NODOKĻI

Valdība 17. jūnija sēdē akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai", kas ļaus psihologa konsultācijām, kas sniegtas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, nepiemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Tā norāda, ka psihologi, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, līdz 2017. gada 31. decembrim bija reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam šiem pakalpojumiem PVN netika piemērots. Vienlaikus 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Psihologu likums, kas noteica, ka psihologiem jāreģistrējas psihologu reģistrā, nevis sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tādējādi tas radīja neskaidrības par PVN piemērošanu psihologu sniegtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Lai novērstu šīs neskaidrības, attiecīgie Ministru kabineta noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka psihologa konsultācijām, kas sniegtas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, PVN netiek piemērots. Šī izmaiņa nodrošinās skaidrību...

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji”. Tas ir būtisks solis, lai uzlabotu nodokļu politikas caurspīdību un izvērtētu, vai esošie nodokļu atvieglojumi sniedz sabiedrībai reālu ieguvumu. Ziņojuma mērķis ir definēt skaidrus mērķus un sasnieguma rādītājus tiem nodokļu atvieglojumiem, kuri to līdz šim nebija guvuši, kā arī nodrošināt pamatu efektivitātes izvērtējumam. Šis ir otrais posms trīs pakāpju izvērtēšanas procesā, kas uzsākts, lai īstenotu Valsts kontroles sniegto ieteikumu – noteikt nodokļu atvieglojumiem konkrētus mērķus, rādītājus un pārskatīšanas mehānismus, kā arī koordinēt izvērtēšanu ar nozaru ministrijām. Pirmajā etapā tika sniegts sākotnējās situācijas problēmu izvērtējums un sagatavots plāns esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai. Tā ietvaros FM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir analizējusi 308 nodokļu atvieglojumus, no kuriem 117 ir izvērtēti kā tādi, kam iespējams definēt mērķus un rezultātus. Šiem nodokļu atvieglojumiem attiecīgi tika noteiktas atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī termiņi...

No 2025. gada 1. jūlija daļa mazo uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs pieteikties un izmantot īpašu režīmu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jaunā kārtība ļaus vienkāršotākā veidā administrēt un nomaksāt PVN. PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet ne no gūtajiem ieņēmumiem. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga. Izmantot jauno atviegloto reģistrācijas un PVN administrēšanas kārtību no šī gada 1. jūlija varēs uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst šādiem kritērijiem: preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb apgrozījums Latvijas Republikas teritorijā kalendārā gadā nav pārsniedzis 50 000 eiro;nesniedz pakalpojumus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu reģistrētiem nodokļa maksātājiem. Tiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas izvēlēsies jauno reģistrācijas kārtību, turpmāk būs jāaprēķina un jāmaksā PVN tikai par pakalpojumiem, ko tie saņem no sadarbības partneriem ES un trešajās valstīs, un/vai precēm, ko tie iegādājas ES teritorijā. Turklāt šādā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 5. jūnijā ir sniedzis būtisku uzziņu lietā, kas skar uzņēmumu reorganizācijas un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas jautājumus. Šis lēmums sniedz skaidrību par pārvesto aktīvu nodošanu sadalīšanas procesā un iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus. Kāpēc reorganizācija? SIA “V” plāno veikt reorganizāciju sadalīšanas (nodalīšanas) ceļā, kas paredzēta ar 2025. gada 24. aprīlī noslēgto reorganizācijas līguma projektu starp iesniedzēju (Sadalāmo sabiedrību) un SIA “V” (Iegūstošo sabiedrību). Reorganizācijas galvenais mērķis ir optimālākā veidā sakārtot uzņēmuma darbības struktūru, nodalot dažādu profilu aktīvus un saistības atsevišķās komercsabiedrībās. Šāda pieeja tiek izvēlēta, ņemot vērā aktīvu funkcionalitāti, tirgus potenciālu un ar tiem saistītos riskus. Sadalīšanas rezultātā Sadalāmā sabiedrība nodos daļu savas mantas Iegūstošajai sabiedrībai, bet pati turpinās pastāvēt. Uz Iegūstošo sabiedrību pāries šāda manta un saistības: 41 931 AS “I” akcija. Prasījuma tiesības pret SIA “V”. Saistības pret kreditoru – fizisku personu X – kopsummā 472 805,57 EUR. Svarīgi ir tas, ka reorganizācijas rezultātā...

