo papīra formāta PVN atbrīvojuma sertifikātu ar elektronisko PVN atbrīvojuma sertifikātu: priekšlikumu...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. februārī konceptuāli atbalstīja plātos grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz nepiemērot nodokli ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā. Patlaban komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā un nerezidentam ir tiesības samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojumu plānots attiecināt uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus ES. Ar grozījumiem paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai (EM) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa...

Darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām pēc formulas: Ad = Am : d Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; D – mēneša kalendāra dienu skaits. Piemērs Darbinieku 2025.gada 10.aprīlī atbrīvoja no darba uzņēmumā A un pieņēma darbā uzņēmumā B 2025.gada 22.aprīlī. Abās darbavietās iesniegta grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādībā esošām personām. Mēneša neapliekamais minimums ir 510 eiro. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādībā esošām personām 2025.gada aprīlī ir 250 eiro x 3 = 750 eiro. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins 2025.gada aprīlī: 510 eiro : 30 = 17,00 eiro – neapliekamais minimums, ko piemēro par vienu kalendāra dienu; 750 eiro : 30 = 25,00 eiro – atvieglojumu apmērs, ko piemēro par vienu kalendāra dienu. Uzņēmumā A darbinieks darba tiesiskās attiecības aprīlī bija 10 kalendāra dienas. 10 kalendāra dienās...

Fiziskajai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt PVN valsts budžetā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība) ir saimnieciskā darbība un tās ietvaros iekšzemē veiktā preču piegāde (kokmateriālu pārdošana) un pakalpojumu sniegšana (ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojums) par atlīdzību ir ar PVN apliekami darījumi. Ja fiziskā persona 12 mēnešu periodā sistemātiski par atlīdzību (vismaz divas reizes 12 mēnešu periodā, kas nav saistīts ar kalendāra gadu, bet var sakrist) veic kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums)izpratnē šī fiziskā persona veic saimniecisko darbību. Atsevišķos gadījumos arī vienu kokmateriālu piegādi var uzskatīt par darījumu, kas tiek veikts saimnieciskās darbības PVN likuma izpratnē ietvaros, ja tiek izpildītas sistemātiskas darbības (piemēram, meža izstrāde, kokmateriālu...

Ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja nav piemērojami nosacījumi par neapliekamu ienākumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizētajā informatīvajā materiālā "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošana". Piemēram, darbiniekam darba devējs piešķīris akciju pirkuma tiesības, kuras akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns paredz īstenot jau pēc sešiem mēnešiem, proti, 30. maijā iegādāties akcijas ar 40% atlaidi. Akciju tirgus vērtība – akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā – ir 3000 eiro. Darbinieks izmanto savas tiesības un 30. maijā iegādājas akcijas par 1800 eiro (40% atlaide no 3000 eiro). Darba devējs darbinieka ienākumam 1200 eiro (3000 – 1800) no akciju pirkuma tiesību īstenošanas piemēro darbaspēka nodokļus (VSAOI...

Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoram, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, no saimnieciskās darbības mēnesī ir gan ieņēmumi, gan izdevumi. Skatāmies, vai kopumā ir ienākumi. Ja ienākumi sasniedz minimālās algas apmēru (740 eiro un vairāk), tad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir aprēķināmas pēc likmes 31,07% no vismaz 740 eiro (vai izvēlēta lielāka VSAOI objekta). Pensijas apdrošināšanai ir jāmaksā vismaz 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 740 eiro (vai cita izvēlētā VSAOI objekta, no kā veiktas VSAOI pēc likmes 31,07 %). Ja ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru (mazāk par 740 eiro), ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai (10% no faktiskajiem ienākumiem). Šis maksājums neietekmē nevienu pabalstu (piemēram, bezdarbnieku, māmiņalgu, vecāku pabalstu u.c.). Piemērs ar 50% izdevuma normu, ko var izmantot tikai atsevišķu autordarbu veicēji un ja netiek sniegti citi pakalpojumi, kas nav saistīti ar autortiesībām: vispārējais nodokļu maksāšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas 2025. gada janvārī publicēti oficiālajā vietnē Latvijas Vēstnesis. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā Grozījumi paredz ievērojamas izmaiņas alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, izplatīšanā un reklāmā. Tiek noteiktas papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, noteikti ierobežojumi alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās, aizliegums tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma (nepārsniedz 0,2 litrus) plastmasas iepakojumos, noteikti alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē, kā arī ierobežoti tirdzniecības veicināšanas pasākumi (akcijas, izpārdošanas, u.tml.) mazumtirdzniecības vietās. Ņemot vērā, ka atsevišķas iekļautās normas ir saistītas ar papildu pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt gan alkoholisko dzērienu ražotājiem, gan mazumtirgotājiem pirms minēto normu stāšanās spēkā, atsevišķiem grozījumiem ir noteikts spēkā stāšanās un pārejas periods normu ieviešanai. 09.01.2025. 07.02.2025. Ministru kabineta...

Jautājums Vai nerezidentiem - Latvijā nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem - arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no 1. janvāra ir 25,5%? Atbilde Pieņemot darbā Latvijā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienetā (VID), norādot ziņu kodu 11; aprēķina un ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un iemaksā tos vienotajā nodokļu kontā; par darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN); iesniedz pārskatus un deklarācijas. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, 2025. gadā ir 25,5%. Tas noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.3 panta 4. daļā: darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba...

Latvijā šā gada janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 844,276 miljoni eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada janvāra sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. 2024. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 862,329 miljoni eiro. Pparādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. janvārī bija 340,712 miljonu eiro apmērā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,541 miljonu eiro, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,023 miljonu eiro. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 64% no kopējās parādu summas jeb 540,02 miljonus eiro. VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. janvārī bija atzīti parādi 1,63 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Par piedzenamiem parādiem janvāra sākumā bija atzīti 538,39 miljoni eiro, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti 251,408 miljoni eiro, bet par reāli nepiedzenamiem - 286,982 miljoni eiro. No parādiem, kas atzīti par...

Valdība 21. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”, kas stāsies spēkā 2025. gada 23. janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Noteikumos veiktie būtiskākie grozījumi 1. Papildināts un precizēts noteikumu 1. pielikums “Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli”, 7. pielikums “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” un 9. pielikums “Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru/tekstila izstrādājumu svaru”. Pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli veidlapa papildināta ar jaunām sadaļām: “Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem”, “Nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem” un “Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu”. Videi kaitīgo preču saraksts papildināts ar jauniem dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objektiem (riepas, ar kurām aprīkoti dažādu kategoriju transportlīdzekļi). Tā...

Ja fiziska persona aizņemas naudu, bet neatmaksā to 6 mēnešu laikā pēc noteiktā termiņa, bet ne ilgāk par 66 mēnešiem no dienas, kad aizdevums tika izsniegts, šo aizdevumu vai tā daļu uzskata par ienākumu. Tas attiecas tikai uz fiziskās personas saņemtajiem aizdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Ja aizdevuma līgums ir ar cilvēku (Latvijas nerezidentu) no citas valsts, kas nav Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, un aizdevējs ir valstī, ar kuru Latvijai nav līguma par nodokļu dubultās neuzlikšanas novēršanu, vai valstī ar zemu nodokļu vai bez nodokļu, tad līgumam jābūt notariāli apstiprinātam. Ienākumam nepielīdzina aizdevumus: kas izsniegti fiziskajai personai vai tās ģimenes locekļiem (radniecībā līdz trešajai pakāpei) ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai: 1) aizdevumam jābūt izsniegtam bezskaidras naudas norēķinu veidā; 2) izlietojumu jāspēj pamatot ar attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina līdzekļu izlietojumu līgumā norādītajam mērķim divu gadu laikā; kas no viena aizdevēja nepārsniedz 1500 eiro kopsummā; kurus izsniedzis...