NODOKĻI

Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vēstulē Finanšu ministrijai (FM). FICIL nosoda valdības plānus, veidojot jauno budžeta projektu, ignorēt iepriekš panākto vienošanos ar nozari un apstiprināto plānu par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kārtību. FICIL uzskata, ka šāda pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna starptautiskā mērogā grauj investoru uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskai videi Latvijā. FICIL vēstulē norāda, ka ir izprotami valdības mērķi un nepieciešamība nodrošināt papildu valsts budžeta ieņēmumus, lai stiprinātu drošības un aizsardzības spējas un īstenotu citas neatliekamas prioritātes. Vēstulē atgādināts, ka, sagatavojot 2025. gada budžetu, ar likumu tika nostiprināts akcīzes nodokļa pieaugums tabakas un pielīdzināmiem produktiem trīs gadu periodam, paredzot 10% nodokļa pieaugumu ik gadu līdz 2027. gadam ieskaitot, tomēr trīs mēnešus pirms jauno normu spēkā stāšanās FM budžeta likumu paketē virza papildu pieaugumus, kas atstās negatīvu ietekmi uz legālo industriju un...

Starpinstitūciju saskaņošanai nodoti Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projekts "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem". Noteikumi izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta divpadsmito daļu un nosaka kārtību, kādā notiks automātiskā informācijas apmaiņa par darījumiem ar kriptoaktīviem. Noteikumu mērķis ir nodrošināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā, integrējot normas, kas izriet no Padomes Direktīvas (ES) 2023/2226.1 Paredzēts, ka tie tiks apstiprināti valdības sēdē un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā Vispārīgie jautājumi un kompetentā iestāde Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir noteikts par kompetento iestādi, kas nodrošinās informācijas apmaiņu šo noteikumu ietvaros. Regulējums paredz nosacījumus, kādos nodokļu maksātājs sniedz VID informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem, sniedzamās informācijas apjomu, tās iegūšanas, pārbaudes un iesniegšanas kārtību, kā arī pasākumus automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Ziņošanas subjekti un objekti Ziņošanas pienākums attiecas uz ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu...

Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2026. gadā". Normatīvais akts sniedz ieskatu kārtībā, kādā pašvaldībām tiks nodrošināti finanšu resursi, lai radītu tām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Ar noteikumiem valdība gatavojas apstiprināt kārtību gandrīz 257 miljonu eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gadā, sadalei. Kāpēc noteikumi ir nepieciešami? Noteikumu projekta izstrādes pamatojums ir saistīts ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šādi noteikumi jāizdod katru gadu divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas. Galvenais mērķis ir noteikt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību 2026. gadam. Tas ietver gan katrai pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda saņemamo dotāciju, gan veicamo iemaksu fondā, kā arī kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirta valsts budžeta dotācija. Finanšu apjoms un sadales principi Saskaņā ar 2026. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izlīdzināšanas fonda kopējie ieņēmumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 14. oktobrī ir sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/64649) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” (turpmāk – iesniedzēja) par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu pareizu piemērošanu konkrētā tiesiskajā situācijā. Iesniedzēja un tiesiskās situācijas apraksts Iesniedzēja ir uzņēmums, kas dibināts 2001. gadā, un tā reģistrētā pamatdarbība ir sporta aprīkojuma mazumtirdzniecība (NACE 2.1. redakcija, 47.63). Iesniedzēja Latvijā darbojas kā Lielbritānijas uzņēmuma “Limited…” autorizētais pārstāvis (dīleris). Uzziņas pamatā bija gadījums, kad 2024. gadā Rīgā spēcīga negaisa laikā tika bojāta jahta, kas piederēja Lietuvas uzņēmumam “Z” UAB. Zibens spēriena rezultātā jahtai tika pilnībā bojāta elektronikas sistēma un visas dzinēja vadības iekārtas. Tā kā jahta bija apdrošināta, apdrošināšanas kompānija “H” ar aģentūras SIA “S” (turpmāk – Apdrošinātājs) starpniecību reģistrēja atlīdzības lietu. Iesniedzēja, kā “Limited…” autorizētais pārstāvis, tika piesaistīta zaudējumu novērtēšanai. Remontu tika nolemts veikt Lielbritānijā saskaņā ar jahtas ražotāja standartiem. Remonta darbus veic Lielbritānijas uzņēmums “K Limited”, kas sagādā arī detaļas un rēķinus...

