NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis aktuālu informāciju par nodokļu piemērošanu un atbalsta sniegšanu saistībā ar notikumiem Ukrainā. Materiālā ir apkopota informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, kā arī muitas procedūrām un nodokļu samaksas termiņu pagarinājumiem. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem PVN nepiemēro, un par ziedoto preču iegādi vai ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem priekšnodoklis nav atskaitāms. Tomēr reģistrētiem PVN maksātājiem, kuri ziedo preces, par kurām priekšnodoklis ir atskaitīts, ir jāveic priekšnodokļa korekcija vai jāaprēķina PVN par pašpatēriņu. Svarīgi, ka ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir ieviesta PVN 0 % likme ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Šī likme ir piemērojama preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), kas šīs preces eksportē no Eiropas Savienības (ES) humānās vai labdarības darbības ietvaros, lai sniegtu atbalstu Ukrainas sabiedrībai, vai piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas tās nodod kā...

Izsludināta publiskā apspriešana Finanšu ministrijas sagatavotajam likumprojektam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Sabiedrība iebildumus vai priekšlikumus par minētā likuma grozījumiem var izteikt līdz 1. maijam. Likumprojekts ir saistīts ar 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā, ar kuriem ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā. Atgādinām, ka Grāmatvedības likuma regulējums paredz, ka visiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma subjektiem) no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (Business to Business (B2B) darījumos). Savukārt Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kuru izraksta budžeta iestādei - preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (Business to Goverment (B2G) darījumi) jau sākot no 2025. gada 1. janvāra. Tādēļ arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) regulējums ir pielāgojamsu grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktai obligātai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā....

Eiropas Savienības (ES) Padome 14. aprīlī pieņēma Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAS9), ar ko tiks paplašināta sadarbība un informācijas apmaiņa saistībā ar minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem. Šīs direktīvas mērķis ir ieviest praksē konkrētus Otrā pīlāra direktīvas noteikumus, ar kuriem Eiropas Savienībā tika īstenots G20/ESAO globālais nolīgums par starptautisko nodokļu reformu. Šī starptautiskā vienošanās tika panākta, lai ierobežotu sacensību pēc iespējas zemāku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju virzienā, samazinātu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas risku un nodrošinātu, ka lielākās starptautiskās grupas maksā saskaņoto globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Ar Otrā pīlāra direktīvu tiek nodrošināts, lai tādu lielāko starptautisko un vietējo grupu vai uzņēmumu (kuru kopējais gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni EUR) ieņēmumiem tiktu piemērots nodoklis saskaņā ar minimālo likmi – 15 %. Lielāka pārredzamība un vienkāršota ziņošana Ar DAS9 tiek atjaunināta spēkā esošā ES Direktīva par administratīvu sadarbību (DAS), paplašinot nodokļu pārredzamības noteikumus. Tā vienkāršo ziņošanu par lielām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 3. aprīlī pieņemts grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. maija. Grozījums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī (iepriekšējo 250 eiro vietā). Darba devējam ir tiesības piemēro 510 eiro neapliekamo minimumu uz iepriekš izsniegtās izziņas pamata, un jauna izziņa nav jāpieprasa. Atgādinām, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktais IIN regulējums ļauj uzreiz, iesaistoties Latvijas darba tirgū, piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamiem Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta gūtajam ienākumam, vienlaikus saglabājot nerezidenta statusu. Vēsturiski īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un to noteica pusi no maksimālā Latvijas rezidentam piemērojamā neapliekamā minimuma apmēra pie zemiem kopējiem ienākumiem. No šī gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots neatkarīgi no...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 10. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. aprīlim (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. aprīlim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. No...

Valdības sēdē 1. aprīlī izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" iezīmē būtiskas izmaiņas akcīzes nodokļa regulējumā Latvijā, reaģējot gan uz digitalizācijas izaicinājumiem un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām, gan vietējā tirgus aktualitātēm. Apskatīsim galvenās plānotās izmaiņas, kas varētu ietekmēt gan uzņēmējus, gan patērētājus. Pārrobežu darījumi un digitalizācija Viens no būtiskākajiem grozījumu mērķiem ir modernizēt akcīzes preču regulējumu, ņemot vērā straujo digitalizācijas attīstību un pieaugošo pārrobežu darījumu skaitu. Likumprojekts paredz precizēt nosacījumus Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kas fiziski neatrodas Latvijā. Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, ja uz tām attiecas noteikumi par trīsstūrveida darījumiem PVN jomā vai ja tās tiek pārvietotas tranzītā caur Latviju (Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam otrajā ES dalībvalstī). Šīs izmaiņas atvieglos administratīvo slogu uzņēmumiem,...

Valdība 1. aprīļa sēdē izskatījusi vērienīgu grozījumu projektu likumā "Par nodokļiem un nodevām". Viena no likumprojekta izmaiņām plāno skart veidu, kā tiek piedzīti mazākie nodokļu parādi. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2023.gada 13.decembra sēdē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji norādījuši, ka minimālās nodokļu parāda piedziņas izmaksas 2023.gadā bija 39 eiro, kas ievērojami pārsniedz šobrīd likumā noteikto 15 eiro nodokļu parādu piedziņas slieksni. Šī situācija rada nesamērīgi lielu slogu nodokļu parādu administrēšanai, kad maza apmēra parādu piedziņas izmaksas pārsniedz pašu piedzenamo summu. Saeimas komisija aicināja Finanšu ministriju sadarbībā ar VID izstrādāt grozījumus likumā, lai novērstu šo situāciju. Tika izvērtēti divi iespējamie risinājumi: Noteikt konkrētu paaugstinātu nepiedzenamā nodokļu parāda summu, piemēram, paaugstinot to no 15 uz 40 eiro. Šāda risinājuma pluss ir skaidra izpratne nodokļu maksātājiem par piedziņas uzsākšanas robežu. Tomēr, pieaugot minimālajām piedziņas izmaksām, būtu nepieciešami atkārtoti likuma grozījumi. Noteikt, ka nodokļu parādu nepiedzen, ja tā kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti oficiālajā vietnē Latvijas Vēstnesis šā gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Solidaritātes iemaksas likuma 6. panta piemērošana maksāšanas periodā par 2025. gadu Solidaritātes iemaksas likuma 6. pantā paredzētās atlaides maksāšanas periodā par 2025. gadu piemērošanai un aprēķināšanai ir izmantojama likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”” paskaidrojumos norādītā iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās pieauguma tempa prognoze 2025. gadam, kas ir 5,9%. 04.03.2025. Piemēro 2025. gadā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Ar grozījumiem noteikts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek (atbrīvo arī no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles. Darbiniekam vai...