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir kritisks par pēdējo gadu strīdīgajiem Saeimas lēmumiem, kas skar papildu nodokļa ieviešanu banku peļņai un sociālo iemaksu daļas pārvirzīšanu no 2. pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni. SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027. gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem. "Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu no 2025. gada 1. jūlija tiek ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. VID vērš uzmanību, ka 29. maijā ir pieņemts likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas arī stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā. 1 Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pants. Grozījumi paredz, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt MUN maksātāja statusu, ja ir reģistrējies PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā1 noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025. gada 1. jūlija, reģistrējoties Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājās spēkā 27. maija grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1507). Grozījumi MK noteikumos Nr. 1507 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesībām saņemt PVN atmaksu. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, vēršoties VID ar iesniegumu PVN atmaksai, iesniegumam ir jāpievieno: apmaksāto PVN rēķinu kopijas par atmaksas periodā iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem vai to dokumentu kopijas, kas apliecina atmaksas periodā veikto preču importu, ja: nodokļa rēķinā vai dokumentā, kas apliecina preču importu, norādītā ar nodokli apliekamā vērtība sasniedz vai pārsniedz 1000 eiro; nodokļa rēķins attiecas uz degvielu un nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājušies spēkā 2025. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1514). Grozījumu mērķis ir aktualizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju, lai reģistrēts PVN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrēts PVN maksātājs saņemtu PVN atmaksu par atmaksas dalībvalsts teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Grozījumi MK noteikumos Nr. 1514 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. panta otrajai daļai un 114. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja tiesībām saņemt PVN atmaksu. Grozījumi par PVN atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju Atbilstoši veiktajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis detalizētu skaidrojumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zemes gabalu realizēšanā, īpaši attiecībā uz apbūves zemes statusu un infrastruktūras izbūvi. Galvenais atzinums ir, ka būvatļaujas esamība un tās nosacījumi ir izšķiroši PVN piemērošanai, pat ja būvdarbi notiek kārtās un daļa jau nodota ekspluatācijā. Situācijas apraksts un iesniedzēja jautājumi Iesniedzēja, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “A”, attīsta nekustamo īpašumu un 2021. gada 30. augustā saņēmusi būvatļauju Nr. xxx infrastruktūras (ceļš, ūdens, kanalizācija) izbūvei. Būvatļauja paredz darbus divās kārtās, un 1. kārta, kas aptver 50% no īpašuma (kadastra Nr. …..64), ir pabeigta un nodota ekspluatācijā. Pēc 1. kārtas pabeigšanas īpašums tika sadalīts 18 zemes gabalos, uz kuriem izvietoti jauni ūdens, kanalizācijas un lietus drenāžas tīkli. Svarīgi, ka 15 jaunizveidotajām zemes vienībām lietošanas mērķis tika mainīts no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi. Iesniedzēja lūdza VID precizēt trīs galvenos jautājumus saistībā ar...

Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF) un Eiropas Savienības Direktīvā (DAC8) noteiktās prasības. Tādējādi tiks sperts vēl viens solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā. Ieviešot likumprojekta regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama. Vienlaikus tiks paplašināts ziņojamās informācijas tvērums šobrīd jau esošam Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), ietverot arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu. Šobrīd, balstoties uz minēto standartu, informācijas apmaiņa notiek starp vairāk kā 100 jurisdikcijām. Tāpat ar grozījumiem tiks paplašināti mērķi, kuriem varēs izmantot no citu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Likuma 9. pants papildināts ar 1.1 daļu, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja — izglītojamā — saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros. Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot. Ja ieņēmumi sasniedz 3000 euro slieksni gadā un skolēns plāno darbību turpināt, skolēnam ir pienākums piecu darba dienu...

Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, noteic Saeimā 29. maijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša pauda, ka “šis būs neliels, bet būtisks atvieglojums mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Uzņēmējam būs atvieglotas prasības kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt ārvalstu platformās, kā arī nebūs jāveic virkne citu administratīvu procedūru”. Saskaņā ar izmaiņām mikrouzņēmumi varēs izmantot īpašo kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā PVN maksātājiem, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt arī ārvalstu platformās. Līdz šim, lai saņemtu pakalpojumu ārvalstī, uzņēmējam bija jābūt reģistrētam kā PVN maksātājam vispārējā kārtībā. Šādai kārtībai bija sarežģītākas nodokļa uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī mikrouzņēmums zaudēja savu statusu, teikts grozījumu projekta anotācijā. Lai mikrouzņēmums varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), tam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: paredzamais apgrozījums nepārsniedz PVN...

Latvijā maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīvajiem aktiem par piedzenamiem šogad maija sākumā bija atzīti parādi 522,27...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu farmaceita pakalpojumiem, kas tiek sniegti aptiekā. Pielikumā iesniedzēja pievienojis VID iepriekš sniegto atbildi, kurā norādīts, ka farmaceita pakalpojumi neapliekas ar PVN. Tomēr, ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pants nosaka, ka ar PVN neapliekami ir ārstniecības iestāžu sniegtie medicīnas pakalpojumi, bet aptiekas nav ārstniecības iestādes, rodas jautājums par to, vai farmaceita pakalpojumiem būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punkta normu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. punktu ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti šādi medicīnas pakalpojumi: a) medicīnas pakalpojumi, ko nosaka Ministru kabinets un...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%. Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors. Savukārt mazajos būvdarbos ir grūti izkontrolēt, vai darbus veic cilvēks pats vai piesaista meistarus un brigādes. Līdz ar to EM ieskatā galvenā uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanā jāpievērš mazajiem objektiem, vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka mazajos objektos EM negrib palielināt administratīvo slogu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta motivēšanas pasākumiem. "Privātpersonas...