Saeima 6. novembrī pirmajā lasījumā izskatījusi vairākus likumprojektus, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu un skar nodokļu regulējumu. Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas līdzsvaros nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskajām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē. Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā. Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20 procentiem), taču tas dos iespēju daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas. Patlaban uzņēmumi Latvijā maksā UIN 20% apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksā IIN. Savukārt...

Finanšu ministrijas dati rāda, ka nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk, nekā plānots. Vairāk nekā plānots iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī (UVTN), nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi. Gada deviņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 4,195 miljardi eiro, kas ir par 1,2% mazāk, nekā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par Mikrouzņēmumu nodokli (MUN), nodrošinot būtisku skaidrojumu attiecībā uz nodokļa objekta aprēķinu, īpaši skarot tos uzņēmējus, kuri izmanto tiešsaistes platformas savu pakalpojumu sniegšanai. Salīdzinot jaunāko VID materiālu, kas aktualizēts 2025. gada 5. novembrī, ar iepriekšējo versiju no 2025. gada 27. jūnija, būtiskākā atšķirība un pievienotais skaidrojums ir atrodams sadaļā par ar nodokli apliekamo objektu un likmi. Galvenā atšķirība - platformu ieturētās komisijas maksas Jaunākajā vadlīniju dokumentā ir skaidri noteikts, ka MUN objekts — mikrouzņēmuma apgrozījums — tagad obligāti ietver arī to komisijas maksu, ko tiešsaistes platforma (tīmekļvietne/mobilā lietotne) ietur no komersantiem, kas nodarbojas ar pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, par sniegto pakalpojumu. Šī papildu detalizācija nodrošina, ka pat tad, ja komersanta kontā nonāk tikai atlikusī summa pēc komisijas atskaitīšanas, nodoklis jārēķina no pilniem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, no kuriem izdevumi (šajā gadījumā komisija) netiek atskaitīti. Piemērs no jaunā materiāla: Ja individuālā komersanta ieņēmumi par pakalpojumiem ir...

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs nākamgad saglabāsies līdzšinējā apmērā, otrdien, 4. novembrī, lēma Ministru kabinets. Attiecīgi arī nākamgad nodevas apmērs veidos 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumus, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nosaka URVN apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Lasiet arī: Prasības PVN rēķina un vienkāršotā nodokļu rēķina noformēšanai Kurām fiziskajām personām, veicot saimniecisko darbību, ir jāreģistrējas VID nodokļu maksātāju reģistrā? Kad PVN maksātāji ir tiesīgi izmantot kases principu?

Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien, 4.novembrī, atbalstītie grozījumi UIN likumā. Izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā. UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas. Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Attiecībā uz Latvijas ostām Eiropas Komisija (EK) veic izpēti, kur EK jau iepriekš Latvijas gadījumā ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada oktobrī. Izmaiņas ir gan Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, gan Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli”, gan akcīzes nodokļa regulējumā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā Grozījumi likuma 2. pantā noteic, ka pie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) objektiem kā viens no izņēmumiem ir elektroskrejritenis. Tādējādi elektroskrejriteņi netiek aplikti ar TEN. Grozījumi likuma 6. panta pirmās daļas 1. un 16. punktā precizē TEN atbrīvojuma piemērošanu personām ar invaliditāti vai personai, kurai apgādībā ir bērns ar invaliditāti, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas atbilst M1 (pasažieru) vai N1 (kravas ar...