Valsts kancelejā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kura saskaņošana notikusi vēl pagājušā gada vasarā un turpinājās šī gada februārī. Likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa pārskatīšanu; izmaiņas elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā; izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumā, kā arī citas izmaiņas, kas tostarp paredz aktualizēt atsevišķas tiesību normas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 6.1 daļu ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 11. punktam nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā. Tātad VID ir deliģēts pienākums piedzīt ikvienu nodokļu parādu, sākot no 15,01 eiro. Savukārt saskaņā...

Jautājums Nereti Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumu darbinieki veic biznesa aktivitātes Latvijā. Vai šādā gadījumā šiem kaimiņvalstu uzņēmumiem būtu jāveido pastāvīgās pārstāvniecības? Atbilde Skaidro Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants Baltijas valstīs ir tendence, ka arī vidēji lieli uzņēmumi darbojas ne tikai vienā tirgū, bet visās trijās valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Vēsturiski investori mūsu reģionu uzskata par vienu tirgu, tādēļ darbību izvērš visās trīs Baltijas valstīs. Nereti ir tā, ka sākotnēji tiek izveidots uzņēmums vienā valstī, piemēram, Latvijā ar mērķi darboties arī Igaunijā un Lietuvā. Ja bizness uzņem pietiekamus apgriezienus, arī pārējās valstīs tiek nodibinātas sabiedrības, bet nereti aktivitātes no Latvijas tiek turpinātas, tikai nosūtot uz pārējām valstīm darbiniekus, piemēram, komandējumā. Uzņēmumiem, darbojoties Latvijā, bet veicot pārdošanas aktivitātes, piemēram, Lietuvā, var nākties uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksāt arī Lietuvā,...

Šā gada 12. martā Eiropas Savienība paziņoja, ka reaģēs ar pretpasākumiem uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam. Ar Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 uz laiku no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam konkrētām ASV izcelsmes precēm tika apturēta papildu muitas nodokļa piemērošana, kas iepriekš bija noteikta ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 un Īstenošanas regulu (ES) 2020/502. Tādējādi norādītajā periodā bija apturēta: nodokļu ar 10 %, 25 %, 35 % un 50 % likmi piemērošana tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2018/886 I un II pielikumā (piemēram, dažādi pārtikas produkti, graudaugu produkti, alkoholiskie dzērieni, papīra kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti un galda salvetes, tekstilizstrādājumi, apģērbs darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, segas (izņemot elektriskās segas) un pledi no kokvilnas, apavi, keramikas galda un virtuves piederumi u.c.), nodokļu ar 20%, 7%, 4,4% likmi piemērošana tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2020/502 1.panta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 20. martā ir publicējis metodisko materiālu, kas sniedz detalizētu pārskatu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajiem ienākumiem. Šis materiāls ir izstrādāts, lai palīdzētu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām pareizi piemērot likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un noteikt, kuri ienākumu veidi nav pakļauti šim nodoklim. Metodiskais materiāls kalpo kā aktuāls ceļvedis par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamajiem ienākumiem Latvijā 2025. gadā. Dokuments sistemātiski izklāsta plašu spektru ar nodokli neapliekamu ienākumu veidiem, sākot no ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma noteiktos limitos, beidzot ar dažādiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, dividendēm, ja par tām uzņēmuma līmenī ir samaksāts nodoklis, kā arī apdrošināšanas atlīdzībām noteiktos gadījumos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādiem sociālajiem atbalsta veidiem, piemēram, pabalstiem, stipendijām, alimentiem, atlīdzībām par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī palīdzībai stihiskas nelaimes gadījumā. Materiāls ietver arī informāciju par ar darba attiecībām saistītiem neapliekamiem ienākumiem, piemēram, komandējumu un darba braucienu izdevumu kompensācijām,...

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā ceturtdien, 20.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Savukārt, ja mācību uzņēmuma darbības ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un uzņēmums savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā. Jaunajiem uzņēmējiem būs jāiegūst saimnieciskās darbības veicēja statuss un jāizvēlas, vai tie darbosies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai kā nodokļa maksātāji vispārējā kārtībā. Lai noteiktu dienu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība, skolēni savus ieņēmumus varēs uzskaitīt un pēc tam sasummēt brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, paredz grozījumi. Izmaiņas likumā rosinātas, lai padarītu skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmumu darbību, kā arī sakārtotu nodokļu regulējumu. Ir būtiski, lai skolēniem, gūstot peļņu savā uzņēmumā, jau mācību procesā ieaudzinātu apziņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Patlaban nav noteikta skolēnu rīcība situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 6. martā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas 2025. gada 19. martā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 55 (2025/55.3) un stājas spēkā 2025. gada 20. martā. Tas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek (atbrīvo arī no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles. Darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirto palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tā nav algota darba ienākums, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no...