No 1. novembra fiziskai personai, sākot būvdarbus, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jānorāda finansējuma izcelsme, paredz valdības aprīlī apstiprinātie grozījumi Ēku būvnoteikumos, kuri stājas spēkā 1. novembrī. Paredzēts, ka, ja būvniecības ierosinātājs ir fiziska persona, tā, izpildot būvdarbu sākšanas nosacījumus, ietver BIS informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Šīs izmaiņas ir pieņemtas saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.-2027. gadam. Atbilstoši spēkā esošajam Ēku būvnoteikumu regulējumam piemērotākais laiks paredzēt šo pienākumu privātpersonai ir tieši pirms būvdarbu sākšanas, norādīts noteikumu anotācijā. Tas nodrošinās, ka sniedzamā informācija visvairāk atbildīs objektīvajai realitātei, nevis būvniecības ierosinātāja pieņēmumiem par nākotnes iespējamību. Priekšlikums par finansējuma izcelsmes norādi privātpersonai BIS Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027. gadam tika iekļauts pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas kā profilakses pasākums, jo tas liek personai pārdomāt, vai būvniecībai plānotie līdzekļi ir legāli, noteikumu anotācijā norāda Ekonomikas ministrija. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas ir BIS uzturētājs, informēja aģentūru LETA, ka BIS lietotājam jāpieslēdzas portālam...

Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 29. oktobrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā, kas atsevišķiem pamatproduktiem paredz noteikt nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā. Izmaiņas saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. Samazināto 12 procentu PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei, svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, svaigai un atdzesētai mājputnu – vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu – gaļai, svaigām mājputnu olām čaumalās. Paredzēts, ka samazināto PVN likmi pārtikas produktiem piemēros no nākamā gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam. Ar PVN likuma izmaiņām samazināto piecu procentu likmi no nākamā gada plānots piemērot grāmatām un preses izdevumiem latviešu valodā, latgaliešu rakstu vai lībiešu valodā. Līdz ar to gala cenas samazinājums gaidāms grāmatām, mācību literatūrai, brošūrām, bukletiem, bērnu bilžu, zīmējamām, krāsojamām grāmatām, nošu izdevumiem, kartēm gan iespieddarba, gan elektroniskā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par aprēķināto dabas resursu nodokli (DRN), ieviešot izmaiņas, kas stājas spēkā, mainoties normatīvajam regulējumam. Šīs atšķirības galvenokārt skar jaunu nodokļa objektu ieviešanu un precizējumus pārskata aizpildīšanā, it īpaši attiecībā uz iepakojumu un piesārņojumu. Jaunas apliekamās kategorijas un termiņi Vislielākās izmaiņas dokumentos ir saistītas ar divu jaunu DRN kategoriju iekļaušanu, kurām izveidotas atsevišķas pārskata veidlapas: 1. DRN par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem: Šī informācija ir jāaizpilda, sākot no 2024. gada 1. jūlija par tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, savukārt par citiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un zvejas rīkiem informāciju aizpilda no 2025. gada 1. janvāra. Pārskata iesniegšanas termiņš par šiem objektiem ir noteikts līdz nākamā gada 20. aprīlim. 2. DRN par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu - pievienota jauna sadaļa (7. veidlapa) par plastmasas iepakojumu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts: Šī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 29. oktobrī konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ieviest jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Izmaiņu autori lēš, ka tās uzlabošot uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazināšot finansējuma izmaksas un līdzsvarošot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē. Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā. Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20%), taču tas dos iespēju daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas. Patlaban...

Ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, no 2026. gada 1. janvāra ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē būs jāiekļauj saimnieciskajā darbībā gūtā peļņas daļa, kura tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Eiropas Komisija (EK), veicot izpēti attiecībā uz Latvijas ostām, ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, attiecīgi, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas par uzņēmumiem. Tomēr atšķirībā no komercsabiedrībām, kuras tiek dibinātas ar mērķi gūt peļņu un attiecīgi ienākumus no dividendēm izmaksā to dalībniekiem, ostu pārvaldes darbojas, lai attīstītu ostu teritorijas, kurās darbojas komersanti, visus ieņēmumus novirzot ostu pārvalžu funkciju un darbību veikšanai. Arī maksājumi, kas noteikti likumos, kas regulē ostu un speciālo ekonomisko zonu darbību, un izdevumi, kas saistīti ar ostu un speciālo ekonomisko zonu funkciju un darbību veikšanu, ir uzskatāmi...